Par aktiera iespēju izvēlēties

No Maskavas uz Ņujorku Ivars Kalniņš devās kopā ar filmas “Drongo” radošo grupu. Šajā divpadsmitsēriju detektīvžanra filmā aktierim uzticēta galvenā loma - viņa atveidojamais varonis strādā Interpolā un cīnās pret narkobiznesu. “Filmas pamatā ir azerbaidžāņu izcelsmes rakstnieka Čingiza Abdulajeva detektīvstāsti, un mans Drongo ir tāds kā Šerloks Holmss vai Džeims Bonds, kas izseko narkodīleru ceļu no Afganistānas līdz pat Amerikai,” stāsta I. Kalniņš, piebilstot, ka tāpēc atsevišķas šīs filmas sērijas uzņemtas arī Azerbaidžānā, Kaukāzā un Parīzē.

Ceļot pa pasauli kopā ar Drongo nav I. Kalniņa vienīgais darbiņš - tikko Maskavā viņš pabeidzis filmēties jaunās krievu režisores Natašas Naumovas filmā “Zirga gads”. Arī Sanktpēterburgā nesen pabeigts darbiņš. “Galvenajā lomā ir Andrejs Sokolovs, bet es esmu viņa latviešu draugs. Ārsts.”

I. Kalniņš saskaitījis, ka viņš filmējies vairāk nekā septiņdesmit filmās, pārsvarā spēlēti visādi detektīvi. Lomu sarakstā ir arī bandīti, virsnieki un miliči. “Nekad neesmu spēlējis tādā īstā komēdijā. Teātrī esmu piedalījies visādos farsos, esmu taisījis visādas muļķības, visādus jokus, bet kinorežisori šajā žanrā mani nav lutinājuši,” žēlojas aktieris, atzīstot, ka patiesībā viņam nav tik svarīgi, vai loma ir ar pozitīvu vai negatīvu ievirzi. “Man patīk spilgtas krāsas un spēcīgas emocijas, un, ja tās ir negatīvas, tad gribu būt tas lielais sliktais. Ja esmu pozitīvais varonis, tad gribu būt lielais labais. Tad tas ir interesanti.”

Jautāts par vismīļākajām filmām, I. Kalniņš kā pirmo nosauc Rīgas kinostudijā uzņemto “Teātri”.

Aktieris Rīgā ieradies tikai uz divām nedēļām un šajā laikā iecerēts pabeigt darbu mūzikas ierakstu kompānijā “Pasadena Records”, kas šomēnes paredzējusi laist klājā divus viņa dziesmu albumus. Vienu latviešu, otru - krievu valodā.

I. Kalniņš stāsta, ka pagājušais gads viņam bijis īpašs - rudenī kopā ar Rīgas jauno teātri viņš divus mēnešus bija Amerikā, pēc tam divus mēnešus nodzīvoja Azerbaidžānā, tad - Maskavā, un tikko atgriezies no Ņujorkas. “Tas ir fiziski nogurdinoši, bet garīgi esmu uzlādējies. Esmu atklājis, ka būt brīvmāksliniekam ir daudz labāk nekā būt kādas trupas loceklim. Man ir iespēja izvēlēties, ko darīt.”

Teātri spēlēt negribas? “Spēlēju, bet pēdējā laikā tikai krievu valodā. Esmu ar mieru spēlēt arī Dailē vai Jaunajā Rīgas teātrī, visu var sarunāt, tikai tas jādara laikus, jo savu dzīvi plānoju gadu uz priekšu.”

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”