Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.12.2001., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56195

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iekšlietu ministrs:
- atbildot Ministru prezidentam

Vēl šajā numurā

06.12.2001., Nr. 177

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 29. novembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1083) (dok.nr.3819; nr.3819A; nr.3819B) Deputāti Andrejs Klementjevs, Aija Barča, Jānis Urbanovičs, Martijans Bekasovs, Aleksandrs Bartaševičs

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.1084) (dok.nr.3820; nr.3820A) Nacionālās drošības komisija

3. 3. Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ.nr.1085) (dok.nr.3821; nr.3821A) Nacionālās drošības komisija

4. 4. Likumprojekts “Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)”. (Reģ.nr.1086) (dok.nr.3830; nr.3830A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.1087) (dok.nr.3831; nr.3831A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1088) (dok.nr.3832; nr.3832A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1089) (dok.nr.3833; nr.3833A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (dok.nr.3834; nr.3834A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1091) (dok.nr.3837; nr.3837A) Aizsardzības un iekšlietu komisija

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. (Reģ.nr.1093) (dok.nr.3845; nr.3845A) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.1094) (dok.nr.3846; nr.3846A) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. (Reģ.nr.1095) (dok.nr.3847; nr.3847A) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.1096) (dok.nr.3848; nr.3848A) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1097) (dok.nr.3849; nr.3849A) Ministru kabinets

 

 

II. Saeimas 2001.gada 22.novembra sēdē iekļautie,
bet neizskatītie likumprojekti

15. 1. Likumprojekts “Militārā dienesta likums”. (Reģ.nr.1062) (1. lasījums) (dok.nr.3729; nr.3806) Aizsardzības un iekšlietu komisija

16. 2. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1063) (1. lasījums) (dok.nr.3730; nr.3807) Aizsardzības un iekšlietu komisija

17. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1065) (1. lasījums) (dok.nr.3732; nr.3808) Aizsardzības un iekšlietu komisija

18. 4. Likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. (Reģ.nr.749) (2. lasījums) (dok.nr.2579; nr.3809) Sociālo un darba lietu komisija

19. 5. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1069) (1. lasījums) (dok.nr.3738; nr.3810) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1070) (1. lasījums) (dok.nr.3739; nr.3811A; nr.3811B) Aizsardzības un iekšlietu komisija

21. 7. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. (Reģ.nr.1036) (2. lasījums) (dok.nr.3596; nr.3812) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 8. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.766) (2. lasījums) (dok.nr.2616; nr.3813) Aizsardzības un iekšlietu komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

23. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma 2. Protokolā.” (Reģ.nr.1068) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3737; nr.3737B) Ārlietu komisija

24. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.989) (3. lasījums) (dok.nr.3826) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.976) (3. lasījums) (dok.nr.3828) Aizsardzības un iekšlietu komisija

26. 4. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.951) (3. lasījums) (dok.nr.3829) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

27. 5. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.990) (3. lasījums) (dok.nr.3836) Aizsardzības un iekšlietu komisija

28. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (3. lasījums) (dok.nr.3839) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

29. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807) (3. lasījums) (dok.nr.3842) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

30. 8. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2002.gadam”. (Reģ.nr.1044) (2. lasījums) (dok.nr.3651; nr.3844) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 9. Likumprojekts “Reģionālās attīstības likums”. (Reģ.nr.1072) (1. lasījums) (dok.nr.3769; nr.3822) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

32. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1076) (1. lasījums) (dok.nr.3775; nr.3824) Sociālo un darba lietu komisija

33. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1073) (2. lasījums) (dok.nr.3770; nr.3827) Aizsardzības un iekšlietu komisija

34. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1034) (2. lasījums) (dok.nr.3594; nr.3835) Aizsardzības un iekšlietu komisija

35. 13. Likumprojekts “Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (1. lasījums) (dok.nr.3788; nr.3838) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

36. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1054) (1. lasījums) (dok.nr.3664) Ministru kabinets

15. Alternatīvais likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1092) (1. lasījums) (dok.nr.3840) Aizsardzības un iekšlietu komisija

37. 16. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.900) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3113; nr.3841) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

38. 17. Likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu”. (Reģ.nr.982) (2. lasījums) (dok.nr.3408; nr.3843) Ārlietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Ministru prezidents ir iesniedzis Saeimas Prezidijam lūgumu atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”” izskatīšanu šīsdienas sēde. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un 38.punktu — likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu” — pārcelt pēc darba kārtības 22.punkta. Iebildumu nav.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” otrajā sadaļā un izskatīt kā 15. darba kārtības jautājumu. Nav iebildes.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc 9. darba kārtības punkta Prezidija ziņojumus par likumprojektiem — “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””, “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” un “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Vai ir iebildes? Nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Ir saņemts vairāku deputātu ierosinājums ar lūgumu pārcelt likumprojekta “Par valsts budžetu 2002.gadam” izskatīšanu kā pirmo pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildes nav.

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Barčas, Urbanoviča, Bekasova, Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Aija Barča vēlas runāt par.

A.Barča (LSDSP). Godājamie Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans pienākums šodien ir jums stāstīt par ļoti aktuālu nepieciešamību nodot komisijām grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un kādēļ? Tādēļ, ka šajā gadā, jūnija–jūlija mēnesī, atceraties, mēs nonācām ļoti nepatīkamā situācijā, kad pie mums griezās masu mediju pārstāvji, inteliģences pārstāvji uz sarunu par Valsts sociālās apdrošināšanas likuma pantiem. Un šeit ir būtība par to, ko darīt ar tiem darba ņēmējiem, kuri saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punktu vienlaikus saņem arī autoratlīdzību. Un tad vasarā — jūlija mēnesī — ārkārtas sēdē mēs vienojāmies, ka šī norma tiek saglabāta un tiek mainīta 2001.gada laikā. Kolēģi! Pēc mēneša ir šī gada pēdējās dienas. Toreiz Saeimas plenārsēdē un gatavojot šo jautājumu izskatīšanai plenārsēdē situācija bija sekojoša. Finansu ministrija apgalvoja, ka pie viņiem strādā ļoti nopietna komisija, kura izvērtēs šos jautājumus un savlaicīgi tie tiks sagatavoti un iesniegti Saeimai caurskatīšanai. Uz šodienu tas nav izdarīts.

Un tādēļ, kolēģi, esam opozīcijas deputāti, kuri šo priekšlikumu ir parakstījuši, bet aicinu jūs izsvērt un pieņemt lēmumu un šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot izskatīšanai komisijām.

Ja mēs to neizdarīsim šodien, tad 2002.gada sākumā un, nedod Dievs, kaut kur 2002.gada vidū atkal būs gluži tāda pati situācija, ka visos laikrakstos mēs lasīsim, kuri ir tie labākie vai sliktākie deputāti, kuri nespēj šīs normas izvērtēt, kuri nesaprot, ka cilvēkiem, kuri strādā gan laikrakstos, gan Latvijas televīzijā, radio un citos masu informācijas līdzekļos, ir jābūt beidzot skaidrībā, kas tad notiek ar pašnodarbinātajām personām, kā tiek skaitītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā viņiem maksāt, kāda ir šī kārtība, kā jāiesniedz dokumenti un tā tālāk. Atgādinu, kolēģi, un aicinu pozīcijas deputātus vēlreiz pildīt šo doto solījumu masu mediju un inteliģences pārstāvjiem un likumprojektu komisijām nodot.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 56. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Arī Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Arī Juridiskajai komisijai lūgums nodot šo likumprojektu. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums “Lauksaimniecības likumā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Tā kā mēs esam šo pašu likumpaketi nodevuši kā Tautsaimniecības komisijas, vienīgi... aiz viena iemesla, lai šos Ministru kabinetā sagatavotos likumprojektus varētu pieņemt līdz šā gada... līdz nākamā gada 1.janvārim, tie varētu stāties spēkā, tad es aicinu 10., 11., 12. 13., 14. vairs otrreiz nenodot Tautsaimniecības komisijai, jo tas jau ir izdarīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Ministru kabinets uztur spēkā savus likumprojektus? ( No zāles Ministru prezidents A.Bērziņš: “Nē! Piekrītam Leiškalnam.”) Piekrītam Leiškalna kungam. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par valsts budžetu 2002.gadam”. 2. lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar darba dokumentu nr.3844.

Kopā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 653 priekšlikumus par vairāk nekā 53 miljoniem latu. Atbalstīti no tiem ir 72 procenti. Man būtu lūgums sākt darbu 12. lappusē ar 17.priekšlikumu. Tie ir priekšlikumi par ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, un 17. ir deputātes Helēnas Soldatjonokas priekšlikums, kas paredz palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus un novirzīt tos īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — deputātes Soldatjonokas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 6, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 18. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 19. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — Jaunās frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 58. Nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 20. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — Jaunās frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 21. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanu. Komisija ir izstrādājusi un atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 22. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas paredz valsts nodevu par jūras navigācijas pakalpojumiem 100 000 latu samazināt un novirzīt tos Satiksmes ministrijai. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. 23. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts jau 21. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 24. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Mūsu priekšlikuma pamatojums ir sekojošs: kā jūs zināt, bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums Kurzemes novada rehabilitācijas centrs “Tērvete” ir izveidots uz bijušās Tērvetes tuberkulozes sanatorijas bāzes.

Otrkārt, šis objekts, kā jūs labi zināt, kas ir vizuāli to redzējuši, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis turpat pie 8 — 9 tūkstošiem kvadrātmetru lietojamās platības.

Pēdējo septiņu gadu laikā šim objektam nav saņemtas nekādas valsts investīcijas. Nu, un mēs negribētu, ka šis objekts, līdzīgi kā Baldones sanatorija, kā Ķemeru sanatorija, izietu no saimnieciskās aprites. Nosauktajos divos piemēros mēs redzam, kāds liels pārtrūkums saimnieciskajai apritei ir gan Baldonei, gan Ķemeriem. Tātad, ja mēs ar mērķtiecību nestrādāsim pie šā Tērvetes objekta, tāds pats saimnieciskās aprites pārtraukums var notikt arī šeit.

Šajā nolūkā, gods kam gods, tie, kas tur strādā šajā objektā, ir pārdomāti noteikuši savas prioritātes, kā šo kultūras pieminekli iedzīvotāju nepieciešamībai sakārtot. Un viens no pirmajiem soļiem šeit ir tomēr izveidot modernu katlumāju, un šī pieprasītā summa nav arī visai dāsna. Jo mums ir tendence, mēs labi zinām, ka šos rehabilitācijas pakalpojumus mēs arvien vairāk, arvien vairāk koncentrējam ap Rīgu, tātad arvien vairāk centralizējot. Un šis objekts ir viens no momentiem, lai mēs arī veidotu reģionālo politiku šajā jomā Latvijā. Un avots, kas minēts šeit, es domāju, “Latvijas mežu” fiksētais maksājums valsts budžetā, kas sastāda 8 — 9 miljoni gadā, var atrast iespēju atvēlēt šos 47 000 latus šim pirmajam solim šajā nozīmīgajā objektā.

Es aicinātu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, lai nerastos vēl lielāki neatgriezeniski nepieciešamie ieguldījumi, kad pavisam šo objektu mēs atstāsim novārtā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 2, atturas — 58. Nav guvis atbalstu šis priekšlikums.

V.Balodis. 25. — deputātu Seiles, Sproģa, Tabūna, Tiesneša, Soldatjonokas, Barčas, Baloža, Rugātes, Zvejsalnieka, Stalidzānes, Bojāra un Lauska priekšlikums, kas paredz no Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem 300 tūkstošus novirzīt Ekonomikas ministrijai īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Komisija nav atbalstījusi, un es lūdzu deputātus arī padomāt, jo valdība ir pieņēmusi lēmumu un ar nākamo gadu Ekonomikas ministrijā vairs neatradīsies, bet Finansu ministrijā atradīsies īpaši atbalstāmo reģionu programma, un tad mums būtu jāsasauc pārtraukums, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, un būtu jānes priekšlikumi, lai labotu šo kļūdu. Mans lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Iespējams, ka nākamgad Reģionālais fonds atradīsies jau patiešām ne Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, bet gan Finansu ministrijas. Bet to mēs vēl šodien sāksim, iespējams, pēc budžeta lemt. Un iespējams arī, ka nolemsim līdz gada beigām. Bet vai mēs to nolemsim vai ne, ir viens jautājums. Un šinī brīdī, it sevišķi lasot šo priekšlikumu, man galīgi neasociējas tas pasniegtais teksts, kā to pasniedz cienījamais Baloža kungs. Labi, fonds atradīsies pie Finansu ministrijas, jo motivācija it kā ir tam, lai varētu strādāt ar Eiropas līdzekļiem. Bet tanī pašā laikā ir Latvijas valsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta koncepcija. Un līdz ar to, ja fonds pāriet darbam ar Eiropas Savienības līdzekļiem, tad jautājums: kā funkcionēs Latvijā mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsts, kā arī, ko Latvija ir uzņēmusies saistībās pret Eiropas Savienību, noslēdzot sadaļu “Par ekonomikas attīstību”, un tajā skaitā pat ar ANO. Tātad jautājums: ja valdošā koalīcija negrib rast papildu finansējumu vismaz šinī brīdī Ekonomikas ministrijai, kas kūrē mazo un vidējo uzņēmēju darbību, jo visa valdības koncepcija, kas kaut kur pusotru gadu atpakaļ tika ļoti publiski un solīdi stādīta priekšā ar lielu lepnumu, ka nu tagad mēs palīdzēsim mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tad ir jautājums: kas ar šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem Latvijā nodarbosies, caur kādām struktūrām viņiem tiks palīdzēts? Tādēļ šie papildlīdzekļi, par ko parakstījuši tādi cienījami cilvēki kā Reģionālās komisijas, ja es pareizi atceros, priekšsēdētāja Rugātes kundze, ko ir parakstījusi cienījamā deputāte Seiles kundze un vēl ļoti daudzi... šie deputāti ir no pozīcijas. Es aicinātu noteikti atbalstīt šo iniciatīvu. Un diemžēl nevajadzētu, Baloža kungs, spriest ar iespējamiem lēmumiem, ko mēs pieņemsim vēlāk, jo šodien pagaidām, starp citu, Reģionālais fonds ir tomēr Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Un tādēļ šo sadali no Privatizācijas aģentūras par labu īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai būtu vajadzīgs atbalstīt. Un, es domāju, pie šī jautājuma mēs šodien, spriežot par budžetu, atgriezīsimies, jo ir jautājums par to, vai Latvijas valsts atbalsta mazo un vidējo uzņēmēju darbību, vai viņi konkrēti atbalsta arī šos smagos, depresīvos rajonus, vai šī mīlestība izsakās no skaistiem solījumiem partiju priekšvēlēšanu platformās. Un tad būs žēl, ja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aģitatori ar Tabūnu priekšgalā brauks uz Latgali, kur viņš ir ievēlēts. Es nezinu, kādu seju, Tabūn Pēteri, tu rādīsi Latgalē, kad tu tai tūlīt noņemsi visu atbalstu. Man ir kauns par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cinisko politiku, kur dzīvo tie paši latvieši. Un var jau Palmira Lāce rādīt ar roku, tikai aizbrauciet tur pie saviem vēlētājiem. Es nezinu, vai viņi jums nespļaus virsū. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ir viena tāda grāmata, ko, manuprāt, ir lasījis gandrīz katrs no deputātiem. Un tā ir Margaretas Mičelas “Vējiem līdzi”. Un jaunākajā izdevumā 138. lappusē ar Reta Batlera vārdiem Margareta Mičela saka šādu domu: “Ir divas iespējas, kā nopelnīt daudz naudas. Viena ir — valsti ceļot, otra — valsti izpostot.”

Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka Latvijā ir tāda zelta krājkasīte. Tā zelta krājkasīte — mazā cūciņa — ir Privatizācijas aģentūra, kuras ieņēmumi pilnībā netiek ieskaitīti valsts budžetā. Es par to runāju jau otro gadu. Un no šīs krājkasītes šo nelielo summu — 300 000 latu reģionālajam fondam — būtu ļoti vienkārši iedot. Bet metodes, kā to izdarīt, arī ir divas šajā gadījumā. Viena ir ar Saeimas lēmumu, otra ir ar Ministru kabineta lēmumu. No šiem ieņēmumiem, kuri nav... kuri neienāk valsts budžetā, ir pilnīgi iespējams gan ar mūsu lēmumu, gan ar Ministru kabineta lēmumu šo summu ieskaitīt īpaši atbalstāmo reģionu atbalstīšanai. Kāpēc tur vajadzīga naudiņa? Manuprāt, tā ir vienīgā reālā programma, kur mazajam un vidējam uzņēmējam šajos atbalstāmajos reģionos, kas parasti ir tālie lauku rajoni — Latgale, Vidzeme, Kurzeme, varbūt mazāk Zemgale, šajos rajonos tik tiešām ir nepieciešams reālais atbalsts. Un pašreizējais nolikums paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek dzēsti kredīta procenti, lai saglabātu līdzšinējo programmu. Pašreiz naudiņas pietiek. Tās naudiņas, kura ieskaitīta, kuru paredz ieskaitīt šīsdienas budžets reģionālajā fondā. Šī naudiņa — 300 000 latu, ko mēs varētu paredzēt no Privatizācijas aģentūras ieņēmumiem, tā ir naudiņa jauniem uzņēmumiem, kuri rodas, kuri varētu rasties, ja mēs gribētu atdzīvināt Latvijas laukus. Protams, ja Saeimas vairākums šodien neatbalsta šo priekšlikumu, tad ir vēl otra izeja, ka mūsu valdība var vienoties un šo naudu iedot ar Ministru kabineta lēmumu, kā tas jau ir noticis daudzām pazīstamām firmām, kā tas ir noticis jau Liepājas brīvostas gadījumā. Kāpēc gan šādu nelielu summu neiedot Latvijas lauku atbalstam? Šo priekšlikumu sagatavoja nevis Lujāns, bet es, un sagatavoju to Reģionālās apakškomisijas uzdevumā, kur vienojās visu frakciju deputāti. Ja tagad lēmums ir savādāks, nu nekas, palūgsim Ministru kabinetu.

Bet es gribu iebilst mūsu frakcijas priekšsēdētājam Baloža kungam, ka nebūtu arī nekāda nelaime, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, jo tūlīt pēc tam vai kādā starpbrīdī var sasaukt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi, un šīs sēdes laikā var pārvirzīt šo posteni uz Finansu ministriju no Ekonomikas ministrijas, jo visi priekšlikumi, kas bija jāiesniedz, arī šis, ir iesniegti uz budžeta pirmo lasījumu, un tiem, kas sagatavo priekšlikumu, tajā skaitā arī es, vēl nebija skaidrs, vai šis Reģionālais fonds tiks pārcelts uz Finansu ministriju vai ne, kaut gan tādi lēmumi un vēji jau bija dzirdami.

Tātad, cienījamie deputāti, es lūdzu jūsu izšķiršanos par atbalstu reģioniem!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Anna Seile jau pamatā pateica visu. Mēs jau pirms gada, apspriežot budžetu, runājām ļoti nopietni par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, kas ir ne tikai Latgale... Latgale, protams, visupirms, bet arī Zemgale un arī vēl citi Latvijas nabadzīgākie reģioni. Redziet, kas iznāk, šai ļoti, ļoti nepieciešamajai palīdzībai tiek izdalīti nepietiekami līdzekļi. Bija miljons pērn, šogad ir 800 000. Nākamajam gadam ir paredzēts 992 000, kas ir par 192 000 vairāk, bet diemžēl 800 000 aizies tiem projektiem, kuri jau ir izskatīti un pieņemti. Tātad jaunajiem projektiem paliek tikai 192 000, kas ir ļoti, ļoti maz.

Redziet, kāpēc mēs jau pērn izvirzījām ar Annu Seili šo priekšlikumu? Tāpēc, ka no Privatizācijas aģentūras paņemt šos... pērn tas bija pusmiljons, šogad mēs lūdzam 300 000, tā ir nieka nauda. Ja mēs atceramies šos 11 miljonus, kurus pašlaik izmaksā advokātiem, lai tiesātos “Lattelekom” lietā, nu tad, godīgi sakot, tas viss ir ļoti, ļoti smieklīgi. Un man ļoti žēl, ka valdība neatbalstīja šo priekšlikumu, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, jo, kā Seiles kundze teica, šis fonds ir pierādījis, ka tā ir gandrīz vienīgā palīdzība zemniekiem laukos un uzņēmējiem, kā sākt uzņēmējdarbību, kā laukos varētu sākties rosība.

Es saprotu, ka daudziem šī lieta neinteresē, tāpēc tāds troksnis zālē, bet nu ko lai dara. Drīz vien jūs visi skriesit pa laukiem nākamgad un aģitēsit, cik labi, skaisti un jauki jūs esat un kā jūs mīlat laukus un mazos un... uzņēmējus un vidējos. Bet, nu, vajadzētu padomāt par to, ka tā ir reāla palīdzība. Mēs, Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija, esam bijuši laukos — Preiļu, Krāslavas rajonā, un visu frakciju deputāti paši savām acīm redzēja tos uzņēmumus, tās zemnieku saimniecības, kuri saņēmuši šos 2, 3, 5 tūkstošus palīdzību un kur ir sākusies reāla darbība, kur cilvēki atrod... kaimiņi darbu, un caur šo īpaši atbalstāmo reģionālu fondu ir darbā iesaistījušies ļoti, ļoti daudz cilvēku — gan pastāvīgi, gan sezonas darbos. Tā ka es lūgtu valdību patiešām padomāt par dažiem citiem variantiem, kādā veidā varētu atbalstīt reģionālo fondu. Sliktākajā gadījumā tie būtu budžeta labojumi nākamajā gadā. Bet vajadzētu, jo īpaši atbalstāmiem reģioniem, it īpaši Latgalei, šī palīdzība ir vajadzīga. Es jau ne reizi vien no Saeimas tribīnes esmu teicis, ka Latgalei patiešām vajadzētu nodokļu atlaides, ļoti nopietni pie tā vajadzētu valdībai padomāt. Bet diemžēl, taupot līdzekļus un skatoties tikai, teiksim, šodienai... šodienā, nevis rītdienā, perspektīvā, mēs, nu, neizšķiramies par šo ļoti nozīmīgo soli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šinī gadā mums saruna neveidojas īpaši laba no paša sākuma, jo uzreiz arī neredzu atbalstu pat priekšlikuma izskatīšanā šeit no valdības puses. Pagājušoreiz, gadu atpakaļ, vismaz Tautsaimniecības komisijā katrs no deputātiem, kas bija Tautsaimniecības komisijā, nobalsoja par to, lai pagājšgad pie tiem 800 tūkstošiem, kas bija nepieciešami, pieliktu 500 tūkstošus un tādā veidā varbūt rastos kaut kāda nopietna summa, lai šis reģionālais fonds varētu strādāt. Diemžēl pagājšgad plenārsēdes laikā Tautsaimniecības komisijas attiecīgi pārstāvji pārdomāja. Līdz ar to arī palika tā summa, kāda bija gadu iepriekš, tā arī tagad. Šoreiz nemaz nav pretenziju uz atbalstu no paša sākuma. Tas drusku apbēdina. Apbēdina varbūt divu iemeslu pēc. Jā, mēs arī pagājušogad runājām par šo pašu lietu. Jā, mēs teicām, ka reģioniem ir vajadzīgs atbalsts, un arī minējām vienu jautājumu, ka vismaz Latvijas mērogā nabadzība un turība — ir ļoti konkrēti iezīmējusies šī lielā plaisa Latvijas mērogā. Un tagad mēs atkārtojam to pašu un varam vēlreiz parādīt ar faktiem, ka šī plaisa padziļinās.

Bet te ir arī otrs. Šodien premjerministrs Andris Bērziņš pateica, ka 2003.gada 23. augustā būtu vēlams novadīt referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tad arī ar šo apstākli varētu ļoti konkrēti novilkt paralēli. Izņemot Rīgu, visos reģionos ieņēmumi uz vienu cilvēku kopprodukta salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm ir samazinājušies no gada uz gadu. Uz kādu atbalstu reģionos jūs cerat? Uz kādu referendumu jūs cerat, šodien piedāvājot šo jautājumu, kad ļoti konkrēti izsakāt šo attieksmi pret šiem reģioniem caur šo reģionālo fondu.

Nedēļu atpakaļ mums bija saruna ar Latgales reģiona attīstības padomi, ar reģionu, kurā visvairāk šis fonds tiek tērēts. Jā, es atļāvos pateikt, ka šis Reģionālās palīdzības fonds, varbūt arī tā es to nosauktu, diemžēl nespēj īpaši ietekmēt situāciju reģionā. Diemžēl Latgalē ir vajadzīgi pavisam citi risinājumi, daudz nopietnāka, dziļāka pieeja. Un līdz ar to šī fonda darbība neatrisina šīs plaisas palielinājumu, bet es dabūju pretī ļoti konkrētu argumentāciju: “Jā, bet, ja jūs nedodat neko citu, tad esiet tik mīļi un saglabājiet vismaz esošo!” Un šeit ir jautājums: ja Latgales pašvaldības, uzņēmēji un šā reģiona pārstāvju vadība sēž pie viena galda nepārtraukti un viņi saprot viens otru, viņi simpatizē viens otram, pasakiet, kurš vēl, kredītiestāde, kura kredītllīnija vēl kurā reģionā strādā tik veiksmīgi? Kurā vēl viņi roku rokā strādā, pie viena galda sēž? G—24 dalījām. Ar kuru vēl mēs varam palepoties? Un, ja šie cilvēki pasaka, ka viņiem kredītu portfelī vismaz divreiz lielāka summa ir vajadzīga, nekā tagad ir, kur viņi to apsaimnieko. Protams, mēs to nedzirdam. Šie cilvēki pasaka, ka ir iespējams dabūt no visnesimpātiskākās institūcijas valstī, kāda mums izveidojās, — no Privatizācijas aģentūras. Un mēs sakām: “Jā, labāk lai šī cūka paliek mūsu rokās arī uz priekšu, tā Privatizācijas aģentūra, un nedosim nevienu santīmu, “ kā Anna Seile to pateica.

Es domāju, ka šeit īpaši nav par ko diskutēt. Es domāju, ka šīs diskusijas notiek no gada uz gadu, un šī atkārtošanās jau ir kļuvusi neinteresanta. Šeit ir elementāra politiskā izšķiršanās, piedāvājot jebko citu, lūdzu, bet, ja jums nav nekā cita, tad atbalstiet to, kas reāli darbojas! Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Man jāsaka tā, ka šī reģiona atpalicība, un ar to es domāju pirmām kārtām savu dzimto Latgali, ir sarūpēta pēdējos desmit gados. Un Latgalē nav bijusi smagāka okupācija par šiem pēdējiem desmit brīvības gadiem. Tāds stāvoklis, kāds ir šodien, varēja būt vienīgi cara valdības laikā, vēlāk ne pie brīvvalsts, ne vācu okupācijas, ne krievu okupācijas tāda stāvokļa nav bijis. Un kas ir pats traģiskākais, ka šī starpība starp Pierīgu, starp mūsu trubas galu Ventspili, starp vēl dažiem attīstītiem reģioniem un Latgali ar katru gadu palielinās. Es domāju, ka, ja šai valstij ir valdība, ja šai valstij ir parlaments, tad šāda situācija no jebkuriem aspektiem, ietverot sevī arī valsts drošību un tautas nākotni, nav pieņemama. Un runa te nav par 300 vai par 400 miljoniem kārtējās sporta halles celtniecībai, bet runa ir par 300 tūkstošiem, lai kaut drusciņ palīdzētu tiem, kuri vēl paši var sev palīdzēt. Nu ko es varu? Es taču saprotu, ka es jūs nepārliecināšu. Un droši vien, ka nostrādā kārtējais reizi dozētais balsojums un rezultāts būs tāds, kāds tas ir ierakstīts papīrā. Nu vienīgi es varu apsolīt, ka mēs visiem spēkiem centīsimies izplatīt šo jūsu balsojumu Latgales reģionā. Pa visiem iespējamiem kanāliem un visiem spēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, augsti godātie deputāti! Godātais Saeimas Prezidij! Pirms gadiem desmit, piecpadsmit atmodas laika tribūns Zvejsalnieka kungs bija man piemērs, kā ir jāstāv par šo valsti, kā ir jācīnās par to, kas mums pieder, un, respektīvi, tās ir tiesības pašiem šo valsti veidot un kārtot. Un šodien, man liekas, ir notikušas kādas dīvainas pārvērtības, kaut kāds triks, kurā es sadzirdu, ka Zvejsalnieka kungs ir nostaļģijā par tiem laikiem, kas ir bijuši, jo tie acīmredzot patiešām ir bijuši viņam labāki.

Un vēl. Es gribētu uzrunāt Lauska kungu tieši tāpēc, ka mēs tikāmies visi Latgales pašvaldību vadītāji un no Latgales ievēlētie visu partiju deputāti, kuri, nu, atnāca uz šo tikšanos pirms nedēļas. Mēs tikāmies ar izpilddirektoriem, ar rajonu padomju priekšsēdētājiem, ar Latgales attīstības aģentūras un Latgales attīstības padomes vadītājiem, un mēs runājām par lietas būtību, proti, par tām institucionālajām reformām, kuras šobrīd kavējas un kuru dēļ daudzi jautājumi nav skaidri, un kuru dēļ daudzos jautājumos ir jāmēģina pēc iespējas vairāk izprast vienam otru, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks. Mēs runājām arī par to, ka Īpaši atbalstāmo reģionu likums un fonds šobrīd zināmā mērā tajā formā, kādā tas ir iesniegts Reģionu attīstības likumā, varētu tikt apstrīdēts un apdraudēts, taču tas ir diskusijas jautājums, ciktāl precīzi mēs esam šajā valstī formulējuši savu nacionālo finansiālo atbalstu tai uzņēmējdarbībai, kas notiek nelielos apjomos un tieši Latgalē, un tieši īpaši atbalstāmajos reģionos.

Un tad, ja šajā sarunā, Lauska kungs, jūs sakāt pašvaldību vadītājiem, kas viņos rada dziļu un patiesu sašutumu, par neizpratni jeb arī par attieksmi, ka, jūsuprāt, šis Reģionālais fonds nav devis šai valstij itin nekā, ka tas ir bijis pilnīgi veltīgs pasākums un ka tam nav ne prestiža, ne rezultāta, šodien šeit, plenārsēžu zālē, jūs runājat ko citu, bet tā ir jūsu atbildība, kādēļ jūs to darāt.

Es gribētu runāt par to, ka šogad, pārmantojot pagājušā gada Reģionālā fonda nevis izcilos un ne jau tos līdzekļus, kādus mēs gribētu Latgalē apgūt, bet tikai 800 000 latu, šī gada budžetā tas ir ieprogrammēts un tam papildus klāt, tieši Ekonomikas ministrija bija tā, kas pastāvēja uz šī fonda palielinājumu, un tādēļ ir gandrīz miljons latu, tātad arī jaunajiem projektiem, ne tikai veco noslēgto līgumprojektu finansēšanas sakarā, ir iespēja šim fondam pastāvēt un darboties. Jā, mums bija ļoti labi nolūki, un nevienam nebija nekādu pretrunu, ka šis fonds ir atbalstāms. Šāds viedoklis bija arī ekonomikas ministram, zemkopības ministram, finansu ministram un arī visiem deputātiem, kas darbojas Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā. Taču tieši tā, kā teica Seiles kundze, tieši tajā brīdī, kad ir institucionālās izmaiņas šobrīd sakarā ar Reģionu attīstības likumu, pārvietojas šis nacionālais fonds uz pavisam citu institūciju — uz Finansu ministriju, šis priekšlikums diemžēl nav korekts Budžeta likumā. Tas ir vienīgais, kas man liedz šobrīd balsot par šī priekšlikuma atbalstu. Taču vakar frakcijas sēdē, runājot ar finansu ministru Bērziņa kungu, mans jautājums bija par to, vai un kā šis jautājums varētu tikt risināts. Un atbilde bija skaidra un pārliecinoša, ka atbilstoši tam, kādā veidā mēs pavirzīsim uz priekšu savas saistības attiecībā uz institucionālajām reformām, kuras gaida arī Latgales attīstības aģentūra, ko viņi liecināja arī mūsu tikšanās reizē, godātais Lauska kungs, jūs to ļoti labi dzirdējāt, un visi pārējie kolēģi deputāti ar izpratni saprata šo situāciju, kura diemžēl vienlaikus ir vairākos slāņos sablīvējusies, un tādēļ nevajadzētu to politiski izmantot. Politiski izmantot politiskajai, var teikt, tādai plivināšanai. Ir jārunā par lietas būtību, un ir jāpūlas nākamā gada laikā tik tiešām Ministru kabineta līmenī darīt to, kas ir izdarāms. Šī attieksme ir pozitīva, un nevajadzētu no tā taisīt pliku politiku.

Tādēļ es ļoti lūdzu atbalstīt Īpaši atbalstāmo reģionu likuma virzību, ļoti intensīvi strādāt šī likuma precīzā sagatavošanā, jo tas mums ir nepieciešams sakarā ar Eiropas prasībām un mūsu valsts patiešām sakārtotību uzņēmējdarbības attīstībā, nevis runāt tukšu un apsaukāt mūs visādā citādā veidā...

Sēdes vadītājs. Laiks.

A.Rugāte. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Par runām un darbiem. Protams, ir jārunā par īpaši attīstībai domāta reģiona izveidi saistībā ar reģionālā attīstības likuma izveidi. Un tajā attiecīgajā sēdē, protams, bija pateikts, ka ir vajadzīgs, bet šis reģiona... fonda izveide nav par pamatu šā likuma izveidei. Un tur mēs arī runājām, un Rugātes kundze pateica arī sekojošo, ka tas ir izvērtējams likums, un jānovada semināri, jānovada konference, izdomāsim, kā labāk. Un Tautas partija pateica, ka šim izvērtējumam jābūt. Tikai pēc tam Tautas partijas pārstāvji Tautsaimniecības komisijā teica, ka tūlīt pat steidzamības kārtā, ka ar 1. janvāri jāsāk tam likumam darboties un viss būs kārtībā. Tā nav lietišķa pieeja! Tie ir vārdi, un tie nav darbi. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Tas ir cits likums!”)

Runājot vēl par vārdiem. Var Osvaldam Zvejsalniekam pateikt, ka viņam ir nostaļģija par tiem laikiem, kad Latgalē bija pietiekami daudz lopu un fermu un cilvēki bija nodarbināti un kuru šodien nav... un viņš gribētu redzēt to jautājumu, bet tas ir tautsaimniecības jautājums, kādā veidā visu orientēt uz tranzītu, nevis uz ražošanu.

Var pateikt arī uz mani, ka es nespēju saredzēt to lomu, ko pašreizējais Reģionālais fonds varētu izdarīt, lai apstādinātu to lielo plaisu, kas padziļinās Latgalē. Jā, tā patiešām padziļinās, un Reģionālais fonds to neglābj. Bet es arī pateicu, ka visaugstākais novērtējums ir tai darbībai, kas notiek pašreiz.

Pabeidzam vārdus un pārejam pie darbiem! Balsojam un dodam tos 300 000! Elementāra darbība — podziņas nospiešana!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam par procedūru.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es izsaku atzinību un pateicību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par milzīgo darbu, sagatavojot projektu, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, viena niansīte izpaliek, proti, pie priekšlikumiem nav norādes, ka šis vai cits priekšlikums atbalstīts citā vietā. Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģi Ventu.. ja tas ir iespējams, tad, kad priekšlikums šajā pozīcijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts citā, norādīt. Tas ietaupītu mūsu laiku.

Otrkārt, es ļoti lūdzu kolēģus nenodarboties ar šantāžu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Turpinām debates. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām, es arī biju daļēji domājis, ka būs jāpakļaujas vienkārši tam, kā balsos — tā būs. Bet es atceros to, kā mēs ar cienījamo kolēģi Rugātes kundzi esam paši braukuši uz šiem depresīvajiem rajoniem, kur viņu sagaidīja daudzi tie cilvēki, tie uzņēmēji, kas ir saņēmuši no Reģionālā fonda atbalstu, ar ziediem un spieda roku, un teica lielu paldies šim mazajam minimālajam atbalstam, ko valsts atļaujas.

Patiešām, es piekrītu Lauska kungam. Pagājušogad bija solījumi, ka nu šogad būs labs budžets, nu tad mēs dosim. Un tas miljons latu, ko, Rugātes kundze, jūs te nosaucāt, nemāniet klausītājus.... īstais pieaugums ir 190 000 latu, jo 800 000 ir jau ieplānotie maksājumi, sedzot kredīta procentus uzņēmējiem, ko... jā, līdz ar to viņu nav. Un tātad arī šodien, kad mēs runājam par to likumu it kā mistisko, kas nāks tālāk — par to Reģionālās attīstības likumu, kas tiks atdots Finansu ministrijai, tātad mēs varam runāt šodien tikai par 190 000 latu, kuri tātad diez vai tiks novirzīti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie tiks piesaistīti Eiropas līdzekļiem, bet Eiropas līdzekļi parasti lielākoties strādā tieši ar pašvaldību budžetu. Tātad mēs šodien runājam par to, ka šis fonds nodarbojas tieši ar konkrētu uzņēmēju. Tas konkrēti var šeit dabūt mazu, bet palīdzību. Es arī esmu runājis ar reģionālā fonda vadību. Mēs visu laiku klusām domājam par to, ka, parādoties papildu finansējumam, varēs modelēt jaunas sistēmas, kā varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Tas varētu būt viens no momentiem, kā veidot krājaizdevu sabiedrības, lai šī nauda vienkārši tikai neaizietu bankām uz procentiem, bet veidotu depresīvos rajonos, piesaistot pašvaldības, krājaizdevu sabiedrības. Diemžēl šim būs garām.

Tāpat runāju arī ar reģionālā fonda vadību par to, ka varētu kaut kādā veidā veikt papildu reklāmu reģionu produkcijai Latvijas televīzijā, lai uzņēmējprodukcijai būtu noiets. Garām! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu nemānīt šodien klausītājus. Nevar uzlikt likumu, kuru mēs varbūt pieņemsim, varbūt nepieņemsim.

Sēdes vadītājs. Laiks.

M.Lujāns. Ir šodien balsojums par pozīcijām. Un nemānīsimies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais premjerministr! Cienījamie ministri! Vispār rada izbrīnu, ka īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai naudu nevar atrast. Bet kā tad valdība atrod naudu citām vajadzībām? Kā tad tiks atrasti 3,8 miljoni dolāru, ar ko norakstīs bankas parādu “Olainfarm”? Kur atradīsies tā nauda, kas norakstīs citus parādus šai rūpnīcai, un notiks tā darbība, kura ar to jau notikusi, it kā paņem valsts daļu uzņēmuma, pēc tam noziedo atkal atpakaļ. Nevajag spēlēties! Un tik tiešām tas pusotrs miljons, kas ir vajadzīgs atpalikušo reģionu attīstībai, tas ir vajadzīgs, tas ir vienīgais atbalsts sīkajam, mazajam un vidējam biznesam, kas notiek laukos.

Tagad par Latgali. Jūs ņirgājaties par Latgali, cienījamie kolēģi! Bet neaizmirstiet to, ka Latgale — tā ir Latvijas pamatnācija tāpat kā lībieši. Ne vienus, ne otrus jūs neatbalstāt, jūs to aizmirstat. Un aizmirstat arī to, ka ļoti daudziem saknes ir izgājušas no Latgales. Un jūs paskatieties, kas notika 20.–30.gados, kā valdība atbalstīja Latgali! Tur viss sāka zelt, celtas skolas, tika pagastmājas, būvēti kultūras nami. Kas tagad notiek? Kultūras namus pārvērš par spēļu zālēm vai atstāj naktsklubiem uzdzīvošanai, skolas mierīgi aizver un saka, ka tā esot sakārtota dzīve! Nevajag runāt brīnumus! Kur palika līdzfinansējums 4,4 miljoni, kurš te bija kladzināts par to Eiropas palīdzību lauksaimniecībā? Kur palika šī nauda? Kāpēc to nenodala... netiek nodalīti kaut vai daļēji reģionālajai attīstībai? Netiek tas nodalīts! To jūs izdalāt pavisam citādā veidā, kuru nevar atrast nevienos dokumentos. No Privatizācijas aģentūras 15 miljonus savā laikā samaksāja par līgumiem, par kuriem tagad tiesājas. Kur atrada desmitiem miljonu, kurus samaksāja ārvalstu speciālistiem, juristiem?

Kāpēc tas notiek? Valdībai ir jāstrādā, bet nevis jātaisa kaut kāds personīgais bizness, uz kura pamata Latvija cieš tikai kaunu tajās starptautiskajās tiesās. Un tagad jūs paskatieties — Privatizācijas aģentūra nevar atrast 300 miljonu... 300 tūkstošu latu atbalstam. Kas tās ir par muļķībām, kad jūs esat pārbaudījuši, kas notiek šinī organizācijā un kā tur notiek naudas līdzekļu izlietošana? Visas avīzes jau piecus gadus raksta par visiem tiem darījumiem. Tagad jūs to likvidējat, ja, Naglis tagad aiziet nebūšanā, un tad pārvērtīsiet par citu, arhīvi nozudīs, un tas viss tiks izdarīts Latvijas tautas it kā labklājības labā. Nevajag par Latvijas tautu ņirgāties, cienījamie kolēģi un cienījamie ministri! Un deputātu ierosinājums ir jāatbalsta. Tā ir vienīgā palīdzība, kura ir lauku biznesam. Vairāk tās nav, un neviens to nedomā darīt. Un, ja domā šo aģentūru pārvietot uz vides attīstību, tad tur, kā tur nebija kārtības ar visiem tiem Eiropas līgumiem, tā arī nebūs. Tāpēc jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es domāju, ka šo problēmu jārisina savādāk, jo vienmēr par līdzekļiem, kuri ir ienākuši no privatizācijas, ir lēmusi mūsu valdība pēc ekonomikas ministra iesnieguma. Un tā arī vienmēr ir bijis, ka ekonomikas ministrs ir tas, kurš piedāvā valdībai to līdzekļu daudzumu, kāds tiek novirzīts, lai atbalstītu īpaši atbalstāmos reģionus, tas ir konkrētāk, lai uzņēmējiem segtu kredītprocentus. Es lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 26. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Mūsu priekšlikumā, kā jūs redzat, ir paredzēti zināmi līdzekļi digitālās angiogrāfijas aparatūras kompleksa iegādei Stradiņa slimnīcas struktūrvienībai — Latvijas kardioloģijas centram. Ko mēs gribam teikt no pamatojuma viedokļa? Ka, lai šādu kompleksu aparatūru iegādātos, nepieciešami ap 700–800 tūkstoši latu. Gods šai slimnīcas valdei, kura 21.septembrī ir apstiprinājusi valsts kredītaizņēmumu 370 tūkstošu latu apjomā, lai šādā veidā uz pašfinansēšanas rēķina segtu daļu no šī aparāta iegādes. Tātad šinī mūsu vajadzībā ir 400 tūkstoši latu.

Es gribētu teikt, ka šis kardioloģijas centrs ar valsts Obligātās veselības apdrošināšas aģentūru ir noslēdzis vienošanos par 520 kardio stimulatoru implantāciju un par 750 sirds operācijām gadā, tajā skaitā 500 koronārās šuntēšanas operācijām. Šis aparāts ir vienīgais Latvijā, un pārslodze pārsniedz 3–4 reizes par atļauto. Nu un, kā jūs zināt, vairākkārt tas ir izgājis jau no ierindas, digitālais angiogrāfs iegādāts 1994.gadā, un arī šogad, neilgi atpakaļ, bija tāds moments — par iziešanu no ierindas, un atkal tas ir kaut kā saremontēts. Tātad būtu jābūt jaunam dublējošam šādam nozīmīgam aparātam.

Šī slimnīca griezās ar vēstulēm... Te gan vairs nav Ministru prezidents, pie Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, tas ir, es atvainojos, pie labklājības ministra, arī pie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, arī pie Sociālo un darba lietu komisijas. Mēs esam arī iniciējuši “Latvijas ceļa” atsevišķus deputātus, lai varbūt atbalstītu šajā balsojumā šādas aparatūras iegādi. Nu, tātad tas ir šobrīd šeit noraidīts.

Un šeit jāpiezīmē tas, ka diemžēl asinsvadu slimības pēc izplatības un pēc negatīviem iznākumiem ir pirmajā vietā Latvijā un atrodas arī pirmajā vietā starp Eiropas valstīm. Šeit mēs turam līderpozīcijas. Arī tas ir mums ļoti nepatīkami, lai gan te ir bijuši tādi starptautiska mēroga lepni gadi, kad ir jāveic pasākumi, lai šādu slimnieku būtu mazāk, bet mums jau ir diezgan tāda laba prakse rīkot visādas konferences, saietus, gari un plaši izrunāties, bet praktiskās darbības bieži vien pietrūkst. Un šajā sakarībā lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Es varu teikt ar pilnu atbildības sajūtu, jo man ir tā priekšrocība, ka es esmu izgājis arī cauri šīm labvēlīgajām dzirnavām šajā kardioloģijas centrā, šeit ir augsti amata meistari, un aparatūra nonāktu ļoti lietderīgās rokās. Pie tam es gribētu izteikt Labklājības ministrijas stratēģijas viedokli. Arī Labklājības ministrijas ietvaros būtu tomēr jāizvērtē prioritātes, kādām aparatūrām, kādām slimībām vispirms jāatvēl līdzekļi, un noteikt šīs prioritātes jeb pakāpenību, kur mums vispirmām kārtām būtu šie līdzekļi jāatvēl. Tāpēc man arī tādas vispārīga tipa pārdomas par šo lietu kā tādu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Ļoti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pie sociāldemokrāta Arņa Kalniņa kunga teiktā es vēl varētu piebilst sekojošo, proti, opozīcijai parasti ir divu veidu priekšlikumi. Vieni ir tie, par kuriem mums ir ļoti vājas cerības, ka Saeima tos atbalstīs. Otra veida ir tie priekšlikumi, par kuriem mums ir pilna pārliecība, ka tie ir jāatbalsta, ka tie ir nepieciešami Latvijai, un pie tam nepieciešami ārkārtīgi steidzīgi.

Godājamie kolēģi! Iepriekšējos budžeta grozījumos, izskatot šeit, Saeimā, vairāki runātāji, arī no Saeimas tribīnes un arī no pozīcijas deputātiem, runāja tieši par šo pašu problēmu — par Stradiņa slimnīcas angiogrāfijas aparātu. Es atgādināšu tikai visiem zināmo patiesību, proti, ka Latvijā šis angiogrāfijas diagnostikas aparāts ir vienīgais, salīdzinot kaut vai ar kaimiņvalsti Igauniju, kur ir 11 šādu aparātu, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka Igaunijā dzīvo par trešdaļu mazāk slimnieku. Cienījamajiem kolēģiem, kas mani klausās, es vēl varētu minēt, ka aparāts nav kāda ekskluzīva lieta. Tas ir diagnostikas aparāts, ar kuru tiek konstatēts, kāda ir potenciālā slimnieka turpmākā attīstība, vai tam ir jāizdara operācijas vai ir jāveic kādas citas manipulācijas, un tā ir iespēja precīzi noteikt, kāds ir slimnieka stāvoklis. Vakar Latvijas televīzijā, klausoties raidījumu un skatoties par mūsu veselības aprūpes sistēmu, arī augsti ierēdņi atzina sekojošo, ka Latvijā ir ļoti labi ārsti, bet pat ārkārtīgi labi un kvalificēti ārsti nevar strādāt, ja viņu rīcībā nav pietiekama apjoma, pietiekama, mūsdienām atbilstoša aprīkojuma. Jo tikai ar kailām rokām, labu gribu un gudru prātu izdarīt var ne pārāk daudz mūsdienu apstākļos.

Cienījamie kolēģi! Vienu priekšlikumu šajā sēdē, izskatot budžetu, par angiogrāfijas aparātu Saeima jau noraidīja, pozīcijas deputāti balsoja pret. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un saku, ka būs vēl nākamie, arī izejot no citiem ieņēmumu avotiem, bet aicinu atbalstīt tieši šo avotu un šos 400 000, kas, kā jau tika minēts, ir tikai daļēja apmaksa angiogrāfa iegādei. Es pati personiski Stradiņa slimnīcā varēju iepazīties ar to stāvokli, ar to reālo stāvokli, kāds ir uz vietas. Angiogrāfijas aparāts ir ārkārtīgi pārslogots, un tādēļ pašreizējā situācijā nav nekāds brīnums, ja šī iekārta sabojājas. Bet tajā pašā laikā tas ir aizkavējums daudziem cilvēkiem, kuriem ir reāli draudi viņu dzīvībai. Un tā kā laikam mums nav lielākas vērtības par cilvēkiem Latvijā, tad es aicinātu beidzot ar ļoti lielu novēlošanos, bet tomēr atrast jebkādu veidu, jebkādu veidu valdībai un īpaši Labklājības ministrijai, lai šo problēmu varētu atrisināt. Bet pašlaik es aicinu balsot par šo priekšlikumu, tātad atbalstīt Stradiņa slimnīcas angiogrāfijas aparāta iegādi! Pateicos.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, Latvijas zemnieki jums būs ļoti pateicīgi, cienījamie pozīcijas deputāti, kā jūs atbalstījāt mūsu zemkopjus, neatbalstot īpaši atbalstāmo reģionu attīstību, kuri jau gandrīz uz pusi pārklāj Latvijas karti.

Var dažādi izrīkoties ar visu, bet pret slimībām nevar izturēties tā, kā to darīja valdība, atsakot iedalīt 400 000 no Privatizācijas aģentūras kardioloģijas centram. Tā nav korekti, tā nav skaisti, un, pats galvenais, tās nav rūpes par Latvijas iedzīvotāju veselību.

Protams, jūs visi ļoti labi zināt, ka Stradiņu slimnīcā arī kardioloģijas centrs neatsaka saviem slimniekiem jebkuru palīdzību, ko nu viņi var, toties jūs paskatieties, ko dara Rīgas 1.slimnīca ar dakteri Jāni Ozolu priekšgalā, kura mierīgi pateica: mēs slimos nepieņemsim un piecas nodaļas slēdzam. Vai tad tā ir attieksme pret Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Latviešiem? Ka mierīgi var slēgt slimnīcu, kura saņem finansējumu no valsts budžeta un papildus arī no Rīgas domes? Naudas it kā nepietiekot. Un tagad jāpaskatās arī, kāpēc Rīgas novada slimokasē nepietiek 4,8 miljoni. Kur tad paliek visi šie līdzekļi, kurus mēs te dalām, pārdalām, strīdamies un visdažādākajā veidā tomēr mēs iedodam to naudu. Ko dara Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra ar Bluķes kundzi priekšgalā? Vai tad tik tiešām nevar regulēt to darbību tā, lai Latvijas iedzīvotāji būtu normāli apgādāti ar veselības aprūpi un arī ar tiem medikamentiem, kuriem arī tiek iedalītas lielas naudas summas. Kur paliek budžeta līdzekļi?

Un vēl. Es ierosinu jautājumu. Labklājības ministrija nevar izrīkoties ar 800 000 miljonu lielu budžetu, tāpēc ministrija ir jāsadala. Labklājības ministrija paliek tā, kā tā ir, un Veselības aizsardzības ministriju izdalīt atsevišķi. Tur ir liels budžets, un varbūt būs kāda kārtība.

Un vēl varu pateikt tikai vienu, ka mēs, izrīkojoties tā, neatbalstot šo priekšlikumu, necienām savus iedzīvotājus, necienām tos slimos cilvēkus, kuri ir spiesti griezties pēc kādas sarežģītas palīdzības, mēs aizmirstam savus invalīdus, mēs aizmirstam pensionārus.

