Kā likumdevējam atbalstīt tiesu varu

Vakar Tiesu namā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde

Vakar, 17.decembrī, izbraukuma sēdes laikā jaunajā Tiesu namā: Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Ingrīda Labucka, priekšsēdētāja Solvita Mellupe; Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Birzniece un ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Sauļūna Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 17. decembrī, jaunajā Tiesu namā Rīgā notika Saeimas Juridiskās komisijas izbraukuma sēde, kuras laikā parlamenta deputāti vēlējās tuvāk iepazīt tiesu varai aktuālās problēmas. Sarunā ar deputātiem, kura notika Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas telpās, piedalījās ne vien šīs tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova, bet arī vairāki Tieslietu ministrijas pārstāvji — parlamentārā sekretāre Inese Birzniece un valsts sekretāra vietnieki Maija Sauļūna un Gunārs Kūtris.

Sarunas gaitā tika skartas visas aktuālākās tiesu varas problēmas Latvijā un apspriesti veidi, kā Saeimas deputāti un Juridiskā komisija varētu sniegt atbalstu to risināšanai. Tika skarts tiesnešu nepietiekamais atalgojums un štata vietas, kā arī tiesu darbinieku šobrīd niecīgā darba samaksa, runāts par vēl nepieciešamajām tiesu telpām it īpaši pārslogotās Rīgas apgabaltiesas sakarā.

Sarunas dalībnieki apsprieda arī ilgos lietu izskatīšanas termiņus tiesās, kā arī labojumus Civilprocesa likumā un Kriminālkodeksā, kam vajadzētu tiesvedību paātrināt.

Tika skarts arī jautājums par topošo Kriminālprocesa likumu, kuru Tieslietu ministrija jau janvārī iecerējusi iesniegt izskatīšanai valdībā un kas martā varētu tikt nodots apspriešanai Saeimā. Arī šis likums pieņemšanas gadījumā varētu būt nozīmīgs ieguldījums krimināllietu izskatīšanas paātrināšanā Latvijā.

Deputāti interesējās arī par lietu sadales principiem tiesās un to, vai pilnībā tiek realizēts nejaušības princips. Atbildot uz šo jautājumu, I. Poļikarpova atzina, ka šī principa absolutizācija, pēc viņas domām, nebūtu pareiza, jo, sadalot lietas izskatīšanai, būtu ņemama vērā gan tiesnešu specializācija, gan darba pieredze.

Sarunas dalībnieki arī nonāca pie vienota secinājuma, ka nepieciešams jauns tiesu varas likums. Šobrīd spēkā esošais likums jau ir vairākkārt labots un būtu modernizējams konceptuāli. Labojumu ceļā tas būtu

Vakar, 17.decembrī: Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova; Saeimas Juridiskās komisijas locekļi Viktors Agešins un Vineta Muižniece Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

grūti izdarāms, tādēļ acīmredzot racionālāk būtu pieņemt pilnīgi jaunu likumu; šāds projekts jau ir tapis iepriekšējās valdības laikā un apspriests nesenajā šim projektam veltītajā konferencē.

Tikšanās noslēgumā Saeimas Juridiskās komisijas locekļi vienojās ar klātesošajiem tiesu un izpildvaras pārstāvjiem, ka lūgs valdību tiesu varas attīstību noteikt par prioritāti. Pirmie svarīgākie uzdevumi, kurus definēja sarunas dalībnieki, šādas prioritātes īstenošanā būtu tiesu darbinieku algu paaugstināšana un tiesu informatizācijas paātrināšana, kā arī palielināts finansējums Rīgas apgabaltiesas darba nodrošināšanai.

Dina Gailīte, “LV” tieslietu nozares virsredaktore