Vakar, 14.janvārī, pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), SIA “Lattelekom” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas 2004. gada balvas diviem ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem telekomunikāciju nozarē un sociāli humanitārajās zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža devumu. Laureāti saņēma piemiņas medaļu, diplomu un stipendiju. Šogad balvas piešķir trešo reizi.
2004. gada balvas saņēma LZA īstenais loceklis Dr. habil. sc. comp. Ivars Biļinskis – par starptautiski atzītiem svarīgiem sasniegumiem diskrētās signālapstrādes jomā un LZA korespondētājlocekle Dr. habil. hist. Ilze Loze – par mūža ieguldījumu Latvijas neolīta laikmeta (4500. – 1500.g. pr. Kr. ) pētniecībā.
Balvas saņēma arī jaunās zinātnieces – Mg.sc. Daiga Kamerāde (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola) par pētījumu “Darbs mājās, izmantojot informācijas tehnoloģijas: psiholoģiskie aspekti” un Kristīne Anuļēviča (Daugavpils Universitāte) par darbu “Ģeometrisku figūru šķēlumu vizualizācija ar šablona metodi”.
Ivars Biļinskis ir 176 zinātnisku un tehnisku publikāciju, t.sk. 52 autorapliecību un patentu autors vai līdzautors, 9 aspirantu (doktorantu) zinātniskais vadītājs, ES pētniecības projektu vadītājs LU Elektronikas un datorzinātņu institūtā.
Aktuālā, starptautiski atzītā un sekmīgi risinātā problēma – jauna veida diskrētā signālap-strāde paplašinātā frekvenču diapazonā – dod iespēju atrast būtiski atšķirīgu pieeju, lai analogos signālus pārveidotu diskrētajos uz esošo mikroshēmu bāzes un, netērējot laiku un naudu, radītu jaunas, kvalitatīvākas mikroelektroniskās ierīces.
Atzinumi balstās uz trīsdesmit gadu laikā iegūtiem fundamentālu pētījumu rezultātiem. Jaunā tehnoloģija, kura starptautiski pazīstama ar nosaukumu Digital Aliasfree Signal Processing (DASP), ir devusi iespēju strādāt Eiropas Savienības (ES) kopprojektos un šajā jomā izvirzījusi Latvijas Universitātes (LU) Elektronikas un datorzinātņu institūtu vadošajās pozīcijās pasaulē.
Ilze Loze ir LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, arheoloģe ar 45 gadu darba stāžu, 35 arheoloģisko ekspedīciju vadītāja, piecu monogrāfiju un 300 zinātnisku rakstu autore, starp-tautiski pazīstama neolīta laikmeta (4500.–1500.g. pr. Kr.) pētniece. Viņai pieder fundamentāli darbi akmens laikmeta vēsturē: “Vēlais neolīts un agrais bronzas laikmets Lubāna līdzenumā”, “Lubāna līdzenuma akmens laikmeta apmetnes: mezolīts, agrais un vēlais neolīts”, kuri vispusīgi atspoguļo vienu no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā un Eiropā, to iemītnieku nodarbošanos, dzīves veidu, kultūru, arī dzintara apstrādi. Pētījums “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā” joprojām ir vienīgais apkopojošais un bagātīgi ilustrētais darbs par tēlotājas un dekoratīvās mākslas pirmsākumiem Latvijā un Austrumbaltijā.
Daiga Kamerāde pētījumu par teledarbu kā alternatīvu darba formu izstrādājusi un ar teicamu novērtējumu un ieteikumu publicēšanai aizstāvējusi Kembridžas universitātē. Pētījuma mērķis – noskaidrot, vai teledarbs var novest pie tādas sabiedrības, kurā cilvēki ir izolēti cits no cita un sociāli neaktīvi. Izrādās, šie netradicionālā darba veicēji ir 1,35 līdz 1,7 reizes aktīvāki politiskajos un arodbiedrību pasākumos. Rezultāti varētu tikt izmantoti nodarbinātības politikas veidošanā ES.
Kristīne Anuļēviča darbu “Sfēras, cilindra un konusa šķēluma ar plakni attēlošana ar šablonu palīdzību, aprēķinot tā stāvokli” ir veltījusi tam, lai novērstu mācību grāmatās sastopamos nekvalitatīvos un nepareizos telpisko ķermeņu attēlus. Viņas atrastā metode līdz minimumam reducē nepieciešamo grafisko darbību skaitu, lai iegūtu kvalitatīvu attēlu. Metode aptver visus sfēras, cilindra un konusa šķēlumu ar plakni attēlu gadījumus. Darbu apbalvošanai ieteica Daugavpils Universitātes Dome pēc Matemātikas katedras ierosinājuma.