Ko diena nākamā mums sola?

2004. gada pasaules ekonomikas attīstības prognozes

1. Uz augšupejas lielceļa

Cerības baiļu vietā

Straujāka IKP pieauguma pamatā lielā mērā būs augsto tehnoloģiju un informācijas tehnikas plaša ieviešana Foto: Aigars Jansons, Gatis Dieziņš, A.F.I.

Janvāris bagāts prognozēm par jaunā gadā gaidāmiem rezultātiem. Iepriekšējā gada pirmā puse attīstīto valstu tautsaimniecībai neviesa neko gaišu. Pie ekonomikas debesīm savilkās drūmi baiļu mākoņi. Bija bailes no Irākas konflikta, Sadama Huseina masu iznīcināšanas ieročiem. Bailes no degošām naftas atradnēm un naftas cenu kāpuma. Bailes no jauniem terora aktiem. Bailes, ka recesijas iezīmes Eiropas Savienības (ES) centrā Vācijā un uzlecošās saules zemē Japānā nepāraugtu liela mēroga postošā krīzē. Bailes no bezdarba pieauguma un sasniegtā labklājības līmeņa pazemināšanās. Bailes, ka padziļināsies atvars starp attīstītām valstīm un nabadzīgo trešo pasauli. Baiļu sindroma iesakņošanos veicināja arī SARS izplatība un “karš pēc kara” Irākā ar savu rezultātu nenoteiktību.
Gada otrajā pusē, sevišķi tā nogalē, iezīmējās pagrieziens pozitīvā virzienā. Ekonomikas attīstība paātrinājās ASV Vācija un Japāna atraisījās no recesijas un stagnācijas skavām un stājās uz lēnās augšupejas taciņas. Stabilizējošs iespaids bija arī asiņainā diktatora Sadama Huseina arestam. Bailes nomainīja reālās cerības. Prognozētāji, eksperti, kurus vēl nesen varēja dalīt optimistos un pesimistos, tagad lielā vienprātībā optimistiski vērtē: 2004. gads būs lielo cerību gads, vairākgadējās augšupejas fāzes sākums pasaules tautsaimniecībā. Neviena no 20 valstīm (arī valstu grupām), kas nosaka pasaules ekonomikas evolūcijas koprezultātu, 2004. gadā nedraudot sava iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanos. Gaidāms, ka starptautiskā tirdzniecība augs straujāk par ražošanas apjomu. Deflācijas draudus nomainīs iegrožota inflācija, kas veicināšot vispārējo izaugsmi. Pieaugs pieprasījums pēc kvalificētām darbarokām, pēc visjaunākās tehnikas, arī pēc patēriņa precēm.

IKP 2004. gada
prognozes

Ieskatu prognozējamos iekšzemes kopprodukta pieauguma tempos sniedz 1. diagramma.
Ekonomikas attīstības tempu līdervalsts nepārprotami ir Ķīna, kurai ar 2,1% atstarpi seko Indija. Šīm valstīm ar 2,5 miljardiem iedzīvotāju ir visai ievērojamas augšanas potences un ietilpīgs tirgus citu valstu eksportprecēm. Tas jāievēro, vērtējot pasaules ekonomikas perspektīvas tuvākajā gadu desmitā. Pasaules ekonomikas attīstības lokomotīve pagaidām ir un paliek ASV (20% no pasaules IKP).
1. diagrammas īpatnība ir tā, ka atsevišķi izdalīta Eirozeme (12 Eiropas Savienības un Eiropas Monetārās savienības valstis). Šīs valstu grupas IKP pieauguma temps relatīvi nebūšot augsts – 1,9%, kas tomēr ir ievērojams progress salīdzinājumā ar gauso iepriekšējo gadu (ap 1%).
Pasaules tautsaimniecības labvēlīgais klimats pozitīvi iespaidos Latvijas ekonomikas tālāko attīstību. Tās IKP pieauguma temps, domājams, būs ap 6%. Gaidāms, ka Latvijas iestāšanās ES veicinās eksportu un investīciju ieplūdi, kas ir nozīmīgi IKP pieauguma faktori. Eiropas Savienības paplašināšanās ir vērā ņemami apstākļi šīs plašās integratīvas apvienības ekonomiskajā augšupejā. Pasaules ekonomikas straujākā attīstība 2004. gadā balstās uz daudzu valstu kamiešiem, kaut arī nasta sadalās nevienmērīgi.

