• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izmaiņas šodienas kārtībā ir nenovēršamas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2002., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58640

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad Baltijas kopības trīslapis izaudzis

Vēl šajā numurā

08.02.2002., Nr. 22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izmaiņas šodienas kārtībā ir nenovēršamas

Lietuvas ārlietu ministra Antana Vaļoņa runa “Izmaiņas NATO? NATO paplašināšana” Minhenes konferencē

Godātais priekšsēdētāj! Ekselences! Dāmas un kungi!

Mūsu diskusijas šajā konferencē pierāda, ka NATO vēl joprojām ir ļoti nozīmīga organizācija. Tās izvērstā dienas kārtība neseno un pašreizējo notikumu kontekstā ir patiesi iedvesmojoša. Globālie terorisma draudi ir mobilizējuši līdzīgi domājošas valstis darboties saskaņotāk starptautiskajā cīņā pret terorismu. Uzlabojoties attiecībām ar Krieviju, rodas jaunas iespējas veidot ciešākas sadarbības attiecības starp NATO un Krieviju. Eiropas Savienības arvien plašāka iesaistīšanās krīžu atrisināšanā palielina potenciālu Eiropas spēju nostiprināšanai un atbildības nastas sadalīšanai.

Es jūtos pagodināts, ka es tagad varu pievienot vēl vienu punktu NATO izvērstajai dienas kārtībai, proti, kā paplašināšana izmainīs aliansi. Es esmu stingri pārliecināts, ka šīs izmaiņas dos pozitīvus rezultātus.

Kandidātvalstis jeb Viļņas desmitvalstu grupa vēlas iestāties NATO, tāpēc ka uzskata, ka alianse ir stūrakmens Eiropas drošībai un saliedētajai transatlantiskajai kopienai, kam ir kopīgas vērtības. To uzskatāmi apliecināja nākošā diena pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem.

Kad NATO nolēma lietot Vašingtonas līguma 5. pantu 12. septembrī, NATO nebija vienīgā, kas atbalstīja Amerikas Savienotās Valstis. Turpmākajās stundās pēc šī vēsturiskā lēmuma pieņemšanas Viļņas desmitvalstu grupa publicēja paziņojumu, kurā apliecināja savu solidaritāti un izteica pārliecību, ka šie uzbrukumi bija vērsti ne tikai pret Amerikas Savienotajām Valstīm, bet pret mūsu kopīgajām vērtībām. Kopā ar Eiroatlantiskās partnerattiecību padomes 46 dalībvalstīm tās arī apņēmās pielikt visas nepieciešamās pūles, lai cīnītos pret terorismu.

Mēs kā valstis, kas klauvē pie NATO durvīm, esam stingri pārliecinātas un ticam, ka alianse ir stipra un dzīvotspējīga organizācija un ka tai ir ļoti svarīga loma, lai Eiropā būtu stabilitāte un lai tā būtu saistīta ar ASV, kā arī mēs ticam, ka NATO piemīt spēja pielāgoties jaunajā laikmetā.

Alianse sekmīgi pielāgojās nesenajam NATO paplašināšanas vilnim. NATO paplašināšanai Prāgā ir jānorit vēl labāk, jo tajā tiks izmantota iepriekšējā paplašināšanās kārtā iegūtā pieredze. Šīs pieredzes tiešs rezultāts ir Rīcības plāna dalībai NATO ieviešana. Tā īstenošana kandidātvalstīs lika pamatu, lai nodrošinātu jaunu NATO locekļu vieglāku uzņemšanu un integrāciju. Vadoties pēc viņu pašu teiktā, var apgalvot, ka visjaunākās NATO dalībvalstis atzīst, ka valstis, kurās ir īstenots Rīcības plāns dalībai NATO, tagad ir daudz labāk sagatavotas nekā agrāk, lai uzņemtos dalībvalstu saistības.

Kā paplašināšana izmainīs NATO? Varbūt mums vajadzētu formulēt šo jautājumu citādi un pajautāt, kādas būtu sekas, ja NATO paplašināšana nenotiktu vai aizkavētos?

NATO partneri var un palielina savu iesaistīšanos miera uzturēšanas operācijās, kā arī turpinās dot izšķirošu ieguldījumu cīņā pret terorismu. Kandidātvalstis, kas gatavojas uzņemties dalībvalstu saistības, jau tagad rīkojas tā, it kā jau būtu dalībvalstis. Tās aktīvi darbojas — politiskā, ekonomiskā un militārā ziņā —, lai dotu savu ieguldījumu NATO politikas un lēmumu īstenošanā. Tās piedalās NATO sadarbības un palīdzības iniciatīvās un dara zināmas NATO aizstāvētās vērtības ne tikai savos reģionos, bet arī ārpus to robežām, tādējādi paplašinot drošības un stabilitātes zonu Eiropā. Kas tiktu iegūts, ja tās ir atstumtas malā? Jaunie draudi un izaicinājumi šodienas neatkarīgajā pasaulē prasa lielāku solidaritāti un koordināciju valstu starpā, sevišķi starp tām, ko saista kopīgas vērtības, demokrātiskas tradīcijas un tiesiskums.

Mūsu apņēmība iestāties NATO ir vislabākais pierādījums tam, ka alianse ir spējusi izpildīt savus uzdevumus. Uzņemot NATO tās kandidātvalstis, kas to vēlas un ir tam gatavas, tiks atzīti un starptautiski apstiprināti NATO mērķi. Paplašināšana apstiprina NATO dinamismu, politisko ilgtspēju un palīdzēs izplatīt tās politiku un augstos standartus plašākā teritorijā.

Īsi sakot, var izdarīt secinājumu, ka cietīs eiroatlantiskā drošība, ja NATO paplašināšana nenotiks vai aizkavēsies. Tas samazinātu uzticamību aliansei un tās saliedētību.

Kopš alianses izveidošanas tā visu laiku ir attīstījusies un palielinājusi savu pieredzi. Tā izbeidza karu Bosnijā, uzvarēja karu Kosovā un novērsa vēl vienu karu Maķedonijā. Šis adaptācijas process ir ilgstošs un dabisks. Mums nevajadzētu baidīties izdarīt tālākas izmaiņas, jo alianse un pasaule vienalga turpinās attīstīties.

Paplašināšana dod iespēju nostiprināt atbalstu aliansei un tās mērķiem. Vide, kurā eksistē alianse, arī attīstās globālā mērogā. Ir daudz ticamāk, ka šodien alianse sadarbosies ar jauniem sarunu biedriem visā pasaulē, tāpat kā galvenie sabiedrotie sadarbojas ar Pakistānu un Vidusāzijas republikām, atbalstot miera saglabāšanas operāciju. Saduroties ar globāliem teroristu draudiem, mēs nevaram neņemt vērā tos faktorus, no kuriem veidojas šodienas drošība. Tāpat mēs nevaram ignorēt alianses misiju iespējamo paplašināšanos.

Ir jau notikusi nozīmīga alianses iekšēja adaptācija. Tās rezultātā NATO atvēra durvis jaunām demokrātiskām valstīm, kas vēlējās tajā iestāties. Tas atviegloja sadarbības un palīdzības iniciatīvu īstenošanu, tādas kā “Partnerattiecības mieram”, Eiroatlantiskā partnerattiecību padome un Vidusjūras valstu dialogs. Kopā ar pamatfunkciju nodrošināt kolektīvo aizsardzību tika izvērstas citas aktivitātes: partnerattiecības un sadarbība ar eiroatlantiskās telpas valstīm, miera atbalstīšana ārpus šīs telpas un citas starptautiskas krīzes atrisināšanas operācijas.

Vai paplašināšanas rezultātā alianse kļūs stiprāka vai vājāka? Kandidātvalstis ne mazāk kā pašreizējās dalībvalstis ir ieinteresētas NATO efektivitātes saglabāšanā. Mēs nevēlamies, lai nākotnē NATO būtu vāja. Mēs negatavojamies stāvēt malā un bezdarbībā vai pasīvi noskatīties, kā alianse zaudē savu spēku. Es pilnībā piekrītu senatoram Makeinam, ka NATO paplašināšanas palielinās, nevis samazinās tās iespējas. Diskusijas, kas notiks nākamajos mēnešos par to, kā ir iespējams paplašināt NATO un saglabāt tās stiprumu, būs ļoti svarīgas. Mūsu kā kandidātvalsts devums šajās diskusijās būs mūsu pašu paveiktais Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā un praktiskais ieguldījums alianses operācijās un iniciatīvās.

Daži ir norūpējušies par paplašināšanas iespējamo ietekmi uz transatlantisko saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku, kas ir ļoti svarīga Eiropas drošībai. Es uzskatu, ka esošo kandidātvalstu uzņemšana aliansē veicinās šīs saiknes nostiprināšanu. Kandidātvalstis skaidri un noteikti piekopj transatlantisko politiku. Tas ļauj paredzēt alianses politisko saliedēšanos un kopīgās Eiropas drošības un aizsardzības politikas tālāku attīstību.

Ir izteiktas arī bažas par paplašināšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz alianses efektivitāti un lēmumu pieņemšanu. Pašreizējās kandidātvalstis aktīvi darbojas, lai dotu ieguldījumu alianses lēmumu īstenošanā. NATO kandidātvalstis bija stingras un nelokāmas, sniedzot politisku un praktisku atbalstu Kosovas krīzes laikā un notiekošajā cīņā pret terorismu. NATO paplašināšana atbrīvos pašreizējo un nākamo dalībvalstu politisko enerģiju, lai risinātu citas savstarpēji interesējošas problēmas.

Ko pašreizējās kandidātvalstis dos aliansei, kā tās bagātinās šodienas NATO?

Jaunuzņemtās valstis dos NATO jaunas spējas, jaunu entuziasmu un savu sadarbības garu, kas ir izveidojies sevišķi pēdējo divu gadu laikā pašu un kaimiņvalstu starpā.

Jaunuzņemto valstu integrācija alianses darba procesos prasīs mazāk laika un pūļu, jo tās ir izgājušas caur stingru skolu un kontroles mehānismiem, ko nodrošināja Rīcības plāns dalībai NATO, “Partnerattiecības mieram”, plānošanas un pārskata process un piedalīšanās NATO vadītajās operācijās.

Kandidātvalstis atnesīs sev līdzi arī solidaritāti un programmas, kas tika izstrādātas, gatavojoties uzņemšanai NATO. Atļaujiet man minēt tikai dažas, kas attiecas uz manu valsti Lietuvu:

— daudzpusēji atbalstītie Baltijas valstu aizsardzības sadarbības projekti, kas kļūs par NATO integrētās struktūras dabisku reģionālu paplašinājumu pēc tam, kad Lietuva, Latvija un Igaunija būs uzņemtas NATO;

— ilglaicīgas divpusējas attiecības ar katru no NATO sabiedrotajiem un nepievienojušām kaimiņvalstīm un partnerēm. Atļaujiet man arī minēt, ka es esmu stingri pārliecināts par to, ka NATO vajadzētu tālāk intensificēt dialogu arī ar Ukrainu;

— sadarbības kultūra kandidātvalstu starpā Viļņas grupas procesa ietvaros, kuru mēs vēlamies turpināt un sekmēt alianses ietvaros un ārpus alianses.

Kandidātvalstis atnesīs sev līdzi savu unikālo pieredzi tādās jomās kā ekonomiskā, politiskā un aizsardzības reforma, demokrātijas prakse, civilpersonu kontrole pār militārpersonām, divpusējā un reģionālā sadarbība. Mēs varam dalīties šajā pieredzē ar ieinteresētiem partneriem tādos reģionos kā Aizkaukāzs vai Vidusāzija un tādējādi darīt zināmas un nostiprināt kopīgās vērtības, standartus un to lietojumu praksē.

Kandidātvalstu sekmīgos centienus alianse varētu iekļaut savā piekoptajā praksē un pārvērst tos no kandidātvalstu sagatavošanās uzņemšanai instrumentiem par alianses rīcības instrumentiem.

Priekšsēdētāja kungs!

Visbeidzot, bet kas nav mazāk svarīgi, mūsu ieguldījums aliansē ietvers mūsu piekopto politiku labu kaimiņattiecību uzturēšanai, kā arī mūsu spējas un atklātību, lai sadarbotos ar Krieviju. Šis ieguldījums, cita starpā, ietvers arī labas krievu valodas un politiskās kultūras zināšanas.

Mēs esam gatavi tālāk nostiprināt sadarbības attiecības ar Krieviju, balstoties uz stingra pamata, ko nodrošinās mūsu iestāšanās NATO. Tās būs tādas pašas konstruktīvas attiecības, kādas Krievijai tagad ir ar divām pašreizējām NATO sabiedrotajām valstīm uz tās robežas — Norvēģiju un Poliju. Mēs sagaidām, ka varēsim piedalīties un dot ieguldījumu NATO–Krievijas dialoga nostiprināšanā.

Priekšsēdētāja kungs!

Atļaujiet man nobeigumā piebilst, ka izmaiņas šodienas pasaulē ir nenovēršamas.

Galvenais risinājums, lai pārmaiņas būtu sekmīgas, ir spēja pielāgoties un pārvērst tās par spēku, kas dos pozitīvus rezultātus. NATO paplašināšana mums piedāvā šādu iespēju. Izmantosim to visā pilnībā!

 

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!