Pagājušajā nedēļā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Bertelsmana fonda rīkotajā starptautiskajā forumā “Jaunais laikmets Eiropā”

Savā runā mūsu prezidente uzsvēra, ka ikviena vienošanās par jauno Eiropas konstitūciju un jauno pasaules kārtību 21. gadsimtā jābalsta uz universālām cilvēciskajām vērtībām un principiem, nevis šaurām ekonomiskajām un ģeopolitiskajām interesēm. “Mūsu kopīgais mērķis, ko tuvākajos gados vēlamies sasniegt, ir stipra, pārtikusi un vienota Eiropa,” atzīmēja prezidente. “Kopā ar citiem pasaules reģioniem mums jāveido jauna pasaules kārtība, kas būtu ilgstoša, taisnīga un godīga, jo tikai šāda globālā kārtība var nodrošināt mieru un pārticību visā pasaulē,” sacīja V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidentes pilna runa — “LV” šī laidiena A daļā, Informācijas sadaļā, A24 lpp.).
Tiekoties ar Vācijas prezidentu Johannesu Rauu un Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) priekšsēdētāju Angelu Merkelu, Valsts prezidente sprieda par Eiropas attīstības scenārijiem, kā arī aizstāvēja nelielo valstu intereses Eiropas nākotnes kontekstā.
Sarunā ar Johannesu Rauu Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija vēlas enerģiski darboties Eiropas nākotnes labā, domājot par kontinenta attīstību un kritērijiem, kas būtu ES nākotnes pamatā -- tajos izceļama reģionālā politika. Vaira Vīķe-Freiberga uzteica divpusējās attiecības ar Vāciju. Latvijai tās joprojām ir ļoti būtiskas -- to pierāda arī Vācijas augstā vieta Latvijas tirdzniecības attiecībās un investīciju apjomā.
Johanness Raus uzsvēra, ka arī Vācijai ir ļoti draudzīga un sirsnīga attieksme pret Latviju. Vācijas prezidentam ir skaistas atmiņas par vizīti Latvijā, un viņš būtu gatavs mūsu valsti apmeklēt vēlreiz.
Ar Angelu Merkelu detalizēti pārrunāta Eiropas Savienības (ES) starpvaldību konference decembrī un izredzes turpmākajās sarunās par Eiropas attīstību. Prezidente uzsvēra Latvijas viedokli, ka nelielām valstīm jābūt taisnīgi pārstāvētām visās Eiropas institūcijās, arī Eiropas Parlamentā. Puses pārrunāja gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas būs svarīgs notikums arī Latvijai -- vēl viens pārbaudes akmens mūsu pilntiesīgajā dalībā ES.
Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ir svarīgi panākt, lai Latvijas pārstāvniecība Eiropas likumdošanas institūcijā nebūtu zemāka par iepriekš panākto vienošanos. Runājot par kopīgām Eiropas attīstības vīzijām, Valsts prezidente sacīja, ka Latvija neatbalsta darbības, kas varētu kavēt kopīgas Eiropas drošības un aizsardzības politikas nostādnes. Tika apspriesta arī “jaunās Eiropas” kompetenču un varas sadale, kā arī nacionālo valstu atbildība un pilnvaru apjoms sadarbībā ar ES institūcijām.
A.Merkela iepazīstināja Latvijas prezidenti ar savas partijas redzējumu par šo funkciju un kompetenču sadali. Vaira Vīķe-Freiberga savukārt atzīmēja, ka Latvija cer uz dažādiem ES fondu līdzekļiem, kas palīdzētu garantēt Latvijas ekonomisko izaugsmi caur reģionu attīstību.
Angela Merkela sarunas noslēgumā uzsvēra savas partijas nostāju, ka svarīgs Eiropas politikas princips ir rēķināšanās ar mazo un nelielo valstu viedokli kopīgās Eiropas nākotnes veidošanā. A.Merkela arī atzīmēja, ka KDS aicinās valdību konsekventi turēties pie šo principu īstenošanas. Abas puses izteica vēlējumu, lai ES Īrijas prezidentūras laikā turpinātos konstruktīvs dialogs par ES nākotnes jautājumiem.
Latvijas Valsts prezidente Bertelsmana foruma laikā Berlīnē tikās arī ar Turcijas premjerministru Tajipu Erdoganu (Tayyip Erdogan), izsakot prieku par šo iespēju pirms NATO galotņu sanāksmes Stambulā, kas notiks šā gada 28. un 29. jūnijā. Prezidente pateicās Turcijai par nozīmīgo atbalstu Latvijas ceļā uz NATO. Turcijas premjerministrs uzsvēra Turcijas lepnumu par to, ka tieši Stambulas sammits iezīmēsies ar vēsturisku NATO paplašināšanos, kas būs nozīmīga Eiropas stabilitātes un drošības garantēšanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropai jābūt stipram kontinentam, kas balstīts uz vienotām vērtībām un mērķiem.
Abas puses apspriedās arī par iespējām izvērst ekonomisko sadarbību, kā arī pārrunāja perspektīvu abu valstu galvaspilsētās atvērt otras valsts vēstniecību. Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijas vēstniecības atvēršana Turcijā ir laika jautājums. Latvija uzskata par svarīgu šā mērķa īstenošanu, lai padziļinātu abu valstu sadarbību. Savukārt Turcijas premjerministrs apliecināja, ka sekos līdzi jautājumam par iespējām atvērt Turcijas vēstniecību Rīgā.
Mūsu prezidente pauda cerību, ka Turcija varētu palīdzēt ar turku valodas apguvi Latvijas Universitātē. T.Erdogans pateicās par Latvijas ieinteresētību izvērst turku studijas un apliecināja, ka centīsies īstenot valodas studiju ieceri.
Turcijas premjerministrs arī informēja Latvijas prezidenti par pēdējos gados veiktajām reformām un likumdošanas procesiem, uzsverot, ka Turcijas mērķis ir pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā. Latvijas prezidente atzīmēja, ka Latvija ir gatava sniegt savu eirointegrācijas pieredzi.