Ženēvā sācies Eiropas Iedzīvotāju forums

No 12. līdz 14.janvārim dažādu valstu demogrāfijas un reproduktīvās veselības eksperti tiekas Eiropas Iedzīvotāju forumā 2004 Ženēvā. Forumā diskutēs un risinās jautājumus, kas skar Eiropas reģiona demogrāfiskās problēmas, kā arī izvērtēs, kā tiek ieviesti 1994.gada Starptautiskās iedzīvotāju un attīstības konferences (ICPD) lēmumi dalībvalstīs.
Šogad forumu rīko Šveices valdība sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (UNECE) un ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA). Forumā tiks diskutēts par tādām tēmām kā reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamība jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs, tai skaitā pieeja ģimenes plānošanas, HIV/AIDS profilakses un mātes aprūpes pakalpojumiem; zemas dzimstības iespējamās sekas UNECE reģiona valstīs, īpaši Dienvideiropā, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kā arī dzimstību atbalstošas sociālās politikas izveide; draudi iedzīvotāju veselībai: augstā saslimstība un mirstība, īpaši vīriešu vidū, seksuāli transmisīvo infekciju un HIV/AIDS izplatība, pusaudžu seksuālās un reproduktīvās veselības problēmas, vardarbība ģimenē, tai skaitā sieviešu un pusaudžu nelegālā tirdzniecība; starptautiskās migrācijas iemesli, tās abpusējā ietekme gan uz migrācijas mērķa valstīm, gan valstīm, no kurām migrē, kā arī politikas izveide migrācijas regulēšanai un imigrantu integrācijai.
Starp 350 foruma dalībniekiem ir vairāki Latvijas eksperti, kuri pārstāv Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra ģimenes un bērnu lietās sekretariātu, Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju “Papardes zieds” un Latvijas Universitāti.
Atklāšanas runā UNFPA izpilddirektore Toraija Ahmeda Obaida uzsvēra, ka jāseko ICPD lēmumam reproduktīvo un seksuālo veselību analizēt daudz plašāk, ne tikai kā ģimenes plānošanas jautājumus. Savukārt UNECE izpildsekretāre Brigita Šmēgnerova uzsvēra, ka Eiropa ieiet jaunā “demogrāfiskā režīmā”, kuru raksturo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita mazināšanās un vecāka gadagājuma cilvēku pieaugums, kas saistīts ar zemo dzimstību un mirstības samazināšanos.
Latvijā kopš 1996.gada iedzīvotāju skaits ir sarucis par 200 tūkstošiem (1996.gadā 2,5 milj., 2002.gadā 2,3 milj.). Var paredzēt, ka pēc pašreizējiem dzimstības rādītājiem iedzīvotāju skaits Latvijā 2050.gadā būs vairs tikai 1,7 miljoni. Joprojām Latvijā vērojams negatīvs dabiskais pieaugums un zema dzimstība, kaut arī tam pēdējos gados ir tendence uzlaboties.
Salīdzinājumā ar 1996.gadu, kad 20,5% iedzīvotāju bija vecumā līdz 14 gadiem, 2002.gadā bērnu (vecumā līdz 14 gadiem) proporcija ir mazinājusies līdz 16,6%. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, mirstība pēdējos gados ir mazinājusies, taču īpašu satraukumu rada augstā mirstība vīriešu vidū un īsais paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kas ir 65,4 gadi (salīdzinājumā – sievietēm 76,8 gadi). Jāatzīmē, ka pēdējos gados Latvijā ir samazinājusies saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV izplatība.