• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2003., Nr. 70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74749

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.243

Tieslietu ministrijas nolikums

Vēl šajā numurā

13.05.2003., Nr. 70

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 242

Pieņemts: 29.04.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.242

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 66.§)

Satiksmes ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Satiksmes ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta, sakaru un informātikas nozarēs. Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu un tranzītpārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver telekomunikāciju un pasta apakšnozares.

2. Ministrija ir tieši pakļauta satiksmes ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt transporta, sakaru un informātikas politiku;

4.2. organizēt un koordinēt transporta, sakaru un informātikas politikas īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. pārstāv valsts intereses starptautiskajās transporta, sakaru un informātikas organizācijās;

5.2. organizē darbību, kas saistīta ar informācijas tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldē, lai nodrošinātu valsts pārvaldes modernizāciju un efektivitātes pieaugumu;

5.3. veicina informācijas sistēmu attīstību Latvijā;

5.4. koordinē vienotās transporta sistēmas (ieskaitot maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu transportu) darbību;

5.5. analizē situāciju tranzītpārvadājumu jomā, koordinē un kontrolē tranzītpārvadājumus veicinošu pasākumu sagatavošanu un izpildi;

5.6. plāno vienotas transporta infrastruktūras attīstību un risina infrastruktūras finansēšanas jautājumus;

5.7. organizē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu un pašvaldību autoceļu pārraudzību;

5.8. risina ar starptautiskās autosatiksmes nodrošināšanu saistītos jautājumus;

5.9. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu satiksmes drošības jomā;

5.10. koordinē velotransporta attīstību;

5.11. atklāj (slēdz) dzelzceļa stacijas un pieturas punktus visu vai atsevišķu pārvadājumu veikšanai;

5.12. apstiprina pasažieru pārvadājumu maršrutu tīklu un kustības režīmu un risina sabiedriskā pasažieru transporta finansēšanas jautājumus;

5.13. nosaka Latvijas Republikas ūdeņu izmantošanas kārtību attiecībā uz kuģošanas drošību;

5.14. nosaka gaisa telpas izmantošanas kārtību un kontrolē tās ievērošanu;

5.15. sagatavo informāciju aeronavigācijas informācijas izdevumam;

5.16. apkopo un analizē statistikas datus atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām;

5.17. veic valsts autoceļu fonda, Latvijas ostu attīstības fonda, dzelzceļa infrastruktūras fonda un citu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem izveidotu fondu turētāja un rīkotāja funkcijas un kontrolē minēto fondu izmantošanu;

5.18. organizē Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanu transporta nozarē;

5.19. pārzina esošo specializēto būvniecību transporta, sakaru un informātikas nozarē;

5.20. apstiprina Nacionālo radiofrekvenču plānu un kontrolē radiofrekvenču spektra izmantošanu;

5.21. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā attiecīgo nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina attiecīgās nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par attiecīgās nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā iesaistīt aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā Aizsardzības ministrijas, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus, kā arī attiecīgos ārvalstu aviācijas institūciju pārstāvjus un ekspertus;

7.3. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.4. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.5. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozaru politikas un stratēģiju izstrādi un nozaru politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pilnvaro citas personas;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Civilās aviācijas administrācija;

24.2. Dzelzceļa administrācija;

24.3. Dzelzceļa tehniskā inspekcija;

24.4. ostu pārvaldes.

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās):

25.1. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”;

25.2. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”;

25.3. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu direkcija”;

25.4. valsts akciju sabiedrība “Centrālā reģiona ceļi”;

25.5. valsts akciju sabiedrība “Kurzemes ceļi”;

25.6. valsts akciju sabiedrība “Vidzemes ceļi”;

25.7. valsts akciju sabiedrība “Latgales ceļi”;

25.8. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Autoceļu izpēte”;

25.9. valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””;

25.10. valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”;

25.11. valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”;

25.12. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”;

25.13. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra”;

25.14. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija”;

25.15. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts”;

25.16. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”;

25.17. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Namzinis”;

25.18. valsts akciju sabiedrība “Biķernieku kompleksā sporta bāze”;

25.19. valsts muzejs “Rīgas motormuzejs”.

26. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās privātās kapitālsabiedrībās:

26.1. akciju sabiedrība “Air Baltic Corporation”;

26.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Mobilais Telefons”.

Ministru prezidents E.Repše

Satiksmes ministrs R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 14.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!