• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mums ir jāpanāk līdzsvars savās sabiedrībās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2002., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64126

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nauda kā Eiropas vienotības zīme

Vēl šajā numurā

03.07.2002., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mums ir jāpanāk līdzsvars savās sabiedrībās”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 1.jūlijā, piedaloties 56. Starptautiskajā Zontas konventā

Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga:

VIKE6.JPG (20941 bytes) VIKE5.JPG (21892 bytes)

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Zontas Starptautiskās organizācijas prezidenti Mēriju Magi

(attēlā pa kreisi) un Jelgavas Zonta kluba prezidenti, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidenti Baibu Rivžu
Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Runa 56. Zontas starptautiskajā sanāksmē Gēteborgā 2002. gada 1. jūlijā

Zontas Starptautiskās organizācijas prezidente Mages kundze! Ministri! Ekselences! Cienījamie viesi! Zontas māsas no visas pasaules!

Man ir liels prieks un gods būt šeit, Gēteborgā, kopā ar ievērojamām un tik dažādām Zontas delegātēm no 69 valstīm. Es pateicos prezidentei Magei un Zontas Starptautiskās organizācijas Zviedrijas nodaļai par izdevību uzstāties šajā sanāksmē. Es ceru, ka šis nozīmīgais notikums kalpos, lai palielinātu sabiedrības izpratni par sieviešu problēmām un pamudinātu uz konkrētu rīcību sieviešu lomas nostiprināšanai sabiedrībā visā pasaulē.

Tas, ka šajā sanāksmē Gēteborgā piedalās Zontas dalībnieces no trim Baltijas valstīm, ieskaitot Latviju, ir patīkams apliecinājums tam, ka sievietēm no agrākajām nebrīvajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tagad ir arvien aktīvāka loma starptautiskās organizācijās. Pirms četriem gadiem Zontas sanāksmē Parīzē pirmoreiz šīs organizācijas vēsturē tika pacelts Latvijas karogs. Kaut gan Zontas Latvijas nodaļa nākamgad svinēs tikai savu desmito gadadienu, es lepojos ar to, ka tā jau ir kļuvusi tik spēcīga, ka var līdzdarboties šī pasākuma sarīkošanā šeit, Gēteborgā. Tāpēc šīs sanāksmes logo kopā ar Zviedrijas karoga zilo un dzelteno krāsu ir arī Latvijas karoga karmīnsarkanā un baltā krāsa. Pieredze, ko no šī pasākuma iegūs Zontas sanāksmes jaunie organizētāji, ir tieši viens no tiem ieguvumiem, ko šī organizācija, kas tika nodibināta pirms vairāk nekā 80 gadiem, var dot tās jaunākajām dalībniecēm.

Tādām starptautiskām nevalstiskām organizācijām kā Zonta ir bijusi nozīmīga loma, lai Baltijas valstis kļūtu labāk zināmas pasaulē. Tas ir patīkams papildinājums atzinībai, ko ieguvušas mūsu sporta zvaigznes, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un zinātnieki.

VIKE2.JPG (14180 bytes)Zontas projekti Latvijā ir palīdzējuši simtiem sieviešu un bērnu, ieskaitot bāreņus, kā arī pensionāriem.

Zonta pievērš īpašu uzmanību bērnu un sieviešu izglītībai, un Zontas stipendijas, kas piešķirtas Baltijas valstu studentēm un zinātniecēm, ir nozīmīgs ieguldījums. Amelijas Earhartas stipendiju fonds sievietēm zinātniecēm, kas darbojas aviācijas nozarē un inženierzinātnēs, un Džeinas M.Klausmanes stipendija sievietēm, kas studē biznesu un biznesa vadību, ir lieliski piemēri sieviešu iedrošināšanai veidot karjeru visdažādākajās profesijās.

Mēs lepojamies ar to, ka īsajā laika sprīdī, kopš Latvijas sievietes darbojas Zontas kustībā, divas vidusskolnieces — Dagnija Lībane un Laura Plūmiņa — ir saņēmušas apbalvojumu. Laurai šī sanāksme ir īpaši svarīgs notikums, jo viņa uzrunās tās dalībniekus šeit, Gēteborgā, trešdien, 3. jūlijā. Apsveicu, Laura, un visas pārējās vidusskolnieces, kas ir šeit!

Dāmas un kungi!

Jautājums par sieviešu tiesībām ir un vēl būs starptautiskajā dienas kārtībā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka gandrīz katrā valstī uz šīs planētas sievietes joprojām ir pakļautas dažādu pakāpju un formu diskriminācijai. Vispār tajās valstīs, kur ir visnedemokrātiskākās politiskās sistēmas un visautoritārākās valdības formas, ir visplašāk izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi un visaugstākā sieviešu diskriminācijas pakāpe.

VIKE4.JPG (19678 bytes)
1.jūlijā, Gēteborgā: 56. Zontas Starptautiskā konventa goda viese Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Zontas kustības aktīvistēm no Latvijas

Jebkurā sabiedrībā kulturālie un sabiedriskie tikumi, kas attiecas uz dzimumu lomu un statusu, ieskaitot iesakņojušos aizspriedumus, ir determinēti kultūrā un tiek nodoti tālāk no paaudzes paaudzē ar sociālās akulturācijas procesa palīdzību. Šajā ziņā labi ir tas, ka jebko, kas ir iemācīts, var arī likt aizmirst un iemācīt no jauna citādā veidā. Tāpēc daudzās pasaules daļās vispārējā attieksme pret sieviešu lomu sabiedrībā ir mainījusies un notiek virzība uz lielāku vienlīdzību. Daudzās valstīs sieviešu tiesības vēlēt un tiesības tikt ievēlētām valsts amatos ir jau tik acīm redzamas, ka tiek uzskatītas kā kaut kas pats par sevi saprotams. Tomēr gandrīz pirms viena gadsimta šīs tiesības bija sievietēm liegtas gandrīz visur uz šīs planētas.

Latvija un Igaunija, deklarējot savu neatkarību no Krievijas 1918. gadā, bija starp pirmajām Eiropas valstīm, kas piešķīra sievietēm gan tiesības vēlēt, gan tikt ievēlētām. Tikai četras citas Eiropas valstis — Norvēģija, Somija, Dānija un Islande — jau agrāk nekā Latvija un Igaunija bija veikušas šos progresīvos pasākumus demokrātijas procesos. Pēdējās trīs Eiropas valstis, kas atcēla vēlēšanu tiesību ierobežojumus sievietēm, bija Šveice 1971. gadā, Portugāle 1976. gadā un Lihtenšteina 1984. gadā.

Šodien, 2002. gadā, tādas valstis kā Kuveita, kur sievietēm nav ne tiesību vēlēt, ne arī tiesību tikt ievēlētām amatā, ir kļuvušas par izņēmumu. Kaut gan sieviešu statuss daudzās pasaules daļās pēdējā gadsimta laikā ir ievērojami uzlabojies, šis progress nav visur bijis vienveidīgs un vienlīdzīgs. Valsts var būt guvusi panākumus vienā jomā, bet atpalikt vairākās citās.

Manā valstī Latvijā ir daudzas sabiedriskās aktivitātes jomas, kur sievietes ir ieguvušas pilnīgu vienlīdzību. Es jau minēju tiesības vēlēt un tikt ievēlētām amatā. Latvijai tagad ir pirmā sieviete valsts vadītāja Austrumeiropas un Viduseiropas vēsturē. Jau pats fakts, ka sieviete ir demokrātiski ievēlēta par prezidenti vienai no trim Baltijas valstīm, manuprāt, liecina par mūsu demokrātijas augstajiem standartiem, ko mums izdevies sasniegt kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

Lai gan Latvijai pēc sava valstiskuma atgūšanas bija jāpārveido sava ekonomika no pašiem pamatiem, tā ir kļuvusi par Ziemeļeiropas valsti ar dinamisku attīstību. Proporcionāli liels skaits sieviešu ir pārstāvētas tādās profesionālās jomās kā medicīna, zobārstniecība, tieslietas, zinātne un tehnika. Pēdējos desmit gados ir trīskāršojies augstskolu studentu skaits, un vairāk nekā 60 procenti no tiem ir sievietes. Pagājušajā gadā 63 procenti no augstskolu absolventiem bija sievietes, un sievietes ir pārstāvētas visās doktorantūras studiju jomās.

Tomēr, neraugoties uz šiem iepriecinošajiem sasniegumiem, Latvijas sievietēm vēl ir daudz jādara, lai kļūtu par pilnīgi līdztiesīgām dalībniecēm lēmumu pieņemšanas procesos attiecībā uz mūsu valsts politiku, ekonomiku un izglītību.

