Viedokļu tuvināšanās process

Māris Pūķis, Latvijas Universitātes docents, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jauna pašvaldību likuma izstrādes ieceres pamatā bija Valdības deklarācija ( 22.2.2), kurā paredzēts, ka likumā “Par pašvaldībām” skaidri un precīzi jāformulē pašvaldībām deleģētās funkcijas un uzdevumi, jānosaka to veikšanai atbilstošs finansējums.
Kaut arī diskusijas par likumprojekta izstrādi darba grupā bija asas, jāatzīst, ka ir arī pozitīvi rezultāti. Daudzos konceptuālos jautājumos RAPLM ir atkāpusies no sākotnējās pozīcijas un pieņēmusi LPS viedokli.

Valdības deklarācijas izpilde

Abos likumprojektos nav izpildīts punkts par funkciju un uzdevumu precīzāku sasaisti ar finansējumu. LPS variantā piedāvāta apriņķa pašvaldību funkciju sistēma, kas būtu pamats diskusijai par valdības funkciju decentralizāciju. Te LPS variants vairāk atbilst valdības deklarācijai nekā RAPLM sagatavotais.

Reģionālās attīstības veicināšana

RAPLM likumprojekts paredz tikai vietējās pašvaldības. LPS sagatavotajā ir noteiktas arī apriņķu pašvaldības un sīki aprakstītas to funkcijas. Piedāvāta arī formula, kas novērstu iespējamos vietējo pašvaldību iebildumus. Paredzēts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nav savstarpēji pakļautas un neatrodas pārraudzībā. Vietējo un reģionālo pašvaldību kompetence, budžeti un manta ir nošķirti. Apriņķu izveidošana būtiski palielinātu reģionu līdzsvarotas attīstības izredzes jau nākamajā ES budžeta ciklā no 2007.gada.

Valsts un pašvaldību atbildības nodalīšana

LPS likumprojektā ir daudz vairāk autonomo funkciju, ko savā vārdā veic un par kurām atbild pašvaldība. Šo funkciju statusā ir gan pašvaldību pastāvīgās funkcijas, gan citos likumos pašvaldībām noteiktās funkcijas, gan brīvprātīgās iniciatīvas.
Turpretī RAPLM likumprojekts par autonomajām atzīst tikai likumā “Par pašvaldībām” uzskaitītās pastāvīgās funkcijas, turklāt ievērojami samazinot to loku. Centralizācijas tendences RAPLM likumprojektā izpaužas tieši funkciju pārdalē. Sekas tam būtu būtiski samazinātas iedzīvotāju iespējas ietekmēt publiskos pakalpojumus savā teritorijā.

Pašvaldību atbildības palielināšana

Abi likumprojekti satur jaunas idejas atbildības palielināšanai, tomēr saredzamas atšķirīgas pieejas. LPS likumprojekts paredz palielināt atbildību iedzīvotājiem, bet RAPLM likumprojekts – atbildības palielināšanu galvenokārt centrālajai valdībai.
Abos projektos lēmumus lielākoties pieņems vārdiskā balsošanā, kas līdz šim tika lietota tikai pēc pieprasījuma. Tādēļ deputāti kļūs personīgi atbildīgi par savu balsojumu. Tā būs vairāk politiskā atbildība, taču atsevišķos gadījumos balsojumam varēs piemērot arī administratīvo vai kriminālo atbildību. Īpašos gadījumos paredzēta aizklātā balsošana.
Abos likumprojektos saglabāts pašvaldības darbības atklātums. Domes un komiteju sēdes būs atklātas, katram iedzīvotājam būs tiesības iepazīties ar jebkuru pašvaldības lēmumu. Saistošie noteikumi stāsies spēkā tikai pēc to publicēšanas. Lēmumu pārsūdzības kārtība pilnībā atbildīs administratīvajam procesam.
LPS sagatavotais likumprojekts palielina domes lomu un atbildību pret iedzīvotājiem. Pašvaldība varēs administratīvo aktu izdošanu deleģēt savai administrācijai. Turpretī RAPLM likumprojekts paredz domes tiesības deleģēt administrācijai tikai valsts deleģēto funkciju administrēšanu.
Kaut arī RAPLM pamatā pārņēmusi LPS likumprojekta modeli, par primāri atbildīgo nosakot domi, nevis administrāciju, tomēr tiešās pārvaldes iestāžu iesaistīšana administratīvajā procesā ir pārmērīga. Tā novestu pie lielākas birokrātijas un vietējo politiķu atbildības mazināšanās.
LPS likumprojektā pašvaldības atbildības palielināšanai ir veidota stabilāka domes priekšsēdētāja institūcija. Lai priekšsēdētāju atceltu, vairs nav nepieciešams formāls likuma pārkāpums, pietiek ar balsojumu. Taču vajag vairāk nekā divu trešdaļu deputātu balsu.

