Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai imigrācijas procesus regulē jauns likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2003., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74372

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem atbilstošas algas

Vēl šajā numurā

30.04.2003., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai imigrācijas procesus regulē jauns likums

Rīt, 1.maijā, Latvijā spēkā stāsies jaunais Imigrācijas likums. Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, kas ir spēkā no 1992.gada 1.jūlija un līdz šim regulēja imigrācijas procesus Latvijā. Imigrācijas likums kopā ar Patvēruma likumu, kas stājās spēkā pērnā gada 1.septembrī, aptvers un sakārtos to visu jautājumu loku, kas saistīti ar ārvalstnieku kustību mūsu valstī, ar šo cilvēku uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī izraidīšanu no valsts, ja uzturēšanās bijusi nelegāla vai neatļauta. Imigrācijas likuma ietvaros tiek atrisināti gan tradicionālie jautājumi par uzturēšanās ilgumu un kārtību, gan atsevišķi līdz šim nesakārtoti tiesvedības jautājumi. Jaunajā likumā daudz precīzāk noteikta vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī ielūdzēja un ieceļotāja atbildība.

Līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos pilnībā tiek sakārtota valsts iekšējā likumdošanas bāze konkrētajā nozarē, kā arī precīzi definēta institucionālā atbildība.

Imigrācijas likums no jauna paredz, ka, pieprasot vīzu, dokumenta derīguma termiņam vismaz par trim mēnešiem jāpārsniedz paredzētais uzturēšanās laiks Latvijā. Iebraucot valstī, personai jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem, kā arī derīgai veselības un dzīvības apdrošināšanas polisei, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu ārvalstnieka mītnes zemē smagas slimības vai nāves gadījumā.

Likumā noteikts, ka maksimālais vīzā paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijā ir 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nevis 90 dienas kalendārā pusgada laikā, kā to nosaka šobrīd spēkā esošais likums „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Turklāt jaunajā likumā uzsvērts, ka vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot valstī – galīgo lēmumu pieņem Valsts robežsardzes darbinieki, kuru pārziņā imigrācijas jautājumu kontrole pilnībā nodota jau 2002.gada 1.janvārī.

Imigrācijas likumā noteikts, ka dokumenti vīzas un uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāiesniedz Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē to varēs izdarīt tikai atsevišķos gadījumos.

Imigrācijas likumā arī noteikts, ka Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātajam, ja laulātie dzīvo kopā un viņiem ir kopēja mājsaimniecība, kā arī viņa bērniem termiņuzturēšanās atļaujas pirmo reizi tiek izsniegtas uz gadu, pēc tam uz četriem gadiem un tikai pēc tam minētās personas var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas dod tiesības dzīvot Latvijā. Uzturēšanās atļauju var neizsniegt vai anulēt, ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka laulība ir fiktīva un tās mērķis ir uzturēšanās atļaujas saņemšana. Jaunajā likumā noteikts, ka ārvalstniekam pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegs tikai tad, ja persona būs apguvusi valsts valodu zemākajā līmenī. Valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ģimenes apvienošanas nolūkā Latvijas pilsoņa un nepilsoņa vecākiem, kuri sasnieguši Latvijā noteikto pensijas vecumu, ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Pēc 10 gadiem šīm personām ir iespēja saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Jaunajā Imigrācijas likumā ir noteiktas arī to personu kategorijas, kam ir atvieglota kārtība darba atļauju saņemšanai, turklāt paredzot iespēju iesniegt dokumentus un saņemt uzturēšanās atļauju un arī darba atļauju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nevis Nodarbinātības valsts dienestā.

Imigrācijas likumā noteiktas arī lielākas atbildības normas. Likums paredz iespēju anulēt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kurš devis darbu un mītni nelegālajam imigrantam. Noteikta arī pārvadātāju atbildība par personu pārvadāšanu bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Ja uz Latviju uzaicinātā persona pārkāpusi vīzu režīmu, izraidīšanas izdevumi jāsedz ārzemniekam vai ielūdzējam, pretējā gadījumā šai personai tiek liegtas tiesības uzaicināt citus ārvalstniekus.

Vakardienas Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta arī vesela virkne Ministru kabineta noteikumu, kas izdoti saskaņā ar Imigrācijas likumu un kuri tāpat stājas spēkā 1.maijā, – „Ārzemnieku saraksta, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, izmantošanas, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība”, „Valsts nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un to saistītajiem pakalpojumiem”, „Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība” un „Uzturēšanās atļauju noteikumi”.

Liena Pilsētniece, „LV” iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!