Un tāpēc es vēlreiz ierosinu jums atbalstīt no Privatizācijas aģentūras līdzekļu pārdali par labu kardioloģijas centram, jo tur nav kārtības šinī Privatizācijas aģentūrā, lai gan Vents Baloža kungs teica, ka tur viss ir kārtībā, tad kādā veidā 3–4 nedēļas iepriekš Ministru kabinets nezināja, cik tad naudas šī aģentūra ir samaksājusi advokātiem un cik vajadzēja samaksāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī Jaunā frakcija bija iesniegusi savu priekšlikumu, kas iepriekšējā balsojumā netika atbalstīts. Un mūsu priekšlikums bija tieši līdzīgs kā sociāldemokrātu priekšlikums, tikai summa bija nedaudz mazāka, jo mēs runājām par priekšapmaksu šī te digitālā angiogrāfa iegādei. Un varbūt avots arī nebija īsti pareizi izvēlēts. Tādēļ es lūdzu, ja jūs neatbalstījāt Jaunās frakcijas priekšlikumu, lūdzu atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij, cienītie deputāti! Man, protams, ir patīkami dzirdēt, ka deputāti atbalsta aparatūras iegādi Paula Stradiņa slimnīcai, taču es gribu teikt, ka valdībā šis priekšlikums ir noraidīts sakarā ar to, ka šis minētais aparāts tiks iegādāts no kredītlīdzekļiem, konkurss jau ir bijis, jau ir pieņemts lēmums par firmu, no kuras tiks iepirkts aparāts, tā ka šis jautājums jau ir atrisināts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Požarnova kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka medicīnas iestādes par aparatūru ir parādā 4,8 miljoni lati. Kad Latvijas iedzīvotāji ar saviem maksājumiem par maksas pakalpojumiem apmaksās šo lielo summu? Kad atmaksās to? Un tāpēc, ka viņi nevar nomaksāt to maksu, kuru uzliek... kuru jūs uzspiežat medicīnas iestādēm, lai tā tiktu uzlikta iedzīvotājiem, viņi nevar griezties un saņemt kvalitatīvu palīdzību. Tāpēc ne uz kredīta tas ir jāpaņem, bet tas ir jāpaņem par valsts budžeta līdzekļiem. Un nekādu kredītu, kuru tā jau slimnīcas ir apkrautas ar parādiem vairāk, nekā vajag.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es domāju, ka tomēr Labklājības ministrijai sava stratēģija, politika ir ļoti nopietni jāpārdomā. Tātad pēc katras slimības izplatības areāla jāveido arī šie finansēšanas modeļi. Vai tas ir tīri privātklīniku praksē, un katrs pacients apmaksās pilnu maksu par tādu apkalpošanu, vai operācijām, vai te būs jauktais finansējums — kredīts plus valsts investīcijas, kā šinī gadījumā notiek, vai tas tikai par valsts investīcijām. Par cik šajā vietā — kardioloģijas centrā — saņem pakalpojumus iedzīvotāji no visas Latvijas, gan jauni, gan gados veci, tam ir it kā prioritāra nozīme, lai simtprocentīgi šeit funkcionētu objekts par valsts izdalītām investīcijām. Tātad Požarnova kunga, ministra kunga izteikums bija drusku neprecīzs. Kredīts... summa... ir runa par 370 tūkstošiem latu. Vajadzība kopējā ir ap 770 tūkstošiem latu. Starpība tiek lūgta no valsts investīcijām. Tāpēc es neesmu redzējis saliktās prioritātes, kur šīs valsts investīcijas šajā blokā tiks sarindotas, un kā tās būtu argumentētas. Mēs uzturam spēkā šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es tomēr gribētu lūgt Labklājības ministrijai pārdomāt tās iespējas, vai slimnīcas patiešām, saņemot kredītus, pēc tam tos varēs atdot un vai visas šīs te saistības vēlāk atkal negulsies uz valsts budžetu. Jo, ņemot vērā visu informāciju, kas mums ir pieejama, ļoti daudzas slimnīcas ir uz bankrota robežas. Un tāpēc es arī tomēr lūdzu šo priekšlikumu — sociāldemokrātu priekšlikumu — atbalstīt.

Un vēl, Baloža kungs, es gribētu palūgt jums: tajā brīdī, kad jūs reprezentējaties, runājat par opozīcijas priekšlikumiem, es lūdzu arī tomēr tāpat nedaudz paskaidrot, kā jūs paskaidrojat par neatbalstītajiem pozīcijas priekšlikumiem. Paldies! Tas arī ietaupīs mūsu laiku.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 1, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 27. — deputātes Antas Rugātes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 28. — deputātes Ineses Birznieces priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles deputāte Birzniece: “Atsaucu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 29. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Bekasova, Plinera, Maksimova, Tolmačova priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 30. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz no ieņēmumiem par azartspēļu nodevas un nodokļa papildu ienākumiem finansējuma dotāciju Izglītības un zinātnes ministrijai dotācijai Latvijas Olimpiskās komitejas programmām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat 31. priekšlikums paredz finansējumu no azartspēļu nodevas un nodokļa Kultūrkapitāla fonda programmu un konkursu finansējumam. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 32. — deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā kopīgiem spēkiem, es atkārtoju, kopīgiem spēkiem, mums ir izdevies panākt diezgan ievērojamu līdzekļu palielinājumu izglītības sistēmai. Un pirmkārt jau mēs esam kaut nedaudz, bet tomēr spēruši pretim soli izglītības darbiniekiem, palielinot viņu algas. Diemžēl es to nevaru attiecināt uz zinātni, jo zinātnes finansējums nākamā gada budžetā ir palielināts ārkārtīgi minimāli, un jāsaka atklāti, ka pēdējos gados zinātnei pieauguma praktiski nav. Un faktiski mūsu zinātne dzīvo, pateicoties dažādiem sadarbības projektiem ar Rietumu valstīm, līdz ar to arī kaut kādā veidā izdzīvojot.

Diemžēl man jāsaka: es esmu... Un vēl ko es gribēju teikt, ka es tomēr vēl joprojām uzskatu, ka mēs, Saeima, varējām nedaudz paknapināties un kaut nedaudz paspert solīti pretim zinātnes finansējumam. Bet diemžēl es esmu spiests respektēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, jo, ja mēs atbalstīsim daudzus šādus individuālus priekšlikumus, tad diemžēl man jāatzīst, ka mēs nojauksim šo izdevumu un ieņēmumu struktūru un vairs nebūs budžets sabalansēts. Tāpēc, vēlreiz sakot, zinātnei mēs paliekam parādnieki. Un, iespējams, ja budžets labi pildīsies, mums tomēr ir zinātnei finansējums jāpalielina, bet diemžēl šīs sabalansētības dēļ esmu spiests noņemt savu priekšlikumu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Paldies! 32.priekšlikums ir noņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 33. — frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Ar ļoti lielu nožēlu un faktiski pretēji tam… (Kāds aplaudē.) Faktiski pretēji tam, ko frakcija būtu vēlējusies, es esmu spiesta noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums noņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 34. — deputāta Rišarda Labanovska priekšlikums, kas paredz 6000 finansējumu Okupācijas muzeja fondam, nav atbalstīts komisijā, bet ir atbalstīti 185., 186. un 187. priekšlikums par līdzekļu piešķiršanu Okupācijas muzeja fondam no citiem avotiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 34.priekšlikumu. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es izskatīju visu budžeta priekšlikumu paketi un neatradu nevienu priekšlikumu, ko būtu iesniegusi opozīcija un kurš būtu atbalstīts. Un, atsaucoties uz slaveno Mičelu, kuru pieminēja Seiles kundze, man liekas, ka šā dokumenta sastādītāji ir vadījušies no atziņas, ka opozīcija valsti posta un pozīcija to ceļ.

Redziet, ja ir ierosināts par Okupācijas muzeju, ir Labanovskis ierosinājis vai sociāldemokrāti, tad tas ir noraidīts. Bet, ja to ierosināja Birznieces kundze vai Tautas partija, tad tas ir pieņemts. Ja nedzirdīgo avīzei ierosina Baldzēns piešķirt līdzekļus, tad tas ir noraidīts, bet, ja Tautas partijas deputāts, tad tas ir pieņemts. Ja Salkazanovs ierosina piešķirt līdzekļus Jelgavas baznīcas remontam, tad tas ir noraidīts, bet, ja pozīcijas partijas pārstāvis blakus esošai kaimiņu baznīcai to pašu ierosina, tad tas tiek pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Tā ir mūsu valsts, un tie ir mūsu skolēni un mūsu kultūras nami. Un pieiet … vadīties pēc principa, ja priekšlikumu ir iesniegusi nepareizā partija, tad tas ir jānoraida, un, ja pareizā, tad tas ir jāpieņem — es domāju, ka tas ir cinisms, un uz cinismu es arī gribu atbildēt ar cinismu. Es gribu uzaicināt opozīciju: ejam dzert tēju un ļaujam pozīcijai 20 minūtēs vai pusstundā nokopt šo viņu budžetu, un nāksim un runāsim par nopietnākām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Arī šeit mēs redzam vienkāršu priekšlikumu — 6000 Okupācijas muzeja fonda sakārtošanai no Saeimas darbības nodrošinājuma — no 7 378 651 lata. Diemžēl izskatās, ka šobrīd būs jāsaka tāpat, kā teica par zinātni un izglītību Ābiķa kungs, tāpat, kā teica par izglītības un zinātnes programmām Eiropas Savienībai Kristiāna Lībanes kundze, mēs jūs laikam šeit, Saeimā, nespēsim šos 6000 izdalīt. Diemžēl. Bet es gribētu pateikt, ka mums tiešām būtu jāpadomā par to, ka Saeima arī var kaut ko ietaupīt, ka Saeima arī var kaut ko no sevis dot, ne tikai palielināt savu budžetu un aizmirst par to, kāda ir reālā situācija valstī un kādas problēmas ir jārisina arī Okupācijas muzejam. Es domāju, ka ir labi, ka mēs tur vedam regulāri mūsu valsts viesus, rādām mūsu tautas un valsts vēsturi. Vēl labāk būtu, ja mēs šo Okupācijas muzeju tomēr paceltu augstākā kvalitatīvā līmenī. Un šie priekšlikumi, kuri ir jau tomēr iestrādāti arī no valdības puses, šo problēmu vēl neatrisina. Valdības partijas neteiks šeit, ka Okupācijas muzeja vajadzībām tik tiešām viss ir izdarīts, ņemot vērā arī tā augsto valstisko reprezentācijas līmeni. Es domāju, ka vajadzētu valdības partijām parādīt to, ka no mūsu finansu budžeta mēs varam izdalīt 6000 latu. Vai jūs to varat vai negribat, to rādīs jūsu balsojums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu opozīcijas frakcijas deputātu iebildumus pret to, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sastādījusi šo tabulu. Jo faktiski Okupācijas muzeja vajadzībām ir piešķirta daudz ievērojamāka naudas summa, nekā to ierosina kolēģis Rišards Labanovskis. Tautas partija arī savulaik bija opozīcijā un iesniedza priekšlikumus, un mums bija līdzīgas problēmas. Es aicinātu tomēr nākamajā reizē Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, sastādot tabulu, sastādīt tā, lai deputāti, kuri ir gan no pozīcijas un opozīcijas labu gribējuši un viņu priekšlikumi ir daļēji pieņemti, tikai no citiem finansēšanas avotiem, tas parādītos tabulā uzskatāmi, pārliecinoši un tā, lai visi mēs justos līdzdarbīgi šo labo mērķu sasniegšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Piebilstot tam, ko teica mans kolēģis Lagzdiņš, man ir lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Ventam Balodim, ņemot vērā to, ka ļoti līdzīga situācija ir ar daudziem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumiem, kur ir rakstīts, ka nav atbalstīts, bet faktiski ir atbalstīts. Ir atbalstīts citos priekšlikumos. Un man ir liels lūgums Ventam Balodim: lūdzu tajos gadījumos, kad ir atbalstīts citos priekšlikumos, tātad faktiski ir atbalstīti arī manis vadītās komisijas priekšlikumi, lūdzu informēt, lai vienkārši arī radioklausītāji netiktu maldināti. Es ceru, ka tā būs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Pavisam īsi. Es noklausījos šos prātīgos vārdus no Lagzdiņa kunga un no Ābiķa kunga, no Tautas partijas un nesaprotu, kāpēc valdības partijas neprot šo likumu par budžetu sastādīt normāli tā, lai varētu parādīt, ka šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Es neredzu, kāpēc tas tā darīts, ar kādu politisku mērķi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.Komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Radioklausītāji! Ābiķa kungs! Es atkārtoju vēlreiz, ko es teicu pirms tam jau, ka, neskatoties uz to, ka komisija nav atbalstījusi Okupācijas muzeja finansējumu no Saeimas līdzekļiem 6000 latu apmērā, ko ir ierosinājis deputāts Rišards Labanovskis, komisija ir atbalstījusi 185., 186. un 187.priekšlikumu par līdzekļiem no neparedzētiem gadījumiem finansējumam Okupācijas muzejam par 32 000 latu. Un lūdzu deputātus pievērst... apakšā katram priekšlikumam ir rakstīts, mazā tekstā ir rakstīts, kuri priekšlikumi ir atbalstīti.

Tā ka ir lūgums izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 9, atturas — 64. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma. Bet tagad atsevišķi paziņojumi.

Godātie kolēģi! 1941.gada 29.novembrī sākās masveida ebreju iznīcināšana. Pēc apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” lūguma es izsludinu klusuma brīdi holokausta upuru piemiņai.

(Klusuma brīdis.)

Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! 10.30 sēde mūsu komisijā šinī starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks īsa Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Bet tagad es paziņoju, ka šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģi Aidu Prēdeli, 50 gadu jubilejā deputātu Ivaru Godmani un 45 gadu jubilejā Jāni Ādamsonu. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Andris Šķēle, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pārtraukums līdz pulksten 11.00

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu.

35.priekšlikums. Lūdzu!

