Vakar tika atvērta grāmata “Baltijas asambleja 1991 – 2001”

Ne jau tikai cilvēkam, arī visam citam šai pasaulē ir dzimšanas diena. Un vakar tāda tika atzīmēta grāmatai, kas rāda, ko Baltijas asambleja paveikusi desmit darba gados.

Saeimas bibliotēkā sanākušos viesus un Saeimas deputātus uzrunāja Baltijas asamblejas priekšsēdētāja vietnieks, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs

— Godājamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti, pārējie mūsu Saeimas kolēģi, visi, kas tik kuplā skaitā atnākuši uz šīs grāmatas atvēršanas svētkiem!

Katrs cilvēks par savu dzīvi var uzrakstīt vismaz vienu grāmatu. Šādu grāmatu ir uzrakstījusi arī Baltijas asambleja un uzrakstīs vēl ne vienu vien. Bet šajā grāmatā ir gan mūsu, triju Baltijas valstu, desmit gadu neatkarības vēsture, gan parādīts, ko šajā izšķirošajā laikā paveikusi Baltijas asambleja.

Bieži mēdz jautāt: ko jūs īsti darāt tai Baltijas asamblejā? Kur ir jūsu darba rezultāti? Šādi jautājumi ir izskanējuši gan tikšanās laikā ar mūsu tuvākajiem kolēģiem Ziemeļu padomē, gan Beniluksa valstu padomē. Šī grāmata ir atbilde uz jautājumu, ko izdarījuši katras Baltijas valsts parlamenta 20 pārstāvji desmit gadu laikā. Grāmata parāda, ka lielākā daļa no kādreizējiem priekšlikumiem un rezolūcijām tagad jau ir realizēta.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 7.februārī, Romualds Ražuks (attēlā pa labi), iepazīstinot diplomātus (attēlā pa kreisi) ar jauno grāmatu “Baltijas asambleja 1991 – 2001”

Simbolika uz grāmatas vāka ļoti sirsnīgi un patiesi atspoguļo mūs — trīs Baltijas valstis.

Lietuvu simbolizē zemāks akmens — valsts ir pamatīga, piezemēta, droša, Igaunijai ir tāds augstāks, smailāks akmens, augstāks par pārējiem, bet Latvijai — tāds mīlīgs, ripojošs, apaļš, maigs. Un es domāju, ka šie simboli rāda mūsu izpratni, ko esam ielikuši šajā grāmatā. Tā ir mūsu grāmata. Bet tagad jau tā ir arī jūsu grāmata, kas ļaus visiem mūs labāk iepazīt.

Iecere par Baltijas asamblejas izveidošanu radās 1990. gadā Viļņā, ideja guva noteiktākas aprises Tallinā 1991. gadā, bet 1992. gadā Baltijas asambleja jau sanāca uz pirmo sesiju Rīgā. Līdz ar to nav nejaušība, ka grāmatas atvēršanas svētki notiek tieši šogad un tieši Rīgā, apliecinot — Baltijas trīslapītis ir izaudzis. Nu tā zīmē darītie darbi jau ietilpināmi apjomīgā sējumā.

Grāmatā “Baltijas asambleja 1991 – 2001” ir apkopoti desmit gados pieņemtie dokumenti kopā ar Baltijas Ministru padomes pārskatu par pieņemto rezolūciju īstenošanu. Līdztekus grāmatā ir arī materiāli par Baltijas valstu sadarbības vēsturi, kā arī ziņas par Baltijas asamblejas sadarbību ar Ziemeļvalstu padomi un Beniluksa valstu padomi, šī sadarbība pieņemas spēkā, arvien attīstās un sazarojas. Būtiski ir arī tas, ka grāmatas tapšanā plecu pie pleca strādājuši visu triju Baltijas valstu pārstāvji.

Izdevumā ievietoti arī Baltijas asamblejas balvu visu laureātu fotoportreti. No Latvijas šai godā pirmais tika vēsturnieks Andris Caune 1994. gadā, pēc tam dzejnieks Uldis Bērziņš, skaņradis Pēteris Vasks, vijolnieks Gidons Krēmers, arhitekts Jānis Krastiņš, filoloģe Janīna Kursīte un dzejnieks Jānis Rokpelnis.

Grāmata, kas izdota angļu valodā, ir pietiekami apjomīga, tās padziļinātai iepazīšanai nepieciešams laiks. Lai atklāšanas svētku dalībniekus ievadītu Baltijas asamblejas darbības gaisotnē, tika rādīta videofilma, kas atainoja sesiju darbu trijās Baltijas valstu galvaspilsētās.

Grāmatas redaktores — Astrīda Lūce, Aija Ozoliņa un Gundega Caune, mākslinieki — Māris Sīmansons un Kristaps Zvaigznīte, fotogrāfi — Uldis Pāže un Gvido Kajons.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors