Vakar, 12.martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos: 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.101 “Obligātās nekaitīguma prasības spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem un prasības alkoholisko dzērienu marķējumam” un 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.154 “Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un prasības marķējumam”, kas paredz noteikt, ka minēto noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.114 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā”, kuri nepieciešami, lai varētu izveidot pilnvērtīgu ieroču tirdzniecības kontroles mehānismu, lai izslēgtu iespējas licencētiem ieroču tirdzniecības uzņēmumiem noslēpt nelikumīgu šaujamieroču realizāciju, kā arī sakarā ar Latvijas rīcības plāna starptautiskā terorisma apkarošanai C 14. punktā noteikto.

Akceptēti noteikumi “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”, kuri nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas organizē un veic normatīvajos aktos noteiktās valsts uzraudzības un kontroles funkcijas.

Dienesta funkcijas un amatpersonu kompetence ir noteikta Pārtikas aprites uzraudzības likumā, Veterinārmedicīnas likumā un citos normatīvajos aktos.

Dienestu veido centrālais aparāts un šādas dienesta struktūrvienības: teritoriālās struktūrvienības; laboratorijas; Sanitārā robežinspekcija; Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs.

Dienesta amatpersonas valsts uzraudzības un kontroles funkciju veikšanā ir valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, viņa vietnieki, Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks, valsts vecākie pārtikas un veterinārie inspektori, valsts vecākie pārtikas inspektori, valsts vecākie veterinārie inspektori, valsts pārtikas inspektori, valsts veterinārie inspektori, valsts vecākie sanitārie robežinspektori un valsts sanitārie robežinspektori.

Akceptēti Ministru kabineta noteikumi, kuri par spēku zaudējušiem atzīst Ministru kabineta 1997.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.148 “Sanitārās robežinspekcijas nolikums”.

Akceptēti noteikumi “Ministru kabineta kārtības rullis”, kurš reglamentē šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus: Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu, politikas plānošanas dokumentu projektu un informatīvo ziņojumu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību; jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas kārtību; valsts sekretāru sanāksmes darba organizāciju; Ministru kabineta Komitejas sēdes un Ministru kabineta sēdes darba organizāciju; ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmes darba organizāciju; kārtību, kādā Ministru kabineta locekļi dodas oficiālos ārvalstu komandējumos vai ir prombūtnē citu iemeslu dēļ; amatpersonas kandidatūras apstiprināšanas un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanas kārtību;  likuma, Saeimas lēmuma, Ministru kabineta izdotā tiesību akta un Ministru prezidenta dotā uzdevuma izpildes nodrošināšanas kārtību.

Noteikts, ka Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei izskata šādus politikas dokumentus: pamatnostādņu projektu, programmas projektu, plāna projektu, koncepcijas projektu; šādus ārējus tiesību aktus: starptautisku līgumu vai tā projektu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumu projektu; šādus iekšējus tiesību aktus: Ministru kabineta instrukcijas projektu, Ministru kabineta rīkojuma projektu, Ministru kabineta protokollēmuma projektu, Ministru kabineta ieteikumu projektu, informatīvo ziņojumu.

Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus un noteikumu projektus, normatīvā akta projekta anotācija pievienojama šādiem projektiem: likumprojektam (arī iesniedzot likumprojektu par starptautiska līguma apstiprināšanu pēc līguma parakstīšanas nosūtīšanai uz Saeimu); Ministru kabineta noteikumu projektam, kuru paredzēts izdot Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā; Ministru kabineta noteikumu projektam, kas rada jebkādu fiskālu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; Ministru kabineta noteikumu projektam, kuram ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Eiropas Integrācijas biroja direktors vai Valsts kancelejas direktors šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir pieprasījis pievienot anotāciju un kuram saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmes lēmumu ir pievienojama anotācija. Anotāciju aizpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Iesniedzot Ministru kabinetā politikas dokumenta projektu, tajā paredzēto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums un informācija par piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu ir sniedzama atbilstoši anotācijas III sadaļas pamatprincipiem un normatīvajos aktos noteiktajai anotācijas aizpildīšanas metodikai.

Ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas vai Eiropas Integrācijas biroja izstrādāto politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta Komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai – pēc saskaņošanas ar attiecīgo ministru, norādot par to pavadvēstulē, – valsts ministrs. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju vadītāji politikas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta Komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu.

Ministrijas izstrādāto tiesību akta projektu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgs iesniegt valsts sekretārs. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju vadītāji tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Valsts sekretārs šī projekta iesniegšanu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli, norādot par to pavadvēstulē.

Kārtību, kādā notiek šajos noteikumos minēto dokumentu elektroniskā aprite, nosaka Ministru kabineta instrukcija.

Pamatnostādnes ir politikas dokuments, kurā ietverti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes kādā noteiktā jomā. Pamatnostādnes tiek izstrādātas jaunas politikas veidošanai, kā arī gadījumā, ja atbilstošās jomas politika nav skaidri definēta vai apstiprinātā politika tiek būtiski mainīta. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas dokuments. Ja ir attiecīgs pamatojums, pamatnostādnes var izstrādāt īsākam vai ilgākam laikposmam. Ilgtermiņa pamatnostādnēs var neparedzēt piesaisti finansējumam.

Programma ir politikas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā un kas tiek izstrādāta Ministru kabineta apstiprinātu politikas pamatnostādņu īstenošanai. Programma ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) politikas dokuments, kas atbilst vidēja termiņa budžeta plānošanas ciklam. Ja ir attiecīgs pamatojums, programmu var izstrādāt ilgākam vai īsākam laikposmam.

Plāns ir Ministru kabineta uzdevumā izstrādāts rīcības plānošanas dokuments politikas ieviešanai noteiktā jomā, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu Ministru kabineta apstiprinātu politikas pamatnostādņu vai programmas īstenošanai vai Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei. Plāns tiek izstrādāts noteiktam Ministru kabineta laikposmam.

Koncepcija ir dokuments politikas sagatavošanai par nepieciešamo rīcību noteiktas problēmas risināšanā, kas tiek izstrādāts pirms tiesību aktu projektu izstrādes, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu noteiktā jautājumā. Koncepciju izstrādā, ja pastāv vairāki atšķirīgi problēmas risinājuma varianti un neviens no tiem nav minēts apstiprinātajās politikas pamatnostādnēs attiecīgajā jomā, kā arī ja ir nepieciešama konceptuāla vienošanās par tiesību akta projekta būtību.

Ja starptautiskais līgums vai tā projekts likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināms Saeimā, Ministru kabinets to apstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem. Ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievieno arī pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets akceptē likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets ar rīkojumu akceptē pievienošanos minētajam līgumam vai tā projektu, kā arī akceptē likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu. Ministrija minētajam līguma projektam pievieno pilnvarojuma vēstules projektu, izņemot gadījumu, kad pilnvarojumu nosaka likums. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstīto līgumu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos — arī tulkojumu), likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un likumprojekta anotāciju.

Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta apstiprinātas programmas īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā.  Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta Komitejas sēdes protokollēmumā, politikas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

Katru nedēļu, parasti ceturtdienās, notiek Valsts kancelejas direktora organizēta un vadīta valsts sekretāru sanāksme. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās: ar balsstiesībām — valsts sekretāri, Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Eiropas Integrācijas biroja direktors un Valsts kancelejas direktors; ar padomdevēja tiesībām — Valsts kancelejas amatpersonas, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, parlamentārie sekretāri, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Reģionālās attīstības padomes pārstāvis, Tautsaimniecības padomes pārstāvis, nevalstisko organizāciju pārstāvis un Valsts atbalsta uzraudzības komisijas pārstāvis; ar padomdevēja tiesībām — citas Valsts kancelejas direktora uzaicinātas personas. Valsts sekretāru sanāksme: apstiprina Valsts kancelejas apkopoto sarakstu par pieteiktajiem politikas dokumentu un tiesību aktu projektiem un par izsludināto projektu atsaukšanu; izskata valsts sekretāra sniegto ziņojumu par pieteikto politikas dokumenta projektu un, ja nepieciešams, par tiesību akta projektu;  izlemj jautājumu par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību un anotācijas nepieciešamību pieteiktajiem Ministru kabineta noteikumu projektiem, ja to ir pieprasījis balsstiesīgais dalībnieks; pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos tiesību aktu projektus, kuri nav uzskatāmi par saskaņotiem atbilstoši šo noteikumu 80. vai 87.punktam; izskata jautājumus par likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta tiesību aktos un Ministru prezidenta rīkojumos (rezolūcijās) doto uzdevumu izpildes gaitu.

Pēc izsludināšanas politikas dokumenta projekts vai tiesību akta projekts jāsaskaņo ar Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām.

Lai Ministru kabineta locekļi izvērtētu politikas dokumentu projektus, kā arī tiesību aktu projektus, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tos vispirms izskata Ministru kabineta Komitejā. Komiteju skaitu, sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents. Uz Komitejas sēdēm virza arī: tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam; politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, par kuriem Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi; tiesību aktu projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi; atkārtotai izskatīšanai  Komitejas sēdē akceptētos politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kuri nav precizēti atbilstoši Komitejas sēdē nolemtajam, un Komitejas sēdē neakceptētos projektus. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta Komitejas sēdes, kuras sasauc un vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta Komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

Ministru kabineta sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta sēdi Ministru prezidenta uzdevumā izziņo Valsts kancelejas direktors, un uz to uzaicina visus Ministru kabineta locekļus, kā arī likumos noteiktās amatpersonas un Ministru prezidenta uzaicinātās personas (attiecīgajā darba kārtības jautājumā).

