S.Kannike. “Galvenais jautājums ir un joprojām būs – kā savas aizsardzības spējas padarīt militāri efektīvas un politiski saredzamas.”
Lietuvas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Povils Malakausks izvirzīja jautājumu, vai Baltijas valstis jau ir gatavas iekļaušanos NATO harmonizēt ar savām saistībām pret šo savienību. Viņš arī uzsvēra jaunos izaicinājumus Ziemeļatlantijas savienībai kopumā, kad, pieaugot starptautiskā terorisma draudiem, NATO struktūrām jābūt aizvien mobilākām un elastīgākām. Šīs tēzes aktualitāti P. Malakausks ilustrēja arī ar NATO relatīvi ilgo vilcināšanos ieiet Afganistānā. P.Malakausks analizēja arī divas Baltijas valstu alternatīvas pēc iestāšanās NATO: būt savienības attīstības vērotājiem vai aktīvi piedalīties NATO iekšējā klimata veidošanā.
Seminārā atkārtoti tika izvirzīts jautājums par to, cik reāli vai iluzori šobrīd ir draudi Baltijas valstu drošībai. Vairums dalībnieku par aktuālu atzina Apvienotās Karalistes vēstnieka Endrū Tesorjēra viedokli: “No šādām sarunām ir liels ieguvums gan parlamentu darbībai, pilnveidojot valstu likumdošanu, gan sabiedrības informēšanai. Protams, laikrakstu lasītāji var vaicāt: ko mēs esam ieguvuši no valsts iestāšanās NATO? Žurnālisti viņiem var pavisam vienkārši atbildēt: jūs esat ieguvuši iespēju naktīs mierīgi gulēt. Latvijas drošības situāciju varētu raksturot ar analoģiju: iztēlojieties, ka jūsu valsts ir idillisks baļķu namiņš dziļa meža vidū. Jums visapkārt ir koki, un runas par draudiem pasaulē šķiet visai teorētiskas. Bet tikmēr kāds no meža malas sācis pa perimetru izcirst kokus, un neapturami tuvojas jūsu namiņam. Vai jūs varēsit mierīgi gulēt arī brīdī, kad mežs visapkārt būs jau gandrīz izcirsts un cirtējs grasīsies ķerties pie beidzamās koku rindas, jau ap jūsu namu?
Semināra vadītājs, pieredzējušais NATO un starptautiskās drošības politikas eksperts Kriss Donelijs, rezumējot debates, uzsvēra, ka šī bijusi labākā domu apmaiņa, kādu viņš jebkad dzirdējis.
Tiekoties ar žurnālistiem preses konferencē, Kriss Donelijs pauda pārliecību, ka aukstā kara gadu briesmas pasaulē izgaisušas uz visiem laikiem, taču jaunā laikmeta draudi – starptautiskais terorisms – nav mazāk bīstami un jo vairāk prasa kolektīvu pretdarbību.
Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka Baltijas valstu drošības vektoru turpmākajos gados veidos dalība NATO kolektīvajā aizsardzības sistēmā. “Latvija vēl nekad nav bijusi tik droša kā tagad,” uzsvēra ministrs Ģ.V.Kristovskis.
Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons pauda domu, ka Baltijas valstis, kā arī NATO pašlaik ir savas kvalitatīvās attīstības krustcelēs, un uzsvēra sadarbības ar NATO nozīmīgumu Baltijas valstu drošībai. Akcentējot nepieciešamību iesaistīties starptautiskās militārās operācijās cīņai pret terorismu, M.Mihkelsons atsaucās uz bijušā NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona vārdiem pirms militārās operācijas Afganistānā: “Ja mēs nedosimies uz Afganistānu, Afganistāna atnāks pie mums.”
“LV” jautājums: – Vai Baltijas valstis ir ieinteresētas un gatavas savā teritorijā izvietot kādas citas NATO valsts, piemēram, ASV, militārās bāzes?
Ģ. V. Kristovskis: – Latvija ir izteikusi gatavību nepieciešamības gadījumā mūsu teritorijā šādas bāzes pieņemt. Taču gan no NATO, gan Eiropas Savienības drošības stratēģijas viedokļa pareizāk ir šādas bāzes izvietot iespējami tuvu potenciālo draudu vietām. Un te nu man ir labā vēsts: mūsu reģionā nekāda karadarbība nav paredzama.
M. Mihkelsons: – Protams, mēs nevaram izslēgt arī šādu attīstības variantu. Taču pašlaik Igaunijā par šo jautājumu netiek debatēts, jo citas valsts militārās bāzes mūsu teritorijā šobrīd nav aktuālas. Ja tāda nepieciešamība radīsies, domāju, mēs būsim tam gatavi.
A. Gricjus, Lietuvas parlamenta Ārlietu komitejas loceklis: – Pēc Lietuvas Konstitūcijas, mūsu valsts teritorijā nav aizliegts izvietot citas valsts militārās bāzes, taču tam nepieciešams parlamenta lēmums. Kad mūsu valsts būs iestājusies NATO, šī organizācija ar kolektīvu lēmumu noteiks, kuras ir potenciālo draudu zonas, un kurās valstīs vajadzētu izvietot NATO spēkus. Domāju, ka vajadzības gadījumā Lietuvas parlaments piekritīs šādam lēmumam.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv