“Esam pateicīgi valstīm, kas palīdz mūsu darbā”

Šodien, 24.oktobrī, pasaulē svin ANO dienu

Gabriēle Kēlere, ANO pastāvīgā koordinatore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto A.F.I

— Varētu teikt, ka ANO diena — tie ir svētki visai planētai un vispirms, protams, ANO darbiniekiem. Jums pašai ir liela darba pieredze pasaules lielākajā starptautiskajā organizācijā, taču ANO dienu Rīgā jūs atzīmējat pirmo reizi.

— Tas tiesa. Es vispirms teiktu, ka mums, ANO darbiniekiem, šī diena nozīmē iespēju pateikties valstīm par sadarbību ar ANO, un man nu iekrīt paust šo pateicību Latvijai. Mēs esam patiesi pateicīgi visām ANO donorvalstīm, kas palīdz ANO darbā. Es domāju, būs interesanti atgādināt, ka šogad ANO diena tiek atzīmēta jau piecdesmit piekto reizi. Pirmo reizi šī diena tika atzīmēta 1947. gadā. Kā zināms, katrai valstij ir sava valsts svētku diena, un līdzīgi šāda diena ir arī ANO — diena, kad tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija.

— Jūs minējāt iespēju pateikties ANO dalībvalstīm par sadarbību. Kāda tā bijusi ar Latviju? Mūsu valsts ANO tika uzņemta 1991. gadā, latviešu tautas likteņgada rudenī. Tātad pagājuši vienpadsmit gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Kā jūs teiktu — “jau” vai “tikai” vienpadsmit gadi?

— Galvenais, ko es uzsvērtu, ir prieks, ka Latvija jau pavisam drīz pēc neatkarības atjaunošanas kļuva par mūsu organizācijas dalībvalsti. Tas bija arī likumsakarīgi, jo pirms Otrā pasaules kara Latvija bija Tautu Savienības locekle. Tātad jūsu valstij ir jau būtībā ilga dalības vēsture starptautiskajās organizācijās. Sadarbība starp Latvijas institūcijām un ANO pastāvīgā koordinatora biroju ir ļoti cieša. Īpaši ar UNDP (Apvienoto Nāciju Attīstības programmu), kuras pārstāvis Latvijā ieradās jau 1993. gadā. Jūsu valdības pārstāvji, kā arī mani priekšgājēji šajā sakarā ir uzvēruši, ka UNDP ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas dzīvē pēc neatkarības atjaunošanas, īpaši sociālās integrācijas jomā. Manuprāt, īpaši nozīmīgs elements šajā aspektā bijušas latviešu valodas mācīšanas programmas. Latvijas valdība tam pievērsusi lielu uzmanību, un ANO sistēma jums šajos centienos sniegusi būtisku palīdzību. Es arī gribu uzsvērt, ka Latvijas valdība sniegusi mums būtisku materiālu atbalstu, nodrošinot iespēju atvērt ANO namu Vecrīgā 1999. gadā. Runa nav tikai par to, ka šī ir brīnišķīga celtne. Šim faktam ir liela filozofiska nozīme, jo visām ANO aģentūrām tagad iespējams atrasties kopā un strādāt plecu pie pleca. Šis apstāklis kalpoja par būtisku stimulu ANO institūciju darbībai Latvijā. Visas mūsu aģentūras, pateicoties iespējai strādāt šeit, ANO namā, varēja izvērst savu darbību plašāk.

— Visnotaļ simboliska ir arī ANO nama atrašanās tik tuvu Latvijas valsts Prezidenta pilij.

— Jā, protams. Es gribētu šajā sakarā uzsvērt Vairas Vīķes-Freibergas lielo atsaucību sadarbībai. Viņas atbalsts sadarbībai ar ANO ļoti uzskatāmi izpaudās mana priekšgājēja Jana Sanda Sorensena darbības laikā. Es Latvijā ierados pavisam nesen, taču arī es esmu izjutusi prezidentes ļoti labvēlīgo attieksmi. Īpaši nozīmīgs bijis viņas atbalsts, sagatavojot UNDP izdevumus “Latvija. Pārskats par tautas attīstību...”. Būdama šā izdevuma patronese, viņa arī pati aktīvi piedalās sarunās par šo izdevumu.

