ATSAUCĒ IETVERT:
Par ieklausīšanos savā sirdī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2002., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58720
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par ieklausīšanos savā sirdī
Dzejnieks Andris Vējāns:
Cik spoži un drusku skumji iedegās Vakarzvaigzne 31. decembrī! Vai pamanīji to? Un vai ievēroji sauli 1. janvāra rītā? Cik droši tā pašķīra apvārsni – liesmu mēle pēkšņi auga lielāka un apaļāka, sārti izgaismodama zilgmaino izplatījumu pār koku galotnēm. Neatminos, kad vēl būtu redzējis tik gaišu un lepnu rītausmas pāraugšanu dienas sidrabainajā plašumā. Saule iepeldēja baltajā klusumā kā ugunskuģis jūras viļņos un dūmakā.
Joņo, aulekšiem joņo četrriteņotais Zirga gads. Ragavas un kamanas tam par gausām, kumeļa skrējiens par lēnu… Motoru, motoru – dienu un nakšu, un stundu ilksīs! Tomēr neatdod tam visu sirdi. Visu neatdod! Apstājies uz brīdi tālos laukos pie pamesta ceriņkrūma: varbūt no pazares tev atlidos pretim tāda dziesma vai simfonija, ka gribēsies paraudzīties debesīs un ieklausīties savā sirdī?
“MĀJAS VIESIS”