V.Balodis. Godātie deputāti! 35. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 211., 212. un 213.priekšlikums par finansējuma piešķiršanu Satversmes tiesai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Uzmanīgi izpētot un apskatot mūsu budžeta sadalījumu un neskatoties uz to, ka tā izdevumu daļa pacēlās līdz 1,6 miljardiem latu, daudzas organizācijas valdība it kā neredz vai negrib redzēt. Un viena no tām ir Satversmes tiesa. Satversmes tiesa, kura strādā ļoti korekti, ar augstu cieņu, taisnīgi, tiek apieta, un attiecīgi finansējums nesasniedz to līmeni, kurš tai ir vajadzīgs. Un, ja mēs salīdzinām Satversmes tiesas darbību un tās cieņu Latvijas iedzīvotāju vidū, tad, protams, pārējām tiesām ir jāmācās no šīs Satversmes tiesas. Un diemžēl pierādījums arī tam, ka citas tiesas strādā ne pārāk augstā līmenī, ir tas, ka tikai rudens sesijā Saeima bija spiesta atbrīvot no tiesnešu amatiem vairākus tiesnešus, kuri nebija sava darba augstumā. Saeimai ir pietiekami līdzekļu, mums ir beigušies visi lielie remonti, un tāpēc 25 tūkstoši Satversmes tiesai no Saeimas budžeta var nodalīt. Tas nav nekāds kaitējums, ir vienīgi tikai ietiepība. Un, kā mēs redzam, šinī budžetā parādās plaģiātisms, ka cienījamie deputāti no “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — jūs sociāldemokrātu un vispār opozīcijas deputātu ierosinājumus paņemat tā kā savā apgādībā un, ja jau jūs iedalāt naudu, tad norādiet, ka tur... tajā ierosinājumā ir arī tā deputāta ierosinājums. Es nepretendēju, lai tur būtu mans uzvārds un tas stāvētu kopā ar citu uzvārdu, bet tas būtu korekti un pareizi. Bet ne tā, kā jūs to visu darāt, ka jūs esat tikai tie labie, kuri visu zina, bet diemžēl darbībā iznāk drusciņ citādāk. Un iepriekšējos balsojumos jūs ignorējāt akadēmiķa Kalniņa priekšlikumu par to, ... lai atbalstītu kardioloģijas centru, jūs neatbalstījāt Labanovska Okupācijas muzejam taisnīgi nodalītos līdzekļus... Ar to jūs norādāt, ka jūs sākat ievest diskrimināciju starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem. Un tas ir ļoti neskaisti. Cilvēki to visi ļoti labi saprot, un Dieva svētības diemžēl, kā saka, vienam otram varbūt nebūs, kas ir ierosinātājs šai diskriminācijai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Saeimas budžets no tā absolūti necietīs!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 36. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mans priekšlikums — iedalīt naudu Rēzeknes slimnīcai, lai varētu nopirkt krēslu pēdas aprūpei. Asa nepieciešamība pēc aprūpes krēsla ir diabētslimiem, jo daudziem no viņiem ir slimības sarežģījumi ar pēdām. Tas prasa speciālu aprūpi, un Rēzeknes slimnīcā jau ir izveidots speciāls pēdas aprūpes kabinets, daļēji par Karalienes Julianas fonda saņemtajiem līdzekļiem, daļēji par Rēzeknes Diabēta biedrības naudu. Pilnīgam aprīkojumam vajadzīgi man... manā priekšlikumā minēta niecīga summa — pusotra tūkstoša latu. Diemžēl tāda veida kabineti ir tikai Rīgā un Jūrmalā, bet veikt pēdas aprūpi uz vietas Latgalē ir ieinteresēti ne tikai Rēzeknes diabēta slimnieki un Rēzeknes rajonā, kuru skaits ir 700, bet arī Latgales rajona diabēta slimnieki. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, ņemot vērā arī finansēšanas avotu no deputātu atalgojumam paredzētās, budžeta iedalītās naudas summas, kur katru gadu dažādu iemeslu dēļ mums ir ekonomija. Un labs darbs būs padarīts. Man ļoti negribētos, lai arī šajā gadījumā nenostrādāja balsošanas mašīna un deputāti nezinot nobalsoja pret priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij un cienījamie deputāti! Man bija līdzīgs priekšlikums, un mēs frakcijā šo lietu izskatījām, un frakcija lūdza veselības, tas ir, labklājības ministram, atrisināt šo jautājumu. Kā viņš, tā parlamentārais sekretārs lūdza, apsolīja šo jautājumu atrisināt caur slimokasēm. Un tādēļ es domāju, ka tas būs atrisināts, un nevajadzētu tagad Bartaševiča priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt es gribu pateikties cienījamai Seiles kundzei par drosmi iepriekšējā balsojumā par Reģionālo fondu. Un es gribētu jūs iepazīstināt arī, un ceru, ka šinī brīdī vismaz Tabūna kungs atbalstīs Bartaševiča kunga iniciatīvu. Žēl, ka Vidiņa kungam pietrūkst šīs pilsoniskās drosmes, kaut arī viņš ir no Latgales, kur es zinu, ka vīri esot tādi nopietni un drosmīgi.

Bet es gribu jūs iepazīstināt ar Tautas partijas avīzi — “Lauku Avīzi”, kur šodien ir ļoti interesanta deputātu vēstule. Par budžetu. Arī nākamajam gadam prasot papildu naudu Reģionālam fondam 300 000 latu un tā tālāk. Esmu viens no ļoti retajiem, kurš bijis pie cilvēkiem, īpaši laukos, Zemgalē, Latgalē, gandrīz ik pagastā. Sekojušas vēstules, pieprasījumi premjeram, ministriem, citām valsts institūcijām, lai rastu konkrētus risinājumus. Un lai rastu... Pajautājiet, Līcīša kungs, piemēram, Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra vadītājai Stramkales kundzei, kā deputāts Tabūns strādā? Pajautājiet Ilzeskalnā, Makašānos, Mākoņkalnā, Mežvidos, Cirmā, jebkur Latgalē. Es ceru, ka Tabūna kungs šoreiz atbalstīs savu kolēģi no Latgales, no Rēzeknes, par viena krēsla iegādi slimnīcai. Patiešām mēs varam ziedot šos latus no Saeimas budžeta. Un es ceru, ka šoreiz varbūt tomēr arī Vidiņa kungs pārdomās, un nevajadzēs citādāk rakstīt paskaidrojošas vēstules “Lauku Avīzē” un balsot vai pazust balsojumos, kā notika par Reģionālo fondu, jo citādi ir ļoti īpatnēji. Atsevišķi vairākuma deputāti paraksta un pēc tam vai nu nebalso, vai balso pret.

Es vēlreiz izsaku pateicību Seiles kundzei par cilvēcisku drosmi. Es ceru, ka par to frakcija vai arī Frakciju padome viņu nerepresēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts Dobelis: vai okupācija bija vai nebija?”)

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Par ko mēs runājam? Mēs runājam par 1530 latiem. Tie lati vajadzīgi vienai no slimnīcām, Rēzeknes slimnīcai. Vidiņa kungs, jūs kādreiz bijāt tajā slimnīcā galvenais ārsts. Vai jums nav kauna skatīties saviem kolēģiem acīs kā bijušajam galvenajam ārstam, ka jūs nedodat tik niecīgu summu — 1530 latus! Un pie tās optimizācijas, kuru pašreiz veic Labklājības ministrija, kura grib slēgt dažas slimnīcas, Rēzeknes slimnīca paliks savā vietā. Un jūs kā bijušais galvenais ārsts tai slimnīcai — Rēzeknes slimnīcai — laikam nevarēsit vairs atbraukt uz Rēzekni un paskatīties acīs saviem kolēģiem. Paldies! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Atvainojiet, Golubova kungs! Ziniet, un Lujāna kungs! Man nav kauns braukt uz Rēzeknes slimnīcu. Rēzeknes slimnīcā pa šo laiku ir uzstādīti divi modernākie rentgena aparāti. Tagad... Jā, ar manu palīdzību. Jurdža kungs, jūs vēlāk skatīsities, mūsu frakcija vēl piešķīra papildus 10 tūkstošus reanimācijai. Aizbrauciet un izstaigājiet Rēzeknes slimnīcu, hemodialīzes nodaļu, par ko nevarēja padomju laikā sapņot, lai tādu varētu ierīkot. Apskatieties tos sonogrāfus, kas ir sapirkti. Apskatieties sertificētās laboratorijas kā poliklīnikā, tā slimnīcā. Tas ir viens.

Otrais. Nu es taču jums teicu, Golubova kungs, ka labklājības ministrs un parlamentārais sekretārs apsolīja šo jautājumu atrisināt. Viņi ir atbildīgas personas. Es viņiem ticu. Nu nevajag iet šeit un ar kaut kādiem murgiem nodarboties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Paldies, Lujāna kungs, par reklāmu! Bet redziet, patiešām ir svarīgi nevis runāt, bet izdarīt. (No zāles deputāts Lujāns: “Rakstīt!”) Un patiešām, sarakstoties ar Ministru prezidentu, ar finansu ministru, tiekoties, runājot un tā tālāk, mēs šīs lietas atrisinām. Mēs šīs lietas atrisinām. Jūs, Lujāna kungs, nolasījāt šo citātu par Stramkales kundzi, kura vada Latgales lauksaimniecības zinātnes centru Viļānos. Šis jautājums tomēr tika atrisināts, un tagad Zemkopības ministrija arī atrisinās, es ceru, materiālās problēmas, lai lauksaimniecības zinātne Latgalē pastāvētu. Šis centrs tika izveidots, un par to mēs esam runājuši gan ar zemkopības ministru un tā tālāk, un tā joprojām. Tādā pašā veidā šīs lietas mēs atrisinām. Pērn, atcerieties, es no tribīnes lūdzu pat finansu ministru tomēr Latgalei atrast līdzekļus, tur bija 38 000 par vētras postījumiem, pavasarī tika papostīti daudzi pagasti. Un mēs atrisinājām šo lietu. Kas tad ir svarīgi? Vai lai šie pagasti attiecīgi, lai Latgale saņemtu konkrētu palīdzību, vai tikai runātu. Tieši šādā veidā es kā deputāts esmu patiešām risinājis un atrisinājis. Un arī šodien, paskatieties, opozīcijas deputāti, cik daudz, vienalga, vai Latgalē, vai Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, ir atbalstītas ļoti, ļoti, ļoti daudz — desmitiem, desmitu desmitiem vietas: gan skolas, gan dažādas slimnīcas, palīdzība dažādā veidā tiek sniegta, nu, tā sakot, finansu resursu iespēju robežās. Tā ka šīs lietas tiek risinātas. Tiek risinātas, Lujāna kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Klausoties valdības partiju deputātu jaukās runas, man īsti nav skaidrs, par ko mēs runājam. Un jāatzīst te, ka jautājums ir ļoti vienkāršs un, kā teica arī Tabūna kungs, runa ir par konkrētu palīdzību. Nav svarīgi, ka to varbūt ir iesniedzis opozīcijas deputāts, un tas attiecas uz Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes poliklīniku krēsla iegādei pēdas aprūpes kabinetam. Un tas prasa tikai 1530 latu. Un no kā? No Saeimas darbības nodrošinājuma. Iepriekšējo reizi mēs atteicām 6000 latu Okupācijas muzejam ar piebildi, ka citur kaut kur ir finansējums rasts. Ja valdības pozīcijas deputāti varētu man parādīt, kur šeit ir kaut kas citur rasts, tad es varu būt pavisam mierīgs un noskatītos uz to, ka nu, lūk, redziet, opozīcijas priekšlikumus noraida, bet valdības partijas ir domājušas par citiem finansējuma avotiem. Diemžēl viņi nav domājuši par šo jautājumu un nav piedāvājuši risinājumu. Es piekrītu, ka arī šoreiz varbūt dažs labs deputāts no valdības partijas puses izņems savu kartiņu tāpat ārā, lai nebūtu... parādītos viņa uzvārds par to, ka viņš nav balsojis, vai ir balsojis, kā tas bija par reģionālo attīstību un šiem 300 tūkstošiem latu, kas attiecas tieši uz mazo un vidējo uzņēmējdarbību šajos depresīvajos reģionos. Es domāju, ka tagad vajadzētu godīgi atstāt šīs kartiņas iekšā, lai deputāti redz, kāds ir patiesais balsojums katram. Protams, ja kāds tomēr grib paslēpties aiz sava kolēģa muguras, lai slēpjas. Mēs ierosinām elementāri šo opozīcijas deputāta Bartaševiča priekšlikumu atbalstīt, un Saeima nabagāka netiks, ja tā no 1530 latiem šķirsies par labu Rēzeknes pilsētai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 37. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Un cienījamie Raiņa cienītāji! Man rada izbrīnu tas, ka mūsu Saeimas budžetā neatrodas 5000 latu, lai tos novirzītu Raiņa muzejam Jasmuižā. Rets ir tāds Latvijas Republikas iedzīvotājs, kuram mājās nebūtu Raiņa darbu izlase vai kaut viena grāmata. Ļoti labi Raini zina arī aiz robežas citās valstīs, un kaimiņvalstu iedzīvotāji ciena Raini. Protams, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pret Raini izturas ar pārāk nožēlojamu attieksmi. Skolās viņa darbus ne pārāk vēlas mācīt bērniem, toties mūsu pedagogi, kas ir speciālisti, ieliek zināšanas par lezbiešiem vai citām nebūtībām, bet Latvijas literatūras lepnumu ar gadiem aizmirst. Tā ir nožēlojama lieta! Un it kā tas esot arī pareizi, kā pedagogi apgalvo. Ir tomēr jāmācās no citu valstu piemēriem. Savus izcilos dēlus un meitas viņi cildina, slavē, pat pārvēršot viņus par elkiem. Jūs paskatieties tajā vēsturē, kura ikdienas parādās avīzēs vai žurnālos. Ka tik tiešām cildina cilvēkus, kuriem ir mazāka nozīme. Bet kā tad izrīkojas ar Jāni Raini, ar izkropļotiem citātiem, ko televīzijas pārraidē demonstrēja Dombura kungs. Tā ir nožēlojama latviešu rakstnieka nekrietna, neķītra nicināšana, cienījamie kolēģi! Un tie, kas sadarbojas ar televīziju, taču ir jāmāca jūsu ieceltie darbinieki, lai viņi nenīcina mūsu izcilos cilvēkus. Viņi nezina pat to, ka Jānis Rainis vēl 1900.gadā ir strādājis pie tā, kādā veidā veidot Latvijas brīvvalsti, viņi nezina vēsturi, toties zaimot lielo rakstnieku viņi prot!

