Kad demokrātija uzticas domas spēkam

ASV vēstnieks pasniedzis Maskija stipendiātu balvu

ASV vēstnieks Braiens Karlsons:

Runa Maskija balvas pasniegšanas ceremonijā ASV vēstniecībā Rīgā 2001. gada 4. decembrī

Labvakar, padomnieka Pildegoviča kungs, absolventi, dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos būt šeit kopā ar jums šovakar un pasniegt Maskija/FSA balvu Ziedonim Ūdrim. Šāda balva tiek pasniegta pirmoreiz. Uz šo balvu varēja pretendēt bijušie Maskija un FSA stipendiāti no Baltijas un NVS valstīm. Pēc tam kad komisija Vašingtonā izvēlējās vienu absolventu no katras valsts, par pamatu ņemot sniegto ieguldījumu savas valsts attīstībā, mana vēstniecība tika informēta par uzvarētāju Latvijā, kuru mēs šovakar suminām. Kā advokāts Ūdra kungs ir daudz strādājis, lai atjaunotu likuma varu Latvijā. Juridisko izglītību, ko viņš ieguva, studējot Amerikā un Latvijā, viņš ir izmantojis, lai palīdzētu savai valstij attīstīties. Vēlētos piebilst, ka bez apbalvojuma, ko Ūdra kungs saņem šovakar, nākamajā vasarā kopā ar pārējiem četrpadsmit apbalvojuma saņēmējiem viņš tiks godināts ceremonijā Vašingtonā.

Pirms es pievēršos Ūdra kunga panākumiem, es vēlētos tos ielikt sekojošā kontekstā, ko šis apbalvojums apliecina. Tā ir domas spēka uzvara. Uz īsu brīdi atkāpšos 1989. gadā, divus gadus pirms Padomju Savienības sabrukuma, kad ievērojamais amerikāņu domātājs Frensiss Fukujama savā esejā rakstīja, ka pasaule varētu būt sasniegusi vēstures noslēgumu.

Viņš, protams, nedomāja, ka vēsture būtu apstājusies. Viņš uzskatīja: vēsture ir pierādījusi, ka cilvēces eksperimenti, radot feodālu, monarhālu, teokrātisku, autoritāru un totalitāru sistēmu, ir bijuši neveiksmīgi un ka liberāla demokrātija ir mūsu attīstības augstākā pakāpe, tātad tāda ir arī mūsu valdība.

Otrdien, 4.decembrī, Melngalvju namā: Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Braiens Karlsons un Maskija stipendiātu balvas laureāts Ziedonis Ūdris

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Fukujamas kungam droši vien bija taisnība. Gadsimtu gaitā cilvēki ir domājuši un pēc tam arī cīnījušies par savu ceļu uz demokrātiju. Bet, neraugoties uz to, vai brīva demokrātija un tās neaizstājamā partnere brīvā tirgus ekonomika ir uzskatāma par vēstures noslēgumu, tās noteikti nav cilvēku neveiksmju un kļūdu beigas.

Tie, kuri ir dzīvojuši komunistu sistēmā, noteikti atceras šīs sistēmas neveiksmes. Būtiskākā no tām — brīvas domas apspiešana. 1986. gada Černobiļas katastrofa bija gan simboliska, gan intelektuāla šīs apspiešanas noraidīšana. Padomju Savienība nespēja izturēt tehnoloģiju attīstības tempu un nepieciešamo drošību, kurām vaļu ļāva brīvās Rietumu sabiedrības, tādēļ ka domas brīvība bija šīs sistēmas galvenā ienaidniece.

Padomju Savienības pagrimuma cēlonis bija redzams ne tikai šīs sistēmas sagrūšanā, bet arī tās atskaņās. Tūkstošiem jautājumu radās bijušajās padomju republikās un Baltijas valstīs. Kā vadīt banku, izveidot un uzturēt banku sistēmu valstī? Kā izveidot politiskās partijas, kā panākt, ka cilvēki par tām vēlētu un maksātu nodokļus? Kā pašvaldībām pārvaldīt un gūt ieņēmumus? Kā privatizēt, iedibināt atskaites principus un izveidot savu uzņēmumu? Kā uzturēt neatkarīgu un brīvu laikrakstu? Kā izveidot finansu un monetāro politiku un akciju tirgu? Kā iesaistīties tirdzniecībā, eksportēt un veicināt ieguldījumus? Kā aizsargāt sieviešu, minoritāšu un strādnieku tiesības? Kas ir nevalstiskā organizācija, un kā tādu izveidot? Bija simtiem līdzīgu jautājumu. Šie jautājumi radās no kļūdaina, bet izplatīta uzskata, ka demokrātija neaizsargā cilvēku tiesības, bet gan piešķir tiem vaļu rīkoties, nepievēršot uzmanību likumiem, atbildībai vai pat veselajam saprātam.

Sešus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma kāda maza meitene, ejot pie rokas savai mātei, norādīja uz sirpja un āmura attēlu uz kādas mājas un vaicāja: “Māmiņ, kas tas tāds?” Viņas māte bija ļoti pārsteigta. Doma vien, ka kāds, īpaši pašas bērns, nepazītu sirpja un āmura simbolu, bija neticama. Bet šī situācija lika amerikāņiem aptvert, ka tas, kas mums šķiet nemainīgs mūsu kultūrā, var mainīties vienā mirklī, ja mūsu valdības pastāvēšanas principi ir nesaprātīgi. Tas arī lika amerikāņiem apdomāt, ka tas, kas padara demokrātiju par tik pastāvīgu, nezūdošu un aizraujošu vērtību, ir tās spēja sasaistīt un rast atbildes uz šiem visiem jautājumiem, kurus es tikko uzskaitīju. Demokrātija uzticas domas spēkam, kas atbrīvo potenciālu un cilvēku talantus, tādā sistēmā, kas balstīta uz likuma varas principiem.