Bez izskatīšanas komitejā Ministru kabineta sēdē izskata: informatīvo ziņojumu un tam pievienoto tiesību akta projektu; tiesību akta projektu: kas satur saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” klasificētu informāciju;  kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 80. vai 87.punkts); par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā; par pilsonības atjaunošanu; par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu; par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu; par pastāvīgas konsultatīvas padomes vai pastāvīgas darba grupas izveidošanu; valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojektu paketi).

Ministru prezidents ir tiesīgs jebkuru jautājumu pasludināt par Ministru kabineta lietu (jautājumu, kas pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē), ja nepieciešams, nosakot attiecīgā politikas dokumenta projekta vai tiesību akta projekta saskaņošanas kārtību.

Ministru kabineta loceklis, pievienojot Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas atzinumu, kā arī par politikas dokumentiem — Valsts kancelejas atzinumu, ir tiesīgs lūgt Ministru prezidentu jebkuru politikas dokumenta projektu vai tiesību akta projektu pasludināt: par Ministru kabineta lietu — pievienojot pamatojumu, kāpēc jautājums pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē; par steidzamu jautājumu — pievienojot pamatojumu jautājuma steidzamībai.

Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi: Ministru prezidents; Ministru prezidenta biedrs; ministrs, īpašu uzdevumu ministrs; valsts ministrs. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ir vecāka (pēc dzimšanas datuma). Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un Komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam.

Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā politikas dokumentu projektus un tiesību aktu projektus, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ievēro šajos noteikumos noteikto politikas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā.  Valsts kanceleja apkopo informāciju par politikas dokumentu projektiem un tiesību aktu projektiem, kuri iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un to izskata Ministru kabineta Komitejas 2002.gada maija pirmajā sēdē projektu turpmākās virzības noteikšanai.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.jūniju, par spēku zaudējušiem atzīstami: Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumi Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” un Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.160 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” .

Akceptēti noteikumi “Muitas režīma — preču iznīcināšana — izpildes kārtība”.

Noteikts, ka, lai piemērotu muitas režīmu “preču iznīcināšana”, preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona iesniedz iesniegumu rakstiski vai izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus. Iesniegumā norāda: preču īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču veidu un daudzumu; preču pārvadātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

Ja preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona jau ir iesniegusi muitas deklarāciju muitas procedūras piemērošanai un muitas iestāde to ir pieņēmusi, bet deklarētājs iesniedz iesniegumu par preču iznīcināšanu, tad muitas amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 138.panta pirmo daļu anulē jau pieņemto muitas deklarāciju, bet, ja preču iznīcināšana attiecas tikai uz daļu no deklarētajām precēm, saskaņā ar Muitas likuma 137.pantu izdara labojumus muitas deklarācijā.

Lēmumu par preču iznīcināšanu pieņem tā muitas iestāde, kuras kontrolē atrodas iznīcināmās preces, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta īpaši izveidotas komisijas atzinumu. Ja komisija sniedz negatīvu atzinumu, preces netiek iznīcinātas. Visus ar preču iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. Preču iznīcināšana notiek Valsts ieņēmumu dienesta īpaši izveidotas komisijas klātbūtnē. Komisijas sastāvā ir: Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvis; tās muitas iestādes pārstāvis, kuras kontrolē atrodas iznīcināmās preces; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas pārstāvis; tās institūcijas pārstāvis, kuras kontrolei pakļautās preces tiek iznīcinātas.

Preces iznīcina: veterinārajai kontrolei pakļautās preces — Pārtikas un veterinārā dienesta iestāžu amatpersonu uzraudzībā; kontrolei par atbilstību obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām pakļautās preces — Valsts vides veselības dienesta iestāžu amatpersonu uzraudzībā; fitosanitārajai kontrolei pakļautās preces — Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonu uzraudzībā; Kultūras ministrijas uzraudzībai pakļautās preces (mākslas un antīkie priekšmeti, kā arī audiovizuālie un kinematogrāfiskie darbi) — Kultūras ministrijas vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas amatpersonu uzraudzībā; Labklājības ministrijas uzraudzībai pakļautās preces (zāles vai narkotiskās un psihotropās vielas) — Labklājības ministrijas vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas amatpersonu uzraudzībā; Akcīzes preču pārvaldes uzraudzībai pakļautās preces (ar akcīzes nodokli apliekamās preces) — Akcīzes preču pārvaldes amatpersonu uzraudzībā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1.jūliju.

