Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2003., Nr. 70 (2835) https://www.vestnesis.lv/ta/id/74750

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.242

Satiksmes ministrijas nolikums

Vēl šajā numurā

13.05.2003., Nr. 70 (2835)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 241

Pieņemts: 29.04.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.241

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 65.§)

Kultūras ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kultūras ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūrizglītības apakšnozares.

2. Ministrija ir tieši pakļauta kultūras ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

 

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt kultūras politiku;

4.2. organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. sekmē kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu;

5.2. veido, uztur un attīsta ministrijas funkciju izpildei un kultūras pārvaldībai nepieciešamās informācijas un sakaru sistēmas;

5.3. sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām un kultūrizglītības iestādēm;

5.4. nodrošina kultūrizglītības attīstību sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju;

5.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. uzrauga un koordinē Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā;

6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.9. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.10. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.12. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, pārziņā esošo valsts uzņēmumu, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

 

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

 

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, pārziņā esošie valsts uzņēmumi un kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs;

24.2. Valsts kultūrizglītības centrs;

24.3. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

24.4. Muzeju valsts pārvalde;

24.5. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija;

24.6. valsts aģentūra “Tautas mākslas centrs”;

24.7. Latvijas Nacionālā opera;

24.8. Latvijas Nacionālā bibliotēka;

24.9. Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

24.10. Latvijas Nacionālais teātris;

24.11. Latvijas Dailes teātris;

24.12. Latvijas Valsts leļļu teātris;

24.13. Valmieras drāmas teātris;

24.14. Daugavpils teātris;

24.15. Latvijas vēstures muzejs;

24.16. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs;

24.17. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs;

24.18. Rīgas Kino muzejs;

24.19. Valsts Mākslas muzejs;

24.20. Ārzemju mākslas muzejs;

24.21. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs;

24.22. Latvijas Kultūras muzejs “Dauderi”;

24.23. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs;

24.24. Rundāles pils muzejs;

24.25. Turaidas muzejrezervāts;

24.26. A.Upīša memoriālais muzejs;

24.27. O.Vācieša memoriālais muzejs;

24.28. Latvijas Mākslas akadēmija;

24.29. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

24.30. Latvijas Kultūras akadēmija;

24.31. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola;

24.32. Rīgas Doma kora skola;

24.33. Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola;

24.34. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;

24.35. Daugavpils Mūzikas vidusskola;

24.36. Jelgavas mūzikas vidusskola;

24.37. Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola;

24.38. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola;

24.39. Ventspils mūzikas vidusskola;

24.40. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola;

24.41. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola;

24.42. Liepājas mākslas vidusskola;

24.43. Rēzeknes Mākslas vidusskola;

24.44. Rīgas horeogrāfijas vidusskola;

24.45. Latvijas Kultūras koledža;

24.46. Rīgas Akadēmiskais Krievu drāmas teātris.

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās):

25.1. akciju sabiedrība “Rīgas kinostudija”;

25.2. bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs”;

25.3. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”;

25.4. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts akadēmiskais koris “Latvija””;

25.5. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncertdirekcija”;

25.6. valsts bezpeļņas akciju sabiedrība “Kultūrkapitāla fonds”;

25.7. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs”;

25.8. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “NĪ”;

25.9. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “KREMERata Baltica”.

26. Ministrijas pārziņā ir:

26.1. valsts uzņēmums “Rīgas Cirks”;

26.2. bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Jaunais Rīgas teātris”.

Ministru prezidents E.Repše

Kultūras ministre I.Rībena

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 14.maiju.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!