Prognozes nozaru
skatījumā

“Morgan Stanley Capital Index” apkopo informāciju par dažādu nozaru 1500 lielo akciju sabiedrību vērtspapīru ienesīgumu 23 industriālajās valstīs. 15 nozaru griezumā 2004. gadā divu nozaru perspektīva tiek vērtēta kā “ļoti laba”, astoņu nozaru – kā “laba”, piecu nozaru – kā “neitrāla”. Visaugstāko vērtējumu saņēmušas rūpniecības un enerģētikas attīstības izredzes. Labas augšanas perspektīvas ir moderno tehnoloģiju radīšanai, banku darbībai, transportam, telekomunikācijām, ķīmiskajai un farmaceitiskajai nozarei, piegāžu īstenošanai, masu medijiem. Līdzšinējo attīstības tempu saglabāšot automašīnu ražošana un realizācija, patēriņa preču noiets, aviācijas nozare, informātikas apdrošināšana. Citi eksperti arī šīm piecām nozarēm prognozē straujāku pieaugumu nekā iepriekš. Tā, piemēram, automašīnu tirgū, kas pēdējos četros gados nevarēja lepoties ar izvēršanos, šogad iestāšoties lūzums. Rietumeiropā gaidāms pieprasījuma pieaugums Vācijā par 7%. Francijā – par 5%. Lēsts, ka pašreizējais lietoto automašīnu vidējais vecums sasniedzis 7,8 gadus, kas ir nopietns arguments braucamo jauniegādei. Pieticīgi – par aptuveni 1% – pieaugšot pieprasījums pēc automašīnām ASV, bet par 20% Āzijas reģionā.

Grūtības, kas jāpārvar

Maldīgi ir uzskatīt, ka pasau-les ekonomikas pozitīvās perspektīvās 2004. gadā īstenosies bez grūtību un pretrunu pārvarēšanas. Straujāka IKP pieauguma pamatā lielā mērā būs augsto tehnoloģiju un informācijas tehnikas plaša ieviešana. Augs darba ražīgais spēks, līdz ar to, pastāvot pašreizējam ražošanas apjomam, samazināsies nodarbinātība. Sekas neizbēgamas: palielināsies bezdarbs un attiecīgi saruks pieprasījums pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem. Ekonomikas progresam ir iekšējā pretruna, savs Ahilleja papēdis.
Šī problēma nav radusies tikai šodien. Tai ir pietiekami gara vēsture. 2003. gadā minētā ekonomikas progresa pretruna manāmi saasinājās. Cita akūta problēma ir iedzīvotāju novecošanās. Pieaug pensionāru skaits. Mazākam nodarbināto skaitam jāuztur lielāks apgādājamo skaits.
No pirmā acu uzmetiena šo problēmu risinājums ir elementāri vienkāršs: jāpalielina strādājošo iemaksas sociālajām vajadzībām – bezdarbnieku pabalstiem un pensiju fondos. Šāds solis nebūtu prāta darbs, jo atnestu ekonomikai lielu ļaunumu: samazinātos strādājošo pirktspēja, sašaurinātos iekšējais tirgus, kas izraisītu postošu negatīvās ievirzes ķēdes reakciju.
Problēmas kardinālais risinājums ir saistīts ar nodokļu sloga mērķtiecīgu visos sīkumos pārdomātu samazināšanu kā uzņēmējiem, tā algotiem darbiniekiem. Tas vienotībā sekmēs investīciju un pieprasījuma pieaugumu, nozīmējot jaunus impulsus daudzu nozaru attīstībai. Multilokācijas efekts nodrošinās lielāku ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjomu. Nodokļu papildu ievākums pārsniegs nodokļu zaudējumu. Radīsies nepieciešamie līdzekļi bezdarbnieku pabalstiem un pensijām. Šādi konkrēti pasākumi jaunajā gadā tiek īstenoti ASV, Vācijā, daļēji arī Latvijā.

Riski nav izslēgti

Labvēlīgās prognozes šā gada izaugsmei sastādītas, ņemot vērā iespējamos riskus. Cerēsim, ka neīstenosies notikumi, kas spētu apstādināt pasaules ekonomikas pozitīvo attīstību. Bet riski ir un būs. Tos noliegt vai ignorēt būtu traģiska kļūda. Tā, piemēram, investīciju pieaugumu, ārējās tirdzniecības izvēršanu varētu apstādināt ASV dolāra kursa katastrofāls kritums. Ir zināmas briesmas, ka lētais imports, apdraudot pašmāju ražošanu, varētu izraisīt protekcionistiskus aizsardzības pasākumus, kas nopietni ierobežotu normālu starptautisko tirdzniecību. Ķīnas ekonomikas augsti attīstības tempi varētu novest pie pārkaršanas un augšupejas apstāšanās. Nav nekādas absolūtās garantijas, ka starptautiskajiem teroristiem neizdosies īstenot vērienīgu terora aktu, kad ekonomikas attīstību no jauna sāks bremzēt bailes.
Riski nekādā gadījumā nav nenovēršami, tie nav nepielūdzama likteņa liksta. Katrai valstij savu iespēju robežās jāīsteno pretriska pasākumi.

Georgs Lībermanis,

Dr. h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

1. diagramma

Prognozējamais IKP pieauguma temps 2004. gadā, procentos¹

¹ Vācu žurnāls “Kapital”, 1/2004, 45. lpp.