Latvijas Ministru kabinetā no 15 ministriem ir tikai divas sievietes ministres, un no 100 parlamenta deputātiem ir 21 deputāte sieviete. Akadēmiskajā jomā tikai 40 no valsts 300 profesoriem ir sievietes, un tikai 13 procenti no Latvijas Zinātņu akadēmijas pilntiesīgajiem locekļiem ir sievietes.

Šajā ziņā Zontas palīdzība varētu būt ļoti nozīmīga, sniedzot atbalstu Latvijas doktorantūras studentēm studijām ārzemēs sadarbībā ar Latvijas universitātēm.

Zontas organizācijā darbojošies augstskolu mācību spēki un zinātnieki varētu sniegt nozīmīgu morālu atbalstu Latvijas sievietēm zinātniecēm, dodot padomu, iesaistot viņas starptautiskos projektos un atbalstot viņu rakstu publicēšanu zinātniskos žurnālos.

Dāmas un kungi!

Proporcionālā neatbilstība starp sievietēm studentēm un sievietēm vadītājām daudzās sabiedrībās ir daļēji saistīta ar bērnu dzemdēšanu un bērnu audzināšanu attiecībā uz sieviešu profesionālo izaugsmi. Laikmetu gaitā spēja dzemdēt bērnus, kas atšķir sievietes no vīriešiem, bieži nostādījusi sievietes neizdevīgā stāvoklī gandrīz ikvienā valstī uz šīs planētas. Šī bioloģiskās reprodukcijas funkcija, kas ir vitāli svarīga cilvēces pastāvēšanai, liek katrai sievietei, kas ir laidusi pasaulē bērnu, ieguldīt ievērojamu daļu laika un enerģijas bērnu audzināšanā. Turklāt sievietes ģimenē joprojām uzņemas nesamērīgi daudzus mājsaimniecības darbus, tādus kā ēdiena gatavošana, mājas uzkopšana un veļas mazgāšana. Turklāt šie darbi nav bioloģiski determinēti.

Mūsu uzdevums modernajā pasaulē ir pārveidot sievietes tēlu, salauzt novecojušus stereotipus un brīvi apvienot vajadzīgos elementus ne tikai no pagātnes un tagadnes, bet arī no lomām un rakstura īpašībām, kas tradicionāli tikušas stingri iedalītas vīrišķīgajās un sievišķīgajās. Daži sociālo zinātņu pārstāvji to sauc par jauno androgēniju. Es vēlētos to dēvēt par tā radošu pārveidošanu, kas nozīmē būt sieviešu dzimuma cilvēkam.

Meitenes nedrīkst audzināt tā, lai viņas atbilstu šaurām seksuālām, dzemdēšanas un audzināšanas lomām, bet jau no mazotnes ir jāiedrošina attīstīt visus savus talantus un īstenot savas intereses, lai kādas tās arī būtu. Stereotips, ka sievietes nav piemērotas vadošu amatu ieņemšanai, ir viens no visdziļākajiem un visgrūtāk maināmajiem. Sievietes var palīdzēt to salauzt, uzņemoties atbildīgus pienākumus ikreiz, kad tie tiek piedāvāti, un ar saviem panākumiem pierādot, ka viņas var ar to tikt galā. Tādā gadījumā katras sievietes panākumi kļūst par iedvesmojošu paraugu citām sievietēm neatkarīgi no tā, vai tas ir mazā uzņēmumā vai lielā uzņēmējsabiedrībā, pašvaldībā vai valsts darbā.

Bet panākumi jomās, kas līdz šim tika uzskatītas par izteikti vīrišķīgām, nebūt nenozīmē, ka sievietēm ir jāatsakās no savas sievišķības un jāapspiež sieviešķīgie instinkti. Meitenēm ir jābūt meitenēm, un sievietēm jabūt sievietēm. Tām nav jābūt ne vīriešu imitācijām, ne arī to karikatūrām. Pastāv vairākas profesijas, tādas kā aktrise, dziedātāja un modele, kurās sievietes seksualitāte un skaistums var būt profesionāla priekšrocība un var pat palīdzēt iemantot slavu un bagātību — bet tikai dažām. Daudzu sieviešu sapnis ir kļūt par turīga vīra izlutināto, dekoratīvo sievu, un daļai sieviešu tas arī izdodas. Ir arī profesijas, kur seksualitātes ekspluatācija var novest pie indivīdu ekspluatācijas lielā apjomā un apdraudēt cilvēka cieņu. Šīs profesijas, protams, ir prostitūcija un pornogrāfija, ar ko daudzas meitenes sāk nodarboties, dzīvojot ilūzijā par vieglu dzīvi, ko sniegs fizisko dotumu izmantošana. Mūsu izglītības programmām ir jābūt veidotām tā, lai meitenes, pat tās, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, pat tās, kas nav intelektuāli attīstītas, tiktu pasargātas no nepieciešamības izvēlēties iespējas, kas kaitēs viņu fiziskajai un garīgajai veselībai.

