• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas gatavību būt vienotā Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2003., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zemessardzes vietu NBS struktūrā

Vēl šajā numurā

09.09.2003., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas gatavību būt vienotā Eiropā

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens:

Vai “nē” balsojuma gadījumā Latvija saglabās pašreizējo ES kandidātvalsts statusu?

“Nē” balsojums nozīmētu, ka viss process tiek izbeigts. Punkts. Tas būs pašas Latvijas ziņā, vai tad vēlreiz iesniegt pieteikumu. Taču vismaz divas šāda lēmuma sekas ir pilnīgi skaidras. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka liela daļa no investīcijām Latvijā ir ienākušas un gatavojas ienākt, pieņemot, ka Latvijas iestāšanās ES ļaus pieeju pasaules lielākajam - Eiropas - tirgum. Ja izrādīsies, ka šādas pieejas nebūs, investīcijas tiks izņemtas un jaunas iekšā nenāks. Otrkārt, ja Latvija nebūs daļa no Eiropas vienotā tirgus, tā arī vairs nebūs mūsu kopējās ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas daļa un nesaņems tai paredzēto ES finansējumu. Nauda, ko paredzēts atvēlēt šiem mērķiem, Latvijai, protams, netiks atvēlēta - līguma nebūs, iestāšanās process būs beidzies ar neveiksmi. Taču es domāju, ka tā ir ļoti, ļoti hipotētiska iespēja.

Un kā būtu ar izredzēm, ka pēc dažiem gadiem mēģinātu vēlreiz?

Lēmums būtu Latvijas ziņā. Tā bija Latvijas brīva izvēle, un ES nemaz nebija tik viegli pieņemt politiku, kam būs tik milzīgas sekas. Vajadzēja vairāku nopietnu pārdomu gadus, lai ES nāktu pie secinājuma, ka tās paplašināšana atbildīs ne tikai jauno Viduseiropas un Austrumeiropas demokrātisko valstu, bet arī pašreizējo savienības valstu interesēm, jo būs labākais veids, kā garantēt mieru un stabilitāti visai plašajā reģionā starp Baltijas un Melno jūru. Jo tieši to ES vēlas - stabilitāti šajā reģionā. Galu galā tas ir jautājums par karu un mieru. Simts miera gadu izmaksā lētāk nekā viena nedēļa kara.

Mūsu interesēm atbilst plaukstošas kaimiņvalstis, kas sniegtu iespējas tirdzniecībai un investīcijām. No pieredzes labi zināms, ka nevar uzturēt savu labklājību, ja kaimiņš ir nabags. Tāpēc mēs pieņēmām Latvijas iesniegumu.

Latvijā ir arī viedoklis, ka pagaidām esam vāji, neesam gatavi konkurencei, ka vajadzētu vēl divus trīs gadus, līdz kļūsim stiprāki, tad pievienosimies.

Tā vienkārši nav taisnība. Jo konkurence jau tagad ir, tirgus ir atvērts, un Latvijas ekonomikai tajā acīmredzami iet ļoti labi - tās pieauguma tempi ir daudz labāki nekā citās Eiropas valstīs. Tāpēc ir jābūt skaidrībā, ka šajā ziņā pēc pievienošanās nekas būtiski nemainīsies - jūs jau tagad esat konkurētspējīgi Eiropas tirgū un esat to ļoti labi pierādījuši.

Cik pamatotas ir bažas, ka mazajai Latvijai ES nebūs teikšanas?

Analizējot Latvijas vēsturi un ģeogrāfisko stāvokli, ir pilnīgi skaidrs, ka gadsimtiem ilgas apspiešanas, okupāciju un asinsizliešanas iemesls ir lielvaru savstarpējā cīņa. Lielvaras šeit ir nomainījušas cita citu, un latvieši vienmēr bijuši upuri. Mans secinājums ir, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai nepieļautu tādas situācijas atkārtošanos, kāda bija starp abiem pasaules kariem, kad Latvija bija daļa no tā dēvētās buferzonas “sanitārā kordona” starp Rietumiem un Austrumiem.

Tas būtu visbīstamākais, ja Latvija paliktu viena starp Krieviju un vienoto Eiropu. Līdzsvaru var iegūt, esot daļai no Eiropas integrācijas procesa. ES ir vienlīdzīgo sistēma. Tā ir brīvu, neatkarīgu, suverēnu valstu sistēma, kurā visām valstīm ir vienādas tiesības. Kaut gan patiesībā mazajām valstīm ir relatīvi vairāk tiesību nekā lielajām - ES ietvaros pastāv diskriminācija par labu mazajām valstīm. Vispār nevar būt šaubu par to, ka Latvija būs nesalīdzināmi stiprāka ES nekā ārpus ES.

Ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka ES ir arī drošības garantētāja, kaut arī ne tādas drošības, kādu var garantēt militāra savienība. Taču militāru draudu Latvijai pašlaik nav, tāpēc drošība, ko var garantēt ES, vismaz pašlaik ir daudz, daudz svarīgāka - sadarbība tādās jomās kā korupcijas, noziedzības, terorisma apkarošana. NATO to nevar nodrošināt. ES - var. Arī godīgus, vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Kas aizstāvēs Latvijas intereses, kad tiks izlemti pasaules mēroga jautājumi?

