
Ceļavējš uz turību – lauku tūrisms
1. Mums ir iespējas Pašreizējo stāvokli lauku tūrismā raksturo viesu un brīvdienu māju skaits 2003.gadā, tas apkopots pēc kataloga “Atpūta laukos” LATVIJA, LIETUVA, EESTI, 2003.Novadi |
“Lauku ceļotāja” apsekotās mājas |
Citas naktsmītnes |
Kopā |
Vidzeme |
92 |
171 |
263 |
Kurzeme |
69 |
112 |
181 |
Zemgale |
16 |
20 |
36 |
Latgale |
20 |
78 |
98 |
Pavisam Latvijā |
197 |
381 |
578 |
Saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, gultasvietu skaits jau pārsniedz četrus tūkstošus (2002.gadā – 3790). Pēc lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” datiem, pašmāju ceļotāju ir ap 80% no kopējās tūrisma plūsmas, pārējie 20% – ārvalstu viesi. Asociācijas veiktā aptauja apliecina, ka 85–90% aptaujāto atpūtnieku uzturas laukos vienu divas diennaktis un
Vide un daba ir lielākie lauku tūrisma resursi, un, lai šīs dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē un nestu lauku iedzīvotājiem peļņu, jāsaimnieko ilgtspējīgi un taupīgi Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
tikai pārējie – vairākas diennaktis vai ilgāk par nedēļu. Lauku saimniecības apmeklētāju vecums bija šāds: līdz 18 gadiem – 1%, 18 – 25 gadus veci – 36%, 26 – 45 gadi – 54%, pārējie – 46 gadi un vecāki. Latvijas apstākļos visizplatītākais, raksturīgākais lauku tūrisma piedāvājums ir “nakšņošana un brokastis”, kā arī viesu mājas jeb kotedžas.
Iemesli lauku tūrisma veicināšanai
Tas ir papildu peļņas un skaidras naudas avots, lai kompensētu
ienākumu samazināšanos no tradicionālās lauksaimniecības.
Tā ir iespēja racionāli izmantot brīvās dzīvojamās telpas, zemi, kas nav piemērota
lauksaimnieciskajai ražošanai, vai arī ainavu, ko citiem mērķiem nav lietderīgi likt
lietā.
Bez tam var sapost dažādas neizmantotas saimniecības ēkas un pielāgot tās
atpūtnieku vajadzībām – naktsmītnēm, atpūtai, sportam. Līdz ar to tiek sakārtots
īpašums un pieaug tā vērtība.
Tas sekmē papildu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, lai varētu atpūtniekus
pabarot, pēc kā – pilnas pansijas nodrošinājuma – pieprasījums pieaug.
Turklāt viesu uzņemšana ir laba izdevība cilvēkiem, kas atguvuši savus īpašumus un
pārcēlušies dzīvot no pilsētas uz laukiem, bet nejūt aicinājumu nodarboties ar
lauksaimniecisko ražošanu.
Vienlaikus tā ir iespēja lauku saimniecību ļaudīm, kuru dzīves veids dažādu
apstākļu dēļ ir stipri vien noslēgts, satikties ar dažādu arodu un dzīves stilu
cilvēkiem, arvien jūtot nepieciešamību turēt kārtībā savu māju un sētu.
Uzņēmējiem lauku tūrisma attīstību atvieglo arī sabiedriskās organizācijas –
Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” – mērķtiecīgā darbība
(apvieno lauku tūrisma uzņēmējus – zemnieku saimniecību, lauku, ciematu un
brīvdienu māju īpašniekus, kā arī citas lauku tūrisma attīstībā Latvijā
ieinteresētās personas), apkopojot informāciju un veidojot datu bāzi par lauku
tūrisma iespējām Latvijā, rīkojot informatīvos pasākumus un sniedzot
konsultācijas, izdodot plašu mācību materiālu par tūrisma attīstību laukos,
piešķirot kvalitātes zīmes “Atpūta laukos” lauku tūrisma saimniecībām.
Mārketinga līdzekļi savākti vienkopus – internets, datu bāze, katalogs.
Investīciju projektu sagatavošanā kvalificētu darbu iegulda arī lauku konsultāciju
centru darbinieki.
Tūrisma attīstība ir viens no stabilākajiem saimnieciskajiem procesiem laukos, tā
tirgu regulē pieaugošais pieprasījums. Pat sliktie laika apstākļi pieprasījumu
ietekmē minimāli, jo cilvēki vienalga grib atpūsties, it sevišķi nedēļas nogalēs.
Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nekādas būtiskas pārmaiņas lauku
tūrisma uzņēmumiem nebūs jāveic. Latvijas valsts un “Lauku ceļotāja” viesu un
brīvdienu māju kritēriji nodrošina atbilstību arī ES valstīs pieņemtajai
kvalitātei.
Priekšnoteikumi viesu uzņemšanai
Vissekmīgākie un drošākie kapitālieguldījumi tūrisma
attīstībā ir tajās lauku saimniecībās, kurās blakus tūrisma pakalpojumu
sniegšanai ir arī attīstīta lauksaimniecība.
