• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikā trīs jauni ārvalstu vēstnieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.2002., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59890

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cik sakārtota mūsu ekoloģiskā vide

Vēl šajā numurā

13.03.2002., Nr. 40

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikā trīs jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar, 12.martā, Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai savas diplomātiskās akreditācijas vēstules iesniedza:

Grieķijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikolaoss Kouniniots

VEST3.JPG (20171 bytes)Vakar Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza jaunais Grieķijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikolaoss Kouniniots (Nicolaos Couniniotis). Savā akreditācijas runā Nikolaoss Kouniniots uzsvēra Latvijas Valsts prezidentes drīzās valsts vizītes Grieķijā nozīmīgumu un teica, ka līdzās daudzajiem jau noslēgtajiem Latvijas un Grieķijas divpusējiem līgumiem vizītes laikā tiks noslēgti vēl jauni.

Atbildot Grieķijas vēstniekam, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Grieķijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā aizsākas mūsu valstij un arī visai Eiropai nozīmīgā laikā. Šis gads var kļūt par stūrakmeni mūsu kopīgajiem pūliņiem veidot Eiropu par drošības, labklājības un stabilitātes reģionu.

Latvijas un Grieķijas tautu vēsturē un nākotnes redzējumā ir daudz kopīga. Allaž mūsu valstīm blakus bijuši nemiera skarti reģioni. Vēsturiskā pieredze ir stiprinājusi mūsu valstu iedzīvotāju centienus cīnīties par valsts neatkarību un tiesībām lemt pašiem savu likteni. Esam pateicīgi, ka Grieķija ir starp tām valstīm, kuras neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS. Mēs novērtējam Grieķijas ieguldījumu un stabilizējošo lomu Balkānu reģiona atjaunošanā. Arī Latvija ar dalību NATO vadītajās miera operācijās Balkānos kopš 1996.gada ir sniegusi un turpinās sniegt savu artavu šī konfliktu plosītā Eiropas reģiona atjaunošanā.

Prāgas NATO sammitā šā gada rudenī Latvija, kā arī mūsu Baltijas kaimiņi — Lietuva un Igaunija — sagaida uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Tāpat darām visu, lai ES paplašināšanās sarunas tiktu noslēgtas, kā plānots, un Latvija kopā ar citām veiksmīgākajām kandidātvalstīm varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004.gada sākumā. Ar gandarījumu varu secināt, ka Latviju un Grieķiju vieno kopīgā izpratne un savstarpējs atbalsts šā mērķa sasniegšanā.

Mūsu kopīgā vēlme sadarboties Eiropas nākotnes vārdā tiek apliecināta intensīvajā vizīšu apmaiņā augstākajā līmenī. No 27. līdz 29.martam ir paredzēta valsts vizīte Grieķijā, kas būs atbildes vizīte Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula vizītei Latvijā 2000.gada oktobrī. Tas ir ne tikai drošs apliecinājums savstarpējam politiskajam atbalstam, bet arī likumsakarīgs turpinājums centieniem iepazīstināt abu valstu tautas vienu ar otru un dot impulsu attiecību izvēršanai dažādas nozarēs.

Latvija un Grieķija var lepoties ar labām divpusējām attiecībām. Ir radīts nepieciešamais līgumtiesiskais un institucionālais pamats, lai tās arvien paplašinātu. Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pagaidām ir neliels, tāpēc sadarbības izvēršanai ekonomikā ir izveidota apvienotā komiteja, kuras pirmā tikšanās notika pērnā gada martā. Tiek izvērsta sadarbība aizsardzības, satiksmes un tūrisma jomā.

Savas darbības laikā varēsit pārliecināties, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti augstu vērtē kultūrvēsturiskās vērtības. Abu valstu interesēs ir attīstīt sadarbību kultūrā un izglītībā. Kā apliecinājums tam kalpo Grieķijas prezidenta vizītes laikā organizētā tikšanās ar Latvijas akadēmiskajām aprindām, kā arī 2000.gadā Latvijas Universitātē izveidotais Hellēnistikas centrs.