Un tagad, ja mēs paskatāmies uz tām nožēlojamām celtnēm, kas ir Jasmuižā. Vai tad Saeima paliks nabadzīgāka, ja 5000 noziedos, lai sakoptu tur apkaimi, lai sakārtotu, apkoptu tās mājas. Jūs taču redzat, cik tomēr ekskursantu brauc uz turieni, un ir jākonstatē, ka ir ļoti nepatīkami, ka mūsu izcilā rakstnieka dzīvesvieta atrodas nožēlojamā stāvoklī. Un patiesībā 5000 — arī tas ir par maz. Bet, zinot jūsu skopumu, tajā pašā laikā ar dāsnumu atdodot miljonu latu citā vietā, es ieliku tikai 5000, un arī par to būs muzeja darbinieki un Preiļu novada cilvēki ļoti pateicīgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man, protams, ir skumji, ka valdības partijas nav atradušas nevienu citu alternatīvu priekšlikumu, lai palīdzētu ar finansējumu Raiņa muzejam Jasmuižā. Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs, kas atspoguļo situāciju, ka kultūra un izglītība — šīs vērtības — un garīgums ir kļuvis par pabērnu mūsu valdības politikā. Valdībai ir citas prioritātes, bet es gribētu atgādināt tikai vēl vienu lietu. Rainis ir viens no Latvijas valsts, Latvijas Republikas idejas auklētājiem, to mēs visi zinām, ja mums interesē savas valsts pamati, savas tautas saknes, tad mēs nevaram neatbalstīt Raiņa muzejam 5 tūkstošus no Saeimas 7 miljoniem 378 tūkstošiem 651 lata. Jautājums ir par elementāru lietu: vai mēs varam būt nesavtīgāki, vai mēs varam atbalstīt kādu no opozīcijas priekšlikumiem jautājumā, kura nepieciešamība ir acīmredzama? Vai mūs neinteresē mūsu valsts dibinātāju piemiņas un ideju uzturēšana? Vai mēs uzskatām, ka viss būs labi, ja mēs viņus turēsim uz tā jau plānā Kultūras ministrijas līdzekļu balsta? Es domāju, ka Kultūras ministrijai vajadzēja izdalīt daudz vairāk naudiņas.

Un, lai lieki nekāptu tribīnē, es pateikšu, ka man ir pārsteigums arī, ka nākamajā priekšlikumā — Lībiešu muzejam Kolkā — ir tāda pati situācija, ka valdības partijai nav neviena priekšlikuma, alternatīva sociāldemokrātu priekšlikumam, un būs tāds pats balsojums. Man pašreiz ir mazliet neērti. Es domāju, ka par Raini vajadzētu domāt ne mazāk kā par otru Latvijas pamattautu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Godātie Raiņa mīlētāji no sociāldemokrātiem! Kura pašvaldība Latvijā ir visbagātākā? Ja nemaldos, tā ir valsts galvaspilsētas Rīgas dome. Jūsu partijas biedrs vada Rīgas domi. Cik viņš ir veltījis Rainim no Rīgas domes budžeta? Un kam viņš ir veltījis? Un par ko tad jūs tā rūpējaties? Jūs rūpējaties nevis par Raini, nē, jūs rūpējaties nevis par Latvijas valsts dibinātājiem un ne par latviešiem. Jūs rūpējaties par visādiem vēstures mēslaines sprāgušiem imigrantiem un emigrantiem — Pēteri I un līdzīgi viņiem! Tātad kur tad jūsu mīlestība tur tā parādās, ko? Kāpēc šeit nav Gundara Bojāra vai vēl viens Bojārs — kā nu viņu Burvis tur ir nosaucis kaut kādos vārdos? Kāpēc jūs tur par to nerunājat? Kāpēc jūs slepus to Pēteri vilkāt pa ielām tā kā sprāgušu žurku? Jūs viņu atvilkāt 800 gadu jubilejā, lūk, tā kā te jūs nākat un liekulīgi izrunājaties — jūs mīlat Raini! Es domāju, ka Rīgas ostas pārvaldē, piemēram, daži jūsējie saņem 1200 latu mēnesī par to, ka viņi neko nedara un ļauj citiem kaut ko darīt. Tāpēc nevajadzētu tik liekulīgi šeit nākt un izrunāties par lielo mīlestību! Paņemiet pie dziesmas savu partijas priekšsēdētāju Juri Bojāru! Paņemiet pie dziesmas savu Rīgas domes vadoni Gundaru Bojāru un izspiežiet no viņiem kārtīgu naudu priekš Raiņa! Parādiet cieņu viņam Rīgas pilsētā, nevis runājiet par Saeimas budžetu!

Par Saeimas budžetu runājot — visi mēs Saeimas budžeta projektu redzējām jau pirms vairākiem mēnešiem. Visiem bija iespēja kritizēt šo budžeta projektu,... to es saku kā saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs. Nebija nekādas problēmas protestēt pret vienu vai otru pozīciju mūsu, Saeimas, budžetā. Neviens neko neteica, visi bija kapa klusumā! Šodien tad jāklausās: te nu lībiešiem, te nu Rainim, varbūt Pēterim I arī kaut ko no Saeimas budžeta iedosim (es tikai nebalsošu par tādā gadījumā).

Tā ka lūdzu, draugi mīļie, ja jau mīlat, tad mīliet patiesi un kaut ko vienu! Bet šitā pārmērīgā Krievijas pielūgsme... Paskatīsimies, kur jūs bāzīsit to Barklaju de Tolli un varbūt vēl kaut kādus pilsoņu kara varoņus... Tā kā, lūdzu, es jums tiešām piekrītu, ka Rainis ir jāciena, latviešu tauta ir jāciena, bet tas ir jāparāda darbos. Nāc šu, Baldzēn, un tagad taisnojies un pastāsti, ko tu darīsi ar Pēteri I! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Man ir kauns par manu kolēģi Juri Dobeli, kas nelasa avīzes. Es skaidri un gaiši esmu pateicis savu nostāju par Pēteri I, ka viņam nav vietas Rīgas pilsētā, bet Dobeļa kungs avīzes nelasa. Žēl! Nākamreiz lai uzstājas tomēr tāds politiķis, kas iepazīstas ar laikrakstiem. Būtu vēlams, lai jums partijā būtu kāds nopietns preses sekretārs, vai vismaz tad painteresējieties pie viņa.

Dobeļa kungs! Vai jūs neesat pamanījis vienu lietu, ka katra pašvaldība strādā pie sava jautājuma. Un ka Preiļos pašreiz ir jaunā vara, kur Tautas partija un arī sociāldemokrāti strādā kopā, un viņa izdalītu šos līdzekļus. Jā, jā, Šķeista kungs tur ir mērs. Arīdzan no savas puses, bet neprasiet, lūdzu, tādu nekaunību un paradoksu, ka tagad Rīgas pilsēta, piemēram, finansēs lietas Zilupē. Vai Zilupes pilsēta — Rīgā. Nu nenotiks tas, Dobeļa kungs, jums jābūt kaut mazliet godīgam, un nevajag spēlēties šeit ar valstisko interešu pārklāšanu ar demagoģiskām lietām, sakot, ka tagad Zilupei jāfinansē Rīgā vai Rīgai Zilupe! Tas ir jādara valsts līmenī, tajā skaitā tajā jautājumā, kur jūs nobalsojāt pret šo reģionālo attīstību — šiem 300 tūkstošiem. Tad būtu viss kārtībā.

Bet, ja mēs runājam par Raiņa mīlestību, tad es gribētu pateikt to, ka tā parādīsies pavisam vienkārši — ar valstisku lēmumu no cita avota par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsojumiem. Bet, kad jūs runāsit par to Raiņa mīlēšanu un valstiskumu, es skatīšos, kā jūs balsosit par nacionālajiem partizāniem, kuriem vajag izdalīt 15000, nevis 2000, kā pašreiz ir gatava “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Ja mēs drusciņ paskatāmies uz Rīgas vēsturi. Kas sāka reanimēt Pētera I pieminekli? Bērziņa kungs un Ārgaļa kungs. Un pēc tam atstāja sociāldemokrātiem. Tā ka nevajag novelt uz citiem vainu! Tas ir pirmais.

Jūs tagad pārmetat par tām nesamērīgām algām, kuras ir it kā mūsu cilvēkiem. Bet jūs paskatieties, cik tad saņem jūsu partiju cilvēki, aģentūru direktori, īpašo uzdevumu veicēji. Kādas ir viņu algas, un ko tad viņi ir izdarījuši tās Latvijas labā, braukājot simtos komandējumos pa ārzemēm? Neko! Tā Eiropas nauda kā stāvēja, tā viņa stāvēs Eiropas bankā. Un Latvijas zemnieks kā grima uz leju dubļos, tā viņš grims, cienījamais Dobeļa kungs! Es cienu jūs par tiešiem vārdiem, bet jūs atcerieties vēlreiz: Pētera I pieminekli sāka reaminēt vēl Bērziņš, kad bija domes priekšsēdētājs, un Ārgaļa kungs. Un tagad nevajag novelt uz citiem vainu! Paldies! Tā ka jūs esat līdzatbildētājs visai šai lietai.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Un it sevišķi mūsu tautmīļu partija! “Gūt var dodot!” — Jānis Rainis. Gūt var arī, dodot Raiņa dzimtenei. Paskatieties savus balsojumus par tiem 300 tūkstošiem! Kur tad jūs esat, Pēteri Tabūn, Juri Vidiņ, rēzeknieti, Juri Dobeli, patriot! Kur ir jūsu uzvārdi? Ja runājam par liekulību. Tas ir viens punkts. Tālāk varam pieskarties, ja gribat, arī citiem punktiem. Protams, būtu brīnišķīgi, ja pēc desmit gadu liberāļu valdīšanas Rīgā pusgada laikā tiktu uzceltas gaisa pilis un Semirmīdas gaisa dārzi. Pagaidiet drusciņ! Un nevajag novelt pašu sastrādātos darbus uz citu labošanu tikai. Tas ir viens.

Otrkārt, vēsturiska izziņa tiem, kuriem rūp mūsu tautas identitāte un mūsu tautas vēsture. Paņemiet krievu vēsturnieka Karamzina vēsturi, to, kura krievu cara laikos bija aizliegta, un izlasiet Romanovu dzimtas izcelsmi, ja jūs tas interesē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Redziet, pareizākais, protams, būtu saprast vienu, ka budžets nav ne staipāms, ne grozāms, ka tam ir ieņēmumu daļa un izdevumu daļa, un ir bezjēdzīgi nākt un šeit runāt, kas ko mīlē un ienīst. Tik daudz jau nu vajadzēja saprast! Es saprotu, ka ļoti daudziem cilvēkiem šodien gribas būt vislabākajiem valstī. Labi, bet tādā gadījumā runājiet par sevi. Un es atnācu šeit un pateicu dažus vārdus tikai tāpēc, ka tā liekulība aizgāja pārāk tālu. Un, ja jūs, sociāldemokrāti, sakāt un Baldzēna kungs saka, ka viņam riebjas Pēteris I, labi, es rakstīšu Rīgas mēram Gundaram Bojāram savu deputāta piedāvājumu — pārkausēt Pētera I statuju un izmantot to suvenīru izgatavošanai. Aicināšu Egilu Baldzēnu parakstīt, lūk, šādu te manu ierosinājumu, ja jau mēs runājam par tādām lietām. Bet šeit nākt un parādīt sevi kā kaut kādus patriotus.... nu, ziniet, kaut kā darbos arī vajadzētu parādīt patriotus. Tā jūsu klanīšanās Maskavas priekšā jau kļūst pretīga. Viens pēc otra tautas varoņi Maskavai laizās, es nezinu, kā klāt. Un tad jūs te vēl nāksiet un runāsiet par kaut ko, par latviešu tautu un patriotismu. Labāk būtu nokaunējušies! Un, sociāldemokrāti, ātrāk sadalieties divās partijās vai trijās, cikās jūs tur gribat dalīties! Nenāciet un nemuļķojieties šeit!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 38. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vēl jau paskatieties, kas kam klanās. Jūs paskatieties, noslēdzot līgumu, kā klanās valdošo partiju pārstāvji vienas otras firmas priekšā. Un kā bučo tās durvis. Un tagad nodod tiesā Latviju uz 300–500 miljoniem dolāru. Vot, tur par to klanīšanos ir jāskatās. Un vēl jau tā nebūs pēdējā tiesas prāva. Vēl to būs desmitiem, un tad vajag zināt, kur jūsu biedri liek tos parakstus un kāpēc viņi tos liek.

