Par zemessardzes vietu NBS struktūrā

Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots:

Drīz būs profesionāla armija, apmēram 7000 karavīru, vai tiešām mēs iedomājamies, ka šāds cilvēku skaits nosargās Latviju? Kāda ir zemessardzes loma?

Viss ir sācies sakarā ar iestāšanos NATO. No 1991. gada Latvijā bija paņemts Zviedrijas aizsardzības modelis, kurā visi valsts iedzīvotāji ir iesaistīti valsts aizsardzībā. Tolaik no bruņotajiem spēkiem taču nekā vēl nebija. Tikai brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums - zemessardze. Tagad, kad ir skaidri redzama virzība uz NATO un aizsardzības principi mainās no totālā uz kolektīvo, kad katrs risina savus uzdevumus, mainās arī bruņoto spēku struktūra. Ir ko strādāt! Mēs esam saņēmuši no NATO 250 lappušu biezu dokumentu, kurā ir minētas arī militārās spējas, kādas Latvijai ir jāattīsta.

Kolektīvā aizsardzības modelī katrs dalībnieks kaut ko veic tikai daļēji. Tas nozīmē, ka Latvijai nevajag visus bruņojuma veidus, bet tikai daļu?

Tā ir. Bet, lai kopējais aizsardzības mehānisms darbotos, tajā jābūt devumam no katras valsts, piemēram, vienu lietu darīs Igaunija, otro Polija, trešo Dānija.

Tātad nav nepieciešamība, lai Latvijai būtu visi karaspēka un bruņojuma veidi, bet kaut kāda daļa no kopējās aizsardzības bruņojuma un funkcijām?

Visvieglāk saprotams ir gaisa telpas kontroles piemērs. Mēs attīstām BALTNET gaisa telpas novērošanas sistēmu un ekrānos redzam, kas notiek gaisā. Tomēr, lai aizsardzības sistēma būtu pilnīga un informāciju varētu praktiski izmantot, ir vajadzīgi iznīcinātāji, kuru mums nav. Ja Latvija būtu aizsardzības ziņā atsevišķa valsts, mums vajadzētu pašiem gādāt savus iznīcinātājus, kas izmaksā ļoti dārgi. Tagad mūs ar iznīcinātājiem nodrošinās NATO, tāpēc kopējie izdevumi aizsardzībai samazinās. Mums ietaupīt ļauj kolektīvā aizsardzība.

Kāda ir Latvijas loma kolektīvajā aizsardzībā?

Ekspertiem ir pietiekoši daudz informācijas par Latvijas pašreizējām spējām. Uz to pamata viņi ir noformulējuši, ko vēlas. Tagad notiks viņu prasību un mūsu spēju saskaņošana.

Polijas un Latvijas uzdevumi kopējā aizsardzības sistēmā būs atšķirīgi...

Jā, bet arī pulkstenī ir lielas un mazas detaļas, bet kura ir pati galvenā? Ja vienas nebūs, mehānisms neies. NATO valstīm katrai ir savs uzdevums, lai kopējais mehānisms strādātu labi. Visām valstīm ir viena un tā pati problēma - līdzekļu ekonomiska izmantošana, nedrīkst pieļaut, lai funkcijas un tēriņi dublētos.

Vai mēs varam salīdzināt Amerikas Savienoto Valstu Nacionālo gvardi un mūsu zemessardzi?

Varam, daļēji. Zemessardzei lielā mērā jāpārņem lietas, kādas dara Nacionālā gvarde Amerikā. Mūsu zemessardzei pilnīgi mainās uzdevumi. Daļa bataljonu pārtaps par augstas gatavības rezerves spēkiem un nodrošinās specializēto atbalstu, kas jebkurā brīdī var tikt iesaistīti kolektīvās aizsardzības operācijās. Viens no specializācijas elementiem, kas jāattīsta, ir transporta spējas. Tā ir viena no NATO prasībām. Tas nozīmē, ka uz dažu zemessardzes bataljonu bāzes veidosim normālus transporta bataljonus. Pilna laika profesionālajos spēkos būs 7-10 tūkstoši cilvēku, ne vairāk. Tas nozīmē, ka mums ir labi sagatavota rezerve, labi sagatavota zemessardze. Lai to sasniegtu, mums jāmaina apmācības sistēma. Kad apvienojām bataljonus, kāds ierunājās, ka zemessardzi nīcina laukā. Kāda nīcināšana? Notiek zemessardzes pastiprināšana. Par ieročiem runājot. Vai tagad kāds zemessargs var žēloties, ka ir problēmas ar ieročiem?

Kādā vecumā zemessargiem jābūt, lai tie būtu kaujas spējīgi?

Likumā ir noteikts - vecumā līdz 55 gadiem. Mums ir izveidotas arī veterānu rotas vecākiem zemessargiem. Viņu uzdevums - nodarboties ar jaunatni un piedalīties mācību procesa nodrošināšanā. Tie, kas risinās militāros jautājumus un būs saistīti ar misijām un būs augsti sagatavoti, tur cilvēki būs jaunāki un labāk sagatavoti. Otrā sadaļa ir bataljoni, kuriem paliks tradicionālie uzdevumi, objektu apsardze, sadarbība ar vietējām varām. Tagad ir izveidoti 20 bataljonu, katrā apmēram 500-700 cilvēku. Rodas jautājums, kur liks tos, kas gribēs iestāties zemessardzē, un gribētāju būs vairāk nekā bataljons var uzņemt. Tad sāks uzņemt konkursa kārtībā un bataljons izvēlēsies labākos.

“LAUKU AVĪZE”;  pēc V. Krustiņa un U. Rāceņa intervijas “Zemessardzi stiprinās”