Jūsu ekselence! Es ar prieku gaidu atkārtot iespēju viesoties jūsu viesmīlīgajā un skaistajā zemē. Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

VEST4.JPG (15487 bytes)Nikolaoss Kouniniots dzimis 1941. gadā Aegionā, Grieķijā. Beidzis Atēnu universitātes Juridisko fakultāti. 1972. gadā sācis strādāt Grieķijas Ārlietu ministrijas Kipras lietu departamentā par atašeju. Pēc diviem gadiem paaugstināts par trešo sekretāru. 1976. gadā iecelts par vicekonsulu Ņujorkā. 1979.gadā bijis Grieķijas delegācijas loceklis ANO Ģenerālajā asamblejā. 1980. gadā norīkots darbā Grieķijas vēstniecībā Maskavā. 1983. gadā paaugstināts par vēstniecības otro, un 1985.gadā par pirmo padomnieku. 1985. gadā iecelts par Grieķijas pastāvīgo pārstāvi ANO Ženēvā. No 1986. gada bijis Grieķijas ģenerālkonsuls Ženēvā. No 1990. gada strādājis Grieķijas vēstniecībā Ankarā. No 1993. līdz 1994. gadam vadījis Ārlietu ministrijas Turcijas lietu departamentu. 1995. gadā iecelts par Grieķijas valsts protokola vadītāju. Kopš 1997. gada bijis Grieķijas pastāvīgais pārstāvis Rietumeiropas savienībā Briselē. Kopš 2000. gada bijis arī Grieķijas pārstāvis Eiropas Savienības Politiskajā un drošības komitejā. Apbalvots ar vairākiem Grieķijas, Somijas, Bulgārijas un Ukrainas ordeņiem. Pārvalda grieķu, franču un angļu valodu.

 

 

Nigērijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alfrēds Džonsons Nanna

VEST6.JPG (21115 bytes)Vakar akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza pirmais Nigērijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alfrēds Džonsons Nanna (Alfred Johnson Nanna). Savu akreditācijas runu Alfrēds Džonsons Nanna sāka, uzsverot, ka Latvija savā reģionā sasniegusi vienus no augstākajiem attīstības tempiem. Vēstnieks atzīmēja arī zemo inflāciju un stabilo valūtu Latvijā. Tālāk savā uzrunā Nigērijas vēstnieks uzsvēra, ka arī viņa valstī pēdējos gados iezīmējusies ekonomiskās situācijas stabilizācija.

Atbildot Nigērijas vēstniekam, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Nigērijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Vēstnieka akreditācija ir būtisks solis valstu divpusējo attiecību attīstībā gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī. Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Nigērijas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Esmu pārliecināta, ka ne tik tālā nākotnē mūsu divpusējās attiecības būs daļa no Nigērijas un Eiropas Savienības dialoga.

Integrējoties starptautiskajā apritē, Latvija ir sākusi paplašināt savu interešu loku, pievēršoties vienam no pasaules lielākajiem reģioniem — Āfrikai. Šajā procesā Latvija uzskata Nigēriju par perspektīvu sadarbības partneri.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksnim, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei sniedz globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai.

Varam būt apmierināti par šobrīd mūsu valstu starpā pastāvošo labo sadarbību starptautisko organizāciju struktūrās. Apvienoto Nāciju Organizācija ir forums, kura ietvaros Latvija un Nigērija sekmīgi un abām valstīm izdevīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Nigērijas uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Jūsu ekselence! Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Nigērijas Federatīvās Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus!

