Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu valsts vēsturiskā pagrieziena gads. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.2004., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83093

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ženēvā sācies Eiropas Iedzīvotāju forums

Vēl šajā numurā

15.01.2004., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu valsts vēsturiskā pagrieziena gads

SKIPSTETS.PNG (33368 bytes)
Dānijas vēstnieks Arnolds
Kristians de Fīne Skibsteds
}
Foto: Juris Krūmiņš
JILLI.PNG (34911 bytes)
Austrijas vēstnieks
Volfgangs Jillijs
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
FINFERLE.PNG (27300 bytes)
Čehijas vēstnieks
Jans Finferle
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
FUSE.PNG (29363 bytes)
Francijas vēstnieks
Mišels Fušē
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Plašsaziņas līdzekļi sabiedrībai vēsta par aizvien jaunām problēmām, un Latvijai risināmo jautājumu loks šķiet pat pieaudzis. Taču sekmes ikvienā nozarē, īpaši ārlietās, ļoti atkarīgas no izejas punkta, no jau sasniegtā. Bernards Šovs teicis: “ Lai saskatītu savu māju, vajag no tās iziet ārā.” “Latvijas Vēstnesis” skatam uz mūsu pašreizējo situāciju izvēlējās nedaudz modificētu metodi: pavaicājām, kāds ir vairāku ārvalstu vēstnieku Latvijas šā brīža redzējums.

