Janvāra vidū sperts vēl viens solis, lai Kuldīgas vēsturisko centru iekļautu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ja iecere īstenosies, šī senā Kurzemes pilsēta pēc Rīgas būs otrā Latvijā, kura daļu savas teritorijas starptautiski iezīmēs kā visai cilvēcei nozīmīgu vērtību.

Lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar ziņojuma par Kuldīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO sarakstā sastādīšanu, 14. janvārī Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs tikās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas pārstāvjiem.
Ziņojumu plānots sagatavot līdz šā gada beigām, taču darbs šīs ieceres īstenošanā sākts 2001. gadā, bet ideja par Kuldīgas iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā parādījās jau 1998. gadā, stāsta pilsētas mērs Edgars Zalāns. Pērn pēc Kuldīgas iekļaušanas Latvijas UNESCO iesakāmo objektu sarakstā projekta īstenošanai sākta finansējuma vākšana, kurā iesaistīta pilsētas dome, VKPAI un Vides ministrija. Šogad Kuldīgas dome plānojusi divas konferences un materiālu apkopošanu, kas ļautu līdz 2005. gada 1. februārim, kad gaidāma kārtējā pieteikumu pieņemšana UNESCO, savu ieceri īstenot.
PHARE finansēta projekta ietvaros jau pētīta Kuldīgas vecpilsētas un tai piegulošo zaļo zonu struktūra. “Kuldīgā ir divas upes – Alekšupīte un Venta ar Eiropā platāko ūdenskritumu – Ventas rumbu. Kopā ar vecpilsētu tas veido unikālu kombināciju, ansambli,” skaidro E. Zalāns, kurš bijis idejas par Kuldīgas iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā paudējs un projekta pieteikuma rakstītājs.

Paturēt unikālo,
saglabājot attīstību

Kuldīgas senpilsēta un tai apkārt izveidojies vēsturiskais centrs jau šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Teritorijai piekļaujas arī daļa Ventas ar ūdenskritumu, unikālais mūra tilts, Mārtiņsala un bijušais hercoga Jēkaba kanāls, norāda pilsētas galva. Tādējādi radušās diskusijas par UNESCO sarakstā iekļaujamās teritorijas apmēriem, no kā atkarīga arī pilsētas turpmākā saimnieciskā dzīve. “Šai zonai var būt dažādi apsaimniekošanas režīmi. Plāns jāveido tā, lai unikālais tiktu saglabāts, bet paliktu arī pilsētas attīstības iespējas. Pretējā gadījumā var iznākt tāpat kā Rīgā, kur vecpilsētai tuvajās buferzonās jāaptur investīciju piesaiste. Taču arī Kuldīgā, deputātiem lemjot par teritorijas apmēriem, jārēķinās ar zināmiem attīstības ierobežojumiem,” lēš E. Zalāns. “Tomēr patiesībā tas, ko vēlas Kuldīgas dome, ir veicināt pilsētas atpazīstamību un tūrisma pieaugumu, vienlaikus saglabājot vēsturisko.”
Taujāts par to, cik iekļaušanai Pasaules kultūras mantojuma sarakstā plānoto teritoriju jau skārusi mazvērtīga padomju laiku apbūve, mērs skaidro, ka projekta plānotāji tajā ietver visai lielu platību. “Tur ietilpst pilsētas laukums, kurš būvēts 1937. gadā, tātad ne sevišķi sens, tam apkārt ir padomju laika būves. Taču arī citur pasaulē kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā tiek iekļauti atsevišķi objekti, celtnes un to grupas. Bet mūsu vecpilsētas centrs palicis neskarts, tur nekas nav būvēts arī padomju laikā.”
Kuldīgas iekļaušanas UNESCO sarakstā projekta plašāka apspriešana vēl tikai gaidāma. Šim mērķim izveidota darba grupa, kura sāks sabiedrības informēšanas kampaņu. Pozitīva UNESCO lēmuma gadījumā kuldīdzniekiem jārēķinās ar gaidāmo tūristu pieplūdumu, kas nozīmē arī pilsētas infrastruktūras un servisa iespēju pakārtošanu šai vajadzībai. “Radīsies arī

nepieciešamība meklēt iespējas, kā pagarināt tūrisma sezonu. Taču arī, piemēram, Visbijā, kas iekļauta UNESCO sarakstā, ir daudz viesnīcu, kas strādā tikai vasarā,” iespējamās perspektīvas aplēš E. Zalāns.

Jārēķinās ar konkurenci

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļaujamā Kuldīgas daļa, kurā paredzēts ietvert pilsētas vēsturisko centru ar unikālākajiem dabas objektiem. Par precīzām teritorijas robežām vēl tiks diskutēts.