VEST5.JPG (18089 bytes)Alfrēds Džonsons Nanna dzimis 1944. gada 24. jūnijā. Mācījies baptistu koledžā Edē, beidzis Lagosas universitāti un Beninas universitāti Togo. 1972. gadā ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu, pēc gada arī franču valodas speciālista diplomu. Nigērijas diplomātiskajā dienestā strādā kopš 1972. gada. Bijis Ekonomikas un administratīvā departamenta darbinieks, no 1978.līdz 1980. gadam strādājis Nigērijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā, bet no 1981. līdz 1982. gadam bijis Nigērijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Bamako, Mali. No 1982. līdz 1984. gadam strādājis Nigērijas Ārlietu ministrijas Āzijas un Klusā okeāna valstu departamentā, no 1984. līdz 1989. gadam Nigērijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 1989. līdz 1990. gadam, atkal Nigērijas Ārlietu ministrijas Politikas plānošanas departamentā, bet no 1991. līdz 1992. gadam bijis ministrijas ģenerāldirektora palīgs. No 1992. līdz 1998. gadam darbojies Nigērijas Augstajā komisijā Zimbabvē kā ārlietu ministra vietnieks un augstais komisārs. No 1998. līdz 1999. gadam bijis Nigērijas Ārlietu ministrijas Āzijas un Klusā okeāna valstu departamenta direktora vietnieks, bet no 1999. gada maija ministrijas Pastāvīgo sekretāru biroja direktors.

 

 

Salvadoras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Birons Fernando Larjoss Lopess

VEST2.JPG (21054 bytes)Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Salvadoras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Birons Fernando Larjoss Lopess (Byron Fernando Larios Lopez). Uzrunājot Vairu Vīķi–Freibergu, Birons Fernando Larjoss Lopess uzsvēra Latvijas unikālo vēsturisko pieredzi, mierīgā un demokrātiskā ceļā atgūstot savu valstisko neatkarību. Vēstnieks uzsvēra, ka šī Latvijas pieredze uzskatāmi apliecina demokrātijas dziļo nozīmīgumu. Vēstnieks arī uzsvēra, ka latviešu tauta savai zemei atguvusi ne vien mieru, bet arī garīgumu. Salvadoras vēstnieks izteica arī optimistisku pārliecību, ka Latvija drīz pievienosies ES un NATO dalībvalstīm.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā atbildes runā sacīja:

— Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks jūs sveikt kā pirmo Salvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir svarīgs notikums Latvijas un Salvadoras attiecībās. Lai gan mūsu starpvalstu attiecību vēsture nav gara — Salvadora Latvijas neatkarību atzina 1992. gada 25. septembrī, un diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 2001. gada 11. janvārī. Mūsu tautas vieno savstarpēja ieinteresētība apzināt jaunas sadarbības iespējas, kā arī paplašināt gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī kultūras saites. Īpašu nozīmību jūsu darbības laikam Latvijā un Baltijas reģionā piešķir tas, ka šis periods sakrīt ar Latvijai nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Salvadoras attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Centrālamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties pēc ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valstīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusēju kontaktu veicināšanā.

Latviju un Salvadoru vieno vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina visu darbības sfēru dinamiskāku attīstību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un sabiedrību patību. Ekonomiskā attīstība un sadarbības pieredze pasaulē liecina, ka mūsdienās ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais partnerattiecību veidošanā. Tās ir kopīgas vērtības un abpusēji izdevīgas intereses, kas nosaka savstarpējo attiecību intensitāti.

Vēlos uzsvērt, ka viens no nozīmīgiem mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizacijā. Šeit saredzu plašas iespējas Latvijas un Salvadoras attiecību padziļināšanai.

Patiesi ceru, ka jūsu darbība Salvadoras ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lappusi arī divpusējās sadarbības jomā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls vēl nav pietiekami apzināts. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Latvijas un Salvadoras attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus.