Akceptēti noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Centralizētais eksāmens, šo noteikumu izpratnē, ir pēc īpašas metodikas izveidots valsts pārbaudes darbs vidējās izglītības pakāpes noslēgumā. Eksāmena mērķis ir pārbaudīt izglītojamā zināšanas un prasmes atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standarta un attiecīgā mācību priekšmeta standarta prasībām. Eksāmeni organizējami valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajos mācību priekšmetos. Eksāmens sastāv no izglītojamā zināšanu, prasmju un radošās darbības pārbaudes, kas tiek strukturēta daļās atkarībā no mācību priekšmeta specifikas.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam un attiecīgā mācību priekšmeta standartam izstrādā eksāmena programmu, kurā norāda: eksāmena mērķi; eksāmena adresātu; eksāmena darba uzbūvi — daļu aprakstu, izpildei paredzēto laiku, daļu vērtējuma īpatsvaru; pārbaudāmos mācību satura elementus; eksāmena satura veidošanā izmantotos materiālus; uzdevumu veidus un izglītojamā prasmes, kuras tiks pārbaudītas ar attiecīgajiem uzdevumiem; vērtēšanas principus; palīglīdzekļus, kurus atļauts izmantot eksāmena laikā.

Eksāmeni tiek organizēti reizi gadā, mācību gada beigās. Eksāmenu norises organizāciju nodrošina centrs un pašvaldību izglītības pārvaldes kopīgi ar izglītības iestādēm. Katru gadu līdz 15.decembrim izglītības iestāde nosūta centram informāciju par to, kādus eksāmenus izglītojamie vēlas kārtot.

Eksterni, izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī personas, kuras jau ir ieguvušas vidējo izglītību un vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, katru gadu līdz 15.decembrim var pieteikties jebkurā izglītības iestādē vai pašvaldības izglītības pārvaldē eksāmenu kārtošanai.

Eksāmenu var organizēt izglītības iestādē, kurā eksāmenu kārto ne mazāk kā 50 izglītojamie. Ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā eksāmenu kārto mazāk nekā 50 izglītojamie, pašvaldības izglītības pārvalde eksāmena norises vietu saskaņo ar centru. Lai organizētu eksāmenu, centrs izveido eksāmena komisiju, kuras sastāvā ietilpst komisijas priekšsēdētājs, eksāmena vadītāji (katrā izglītības iestādē) un eksāmena vērtētāji.

Katra atsevišķa eksāmena gaitu nosaka attiecīgā eksāmena norises instrukcija. Eksāmens notiek izglītojamo skaitam atbilstošā telpā. Telpā izglītojamos izvieto pa vienam (piešķirto eksāmena kodu secībā) pie atstatus izvietotiem galdiem.Izglītojamie eksāmena laikā drīkst lietot tikai tos palīglīdzekļus, kuri norādīti attiecīgā eksāmena norises instrukcijā. Eksāmena darbu izglītojamais aizpilda ar pildspalvu. Zīmuli izglītojamais var izmantot tikai zīmējumos. Ja izglītojamais objektīvu iemeslu dēļ nokavē eksāmena sākumu, viņam ir tiesības iesaistīties eksāmena norisē, taču eksāmena laiks netiek pagarināts. Ja izglītojamais eksāmena laikā lieto neatļautus palīglīdzekļus, traucē darbu citiem vai nestrādā patstāvīgi, eksāmena vadītājs pieprasa no izglītojamā rakstisku paskaidrojumu. Pēc paskaidrojuma nodošanas izglītojamais izraidāms no eksāmena norises telpas. Atkārtoti attiecīgo eksāmenu izglītojamais drīkst kārtot pēc gada.

Izglītojamā eksāmena darbu, tā daļu vai atsevišķus uzdevumus nevērtē, ja: eksāmena darbā ir lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi; tie ir izpildīti ar zīmuli (izņemot zīmējumus); tajos konstatētas nepamatotas atšķirības starp zīmējumu un aprēķinu vai tekstu; nepārprotami konstatējams, ka darbs nav veikts patstāvīgi.

Ja izglītojamais nepiekrīt eksāmenā saņemtajam vērtējumam, viņam ir tiesības septiņu dienu laikā no dienas, kad centrs izsniedzis vispārējās vidējās izglītības sertifikātus rajona (republikas pilsētas) pašvaldības izglītības pārvaldes pārstāvim, iesniegt centrā personisku motivētu apelācijas iesniegumu, kuram pievienots attiecīgā mācību priekšmeta pedagoga paskaidrojums un izsniegtais vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Septiņu dienu laikā no apelācijas iesnieguma saņemšanas dienas to izskata centra izveidota apelācijas komisija, kurā tiek iekļauti attiecīgā mācību priekšmeta speciālisti un attiecīgā eksāmena darbu vērtētāji.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003. gada 1.septembri.