Par Probācijas dienesta izveidi

Vakar, 17. decembrī, 8. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepazinās ar problēmām, kuras attiecināmas uz Valsts probācijas dienesta koncepciju, kā arī likumprojektu “Valsts probācijas dienesta likums” un ar to saistītajiem jautājumiem. Probāciju var skaidrot kā likumpārkāpēja uzraudzību un sociālo korekciju ar mērķi novērst atkārtotu likumpārkāpumu izdarīšanu. Eiropas Savienības valstīs probācijas dienestu darbība koncentrēta divos virzienos – uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu (prevencija) un atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izskaušanu (recidīva samazināšana). Minētie darbības veidi izpaužas kā sodi bez izolācijas no sabiedrības — brīvības atņemšanas alternatīvas: piespiedu darbi, nosacītie sodi, sīku likumpārkāpēju iesaistīšana programmās u.c un kā palīdzība cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma pēc cietumsoda izciešanas, lai varētu sākt likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā, nepieciešami personas dokumenti, dzīvesvietas un darba iespējas. Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) pārstāve Līga Biksiniece sēdē apliecināja, ka nereti sastopami gadījumi, kad jau nedēļu pēc atbrīvošanas izmisušie bijušie cietumnieki dodas uz VCB pēc palīdzības, jo tiem nav praktiski īstenojamu iespēju turpināt dzīvi ar likumīgiem iztikas avotiem. Sēdē komisijas locekļi uzklausīja ar Probācijas dienesta izveidi saistītās normatīvās bāzes sagatavošanas grupas vadītāju Ilonu Kronbergu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Vitoldu Zaharu un sabiedrības pārstāvi — Sorosa fonda–Latvija Cietumu un policijas reformu programmas direktori Anhelitu Kamensku.

Komisijas priekšsēdētāja profesore Dr.habil.philol. Ina Druviete: “Mums jāstrādā, lai likumpārkāpēju iekļaušana likumam paklausīgā dzīvē būtu viena no sociālās integrācijas prioritātēm. Pašlaik Latvija ar aptuveni 367 ieslodzītajiem uz simt tūkstošiem iedzīvotāju ir kaunpilnajā pirmajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu vidū. Sodu izcietušais pirmkārt ir cilvēks, ne noziedznieks, mums jāparāda, ka sabiedrībai rūp savu locekļu liktenis. Tāpat, ņemot vērā, ka vidējais brīvības atņemšanas termiņš valstij maksā ap sešiem tūkstošiem latu nodokļu maksātāju naudas, jāpanāk, lai par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem cilvēks netiktu ieslēgts savā ziņā sociāli un psihiski degradējošā vidē, bet viņam dotu iespēju laboties brīvu ļaužu kopienā.”

Nākamā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 18. decembrī.

Saeimas Cilvēktiesību un  sabiedrisko lietu komisija