Aug arī maksātnespējas
lietu skaits

Aizvadītajā gadā ne tikai dibināti daudzi jauni uzņēmumi, bet aktivizējusies arī maksātnespējas procesu virzība. 2003.gadā par 15,7 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis tiesās iesniegto maksātnespējas pieteikumu skaits. Par 3,8 procentiem palielinājies uzsākto maksātnespējas procesu skaits. Tas gan skaidrojams nevis ar kopējo uzņēmumu finanšu stāvokļa pasliktināšanos, bet gan ar maksātnespējas administratoru aktivitātes palielināšanos pērnā gada vidū. Tā savukārt saistīta ar ievērojamiem naudas līdzekļiem, kas tika iekasēti no strādājošiem uzņēmumiem uzņēmējdarbības riska nodevas veidā un atvēlēti maksātnespējas procesu finansēšanai – norādīts “Lursoft” sagatavotajā pārskatā.
Pērn savu darbību maksātnespējas procesu sekmēšanā aktivizējis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā rezultātā Uzņēmumu reģistrs varēja sākt īstenot likumdošanā jau sen iestrādātās normas par nestrādājošo uzņēmumu izslēgšanu no reģistra. “Lursoft” prognozē, ka līdz ar maksātnespējas procesu aktivizēšanos un obligāto nepieciešamību pārreģistrēt uzņēmumus Komercreģistrā šā gada laikā vien varētu tikt likvidēti un no Uzņēmumu reģistra izslēgti 20 līdz 25 tūkstoši neaktīvo uzņēmumu.
Apliecinājumu tam, ka Latvijas biznesa vide joprojām ir ļoti piesārņota ar neaktīviem dalībniekiem, var gūt, analizējot VID un “Lursoft” apkopoto statistiku. Datu apkopojumi liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu nepilda likuma prasības un neiesniedz uzņēmumu gada pārskatus. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir ekonomiski neaktīvi. Četriem procentiem uzņēmumu, kas iesnieguši gada pārskatus, konstatētas fiktīva uzņēmuma pazīmes, par kuru tiek uzskatīta arī nodokļu nemaksāšana vismaz viena gada garumā. Līdz ar to pērn novērotā maksātnespējas procesu aktivizēšanās ļauj cerēt, ka darbs biznesa vides sakārtošanā labāk vai sliktāk, bet ir sācies.

Krievijas investīcijas
dubultojušās

Apgrozījums aug,
peļņa samazinās

Lai arī uzņēmumu kopējais apgrozījums 2002.gadā bija audzis par aptuveni 8 līdz 10 procentiem, tīrā peļņa, ko būtu iespējams novirzīt uzņēmumu attīstībai, pagājušajā gadā ievērojami samazinājusies, konstatējis “Lursoft”. Tas gan noticis galvenokārt uz lielo un arī fiktīvo uzņēmumu rēķina. Šī tendence liecina par nepieciešamību attīstīt tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Lai arī no ekonomiskā un administrēšanas viedokļa šķietami daudz izdevīgāki ir lieli uzņēmumi, tos daudz lielākā mērā ietekmē ne vien ekonomiskās, bet arī politiskās pārmaiņas valstī. To rezultātā gan tiešie zaudējumi, piemēram, neiekasētu nodokļu veidā, gan netiešie zaudējumi – bezdarba palielināšanās, noziedzības līmeņa pieaugums utt. – valsts ekonomikai rada daudz būtiskākas sekas nekā pat vairāku desmitu mazu uzņēmumu bankroti.
Analizējot pēdējos piecos gados iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (katru gadu aptuveni 10 000 pārskatu), “Lursoft” konstatējis, ka šīs uzņēmumu grupas kopējā tīrā peļņa pēc nodokļu nomaksas samazinājusies par 1,7 procentiem, bet apgrozījums audzis par 8,3 procentiem. Tāpat secināts, ka 2002.gada peļņu uzņēmumi pārsvarā ieguldījuši savā attīstībā un šī tendence saglabājusies arī 2003.gadā.

Liena Pilsētniece, ”LV”

liena.pilsetniece@vestnesis.lv

“Datu apkopojumi liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu nepilda likuma prasības un neiesniedz uzņēmumu gada pārskatus. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir ekonomiski neaktīvi. Četriem procentiem uzņēmumu, kas iesnieguši gada pārskatus, konstatētas fiktīva uzņēmuma pazīmes, par kuru tiek uzskatīta arī nodokļu nemaksāšana vismaz viena gada garumā.”