Tas palielina nodarbinātību un rada papildu ieņēmumus pavasara, rudens un ziemas
mēnešos, kā arī tajās dienās vasaras periodā, kad nav tūristu. Daudzi saimnieki
uzskata, ka lauku tūrisms būs pelnošs un konkurētspējīgs sevišķi tad, kad
saimniecībā vienlaikus nodarbosies arī ar lopkopību. Tas palētinās ēdināšanu un
nodrošinās cienasta labu kvalitāti, kā arī aizpildīs tukšos mēnešus ar
saimniecisko darbību (piena un gaļas ražošana un realizācija), kad tūristi
neatbrauc.
Nevajadzētu gan lolot ilūzijas, ka viesu uzņemšana laukos daudziem var kļūt par
pamatnodarbošanos. Jo mums nav tādas infrastruktūras, lai tūristi kuplā skaitā
plūstu šurp nepārtraukti, arī viesu uzņemšanas sezona ir pārāk īsa. Tomēr
atzinību pelna tie uzņēmīgie cilvēki, kas savās lauku saimniecībās spējuši
saglabāt latviskumu un var parādīt to ciemiņiem.
Daļa pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas var tikt izmantota tūristu
ēdināšanai, arī pasniedzot pusdienas un vakariņas. Tie būs papildu ieņēmumi par
papildu pakalpojumiem, arī pasniegto ēdienu pašizmaksa vairumā gadījumu būs zemāka
un kvalitāte augstāka. Daudziem tūristiem ir svarīgi, kur un kā attiecīgais produkts
ir audzēts un iegūts. Viņi ir gatavi maksāt papildus par to, ka produkts ražots
tīrā, sakārtotā, dabiskā vidē, tas ir garšīgs un veselīgs. Jādod iespēja
tūristiem arī nopirkt šo veselībai vērtīgo pārtiku līdzņemšanai.
Tikai valsts veterinārajiem dienestiem jānoteic un jānodrošina saprātīgas
sanitārās prasības ēdienu gatavošanā un virtuves iekārtojumā (vispirms no pašu
lauku saimniecībā iegūtās produkcijas) bez nepamatotiem pārspīlējumiem. Ja arī
šobrīd kādi šo dienestu vadītāji atsaucas uz ES prasībām, regulām, tad turpmāk
ar to stingru ieviešanu tomēr jābūt uzmanīgiem. Jādomā, ka ēdināšanas kultūras
standartizācijas process var negūt cerēto atsaucību. Par to liecina globālās
kompānijas “McDonalds” pēdējo gadu saimnieciskās neveiksmes – tā beidzot domā
pārorientēties, nākotnē piedāvājot patērētājiem veselīgāku un svaigāku
pārtiku.
Vienlaikus jāizvairās no riskantiem risinājumiem. Liktenīga var būt nevērība pret
jau konkurējošiem objektiem tuvējā apkaimē, nerēķināšanās ar ceļotāju skaita
svārstībām (iespējamie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi u.c.), kontrolējošo
institūciju prasību neievērošana (sanitārās un higiēnas normas, vides aizsardzības
ierobežojumi u.c.). Jāatceras, ka brīvo laiku lauku tūrisma objektos galvenokārt
pavada tā sauktais vidusslānis, kura īpatsvars Latvijā pagaidām veidojas lēni.
Jāielāgo perspektīvās tūrisma teritorijas un pakāpenība, kur lauku tūrisma
izplatība varētu gūt paplašinājumu no ienesīguma viedokļa.
Papildu iezīmes pievilcībai
Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, vēl ir
saglabājusies tīra un neskarta daba. Ārvalstu tūristiem patīk mūsu dabiskie meži ar
to dzīvniekiem, viņi ļoti augstu vērtē mūsu tīros ūdeņus un neskartās balto
smilšu pludmales jūras piekrastē. Vide un daba ir lielākie lauku tūrisma resursi, un,
lai šīs dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē un nestu lauku iedzīvotājiem
peļņu, jāsaimnieko ilgtspējīgi un taupīgi. Tāpat pievilcīgas ir ekotūrisma
attīstības iespējas un tūrisma attīstība piekrastes un aizsargājamās teritorijās,
izmantojot bioloģisko un lauku ainavas daudzveidību.
Tāpēc ir mērķtiecīgi iegūt arī vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts”.
To izveidojusi Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, un to
ieguvušas jau desmitiem saimniecību. Šī kvalitātes zīme raksturo lauku tūrisma
mītnes, kurās var atpūsties tīrā, sakoptā, veselīgā lauku vidē, atjaunot spēkus,
veselību un dzīvesprieku, neatsakoties no ērtībām; nakšņot no dabīgiem, cilvēka
veselībai nekaitīgiem materiāliem celtās un iekārtotās ēkās; baudīt aromātiskus,
garšīgus, svaigus lauku ēdienus no bioloģiski sertificētiem produktiem; stiprināt
veselību īstā lauku pirtī; aplūkot tradicionālu lauku saimniecību, iepazīt tajā
mītošos mājdzīvniekus un iegādāties tajā ražotu produkciju. Daudzi ceļotāji
atpūšoties vēlas uzlabot arī veselību un pašsajūtu, vairoties no lielām ļaužu
masām.
Pašiem tūristiem (it sevišķi kopā ar bērniem) ir interesanti uzturēties šādā
saimniecībā, vērojot mājdzīvniekus, lauku darbus un lauksaimniecības produkcijas
sagatavošanu – pārstrādi uz vietas tūristu paēdināšanai un tiešai realizācijai
pašiem tūristiem.
Dr. habil oec. Arnis Kalniņš