Par “vāciešu operāciju” Latvijā

1945. gada 5. – 6. februāris

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums – “LV” 5.02.2003., Nr.19

LPSR Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa

Informācijas centra izziņa par vācu tautības pilsoņu un

bezpavalstnieku sarakstiem, kurus 1945. gadā izsūtīja no Rīgas

Latvijas PSR Slepeni

Iekšlietu ministrija 1977. g. 24. oktobrī Nr. 3/3-407s

Informācijas centrs Atbildot uz Nr. 9/7 88 no 12.10.77

Latvijas PSR Ministru Padomes Rīgā

VDK izmeklēšanas daļas priekšniekam

apakšpulkvedim b. Vācietim

 

Latvijas PSR IeM arhīvos to vācu tautības pilsoņu un personu bez pavalstniecības sarakstu, kurus 1945. gadā izsūtīja no Rīgas, nav.

Latvijas PSR IeM nav zināms, uz kāda pamata minētās personas tika izsūtītas.

Priekšnieks milicijas pulkvedis A.Ivanovs*

LVA, 1994. f., 1. apr., 12456. l., 25. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Šo dokumentu parakstījis Informācijas centra priekšnieka vietnieks. Paraksts – nesalasāms.

 

 

Jāņa Apšteina izsūtīšanas anketa

1945.g. 6 II Rīgā

 

Anketa par vācu tautības personām un personām

bez pavalstniecības, kuras ir jāizsūta no Rīgas pilsētas

Uzvārds – Apšteins

Vārds – Jānis

Tēva vārds – Jānis

Dzimšanas gads – 1905.

Dzimšanas vieta

Tautība – vācietis

Pavalstniecība – PSRS

Darba vieta un ieņemamais amats – Kurbatas Nr.2, sargs

Dzīvesvietas adrese – Ģertrūdes Nr.98-45

Ģimenes sastāvs: radniecības pakāpe un dzimšanas gads...

Apšteina Dzidra Ivana meita – 1932.g. = 13 g.v.

Apšteina Rita Ivana meita – 1934.g. = 11 g.v.

Apšteins Ilmārs Ivana dēls – 1941.g. = 4 g.v.*

Latv.PSR Valsts drošības tautas komisariāta daļas vad. ...

LVA, 1994.f., 1.apr., 12464.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* tā tekstā – J.R. Patiesībā viņu tēva vārds bija Jānis.

 

 

Jāņa Apšteina kratīšanas orderis

Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts Orderis Nr. ...

1945.g.5.februārī

 

Izsniegts Latvijas PSR IeTK darbiniekam b.Dorofejevam par kratīšanu pie Jāņa Jāņa dēla Apšteina, kurš dzīvo Ģertrūdes Nr.98-45

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks Košeļevs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12464.l., 1.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta slēdziens

par J.Apšteina bērnu atbrīvošanu

“Apstiprinu”

Latvijas PSR valsts drošības tautas

komisāra vietnieks pulkvedis

Salomatovs

1945.gada 30.augustā Rīgā

 

Es, Latvijas PSR VDTK “A” daļas priekšnieka vietnieks – kapteinis Verbovskis, izskatījis esošos materiālus par Jāņa Jāņa dēla Apšteina, dzimuša 1905.gadā, pēc tautības vācieša, dzīvoja Rīgā, Ģertrūdes ielā Nr.98, dz.45, strādāja par sargu, izsūtīšanu, — atradu:

Saskaņā ar PSRS VDTK norādījumu par Rīgas pilsētas attīrīšanu no pretpadomju elementiem 1945.gada 5. II tika izsūtīts uz Komi APSR J.J.Apšteins kopā ar bērniem: Dzidru Jāņa meitu Apšteinu, dz.1932.gadā, Ritu Jāņa meitu Apšteinu, dzimušu 1934.gadā, Ilmāru Jāņa dēlu Apšteinu, dzimušu 1941.gadā.