VEST1.JPG (14644 bytes)Birons Fernando Larjoss Lopess dzimis 1942. gada 8. septembrī. Beidzis Sansalvadoras universitāti, 1969. gadā iegūstot juridisko zinātņu doktora grādu. No 1963.gada strādājis Salvadoras Nodarbinātības un sociālo lietu ministrijā par inspektoru, pēc tam par Profesionālo savienību un arodbiedrību advokāta palīgu. No 1971. līdz 1973. gadam strādājis Salvadoras sabiedrisko lietu ministrijā un nacionālajā telekomunikāciju administrācijā. No 1981. līdz 1985.gadam bijis Salvadoras ģenerālkonsuls Kalifornijā, pēc tam līdz 1986. gadam ģenerālkonsuls Luiziānā, ASV. No 1986. līdz 1989. gadam bijis Salvadoras vēstnieks Ekvadorā. No 1989. līdz 1992.gadam bijis vēstnieks Dominikā un Haiti, pēc tam līdz 1995. gadam vēstnieks Hondurasā. No 1995. līdz 2000. gadam Salvadoras vēstnieks Bolīvijā un Peru. Kopš 2001.gada Salvadoras vēstnieks Somijā, Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā.

 

 

 

 

Pie Saeimas priekšsedētāja

Vakar pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē bija ieradies arī Grieķijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Nikolaoss Kouniniots.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Grieķijas divpusējās attiecības un abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs iepazīstināja viesi ar politisko spēku sadalījumu parlamentā un to attieksmi pret mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm — integrāciju ES un NATO. N.Kouniniots informēja, ka Grieķija atbalsta Baltijas valstu, tostarp Latvijas, integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās. “Mūsu valsts ir pārliecināta, ka, tikai kopīgi darbojoties NATO un ES, iespējams veidot spēcīgāku un drošāku Eiropu, tāpēc tā vēlas pēc iespējas drīzāk redzēt Baltijas valstis šajās organizācijās,” sacīja N.Kouniniots.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Grieķijai ir liels divpusējās sadarbības padziļināšanas potenciāls un nākotnē vēl vairāk būtu jānostiprina parlamentārie sakari, kā arī jāpaplašina ekonomiskie kontakti, intensīvi strādājot pie līgumtiesiskās bāzes sagatavošanas.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Jūs savu vēstnieka misiju Latvijā sākat ļoti intensīvā laikā, kad tiek sagatavota Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Grieķijā.

— Jā, jums taisnība. Man ir liels prieks, ka varu savu vēstnieka pienākumu pildīšanu sākt ar šīs vizītes gatavošanu. Tā būs lieliska iespēja tālāk nostiprināt un padziļināt mūsu valstu attiecības. Šī vizīte ļaus padziļināt arī mūsu valdību sadarbību. Mēs sagaidām, ka vizītes laikā tiks parakstīti vairāki jauni līgumi. Latvijas biznesmeņi tiksies ar Grieķijas kolēģiem. Tas ir īpaši svarīgi, jo mēs nevaram būt apmierināti ar mūsu ekonomiskās sadarbības pašreizējo apjomu. Tas būtiski atpaliek no Latvijas un Grieķijas iespējām. Mums vēl ir daudz darāmā mūsu turpmākās ekonomiskās sadarbības padziļināšanai.

— Vai šī vizīte, jūsuprāt, būs nozīmīga arī Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO?

— Jā, noteikti. Mēs ļoti augstu vērtējam Latvijas vēlmi iestāties ES un NATO. Atēnās ir pieņemts lēmums atbalstīt Latvijas vēlmi iestāties abās šajās organizācijās, kuru dalībvalsts ir arī Grieķija. Protams, ja Latvija izpildīs visus uzņemšanai nepieciešamos priekšnoteikumus. Mēs zinām, ka Latvijas puse visnotaļ sekmīgi risina iestāšanās sarunas ar ES, un ir vienīgi laika jautājums, kad tiks slēgtas vēl atlikušās sarunu sadaļas. Mēs arī ceram, ka jau novembrī NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē Latvija saņems uzaicinājumu pievienoties NATO. Protams, vizītes laikā tiks apspriesti arī šie jautājumi. Mēs patiesi atbalstām Latvijas vēlmi iestāties ES un NATO, jo šis solis būs nozīmīgs ne vien Latvijai, tas būs nozīmīgs notikums vienotās Eiropas izveidē.

