Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ministra piesardzīgo optimismu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2002., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69145

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija Gruzijai var būt labs paraugs

Vēl šajā numurā

10.12.2002., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ministra piesardzīgo optimismu

Satiksmes ministrs Roberts Zīle:

Kā vērtējat iepriekšējās valdības atstāto mantojumu Satiksmes ministrijai?

Strādājot tajā valdībā diezgan ilgi, arī kā finanšu ministram 1997. un 1998. gadā, man bija radies priekšstats, ka Satiksmes ministrijā strādā augstas klases profesionāļi, kas saņem arī labas algas, un ka šajā ministrijā ir labi izveidoti informācijas tīkli. Tagad redzu, ka tā īsti nav. Ļoti apbēdina ierindas darbinieku zemais atalgojums.

Naftas tranzīts caur Ventspils ostu ir samazinājies, joprojām eksistē Krievijas noteiktie nelabvēlīgie dzelzceļa tarifi. Kā jūs vērtējat - tas vairāk ir ir ekonomisks spiediens vai politiska svira?

Kravu apgrozījums “Ventspils naftā” ir krasi samazinājies. Patlaban es nevēlos vērtēt, vai iemesli ir politiski vai ekonomiski. Esmu ticies ar uzņēmuma vadītāju Ādamsona kungu. Satiksmes ministrija turpinās pētīt šo jautājumu, tāpēc precīzāk tranzīta plūsmas samazināšanās iemeslu nekomentēšu. Pieredze attiecībās ar Krieviju rāda, ka agrāk ir bijuši gan ekonomiska, gan politiska rakstura iemesli. Nezinu, kā ir šajā reizē.

Esmu arī ticies ar “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Zorgevica kungu. Tarifu jautājumā viņš neko jaunu nepavēstīja, bet iepriecināja ar to, ka nākamajā gadā ir iespējams kravu apjoma kāpums, izmantojot Baltkrievijas un Lietuvas ceļu.

Cik tālu patlaban ir projekts, kas paredz izveidot ātrvilciena satiksmi no Tamperes Somijā uz Berlīni Vācijā? Vai arī Latvijas cilvēki pēc pieciem gadiem varēs izmantot šo ātrvilcienu?

Tamperes un Berlīnes savienošana ar ātrvilcienu pasažieru vajadzībām ir ļoti interesants projekts, kuru vispirms sāka pētīt Latvija un Vācija. Polija šā projekta izpētes stadijā ir piesaistījusi Eiropas Savienības ISPA programmas naudu, daudz pretimnākošāka ir kļuvusi arī Lietuva un Igaunija. Patlaban vēl neapstiprināta informācija liecina, ka arī Somija sākusi šo projektu vērtēt labvēlīgāk nekā agrāk, tomēr tā īstenošana noteikti nenotiks agrāk kā pēc pieciem gadiem.

Kā jūs vērtējat situāciju uz autoceļiem?

Mūsu aprēķini rāda, ka katru gadu vajadzētu atjaunot 1100 kilometrus melnā seguma. Valsts budžeta naudas, piemēram, šajā gadā pietiek 117 kilometru atjaunošanai. Katru gadu dažādu iemeslu dēļ samazinās labu un teicamas kvalitātes ceļu kopējais garums. Secinājums - nerēķinot atliktos remontdarbus, gadā ceļiem vajadzētu aptuveni 100 miljonus latu. Autoceļu fondam naudas ir daudz mazāk.

Vai valdība Satiksmes ministrijai varēs piešķirt vairāk naudas, ja valstī pirmajā vietā izvirzās bruņošanās uzdevums?

Tāda iespēja ir. Šogad septītā Saeima apstiprināja naftas produktu likuma grozījumus, kas paredz ceļiem novirzīt 85 procentus no akcīzes nodokļa naftas produktiem ienākumiem. Finanšu ministrija vēlējās atstāt patlaban spēkā esošo sadales sistēmu - 60 procentus no nodokļu ieņēmumiem novirzīt ceļiem. Satiksmes ministrijai tas likās nepieņemami, tāpēc mēs kā kompromisu ierosinājām nākamajā gadā ceļiem piešķirt 75, aiznākamajā gadā - 80, bet pēc trim gadiem - 85 procentus no saņemtā akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Tad Latvija varētu tuvoties Eiropas Savienības līmenim.

Jāņem arī vērā viens būtisks nosacījums - Eiropas Savienības struktūrfondu lielāko daļu veido reģionālās attīstības fonds, kura nauda ir paredzēta to ceļu veidošanai, kas nav galvenie ceļi. Latvijas Autoceļu direkcija un Satiksmes ministrija ir viena no retajām valsts iestādēm, kurai ir sagatavota pamatota programma par to, kuri ceļi un kādā secībā ir jālabo vispirms. Citām ministrijām, izņemot Zemkopības ministriju, kurai ir Lauku attīstības programma, līdzīgu projektu nav. Uzskatu, ka autoceļu programmas varētu būt tās, kuras Latvija varētu veiksmīgi īstenot pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tad varēs piesaistīt daudz lielākus naudas līdzekļus. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu autoceļu fonds varētu nodrošināt līdzfinansējumu pirmās un otrās šķiras ceļu sakārtošanai. Savukārt galvenie ceļi saņems naudu no izlīdzināšanas jeb kohēzijas fonda. Protams, nu būs vajadzīgs arī Latvijas ieguldījums no valsts pamatbudžeta. Mēs esam piesardzīgi optimistiski ceļu sakārtošanas jautājumā.

Kuru jautājumu risināšanā Satiksmes ministrijā esat nolēmis veltīt vislielāko uzmanību?

Es esmu konservatīvas partijas pārstāvis, revolucionāru pārmaiņu ministrijas darbā nebūs, attīstība būs evolucionāra. Satiksmes ministrijas pārziņā ir daudz dažādu nozaru - sliežu ceļi, autoceļi, gaisa satiksme. Parasti ministrijā pieņem politiskus lēmumus, tad ir administrācija, kas veic procesu ieviešanu un uzraudzību. Nereti šo nozaru uzņēmumu intereses nonāk pretrunā. Pirms es neesmu sapratis, kur ir šīs pretrunas un kā tās labot, nevēlos solīt ātrus, nepamatotus lēmumus, lai pēc tam tie nebūtu jāatceļ.

“LAUKU AVĪZE”; pēc U. Graudiņa,  V. Krustiņa un J. Lorenca intervijas “Roberts Zīle:  “Nepārdomātu lēmumu nebūs.””

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!