Latvijas PSR VDTK griezās izsūtītā Apšteina sieva Marija Fjodora meita Apšteina ar lūgumu par bērnu atgriešanos no izsūtījuma Rīgas pilsētā viņas pastāvīgajā dzīvesvietā, jo vīra izsūtīšanas laikā viņa nebija Rīgā, bet atradās laukos, bez tam kā pati Apšteina, tā arī viņas bērni izsūtīšanai nebija paredzēti, bet izsūtīšanai bija paredzēts tikai pats J.J.Apšteins, — ieteiktu:

Griezties PSRS VDTK ar lūgumu par atļauju atgriezties no izsūtījuma Rīgā: Dzidrai Jāņa meitai Apšteinai, Ritai Jāņa meitai Apšteinai, Ilmāram Jāņa dēlam Apšteinam viņu mātes Marijas Fjodora meitas Apšteinas dzīvesvietā.

Latv.PSR VDTK “A” daļas priekšnieka vietnieks kapteinis Verbovskis

 

“Piekrītu”: Latv.PSR VDTK “A” daļas priekšnieks majors Bokovikovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12464.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR VDTK lūgums

par J.Apšteina bērnu atbrīvošanu

6/554 Pilnīgi slepeni

Komi APSR iekšlietu tautas komisāram Siktivkarā 1946.gada 26.janvārī

 

1945.gada 6.februārī no Rīgas pilsētas uz Siktivkaru tika izsūtīts kā vācietis Jānis Jāņa dēls Apšteins, dzimis 1905.gadā.

Sakarā ar to, ka viņam nebija iespējams atstāt Rīgā savus trijus bērnus, kurus nebija paredzēts izsūtīt, viņš tos paņēma līdzi. Viņa sieva tajā laikā Rīgā nebija. Pēc viņas lūguma PSR Savienības VDTK 2.pārvalde ar savu 1945.gada 15/X norādījumu Nr.2/6/42 994 ieteica organizēt izsūtītā sievas Marijas Fjodora meitas Apšteinas izbraukšanu uz Siktivkaras pilsētu pēc saviem bērniem Dzidras Apšteinas, dz.1932.gadā, Ritas, dz.1934.gadā, un Ilmāra, dz. 1941.gadā, un atsūtīt viņus atpakaļ uz Rīgas pilsētu.

Marija Fjodora meita Apšteina caurlaidi uz Siktivkaras pilsētu un atpakaļ saņēma un aizbrauca pēc bērniem.

Lūgums dot attiecīgu rīkojumu par augstāk minēto bērnu izdošanu.

Latv.PSR valsts drošības tautas komisāra vietnieks pulkvedis Vēvers

LVA, 1994.f., 1.apr., 12464.l., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izsūtāmā V.Višņevska dzīvokļa

kratīšanas protokols

1945. gada 5. februārī es, LPSR VDTK darbinieks, vecākais leitnants Hitovs, saskaņā ar 1945.g. /II orderi Nr. 007894, liecinieku — šās mājas sētnieces Amālijas Eduarda meitas Lišņevskas un sarkanarmieša Amosova — klātbūtnē veicu kratīšanu pie pilsoņa Vladimira Friča dēla Višņevska, kurš dzīvo Vidzemes šosejā Nr.231, dz.27.

Kratīšanas laikā nekas izņemts netika, sūdzību par nepareizi veiktu kratīšanu nav.

Aizturēti: V.F.Višņevskis, dz. 1902.g., viņa sieva — B.G.Višņevska, viņa meita Nadežda, dz. 1929.g., dēls Aleksandrs, dz.1940.g.

Par ko arī parakstās:

Dzīvokļa saimnieks — V.Višņevskis

 

Liecinieki: sētniece — A.Lišņevska

 

Sarkanarmietis — N.Amosovs.

 

Kratīšanu veica valsts drošības vecākais leitnants Hitovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12503.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izsūtāmā A.Renša dzīvokļa

kratīšanas protokols

Pamatojoties uz Latvijas PSR VDTK 1945. gada 5. februāra orderi Nr.8832. tika veikta pilsoņa Aleksandra Heinriha Georgija dēla Renša kratīšana — arests, kurš dzīvo Rīgā, Ģertrūdes ielā Nr. 62, dz.47.

Kratīšanā-arestēšanā piedalījās Jānis Jāņa dēls Reihmanis.