 

Pie Saeimas priekšsedētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Nigērijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfrēdu Džonsonu Nannu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs apsveica A.Nannu kā pirmo Nigērijas vēstnieku Latvijā un pauda cerību, ka tas ievadīs jaunu posmu abu valstu savstarpējās attiecībās. Lai gan mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, sadarbība ar citu pasaules daļu, tostarp Āfrikas reģiona valstīm, ir nozīmīga Latvijas ārpolitikas sastāvdaļa, sacīja J.Straume. Viņš arī atzina, ka pastāv plašas iespējas nākotnē veidot kontaktus Latvijas un Nigērijas starpā, radot līgumtiesisko bāzi un veicinot sadarbību kultūrā un izglītībā.

Arī Nigērijas vēstnieks Latvijā akcentēja, ka radīti labvēlīgi priekšnoteikumi abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanai. Tiekoties ar Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, panākta vienošanās par informācijas apmaiņu, kas skar dažādu projektu īstenošanas iespējas. Tos akceptējot, tiktu radīts pamats līgumtiesiskās bāzes veidošanai starp Latviju un Nigēriju. Kā perspektīvas sadarbības jomas A.Nanna minēja izglītību, informācijas tehnoloģijas, kā arī preču importa un eksporta, it sevišķi kokvilnas, kaučuka un kakao apjomu palielināšanu.

Pārrunājot sadarbību politiskā līmenī, puses bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt Latvijas un Nigērijas parlamentu sakarus. Atšķirībā no mūsu valsts Nigērijā darbojas divpalātu likumdevējs, kurā ir Senāts un Pārstāvju palāta.

Tikšanās noslēgumā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu pastāvēšanas un attīstības iespējām. Nigērijas vēstnieks uzsvēra, ka viņa valstī dzīvo vairāk nekā 250 etnisko minoritāšu, kuras nosacīti var iedalīt divās lielās grupās. Pirmo grupu veido trīs lielās ciltis, kuras apvieno viena kopēja valoda, savukārt pārējo minoritāšu grupu iekļaušanos valsts dzīvē sekmē tirdzniecisko sakaru attīstība un citas ekonomiskās aktivitātes, kā arī laulības starp dažādu cilšu pārstāvjiem.

 

“Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs, vēstnieka kungs, iztēlojaties Latvijas un Nigērijas sadarbību? Vai to var iespaidot lielais attālums starp mūsu valstīm?

— Nē, es uz mūsu sadarbības iespējām raugos optimistiski. Ja ir patiesa interese sadarboties, tad moderno komunikāciju laikmetā attālumam nav izšķirošas nozīmes. Tad ir viegli atrast ceļu sadarbībai. Man bija ļoti interesanta saruna ar Latvijas ārlietu ministru par mūsu sadarbības iespējām. Tikko man bija ļoti, ļoti interesanta un auglīga saruna ar viņas ekselenci Latvijas Valsts prezidenti, un arī šīs sarunas laikā mēs apmainījāmies ar idejām par abu valstu sadarbības iespējām. Mēs runājām arī par divpusēju līgumu projektiem, kas varētu būt aizsākums turpmākajām sarunām līdz šo līgumu pilnīgai izstrādāšanai un noslēgšanai. Tas būtu produktīvs ceļš divpusējās sadarbības nostiprināšanai starp abām valstīm. Šie līgumi radītu konkrētus ietvarus, kuros varētu atraisīties uzņēmēju iniciatīva, iemiesojoties konkrētos sadarbības projektos.

— Mūsu valstīs ir ļoti atšķirīgi dabas apstākļi. Vai, jūsuprāt, šis faktors varētu stimulēt tūrisma attīstību starp Latviju un Nigēriju?

— Protams. Pastāv lieliskas iespējas apmainīties ar sadarbības projektiem tūrisma jomā un attīstīt šo nozari paralēli citiem ekonomiskās sadarbības veidiem.