Un vēl. Kopā ar izglītotiem pilsoņiem demokrātija rada struktūru, kas izmanto neveiksmes, lai šī sistēma darbotos. Tas ir checks and balances (kontrole un atskaite) sistēmas noslēpums. Demokrātija nesagaida, lai mēs visi būtu eņģeļi. Tieši pretēji — tiek uzskatīts, ka cilvēki būs savtīgi un pat cietsirdīgi, aizstāvot savas intereses, it sevišķi aizstāvot politiskās intereses. Radot sistēmu, kurā sacenšas tieslietu, izpildvaras un likumdošanas institūcijas, patmīlīgās intereses sabrūk sabiedrības viedokļa iespaidā, tiek kontrolētas, un par tām ir jāatskaitās, rezultātā eņģelim, kas ir katrā no mums, pat politiķos, ir ļauts izpausties. Kā Džeimss Madisons reiz sacījis: ja sistēma, kuru esam izgudrojuši, gūs panākumus, tas nebūs par spīti cilvēku kļūdām, bet gan tām pateicoties. Paradoksāli, bet, rēķinoties ar cilvēku kļūdām, mēs esam sev nodrošinājuši taisnību un brīvību un, rēķinoties ar šīm neveiksmēm, mēs izraisām patriotismu, kas pārspēj simbolus un ietver pašu brīvību. Tā nu ir taisnība. Demokrātijas izturība ir nodeva domas spēka uzvarai. Šī uzvara arī ir Maskija/FSA balvas pamatā.

Neviens nav šo balvu tik ļoti pelnījis kā Ziedonis Ūdris, tā saka viņa kolēģi no Saeimas, Pasaules bankas un Muitas pārvaldes, kas viņu ieteica šīs balvas saņemšanai. Ūdra kungs ir līdzdalībnieks starptautiskas advokātu firmas “Carol, Burdick and McDonough” Rīgas pārstāvniecībā. Tās zināšanas, ko viņš ieguva, studējot jurisprudenci Case Western Reserve universitātē Klīvlendā 1993./94. gadā un pirms tam Latvijas Universitātē, viņš ir izmantojis, lai palīdzētu savai valstij attīstīties.

Viņa specialitāte ir prāvas, arbitrācija un starptautiskās uzņēmējdarbības likumdošana. Šodien Ūdra kungs sniedz atbildes uz tiem neskaitāmajiem jautājumiem, kuri tika uzdoti pirms desmit gadiem, kad Latvija atguva neatkarību. Viņš sastādīja arbitrācijas noteikumus jaunajā Civillikumā, un viņš ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas valdes priekšsēdētājs. Viņš ir viens no autoriem plaši lietotajā rokasgrāmatā “Starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi”, un viņa erudīcija starptautiskajā komerclikumdošanā un starptautiskajā uzņēmējdarbības strīdu izšķiršanā ir ļāvusi viņam veiksmīgi aizstāvēt Latvijas intereses gan šeit, gan ārvalstīs. Šobrīd viņš ir Latvijas valdības ieceltais loceklis Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas padomē Vašingtonā. Šogad Latvijas valdība iecēla Ūdra kungu par biedru Starptautiskajā arbitrāžas tiesā Hāgā. Ūdra kungs pārstāv tādu pilsoņu daļu, kas dedzīgi tiecas pēc jaunām zināšanām un kas padarīja Latviju par demokrātisku valsti pārsteidzoši īsā laikā.

Viens no cilvēkiem, kas ieteica Ūdra kungu šai balvai, savā ieteikumā rakstīja, ka viņam būtu jāpateicas par “ieguldījumu taisnības iedibināšanā”. Jo kopīgi ar Apvienoto Nāciju bēgļu komisāru Ūdra kungs ir panācis Latvijas pievienošanos 1997. gada ANO Bēgļu konvencijai. Pirms pāris gadiem viņš tiesā pārstāvēja Jehovas lieciniekus, kad to reģistrācija tika noraidīta. Šogad Ūdra kungs bija viens no trim kandidātiem, ko Latvijas valdība ieteica tiesneša amatam Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Ūdra kungs ir daudz strādājis, lai varētu pastāvēt caurskatāmība valdībā, uzņēmējdarbība un starptautiskās normas, kā arī cilvēktiesības un reliģijas brīvība. Viņš turpina lasīt lekcijas, lai savās zināšanās dalītos ar studentiem un kolēģiem.

Ūdra kungs pārstāv kustību, kas tiecas pēc brīvības un likuma varas. Es paklanos visu to absolventu priekšā, kuri ir ar mums šovakar, un arī to priekšā, kuri nevar šeit būt, par viņu ieguldīto darbu. Pat ja mēs būtu sasnieguši vēstures noslēgumu, kā Fukujamas kungs to sauc, vienmēr būs problēmas, kas jārisina, cilvēki, kuri jāizglīto, un taisnība, kas jāaizstāv. Mana valdība un mēs visi klātesošie suminām jūs, Ūdra kungs. Es jūs apsveicu un vēlu veiksmi!