Atbilstība publiskās pārvaldes likumiem

Nav taisnības apgalvojumā, ka RAPLM likumprojekts saskaņots ar jaunākajām izmaiņām likumos, bet LPS likumprojekts šīs izmaiņas neņem vērā. Tieši otrādi – LPS likumprojekts pilnīgāk ievēro 7.Saeimas laikā un 8.Saeimas darbības sākumposmā izveidoto jauno publiskās pārvaldes kārtību.
Pašvaldības atbildības nodrošināšanai ir svarīgi procedūras pilnībā saskaņot ar Administratīvā procesa likumu. LPS likumprojektā saglabāta demokrātiskā norma par domes tiesībām pieņemt administratīvos aktus. RAPLM likumprojektā administrācijai var deleģēt administratīvo aktu pieņemšanu tikai valsts deleģēto funkciju jomā.
Jāpanāk arī saskaņa ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kurā norādīta pašvaldības īpašība, ka tā ir atvasināta publiskā persona un funkciju dalījumam lietota jauna terminoloģija – atvasinātā persona pilda autonomās un deleģētās funkcijas. Pakļautības apjomu valsts deleģēto funkciju jomā nosaka pašvaldību likums un deleģējošie likumi. LPS alternatīvajā “Pašvaldību likuma” redakcijā piedāvātas konkrētas autonomās un valsts deleģētās funkcijas. Pie autonomajām funkcijām pieder gan pastāvīgās, gan citos likumos pašvaldībai noteiktās funkcijas, gan pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas. Atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai precizēts, ka valsts var uzdot pašvaldībām pildīt funkcijas un veikt uzdevumus tikai likumā paredzētos gadījumos.
RAPLM likumprojekts definē pašvaldības kā “atvasinātas publiskās personas”, bet LPS likumprojekts pamatā balstās uz Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Lai panāktu atbilstību citiem jaunajiem likumiem – “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Reģionālās attīstības likuma, Publisko aģentūru likumam – LPS likumprojektā saglabāta nodaļa par pašvaldību sadarbību – par kopīgām iestādēm un sadarbības apvienībām. RAPLM likumprojektā šādas nodaļas nav.

Pašvaldību ekonomiskais pamats

Pašvaldību finanšu un īpašuma autonomijas normas ir saglabājamas attīstības veicināšanai. Ja Satversmē būtu noteiktas pilsoņu tiesības uz pašvaldību un pašvaldību ekonomiskās garantijas, varētu pārdomāt nodaļas “Ekonomiskais pamats” izslēgšanu, kā tas izdarīts RAPLM sagatavotajā likumprojektā. Tāpēc LPS variantā esošā nodaļa saglabāta un papildināta ar normu, ka bezsaimnieka manta pāriet pašvaldības īpašumā.

Pašvaldības lēmumu publiskā apspriešana

Apsveicama ir RAPLM likumprojekta iniciatīva, iekļaujot likumā publisko apspriešanu. Tomēr divas lietas – nolikumu un budžeta projekta apspriešana – nav raksturīgas Latvijas kārtībai. Piemēram, Satversmē ir aizliegti referendumi par budžetu.

Iespēja salīdzināt tekstu

Zaida Kalniņa
zaida.kalnina@vestnesis.lv