Dānijas vēstnieks Arnolds Kristians de Fīne Skibsteds (Arnold Christian de Fine Skibsted):
– Jau pērn Latvija sasniedza divus galvenos savas ārpolitikas uzdevumus – martā parakstīja protokolu par Latvijas pievienošanos NATO, bet 20. septembrī Latvijas pilsoņi pateica pārliecinošu “jā” valsts dalībai Eiropas Savienībā (ES). Iestāšanās šajās divās organizācijās Latvijai šogad patiesi būs vēsturisks pagrieziena punkts. Bez tam, jau pērn mēs jūsu zemē vērojām iespaidīgu attīstību visās jomās. Latvijas politiskais un ekonomiskais brīnums daudziem var kalpot par paraugu, īpaši tāpēc, ka ir mazāk veiksmīgas valstis, kas vēl tikai cenšas pēc demokrātijas un spējas pašām sevi nodrošināt.
Francijas vēstnieks Mišels Fušē (Michel Foucher):
Arī es, atceroties pērno gadu, īpaši gribu atzīmēt Latvijas panākumu referendumā par pievienošanos ES, kā arī darbu, pārņemot ES acquis communautaire. Arī cīņu pret korupciju, sabiedrības integrācijas attīstību un valdības darbības kontinuitāti. Latvija arī drosmīgi iesaistījās Irākas atjaunošanā, vienlaikus apliecinot savu klātbūtni Balkānos.
Čehijas vēstnieks Jans Finferle (Jan Finferle):
– Jā, pērn Latvijai bija neapšaubāmi veiksmīgs gads, turklāt ne tikai no labvēlīgā ekonomikas attīstības viedokļa vien (šajā jomā lielu ieguldījumu deva nepārtraukti pieaugošais iekšzemes kopprodukts). Par gada notikumu noteikti kļuva septembra referendums, kurā Latvijas pilsoņi pārliecinoši izteicās par labu savas valsts dalībai Eiropas Savienībā un tādējādi apstiprināja apņēmību piedalīties drošas un plaukstošas Eiropas celtniecībā.
Austrijas vēstnieks Volfgangs Jillijs (Wolfgang Jilly):
– Austrijas valdībai un man personiski īpašu prieku un gandarījumu sagādāja Vairas Vīķes–Freibergas atkārtota ievēlēšana par Latvijas Valsts prezidenti ar tik pārliecinošu Saeimas balsojumu. Austrijas un Latvijas savstarpējās attiecības es raksturotu kā izcilas visās jomās – politikā, ekonomikā un kultūrā. Austrijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar Austrijas Ekonomikas palātas tirdzniecības pārstāvniecību daudz darījusi un dara, veicinot saimniecisko sakaru paplašināšanos starp abām mūsu valstīm. Latvijas iestāšanās sarunu laikā ar Eiropas Savienību Austrija bieži tika uzskatīta par Latvijas advokātu šajā procesā.
M. Fušē: – Pērn būtiski attīstījušās mūsu valstu divpusējās attiecības. Aprīlī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, bet decembrī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Francijā – ar Nacionālās sapulces priekšsēdētāju un premjerministru. Divas reizes vizītē Francijā bija Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš arī atklāja Latvijas Attīstības aģentūras biroju Parīzē. Pērn notika arī daudzu ministru vizītes Francijā. Savukārt Rīgā vizītē bija Francijas Eiropas lietu ministre Lenuāra – viņa ieradās kopā ar savu Lielbritānijas kolēģi Makšeinu. Latviju apmeklēja arī trīs Francijas parlamenta delegācijas un apmēram piecpadsmit Francijas kultūras, mākslas, tieslietu, izglītības un ekonomikas darbinieku delegācijas. Aizvien lielāks kļūst arī to franču skaits, kas iepazīst Latviju.
J. Finferle: – Kā zināms, mūsu valstis saista ne vien līdzīga vēsture divdesmitajā gadsimtā, bet arī ilgstošas saimniecisko un kultūras kontaktu tradīcijas. Pēc tam kad Latvijas Republika 1991. gadā atguva neatkarību, radās jauns impulss savstarpējo attiecību tālākai attīstībai visās jomās, un 2003. gads šinī ziņā sekmīgi turpināja iepriekšējos gados sākto. Aprīlī Prāgā darba vizītē bija Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, bet Latviju jūsu referenduma priekšvakarā apciemoja Čehijas valdības priekšsēdētājs Vladimīrs Špidla. Tā mūsu valsts pēc sava sekmīgā referenduma vēlējās izteikt Latvijai atbalstu tik nozīmīgā brīdī. 2003. gada aprīlī notika Prāgas dienas Rīgā. Atcerēsimies arī, ka jau 2001. gadā tika rīkotas Rīgas dienas Prāgā. Bet pērnā gada nogalē Rīgā notika čehu kultūras mēnesis.
A.K. Skibsteds: – Sadarbības saites starp Latviju un Dāniju ir ļoti ciešas. Jau desmit gadus mūsu divpusējās attiecības augušas ļoti strauji un tagad iegājušas dziļas un konstruktīvas sadarbības fāzē, nesot labumu abām valstīm. Dānija vienīgā no Ziemeļvalstīm ir gan ES, gan NATO dalībniece, tādēļ mums ir īpaša atbildība un arī īpašas iespējas atbalstīt Latviju jūsu centienos kļūt par pilntiesīgu abu šo organizāciju dalībvalsti. Arī pērn Dānija bija ļoti aktīva, sniedzot Latvijai palīdzību, īpaši vides aizsargāšanas jomā un palīdzot Latvijas institūcijām sagatavoties dalībai ES, kā arī nostiprināt Latvijā demokrātiju.
– Kā jūs formulētu mūsu divpusējo attiecību aktuālākos uzdevumus?
A.K. Skibsteds: – Daudzos jautājumus Latvijai un Dānijai ir līdzīgs viedoklis, un parasti saskan arī mūsu nacionālās intereses – tas mūsu valstīm rada plašas iespējas vienai otru atbalstīt un sadarboties kopīgo mērķu vārdā gan ES un NATO kontekstā, kā arī starptautiskajā jomā kopumā.
M. Fušē: – Šis gads sākas ar Francijas Kultūras centra atklāšanu Elizabetes ielā 59. Centrs kļūs par tikšanos un diskusiju vietu. Uz vienlīdzības principu balstītās attiecības starp abām mūsu valstīm – ES dalībvalstīm – kļūs aizvien intensīvākas.
V. Jillijs: – Es šogad par prioritāru uzskatu Austrijas tirdzniecības attiecību paplašināšanu ar jauno ES valsti Latviju un Austrijas investoru popularizēšanu Latvijā.
J. Finferle: – Šis gads kļūs par augstāko punktu abu valstu kopējos centienos nostiprināties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. 1. maijā Čehijas Republika un Latvijas Republika kļūs pilntiesīgas Eiropas Savienības locekles, Latvija drīz tiks uzņemta arī NATO, kuras locekle Čehijas Republika ir jau kopš 1999. gada. Tādējādi abas valstis varēs attīstīt savstarpējās draudzīgās un sabiedroto attiecības arī paplašinātajā Eiropā. Divpusējo attiecību ietvaros tālāk attīstīsies sadarbība militārajā jomā, kas tika sākta jau 1992. gadā un kopš tā laika attīstās ļoti dinamiski. Lai arī ievērojami nostiprinājušās saimnieciskās attiecības, kuru atspulgs ir ilggadīgais tirdzniecības pieaugums, tomēr ekonomiskās sadarbības potenciāls nebūt nav izsmelts. Tāpēc pirmām kārtām uzmanība mums jāpievērš tieši šai jomai.
A.K. Skibsteds: – Es domāju, šogad divpusējās attiecības – jau starp divdesmit piecām ES dalībvalstīm – kļūs vēl nozīmīgākas. Jārēķinās, ka divdesmit piecām ES dalībvalstīm būs grūti panākt politiskus kompromisus tikai oficiālo sanāksmju laikā Briselē. Tādējādi ES jautājumu risināšanā nāksies izmantot arī divpusējās konsultācijas un koalīciju veidošanas principu. Es domāju, ka gan Latvijas, gan Dānijas ārlietu dienesti to apzinās un ir labi sagatavoti šim uzdevumam.
Gribu arī paust pozitīvu vērtējumu mūsu sadarbības pieredzei Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ietvaros. Es uzskatu, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības prakse ir ļoti noderīga, diskutējot par mūs visus interesējošiem jautājumiem, apmainoties viedokļiem un dažkārt arī saskaņojot mūsu pozīciju, piemēram, pirms svarīgajām ES Padomes sanāksmēm. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai raksturīgas ciešas personīgās attiecības un savstarpēja uzticība. Kaut es personīgi sagaidu, ka paplašinātajā Eiropas Savienībā valstis meklēs iespējas padziļināt savu elastīgumu un manevrēšanas spējas koalīciju veidošanā. Nav valstu ar pilnīgi vienādām interesēm visās jomās, un ES jau pastāvošās valstu grupas, manuprāt, jaunajā situācijā būs pārāk sastinguši veidojumi.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!