Saskaņā ar orderi izsūtīts pilsonis Aleksandrs Heinrihs Georgija dēls Renšs, dzimis 1889. gadā, un viņa ģimene.

Kratīšanā tika atrasta un nogādāta uz Latvijas PSR VDTK pretpadomju literatūra, laikraksti un žurnāli.

Sūdzības netika saņemtas.

Pārstāvis: sētnieks Reihmanis Jānis

 

Kratīšanas protokola kopiju saņēmu A.Renšs* (..)

LVA, 1994.f., 1.apr., 12459.l., 5., 5.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Aleksandrs Renšs miris izsūtījumā 1947. gada 8. februārī. Alma Aļeksejeva mirusi izsūtījumā 1947. gada 9. maijā. Šarlote Renša mirusi. Milda Renša no izsūtījuma atbrīvota 1956. gada 27. martā

 

 

Izziņa par bezpavalstnieci E.Raņķi

1945.g. 31/I

 

Uzvārds — Raņķe

Vārds – Emma

Tēva vārds — Jēkabs

Dzimšanas gads un vieta — 1896.g., LPSR Madonas apriņķis, Kraukļu pagasts

Ģimenes stāvoklis — atraitne

Tautība — latviete

Pilsonība pēc dzimšanas — Krievijas

Pēdējā pavalstniecība — bez pavalstniecības.

Kad, no kurienes un kamdēļ atbrauca uz LPSR: no dzimšanas līdz 1919.g. dzīvoja Latvijā, 1919. gadā aizbrauca uz Maskavu un tur dzīvoja līdz 1925.g. No 1925.g. līdz 1927.g. kopā ar vīru bija Dānijā un Vācijā. 1927. gadā atgriezās Latvijā.

Ar kādiem dokumentiem iebrauca Latvijā: ar padomju ārzemju pasi.

Profesija vai nodarbošanās — mājsaimniece. Kur un par ko strādā — “Labības sagādes centra” kantorī par apkopēju, Rīgā.

Ar kādiem dokumentiem dzīvo patlaban: ar Nansena pasi* Nr.001108, izdotu 1938.g. 27.VII. Precīza dzīvesvietas adrese patlaban — Rīga, Kirova iela 6, dz.5.

Latv. PSR IeTK vīzu un reģistrācijas daļas priekšnieks...

LVA, 1994.f., 1.apr., 12739.l., .1.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Iekrauta. Dzīvoklis aizzīmogots. Atslēgas pie sētnieka

* “Nansenisti, bezpavalstnieki, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta. Viņiem izsniedz īpašas pases, t.s. Nansena pases. Valstī, kur nansenistam atļauj apmesties uz pastāvīgu dzīvi, sociālā un civiltiesiskā laukā atzīst līdzīgas tiesības ar šīs valsts pilsoņiem.” Latviešu konversācijas vārdnīca, 14. sēj., 28414. sleja.

 

Saistību raksts par izsūtītā Henriha Bismaņa

īpašuma saglabāšanu

Kopija 1945. gada 24. aprīlī*

 

Es, Otīlija Jāņa meita Berga, adrese — Bezdelīgu iela 1, dz.4, būdama izsūtītā Henriha Jevgeņija dēla Bismaņa uzticības persona, adrese Bezdelīgu iela 1, dz.4, apņemos pēc man atstātās pilnvaras īpašumu un mantas realizēt un naudu pēc VDTK pirmās prasības nosūtīt H.J.Bismanim pēc viņa atrašanās vietas.

Paraksts O.Berga

 

Kopija pareiza: Latvijas PSR prokurora palīgs

justīcijas padomnieks D.Čibisovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12481.l., 57.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

* Autoram nav izdevies atrast ziņas par to, vai nauda par realizētajām mantām patiešām būtu nosūtīta to īpašniekam nometinājuma vietā.

 

 

Latvijas PSR VDTK atļauja

piešķirt izsūtītā A.Renša dzīvokli Krohinam

Rīgas pilsētas Dzīvokļu pārvaldes 1945.g. “..” martā

priekšniekam biedram Prostakam

 

Pret ordera izsniegšanu biedram Krohinam uz dzīvokli Ģertrūdes ielā Nr. 62-47 Latvijas PSR VDTK neiebilst.

Latv. PSR VDTK daļas priekšnieks

Valsts drošības majors Bokovikovs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12459.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: Saņēmu. Krohins.

 

 

Vilhelma Bartuloviča apsūdzības slēdziens

“Apstiprinu”

Latvijas PSR iekšlietu ministrs ģenerālmajors Eglītis

1950.g. “...” aprīlī

“Sankcionēju”

Latvijas PSR prokurora justīcijas 2. klases padomnieks Mišutins

1950.g. “...” aprīlī

Izmeklēšanas lietā Nr.90

 

Par Vilhelma Jevgeņija dēla Bartuloviča apsūdzību

pēc KPFSR KK 82. panta 2. daļas.

Latvijas PSR IeM operatīvās meklēšanas daļa, pamatojoties uz saņemtajiem materiāliem, ir arestējusi un saukusi pie kriminālās atbildības par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietas V.J.Bartuloviču.

Lietā veiktajā izmeklēšanā ir noskaidrots:

V.J.Bartuloviču kā vācu tautības personu Latvijas PSR VDTK orgāni 1945. gada februārī izsūtīja no Latvijas PSR Rīgas pilsētas uz Komi APSR Siktivkaras pilsētu, no kurienes viņš 1946. gada oktobrī patvaļīgi aizbēga un atgriezās Latvijas PSR.

Būdams nopratināts kā apsūdzētais, V.J.Bartulovičs sevi par vainīgu atzina.

Pamatojoties uz izklāstīto:

Vilhelms Jevgeņija dēls Bartulovičs, dzimis 1911. gadā, Latvijas PSR, Rīgā, vācietis, bezpartijisks, PSRS pilsonis, ar pamata izglītību, agrāk nesodīts, bez noteiktas dzīvesvietas, – tiek apsūdzēts par to, ka viņš 1946. gada oktobrī aizbēga no obligātās nometinājuma vietas un patvaļīgi atgriezās Latvijas PSR, t.i., nozieguma izdarīšanā, kurš paredzēts KPFSR KK 82. panta 2. daļā.

Izmeklēšanas lietu Nr.90 par V.J.Bartuloviča apsūdzību saskaņā ar PSRS IeM 1947. gada 8. II pavēli Nr.00159 nosūtīt izskatīšanai PSR Savienības iekšlietu ministra Sevišķā apspriedē.

Apsūdzības lēmums sastādīts 1950. gada 11. aprīlī.

LPSR IeM operatīvās meklēšanas daļas

operatīvais pilnvarotais leitnants Skabuls

“Piekrītam”

 

Latvijas PSR IeM operatīvās meklēšanas daļas

2. nodaļas priekšnieks kapteinis Šestakovs

 

Latvijas PSR IeM operatīvās meklēšanas daļas priekšnieks Gricmanis

LVA, 1994.f., 1.apr., 12556.l., 51.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Prokuratūras norādījums

par apsūdzības pārkvalificēšanu V.Bartulovičam

PSRS Prokuratūra Slepeni

Latvijas PSR prokuroram 1950. gada 6. jūnijā

justīcijas 3. klases valsts padomniekam biedram Ļipinam

(Caur PSRS IeM Sevišķās apspriedes sekretariātu)

 

Nosūtu Jums atpakaļ papildizmeklēšanai Vilhelma Jevgeņija dēla (Bartuloviča) lietu pārapsūdzību pēc KPFSR KK 82. panta 2. daļas.

Saskaņā ar PSRS IeM un PSRS ģenerālprokurora 1948.g. 22. XII pavēli Nr.001475/279ps tajā uzskaitīto tautību personu bēgšana no nometinājuma vietām ir jākvalificē pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.g. 26. XI dekrēta 2. panta, bet nevis pēc KPFSR KK 82. panta.

Lietā nepieciešams Bartulovičam apsūdzību uzrādīt no jauna pēc minētā dekrēta 2. panta, piedaloties prokuroram, nopratināt viņu kā apsūdzēto, izpildīt KPFSR KPK 206. un 207. panta prasības un lietu nosūtīt izskatīšanai PSRS IeM Sevišķajā apspriedē. (..)