Kā ES var palīdzēt apkarot korupciju Latvijā, piemēram, tādā jomā kā muita?

Tas notiks automātiski - būs jāpiemēro un jāievēro Eiropas normas, finanšu kontrole kļūs stingrāka. No citu dalībvalstu pieredzes zinām, ka iestāšanās rezultātā pakāpeniski mainās valsts politiskā kultūra un Eiropas vide nav korupcijai īpaši labvēlīga.

Vai ir pamats bažām, ka pēc iestāšanās ES Latvijai tiks izvirzītas jaunas prasības valodas un pilsonības lietās, piemēram, atvieglot pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu?

Nē. Tas neietilpst ES kompetencē.

Vai Krievijai ir izredzes iestāties ES?

Paredzamā nākotnē nē. Šāds jautājums nav mūsu darba kārtībā. Turklāt Krievija nav iesniegusi pieteikumu un nav arī iecerējusi to darīt. Ar Krieviju, tāpat kā ar visiem ES kaimiņiem, veidojam labu kaimiņattiecību politiku. Tas, starp citu, ir viens no iemesliem, kāpēc būtu svarīgi, lai Baltijas valstis būtu ES - jūsu pieredze attiecībās ar Krieviju mums ļoti palīdzētu formulēt vispiemērotāko rīcības veidu. Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienīgās kandidātvalstis, kuras ir bijušas daļa no PSRS. Mūsu politika pret Krieviju ir kaimiņattiecību, nevis dalības politika. Ja kādreiz nākotnē dalības jautājums kļūtu aktuāls, to nevarētu atrisināt bez Latvijas piekrišanas. Nav iespējams ES uzņemt jaunu valsti bez visu esošo vienprātīgas piekrišanas. Ja Latvija to nevēlēsies, tas nevarēs notikt.

Vai pēc iestāšanās cenas Latvijā būs kā Londonā, bet algas - kā Tukumā?

Tas ir murgs. Tas ir pretrunā ar jebkādiem ekonomiskajiem apsvērumiem. Jums Latvijā jau tagad ir relatīvi augstas cenas, taču iemesls ir nevis iestāšanās process, bet gan jūsu valdības politika. Tās rezultāts ir iespaidīga makroekonomiskā stabilitāte, taču arī relatīvi augstas cenas. Neredzu iemeslus, kāpēc pēc iestāšanās cenām būtu jākāpj, - tirgus jau tagad ir atvērts, vienīgi ne lauksaimniecības produktiem. Ja nu iestāšanās atstās kādu iespaidu uz cenām, tad drīzāk šo produktu cenas varētu kļūt zemākas, taču nekādā gadījumā ne augstākas.

Jautājums ir par to, kas notiks ar ienākumiem. Es uzskatu, ka pēc iestāšanās visu Latvijas iedzīvotāju - gan pensionāru, gan strādājošo - ienākumi pieaugs straujāk nekā cenas. Jo Latvijā ienāks ļoti daudz naudas, kas būtiski veicinās ekonomikas attīstību, bet iestāšanās pati par sevi radīs stabilu, paredzamu, investīcijām labvēlīgu ekonomisko un politisko vidi.

Latvija iestājoties būs viena no nabadzīgākajām, taču domāju, ka Latvijai nevajadzēs divdesmit gadus. Šeit var prognozēt relatīvi augstus, augstākus nekā vidēji ES, izaugsmes tempus krietni ilgam laikam, un rezultātā Latvija itin drīz spēs panākt pārējās un būs virs vidējā ES līmeņa.

Kas ir tas īstais, patiesais iemesls, kādēļ ES vajag Latviju?

Patiesais iemesls ir ģeopolitiskā situācija, kas Eiropā izveidojās pēc revolucionārajām pārmaiņām - padomju impērijas sabrukuma, Berlīnes mūra krišanas, jaunu demokrātisku valstu veidošanās. Radās jautājums - kas notiks ar šīm valstīm, kuras bija ekonomiski vājas, politiski nepieredzējušas un nestabilas? Kā mēs varam garantēt mieru un stabilitāti šajā reģionā? Un šis jautājums jāskata uz tās Eiropas daļas fona, kurā nav miera un stabilitātes, - pašreizējā ES paplašināšanās kārta jāskata Balkānu karu - Bosnijas un Kosovas karu - pieredzes kontekstā. Šie kari eiropiešiem lika saprast, ka nestabilitāte, konflikti un vardarbība vienā Eiropas daļā atstāj vistiešāko iespaidu uz visu Eiropu.

Esmu daudzkārt teicis un gribu atkārtot: Eiropas integrācija ir labākais no mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem miera un stabilitātes nodrošināšanai visā reģionā, un tas atbilst mūsu interesēm.

“DIENA”; pēc A. Ozoliņa  un P. Raudsepa intervijas   ““Nē” būtu procesa beigas”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!