 

Pie Saeimas priekšsedētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Salvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Bironu Fernando Larjosu Lopesu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības un NATO kandidātvalsts ir ieinteresēta attīstīt divpusējās attiecības Latīņamerikas reģionā. Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis būtu interesants Salvadoras uzņēmējiem, jo mūsu valsts varētu tikt izmantota kā tranzīta koridors tirdznieciskajos sakaros ar Krieviju. Liels darbs veicams arī līgumtiesiskās bāzes izveidošanā, un īpaši svarīgs solis divpusējo attiecību veicināšanā būtu bezvīzu līguma parakstīšana starp Latviju un Salvadoru.

Salvadoras vēstnieks Latvijā savukārt akcentēja parlamenta lomu likumdošanas procesā, kā arī valsts attīstībā. “Latvijas paveiktais ļauj droši cerēt uz pozitīvu lēmumu NATO paplašināšanas sakarā, kā arī uz pilntiesīgu dalību ES jau 2004.gadā,” teica B.Lopess. Arī viņš uzsvēra nepieciešamību parakstīt bezvīzu līgumu starp abām valstīm, tādējādi sekmējot tūrisma attīstību.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume informēja viesi par iekšpolitisko situāciju mūsu valstī. Viņš sacīja, ka šis gads Latvijai ir īpaši nozīmīgs, jo mūsu valsts plāno slēgt visas sarunu sadaļas par iestāšanos Eiropas Savienībā, cer uz veiksmīgiem Prāgas sammita rezultātiem, savukārt rudenī Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Runājot par pašreizējā parlamenta darbību, J.Straume uzsvēra, ka tajā pārstāvēti 6 politiskie spēki, un tie visi atbalsta Latvijas virzību uz iestāšanos ES; pieci no tiem ir arī par Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē. Saeimas galvenais darbs saistīts ar likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības normām, un tas norit sekmīgi. Iekšpolitiski svarīga ir sabiedrības integrācijas programmas realizācija, un te pozitīvi vērtējami Saeimas pieņemtie likumi valsts valodas, izglītības un pilsonības jomā, kas izstrādāti kopā ar ES ekspertiem un pozitīvi novērtēti starptautiskajās institūcijās. Latvija ir ieinteresēta arī labu kaimiņattiecību veidošanā ar Krieviju, tomēr pašlaik Latvijas un Krievijas attiecības apskatāmas ES un NATO un Krievijas savstarpējo attiecību kontekstā.

Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki apsprieda arī iespējamo sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams veicināt eksporta un importa attīstību, kā arī veidot labvēlīgu vidi ārvalstu investīciju piesaistei. Sekmīgs sadarbības modelis varētu veidoties arī Latvijas un Centrālamerikas (tajā ietilpst 5 valstis) parlamentu starpā.

 

“Latvijas Vēstnesim”

Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu diplomātiskās darbības prioritātes Latvijā?

— Vispirms tā būs mūsu attiecību tālāka uzlabošana un padziļināšana. Gribu īpaši daudz paveikt, sekmējot mūsu tautu aizvien labāku savstarpēju sapratni. Pastāv arī daudzas iespējas attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību.

— Kā jūs šajā kontekstā vērtējat nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Atzīšos, vispirms mani ļoti pārsteidza viņas teicamās spāņu valodas zināšanas. Mēs sarunājāmies spāniski, un tas bija patiešām iespaidīgi. Mēs pārrunājām arī abu valstu daudzpusējo sadarbību starptautiskās organizācijās, vispirms jau ANO, kur mūsu valstis var atbalstīt viena otru. Es domāju, pastāv labas iespējas arī sadarbībai tūrisma jomā. Latvija ir tik skaista, un daudzi salvadorieši priecātos kā tūristi apmeklēt jūsu valsti. No šī viedokļa jo svarīgs ir iecerētais līgums par bezvīzu režīma iedibināšanu starp mūsu valstīm. Es domāju, arī latviešiem būtu interesanti apmeklēt mūsu valsti.

 

Saeimas preses dienests

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!