Milicijas orgānu uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks

justīcijas 3. klases valsts padomnieks Altšullers

LVA, 1994.f., 1.apr., 12556.l., 78.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izraksts no PSR Savienības Valsts drošības ministrijas

Sevišķās apspriedes protokola Nr.50

1950. gada 18. oktobrī

Klausījās	Nolēma
88. Latvijas PSR VDM lietu Nr.90	Vilhelmu Jevgeņija dēlu
par Vilhelma Jevgeņija dēla Bartuloviča,	Bartuloviču par bēgšanu no
dz. 1911.g. Latvijas PSR, Rīgā, vācieša,	obligātās nometinājuma
PSRS pilsoņa, no kalpotājiem,	vietas ieslodzīt nometnē ar
bezpartijiska, ar pamatizglītību.	termiņu uz 20 gadiem
Aizbēdzis no obligātās nometinājuma	katorgas darbos, termiņu
vietas. Apsūdzēts pēc PSRS Augstākās	skaitot no 1950. gada
Padomes Prezidija 1948.g.	28. marta.
26.XI dekrēta 2. panta.

 

Sevišķās apspriedes sekretariāta priekšnieks

LVA, 1994.f., 1.apr., 12556.l., 59.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas

slēdziena V.Bartuloviča lietā

Slepeni

“Apstiprinu”

Latvijas PSR iekšlietu ministrs apakšpulkvedis Zujāns

1954. gada 6. martā

 

Slēdziens

Latv.PSR, Rīga 1954. gada 3. martā

 

Es, Latvijas PSR IeM 5. daļas vecākais operatīvais pilnvarotais, kapteinis Berkovičs, izskatījis arhīva – izmeklēšanas lietas Nr.P–350223 materiālus par notiesāto Vilhelmu Jevgeņija dēlu Bartuloviču, dzimušu 1911. gadā, un viņa lūgumu par lietas pārskatīšanu, – konstatēju:

(..) 1950. gada 18. oktobrī PSRS VDM Sevišķā apspriede pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948. gada 26. XI dekrēta viņu notiesāja uz 20 gadiem katorgas darbos.

1953. gada 25. V Bartulovičam pēc PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija 1953. gada 27.III dekrēta veselības stāvokļa dēļ soda termiņš samazināts uz pusi.

Kā redzams no lietas materiāliem, Bartulovičs no izsūtījuma bēdzis 1946. gadā, līdz 1948. gada 26. XI dekrēta publicēšanai, tātad Bartulovičs pēc 1948. gada 26. XI dekrēta pie kriminālatbildības ir saukts un notiesāts nepareizi.

Pamatojoties uz teikto, – es ieteiktu:

1. Iesniegt PSRS Augstākajai tiesai lūgumu par PSRS VDM Sevišķās apspriedes 1950.gada 18. X lēmumu atcelšanu Vilhelma Jevgenija dēla Bartuloviča lietā.

2. Šo slēdzienu nosūtīt PSRS IeM “P” daļai apstiprināšanai.

Latvijas PSR IeM 5.daļas vecākais operatīvais

pilnvarotais – kapteinis Berkovičs

 

“Piekrītu”: Latvijas PSR IeM 1.specdaļas priekšnieks – majors Karpačs

LVA, 1994.f., 1.apr., 12556.l., 96., 97.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* 1954.gada 15.oktobrī Kemerovas apgabala tiesa V.Bartuloviča “noziegumu” pārkvalificēja no PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.gada 26.novembra dekrēta uz KPFSR KK 82.panta 1.daļu, nosakot soda mēru – brīvības atņemšanu uz trijiem gadiem, ieskaitīja izciesto soda termiņu, atbrīvoja viņu no ieslodzījuma un nosūtīja uz agrāko nometinājuma vietu – Komi APSR, Siktivkaru, no kurienes viņu drīz pēc tam atbrīvoja.