— Jūs minējāt, ka šajā namā atrodas vairākas ANO aģentūras. Jums ir ļoti grūts uzdevums — apvienot gan ANO Attīstības programmu, gan ANO Iedzīvotāju fonda vadīšanu.

— Jā, tas ir grūts uzdevums, bet tas arī dod lielu gandarījumu. Jo ANO sistēma ir ļoti plaša, un dažādo aģentūru darbības efektivitāte ir stipri atkarīga no mūsu darba savstarpējas koordinācijas. Un tad ir ļoti svarīgi, ja dažādās aģentūras paralēli strādā tiešā tuvumā. Jūs varbūt zināt, ka ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans savā ļoti nozīmīgajā runā ANO Ģenerālajā asamblejā šā gada septembrī uzsvēra, ka ANO veltī daudz pūļu, lai padarītu visu mūsu aģentūru darbu iespējami efektīvāku. Viņš pats veltī daudz pūļu ANO darbības labākas koordinēšanas nodrošināšanai, lai visu ANO sistēmu padarītu efektīvāku. Iespējams, ka drīzā nākotnē valstīs vairs nebūs pārstāvētas atsevišķās aģentūras, bet būs tikai pastāvīgais koordinators, kura kompetencē būs sekot, kā ANO aģentūras attiecīgajā valstī pilda katra savu misiju. Katrā ziņā es varu atkārtot, ka šis darbs dod lielu gandarījumu. Jo ikviena ANO programma, kas pārstāvēta Latvijā, tā vai citādi risina labklājības, veselības aizsardzības, nodarbinātības un citus sociālos jautājumus, kā arī sekmē cīņu pret narkotiku izplatīšanu. Mēs uzskatām, ka šis ir patiesi labs veids, kā parādīt gan valdībai, gan sabiedrībai mūsu sadarbības praksi, kā arī gūt pašiem pārskatu par savas sadarbības norisi un rezultātiem.

— Visām ANO aģentūrām ir ļoti svarīgi, kā rit to sadarbība ar vietējām attiecīgās valsts institūcijām.

— Jā, noteikti!

— Kāda šī sadarbība ir Latvijā? Vai jūs varat minēt kādu īpaši sekmīgu sadarbības jomu?

— Es uzskatu, ka ļoti sekmīga sadarbība ir visās jomās. Varbūt īpaši varētu akcentēt sociālo integrāciju Latvijā. Vispirms jau tāpēc, ka šajā jomā mums Latvijā ir visilgākā sadarbības pieredze. Kā labas sadarbības partneres es minētu Izglītības ministriju, tāpat Labklājības ministriju. Pēdējos četros piecos gados mēs esam ļoti daudz izdarījuši arī tieslietu reformas jomā. Cieša sadarbība bijusi arī veselības aizsardzībā. Es gribētu uzsvērt, ka laba sadarbība mums bijusi ne vien ministru līmenī, bet arī tehniskajā līmenī, kas būtiski atvieglojis daudzu projektu īstenošanu. Īpaši plaša sadarbība mums tieši pagājušajā gadā bijusi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vides saglabāšanā. ANO institūcijām būtu ļoti grūti strādāt bez ciešas sadarbības ar attiecīgās valdības institūcijām.

— Latvijas sabiedrībai šis ir ļoti nozīmīgs laiks, jo tuvojas NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Prāgas un Kopenhāgenas apspriedes. Kā jūs, ANO pārstāve, izjūtat šo laiku Latvijā? Vai tas iespaido ANO institūciju darbību mūsu valstī?