Rietumu pasaulē prostitūcija un pornogrāfija (gan legālā, gan nelegālā) ir ļoti liels bizness, kas saistīts ar organizēto noziedzību pat tajās valstīs, kur tas legalizēts. Agrākajās komunisma valstīs slepenie dienesti stingri kontrolēja prostitūciju un sievietes tika izmantotas, lai atalgotu partijas funkcionārus un slepenos aģentus.

Kopš komunisma sabrukuma un dzelzs priekškara krišanas ienākumu būtiska atšķirība starp Rietumu un postkomunisma valstīm ir radījusi daudzu sieviešu un mazgadīgo pievēršanos prostitūcijai, gan brīvprātīgā (iemesls ir nabadzība), gan piespiedu kārtā, lietojot draudus, viltu un vardarbību.

Lielais pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem bagātākajās rietumvalstīs ir bijis par iemeslu piegādēm no to nabadzīgākajiem kaimiņiem, un ir izveidojis nelegālu cilvēku tirdzniecības tīklu, ko kontrolē starptautiskas noziedzīgas organizācijas. Tā ir kļuvusi par nopietnu sociālo problēmu, kas prasa saskaņotu starptautisku rīcību, lai to apturētu. Ir nepieciešami arī kontroles pasākumi, kas tiktu vērsti ne tikai pret piegādēm, bet arī pret pieprasījumu.

Ietekmīgām nevalstiskām organizācijām, tādām kā Zontas Starptautiskā organizācija, kas cīnās par taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, ir būtiska izglītojoša loma šīs problēmas risināšanā. Izglītošanai ir ļoti liela nozīme katrā līmenī, sākot ar valsti un beidzot ar ģimeni. Jaunām meitenēm ir jāmāca, ka viņu bioloģiskā nolemtība būt par bērnu dzemdētājām un viņu pievilcība kā seksa objektiem nevar būt šķērslis ceļā uz sasniegumiem biznesā, zinātnē, politikā vai mākslā.

Es ceru, ka sievietes visā Eiropā un pasaulē arvien vairāk izzinās un ieņems lomas, kas tradicionāli vienmēr ir piederējušas vīriešiem. Es esmu pārliecināta, ka sievietes šādā ceļā sasniegs laimi un piepildījumu un ka, šādi darbojoties, sievietes dos vēl lielāku ieguldījumu savu valstu uzplaukumā un labumu sabiedrībai, kurā tās dzīvo.

Mums ir jāpanāk līdzsvars mūsu sabiedrībās un jāizvairās no tādu ekstrēmu notikumu atkārtošanās, kādi bija novērojami “Taleban” režīma laikā Afganistānā, kur sievietēm tika atņemtas pamattiesības un pamatbrīvības. Mums ir jāizvairās arī no otras galējības — stereotipa par supersievieti, kādu to dažkārt ataino Amerikas masu informācijas līdzekļi, sievieti, kam jāspēj būt par visu visiem un jādara viss vienlaikus. Supersieviete ir neiespējama, šim piemēram nevar sekot, un sievietēm nedrīkst likt justies vainīgām, ja viņu dzīves mērķis ir būt nekas vairāk, bet arī nekas mazāk kā vienkārši cilvēkam!

Uzrunājot Zonta apvienību un visas sievietes visā pasaulē, es saku: priecāsimies par savu sievišķību! Turpināsim cīņu par to, lai vienādas iespējas un vienādas tiesības tiktu piešķirtas abu dzimumu pārstāvjiem neatkarīgi no dzimšanas vietas! Turpināsim strādāt mūsu ģimeņu, mūsu kopienu, mūsu valstu un mūsu planētas labā! Un jums, kas esat sapulcējušās šeit, Gēteborgā, es novēlu veiksmīgu sanāksmi.

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane), neoficiāls tulkojums no angļu valodas

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!