 

 

Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas slēdziens

par izsūtīto Elizabetes Balodes un Ievas Balodes

atbrīvošanu no specnometinājuma

Slepeni

“Apstiprinu”

Latv. PSR iekšlietu ministrs apakšpulkvedis Zujāns

1954. gada 6. martā

 

Slēdziens

Latv. PSR, Rīga 1954. gada 3. martā

 

Es, Latvijas PSR IeM 6. specdaļas operatīvais pilnvarotais vecākais leitnants Bočarovs, izskatījis arhīva – novērošanas lietas Nr. 5166 materiālus par administratīvi izsūtīto Elizabeti Stefana (Stepana) meitu Balodi un Komi APSR IeM 1953. gada 18. decembra slēdzienu par viņas atbrīvošanu no specnometinājuma, – konstatēju:

1945. gada februārī Latvijas PSR IeTK orgāni kā personu bez pavalstniecības izsūtīja specnometinājumā uz Komi APSR E.S.Balodi, pēc tautības ungārieti, un viņas bērnus – meitu Ievu Kārļa meitu Balodi, dzimušu 1923. gadā, pēc tautības latvieti, dēlu Kārli Kārļa dēlu Balodi, dzimušu 1922. gadā, pēc tautības latvieti. Visi viņi ir dzimuši Ungārijā, bet no 1926. gada līdz 1945. gadam dzīvoja Latvijas PSR, Rīgas pilsētā.

Atrodoties specnometinājumā, Kārlis Kārļa dēls Balodis 1947. gada 3.III nomira, bet viņa māte E.S.Balode no nometinājuma vietas aizbēga 1948. gadā, taču tika aizturēta un 1950. gada 12. maijā ar PSRS IeM Sevišķās apspriedes lēmumu par bēgšanu no obligātās nometinājuma vietas, ieskaitot iepriekšējo ieslodzījumu, tika nosūtīta atpakaļ uz nometinājuma vietu.

No 1940. gada līdz šim laikam E.S.Balode vairākkārt ir iesniegusi lūgumu, lai viņu un viņas bērnus uzņemtu padomju pavalstniecībā, taču šis jautājums nav atrisināts. Atrodoties specnometinājumā, E.S.Balode iesniedza lūgumu, lai viņu uzņemtu padomju pavalstniecībā un līdz ar to atbrīvotu viņu un viņas bērnus no specnometinājuma.

Pamatojoties uz augstāk teikto un ņemot vērā, ka 1945. gadā bija paredzēts izsūtīt no Rīgas vācu tautības personas, bet E.S.Balode ir pēc tautības ungāriete un viņas bērni pēc tautības ir latvieši, – es ieteiktu:

Elizabeti Stefana (Stepana) meitu Balodi, dzimušu 1899. gadā, un Ievu Kārļa meitu Balodi, dzimušu 1923. gadā, noņemt no specnometinājuma uzskaites un atļaut dzīvot Latvijas PSR.

Latv. PSR IeM 6. specdaļas operatīvais

pilnvarotais – vecākais leitnants Bočarovs

 

Piekrītu: LPSR IeM 1. specdaļas priekšnieks majors Karpačs*

LVA, 1994. f., 1. apr., 12483. l., 28. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Šo slēdzienu PSRS IeM “P” daļas priekšnieks apakšpulkvedis V.Alidins atbalstīja 1954. gada 17. aprīlī un deva rīkojumu Komi APSR IeM Elizabeti Balodi un Ievu Balodi no specnometinājuma uzskaites noņemt.

 

 

N.Višņevskas sūdzība par nepamatotu izsūtīšanu

PSRS Augstākās Padomes Maskava – Kremlis

Prezidija priekšsēdētājam no pilsones Broņislavas Georgija meitas

biedram K.J.Vorošilovam Višņevskas, dzimušas 1907. gadā,

dzīvo Komi APSR, Siktivkarā,

Zavodskaja ielā Nr. 102

1953. gada 10. jūnijā**

 

Iesniegums

Es, Broņislava Georgija meita Višņevska, esmu dzimusi 1907. gadā Rīgā, strādnieka ģimenē.

1915. gadā es zaudēju māti, mūsu ģimenē bija astoņi bērni. Pēc mātes nāves mēs dzīvojām ļoti smagos apstākļos, un tamdēļ es jau 1917. gadā sāku strādāt.

1918. gadā nomira mans tēvs, un mēs, bērni, palikām bez vecākiem. Tā kā mani vecāki nomira un es vēl nebiju pilngadīga, man izdeva bezpavalstnieka pasi. 1925. gadā es apprecējos, manam vīram arī bija bezpavalstnieka pase, bet Latvijas pavalstniecības iegūšana buržuāziskajā režīmā bija saistīta ar lieliem materiāliem izdevumiem.

No 1925. gada līdz 1941. gadam es strādāju par audēju Rīgas aušanas fabrikās. 1929. gadā man piedzima meita Nadežda, kura mācījās Rīgas pilsētas 13. krievu pamatskolā, bet pēc tās pabeigšanas 1943. gadā iestājās krievu ģimnāzijā. 1941. gadā mēs ar vīru uzrakstījām iesniegumu, lai saņemtu padomju pavalstniecību. 1941. gada 23. jūnijā mums vajadzēja saņemt padomju pavalstniecību, taču sākās karš.

1940. gadā man piedzima divi dēli – Anatolijs un Aleksandrs, tamdēļ es kopš 1941. gada līdz 1945. gada jūlijam nestrādāju. 1943. gadā nomira mans dēls Anatolijs.

1945. gadā mūs, visu ģimeni, izsūtīja no Rīgas uz Komi APSR, Siktivkaras pilsētu kā personas bez pavalstniecības, kur manu vīru arestēja un pēc 58. panta notiesāja uz 5 gadiem. Tajā pašā gadā es saņēmu padomju pavalstniecību, bet ar 38. pantu un zīmogu par atļauju dzīvot Siktivkaras pilsētas robežās, kura, kā es uzzināju, man tika izdota nelikumīgi, kā arī 38. pants tika uzlikts nelikumīgi, jo sodīta es nebiju.

1946. gada decembrī es ar bērniem uz PSRS Ministru Padomes 1946. gada 13. aprīļa lēmuma pamata atgriezos Rīgā pie savām māsām.*

Pēc atgriešanās Rīgā es sāku strādāt par audēju aušanas fabrikā “Aktīvists”, kur ar pārtraukumiem strādāju līdz 1950. gadam.

1950. gada aprīlī mani izsauca uz Latvijas PSR IeM un pateica, ka 1945. gadā mani ar bērniem uz Siktivkaru izsūtīja kā nevainīgus, bet 1950. gada jūlijā mani ar bērniem otro reizi izsūtīja uz Siktivkaru, lai padomju pavalstniecību saņemtu likumīgi.

1951. gada septembrī mūs atzina par padomju pilsoņiem, bet pases saņēmām ar 38. panta ierobežojumiem, kaut arī mēs tiesāti nebijām. Pēc tam mēs Komi APSR Milicijas pārvaldei iesniedzām lūgumu, lai noņem šo pantu, taču atbildi līdz šim laikam neesam saņēmuši. 1952. gada aprīlī mums paziņoja, ka mēs it kā esot nepareizi noņemti no uzskaites un ka uzskaite esot jāatjauno.

Vai patiešām ir tādas kļūdas, ka vispirms noņem no uzskaites, bet pēc pusgada uzskata, ka no uzskaites noņemti nepareizi? Vai patiešām sievai jāatbild par vīra rīcību, bet bērniem – par tēva rīcību?

Lūdzu izskatīt manu iesniegumu un atļaut man atgriezties ar savu meitu Nadeždu, 23 gadus vecu, un dēlu Vladimiru, 13 gadus vecu, uz savu dzimteni – Rīgu pie savām māsām (..).

B.Višņevska

LVA, 1994.f., 1.apr., 12503.l., 42., 43.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Minētais lēmums uz izsūtītajiem neattiecās. Tas ļāva atgriezties dzimtenē pēc filtrācijas dažādos darbos nosūtītajiem leģionāriem un citiem vācu armijā dienējušajiem karavīriem, izņemot tos, kuri bija dzimuši 1922. gadā un vēlāk. Viņus nosūtīja uz PSRS IeM celtniecības kombinātu Igaunijā.

** V.Višņevska ģimene no izsūtījuma tika atbrīvota 1954. gadā.

Turpmāk — vēl