— Varu teikt, ka esmu ļoti priecīga par iespēju tieši tagad strādāt jūsu valstī. Atklāti sakot, es biju ļoti lepna, kad saņēmu šo norīkojumu uz Latviju. Kaut arī valstī, kas iestājas ES, acīmredzot vairs nav vajadzīga ANO pārstāvniecība, tomēr man ir ļoti interesanti tieši tagad strādāt Latvijā. Jo tieši tagad, kad jūsu valsts atrodas kāda procesa noslēguma posmā, šeit ir ļoti daudz darāmā, un tā ir ļoti interesanta pieredze. Īpaši tāpēc, ka tieši pašlaik vislabāk kļūst redzami daudzu ANO centienu pozitīvie rezultāti. Savā virzībā uz ES jūs iemiesojat tās pašas kopīgās vērtības, kas ir ANO — sociālo taisnīgumu, cilvēka tiesības un citas. Īsi sakot, es varu vienīgi priecāties, ka Latviju ir tik tuvu ES.

— Latvija kopš 1991. gada saņēmusi lielu un nozīmīgu atbalstu no ANO. Taču ikviena valsts, kas strauji attīstās, reiz pārstāj kļūt par ņēmēju un pati kļūst par ANO donorvalsti. Kā jūs šajā aspektā raugāties uz Latviju?

— Es domāju, vairākās jomās Latvija jau tagad ir donorvalsts. Vispirms jau humānās palīdzības jomā. Latvijas pārstāvji tiek iesaistīti arī ANO miera uzturēšanas operācijās. Latvija bijusi iesaistīta vairākos tehniskās sadarbības projektos citās Austrumeiropas valstīs. Starp Latviju un citām valstīm notiek parlamentāriešu pieredzes apmaiņa. Tas viss ir būtisks ieguldījums ANO darbībā. Taču tas vēl nenozīmē, ka Latvija, pati kļūstot par ANO donorvalsti, vairs nesaņems mūsu organizācijas palīdzību. Protams, ikviena valsts, iestājoties ES, sāk dot savu ieguldījumu arī Eiropas Attīstības fondā. Mēs tagad sadarbojamies ar Ārlietu ministriju, izstrādājot mūsu nākotnes sadarbības stratēģiju laikam, kad Latvija būs ES dalībvalsts.

— Vai arī jūs piekrītat viedoklim, ka pasaule kopš 2001. gada 11. septembra ir pilnīgi mainījusies?

— Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Atklāti sakot, es tā nedomāju. Joprojām pasaulē valda liela nabadzība, un mēs šo situāciju cenšamies uzlabot. Es domāju, mums pastāvīgi un neatlaidīgi jānostiprina apzināšanās, ka nabadzība ir smaga pasaules problēma. Par to nemitīgi jādomā politiķiem un valstu politikas veidotājiem. Protams, nedrīkst attaisnot terora aktus, taču ir arī skaidrs, ka šī parādība nāk no valstīm, kurās valda liela nabadzība. Tātad nabadzība ir bāze arī terorismam. Līdz ar to nabadzības novēršana kļūst jo aktuālāks politiķu un politikas veidotāju uzdevums kopīgo planētas problēmu risināšanā.

— Visbeidzot, kādi ir jūsu pirmie iespaidi, pirmās profesionālās izjūtas Latvijā?

— Es domāju, šī ir ļoti stimulējoša vieta darbam, kas dod patiesu gandarījumu. Man ir arī ļoti labs iespaids par pirmo sadarbības pieredzi ar Latvijas amatpersonām. Šeit valda ļoti lietišķa sadarbības noskaņa, un ir ļoti viegli izspriest dažādus sadarbības jautājumus. Es ceru, ka jums izdosies turpmāk veltīt vēl lielāku vērību jauniešiem, jo pašlaik jauno ļaužu nodarbinātība Latvijā vēl ir diezgan liela problēma. Ceru, ka tuvākajā nākotnē jums izdosies vairāk ieklausīties tieši jauno cilvēku balsīs un risināt jautājumus, kas viņiem ir būtiski.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors