Pašvaldībās jāievieš tiesiskums

Artis Stucka, Mag.iur., RAPLM Juridiskā departamenta direktors, LPA lektors Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir pabeigusi darbu pie Pašvaldību likuma izstrādes. Jaunā redakcija iesniegta Saeimā, publicēta presē, ministrijas portālā. Iedzīvotāji ministrijā var sniegt savus vērtējumus, iebildes un apsvērumus par pašreizējo un iespējamo jauno kārtību pašvaldībās.
Kurš no abiem likumprojektiem būs labāks, to rādīs laiks un deputātu izvēle, bet jau tagad gribētos izteikt Pašvaldību savienībai atzinību par centieniem sakārtot pašvaldību sistēmu, uzlabojot pašvaldību darbības tiesisko regulējumu un radot diskusiju par pašvaldību darbā nepieciešamajām pārmaiņām. Esam gandarīti, ka LPS piekrīt RAPLM norādītajai nepieciešamībai paplašināt pašvaldības deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un līdz ar to vairāk kontrolēt pašvaldībām maksāto nodokļu izlietojumu. Diskusijas vērts, bet, iespējams, pāragrs ir mēģinājums likumprojektā regulēt reģionālo pašvaldību (apriņķu) kompetenci, jo reģionālo pašvaldību izveidošana jau daudzus gadus ir strīda objekts arī citās Eiropas valstīs. Tas saistīts ar problēmu definēt reģionālo pašvaldību un Eiropas reģionālo pašvaldību hartas izstrādi. Pozitīvi vērtējams mēģinājums sakārtot pašvaldības lēmumu sistēmu.

Pašvaldību patstāvība

Pašvaldības pašas uzņemas atbildību par savu darbību un ir tiesīgas patstāvīgi lemt par vietējās nozīmes lietām. No otras puses –tās atrodas noteiktā atkarīgā stāvoklī attiecībās cita ar citu un ar centrālo varu. Jau pašlaik likuma “Par pašvaldībām” 5.pantā ir noteikts, ka pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi, bet – vai kāds ir centies atbildēt, kādas ir šīs patstāvības robežas? Dzīvē tas pastāvīgi izraisa problēmas. RAPLM izstrādātajā likumprojektā, pamatojoties uz Eiropas vietējo pašvaldību hartu, beidzot viss ir salikts pa plauktiņiem un 5.pantā noteikts, ka pašvaldības dome patstāvīgi:
1) nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;
2) nodrošina autonomo funkciju izpildi;
3) lemj par kārtību, kādā nodrošināma pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpilde;
4) pieņem lēmumus;
5) izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

Pašvaldību kompetence

LPS likumprojektā piedāvātajam pašvaldību kompetences modelim var saskatīt zināmu līdzību ar Japānas pašvaldību kompetences modeli, kur pašvaldību funkcijas ir sadalītas autonomajās funkcijās, deleģētajās funkcijās un brīvprātīgajās iniciatīvās. LPS piedāvātais modelis ir daudz sarežģītāks.
RAPLM likumprojektā pašvaldību kompetence sastāv no autonomās kompetences (autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas) un deleģētās kompetences (deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumi). Šāds iedalījums vistiešāk saistīts ar pašvaldību patstāvības jautājumu, un to savā zinātniskajā pētījumā “Pašvaldību likuma koncepcija” piedāvājis publisko tiesību speciālists Egils Levits.

Domes lēmumu sistēma

Likumprojektā īpašs tiesiskais regulējums noteikts pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saistošie noteikumi tiks pieņemti arī par pašvaldības nolikumu un par pašvaldības budžetu. Tie stāsies spēkā tikai pēc to reģistrācijas RAPLM. Saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžetu ir paredzēta atšķirīga spēkā stāšanās kārtība.
LPS likumprojektā strīdīgs ir jautājums par ieteikumiem, jo nav informācijas par šo lēmumu būtību.
Tāpat LPS likumprojektā vajadzīgā uzmanība nav pievērsta arī pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Diemžēl praksē katri otrie pašvaldību saistošie noteikumi, kas tiek izsūtīti reģistrēšanai (zināšanai) RAPLM, satur prettiesiskas normas. Ir jāpiedāvā sistēma, kā samērīgi regulēt pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības apturēt prettiesisku noteikumu darbību. Tāpēc nevaram piekrist likumprojekta 47.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka gadījumā, ja pašvaldības dome tiesā apstrīd reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu par prettiesisku pašvaldības saistošo noteikumu darbības apturēšanu, ministra rīkojums nav spēkā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.

Atbildība un “caurspīdīgums”

Pamatojoties uz Dānijas pašvaldību pozitīvo pieredzi, RAPLM likumprojektā noteikts: ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz neuzmanības radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt. Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu pašvaldības vārdā varēs celt arī RAPLM, kas šādā gadījumā būs atbrīvota no valsts nodevas samaksas. Likumprojektā arī noteikts, ka balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska, kā arī ka domes sēdes protokolā tiks ierakstīts, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas.
Būtisks jaunums ministrijas likumprojektā ir arī publiskās apspriešanas institūta ieviešana, nodrošinot pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanu tiem svarīgu lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar likumprojekta 56.pantu publiskā apspriešana būs jārīko par:
1) pašvaldības nolikuma pieņemšanu vai par tajā izdarāmiem grozījumiem;
2) pašvaldības budžeta projektu;
3) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;
4) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.
Manuprāt, LPS alternatīvais likumprojekts tomēr būtu saucams par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, nevis par jaunu likumprojektu. Uz RAPLM izstrādātā likumprojekta bāzes būtu jānodrošina tāda likuma pieņemšana, kurš tiešām panāktu efektīvu pašvaldību darbību un iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Būtībā LPS savā likumprojektā no likuma “Par pašvaldībām” ir izslēgusi tikai rajona pašvaldību tiesisko regulējumu un no pavisam 90 pantiem piedāvājusi apmēram 10 jaunus pantus.