Mūsu valstī tik tiešām lībiešu ir palicis ļoti maz. Bet tā ir mūsu pamatnācija. Un jau 20.–30.gados bija paveikta liela kļūda, kad lībiešu palikušais daudzums netika atbalstīts, un pat netika vākti vēsturiski pierādījumi par šīs tautas dzīvi, par tās vēsturi un par tās nozīmi Latvijas valsts vēsturē. Jūs ļoti labi zināt, ka Apvienoto Nāciju Organizācija kategoriski iestājas par visu nāciju saglabāšanu, viņu vēsturisko pēcteču cieņu un darīt visu, lai tas, kas ir palicis no iepriekšējās civilizācijas, tiktu saglabāts. Un arī mums, Latvijā, ir jādara viss, lai lībieši kā tauta paliktu mūsu atmiņā un lai vēsturiskie pierādījumi arī būtu. Talsu rajona Kolkas ciemā entuziasti ir izveidojuši nelielu muzeju. Diemžēl Kolkas pagastam ar viņu nelielo budžetu nav līdzekļu, lai uzturētu šo muzeju tādu, kāds tas ir vajadzīgs.

Atbrauc zviedri vai somi, kuri lībiešus ļoti ciena, arī igauņi, viņi vienmēr atnāk apskatīt, kas no lībiešiem ir palicis, kādas ir vēsturiskās liecības. Un te tikko pateica, ka esot bezjēdzīgi apstrīdēt budžeta likumprojektu. Tad kāpēc to vispār Saeimā vajag parādīt? Izveidoja valdība, un vairāk nedod to Saeimā. Nu, nebalsojiet! Nenesiet viņu uz šejieni un nesāciet runāt te brīnumus. Un, ja nevar no Saeimas budžeta atrast tos 4000 šim muzejam no 7 miljoniem, vai jūs nepalieciet, cienījamie kolēģi no pozīcijas partijas, smieklīgi? Jūs palieciet! Un zinot to, ka tādas būs debates, es Saeimas priekšsēdētājam pateicu, ka nelielas summas būs iestrādātas, lai tik tiešām atbalstītu Raiņa muzeju un Lībiešu muzeju. Diemžēl jūs necienāt ne latgaļus, ne līvus, un jūs zināt, tā jau smieklīgi paliek, ka jūs sākat piesaistīt pavisam citas tēmas, kuras arī vēsturiski jūs nepārzināt. Un tā ir kauna lieta!

Es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es saprotu, ka Saeima ir tā vieta, kur var izrunāties par visu, par ko tikai tīk. Bet es gribētu aicināt sociāldemokrātus — gan Baldzēna kungu, gan Bojāra kungu — būt precīziem. Un es nezinu, es kādu mēnesi neesmu tagad bijis Kolkā. Ja tā konservu fabrika tagad ir nosaukta par lībiešu muzeju, tad es neko nezinu pateikt. Bet es zinu, ka Kolkā ir Kolkas kultūrvēsturiskais lībiešu centrs, un tam, vēlāk mēs skatīsim, ir piešķirts finansējums. Tā ka es vienkārši aicinu būt precīziem, un nevajag... Ir jau labi, ka ir lībiešiem aizstāvji, bet nu mēs gribam tomēr precizēt.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Godājamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja kungs! Jau mans Sociāldemokrātu frakcijas kolēģis Rišards Labanovskis šeit, Saeimas tribīnē, norādīja uz sekojošu lietu, proti, opozīcijas priekšlikumi netiek atbalstīti tos pat vispār neapspriežot, nedz izvērtējot to lietderīgumu.

Esmu pētījusi to pieredzi, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvija pašlaik ir pieteikusi ļoti aktīvu integrāciju uz Eiropas Savienību un ir praktiski vienīgā valsts no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai ir šķitis, ka opozīcijas tiesības ir nepieciešams reglamentēt parlamenta darbības noteikumos, kas Latvijas apstākļos ir Saeimas Kārtības rullis. Vienīgā valsts ir Itālija, visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs principā ir pieņemta prakse, ka opozīcijas priekšlikumi ir jāizskata tikpat konstruktīvi, ar tādu pašu rūpību kā pozīcijas priekšlikumi.

Cienījamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja kungs un cienījamais finansu ministra kungs! Principā mēs kā opozīcijas frakcija neuzskatām par normālu šo situāciju, ka Saeimā tiek diskutētas katra atsevišķa muzeja vajadzības, katras baznīcas jumta rekonstrukcijas nepieciešamība. Tā ir pašsaprotama lieta, ka valstī tās naudas ietvaros, kas ir tās rīcībā, ir ļoti rūpīgi jāizsver visas vajadzības un jāmērī, jāmēģina samērīgā principā šo naudu sadalīt.

Mēs kā opozīcijas partija noteikti atbalstīsim tālākos priekšlikumus, kas attiecas, es šeit nolasīšu, tikai uz Talsu rajonu, jo pašlaik mūsu izskatāmais priekšlikums ir Talsu rajona lībiešu muzejs Kolkā. Proti, Tautas partijas priekšlikumu par Talsu rajona ātrās medicīniskās palīdzības aparatūras iegādi noteikti atbalstīsim. Atbalstīsim Talsu rajona pansionāta “Lauciena” sanitāro mezglu rekonstrukciju — no Tautas partijas iesniegto, Talsu slimnīcas ķirurģijas nodaļas viena spārna remontu noteikti atbalstīsim. Atbalstīsim Talsu Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes nama rekonstrukciju, atbalstīsim Talsu Romas katoļu draudzes baznīcas iekštelpu remontu un tā tālāk, un tā tālāk. Noteikti atbalstīsim arī godājamā deputāta Ilmāra Geiges, Ivara Godmaņa un Kristiānas Lībanes iesniegto sabiedriskās tualetes renovācijas projektu Talsu rajona Sabiles autoostā. Noteikti tos visus atbalstīsim!

Tad kādēļ... Es atvainojos, cienījamie kolēģi, te īstenībā nav nekā apsmejama.... Kādēļ jūs neieklausāties deputāta Leona Bojāra priekšlikumos, kuri ir tikpat nepieciešami attiecīgajām pašvaldībām, kur viņu budžetā naudas nepietiek.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu partijiskos principus nevērst uz šādām lietām, kas ir katrā vietā jārisina neatkarīgi no tā, vai konkrētās pašvaldības vadītāju sastāvā ir tāda vai citāda politiskā pārliecība. Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pilnīgi vienādas tiesības saņemt no Saeimas, no valdības savu vajadzību samērīgu un iespējamu risinājumu.

Es aicinātu turpmāk, sastādot budžeta projektu, gan Finansu ministrijai, gan Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai rīkoties pēc šāda principa.

Es ļoti pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Geiges kungs! Muzejs lībiešiem Kolkā ir izveidots. Jā, tas aizņem kādas četras telpas, bet ļoti žēl, ka jūs to nezināt.

Kas attiecas uz “Lībiešu krasta” līdzekļiem, tad 30 vai šogad 33 tūkstoši katru gadu nozūd Rīgas ofisu azotēs. Kas tos izmanto, jūs painteresējaties, un kas ir izdarīts par šiem līdzekļiem? Vienu reizi karkasu laivai uztaisīja, kur bija izlietoti kādi četri vai pieci dēļi. Kur nozudis Lielirbes kokapstrādes cehs, kas bija uzdāvināts “Lībiešu krastam” no ārzemēm? Jūs arī varbūt te pateiksiet? Varbūt arī pateiksiet, kur palika skaitļošanas... datoru neliels centrs, kurš atradās Mazirbē lībiešu kultūras nama otrajā stāvā. Jūs paprasiet tiem darboņiem, kuri nodarbojas ar “Lībiešu krastu”, kuri izlieto tos līdzekļus nezināmām vajadzībām, un kāpēc viņi nerūpējas par kultūras namu! Kas attiecas uz Kolkas muzeju, tik tiešām, to izveido entuziasti, un, aizbraucot tur, kur bija kādreiz pārtikas veikals, netālu no stadiona jūs varēsit to apskatīt. Paldies! Bet tomēr tie 4 tūkstoši no Saeimas ir jāatdala par labu lībiešu muzejam. Tā būs pateicība no Kolkas iedzīvotājiem, jo Kolka tagad ir palikusi par centru, kur ļoti daudz lielmaņu iepērk krasta teritoriju savām... nu, skaistām mājām vai, kā vēl pateikt, viesu mājām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu, es tomēr gribētu vienreiz, pareizāk sakot — vēl vienu reizi, jūs aicināt nedaudz padomāt, pirms jūs te nākat un runājat, nu vismaz nedaudz. Nupat šeit skanēja kvēli un skaisti vārdi par pozīciju, par opozīciju, par Itāliju, kur dzima fašisms, kur mafija plosās (tas mums laikam kā piemērs ir jāņem). Lūk, par dažādiem citiem partejiskiem principiem un tā tālāk.

Bet, godātā opozīcija! Varbūt šodien parunāsim arī par jūsu pienākumiem, ne tikai par jūsu tiesībām! Un, ja jūs esat pamanījuši, šodien pozīcijas deputāti nebūt neatbalsta vienkārši savus priekšlikumus. Paanalizējiet gan mūsu balsojumus! Varbūt jūs ievērosiet, ka mēs šodien esam izvēlējušies citu ceļu — mēs balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumiem. Un tagad, godātie opozicionāri, paskatīsimies, cik no jums strādā šajā komisijā! Trīs gabali. Trīs! Pārējie jūs esat slaisti vienkārši un negribat iet tur strādāt. Šodien aizgāja, šodien aizgāja no šīs komisijas Pēteris Salkazanovs. Tātad vairāk viņam negribas tur strādāt, tā iznāk? Budžets pieņemts, vairāk tur nav ko darīt. Tātad, ja jau jūs šeit gribat panākt to, lai ņem vērā jūsu viedokli, mēs esam izvēlējušies ceļu — darbu komisijā, tur arī vajag strādāt. Jūs esat izvēlējušies citu ceļu — komisijā nedarīt neko, tad atnākt uz šejieni un sastādīt kvēlas, skaistas runas par izmirstošām tautām, par latviešu rakstniekiem un par nezin ko. Tātad, to pašu Raini atceroties, varbūt atceraties arī to, ko Rainis ir par darbu teicis: “Ikvienam rokas ir jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!” Trīs opozicionāri, sēdot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un neko tur nepieliekot, diez vai var virzīt kaut ko valstī uz priekšu. Bet šeit atnākt, izjaukt līdzsvaroto budžetu un pateikt — 5 tūkstoši, nav nekas, tiem noņemsim, pēc tam šitiem atdosim... Tikai varbūt padomājiet — ja no viena ņem, tad tomēr tas ir tas zaudētājs, un kāds ir atkal ieguvējs. Un nav tik vienkārši to budžetu veidot. Mēs pie budžeta strādājām diezgan pamatīgi, tur tā lieta. Bet mūsu uzdevums bija budžetu izveidot, lai tas varētu darboties un lai tas būtu sekmīgāk pildāms nekā iepriekšējā gada budžets. Un tāpēc nevis vajadzētu nākt šeit un jaukt kaut ko ārā, bet varbūt nākt šeit un piedāvāt, kā šo budžetu ieņēmumu vai izdevumu daļu pilnveidot. Un nevis stāstīt par to, cik labs ir Rainis, cik laba ir Itālija, cik labs ir Musolīni, es nezinu, kas vēl te būs labs. Lūk, tādā veidā vajadzētu nākt runāt, un tad arī varētu paskatīties, kas ir rakstīts avīzēs un kurš no mums ko ir teicis par budžetu. Un, ja mēs esam panākuši vairākās ļoti smagās pozīcijās pieaugumu, tad tomēr vajadzētu pateikt, ka tas ir labi izdarīts. Un vispirms vajadzētu runāt par to labo, kas ir panākts šajā budžetā tieši tāpēc, ka šī komisija ir nopietni strādājusi.

Tā ka es tomēr aicinātu saprast vienu: arī man ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Ventu Balodi ir priekšlikums nr.40, kuru es noņemšu. Tāpēc, ka es domāju, ka nevajag jaukt to līdzsvaru, kāds ar lielām pūlēm ir panākts. Vēl šorīt no rīta pēdējās sarunas mums bija par šo budžeta līdzsvarotību. Nākt šeit un tēlot tautas priekšā briesmīgos mīlētājus, jums būs 10 mēnešu laika, varēsiet parādīt. Pēteri I velkot, jūs ļoti parādījāt latviešu tautas mīlestību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man patiess prieks, ka Dobeļa kungs aicina mūs visus padomāt. Padomāsim kopīgi. Dobeļa kungs teica sekojošo: “Valsts budžets nav staipāms.” Piekrītam. Bet šeit ir runa par Saeimas budžetu! Nevajag jaukt kopā valsts budžetu ar Saeimas budžetu. Jā, jā, Saeimas budžets neapšaubāmi ir daļiņa no valsts budžeta. Bet šo daļiņu tik ļoti aizsargā, ka varbūt viens deputāts neaizbrauks uz Nepālu, un tad nebūs Lībiešu muzejam Kolkā jāiztiek bez naudas. Varbūt viens deputāts neaizbrauks kādreiz uz Katmandu vai kaut kur citur, un viss būs kārtībā ar Lībiešu muzeju.

Dobeļa kungs, var saldējumu ēst arī Latvijā. Nav obligāti tas jāēd Katmandu. Saeimas deputātiem, protams, ir zināmi darba pienākumi, bet visu varam skatīties, tikai līdzsvarojot valstiskās un partejiskās intereses un liekot prioritāti tomēr uz vispārnacionāliem pamatiem.

Es gribētu šeit pateikt pavisam skaidri. Jūs teicāt, ka nav valsts budžets staipāms. Bet Saeimas budžetam atņemt 4000 nost no šiem 7 miljoniem 378 tūkstošiem un vēl 651 lata jūs nevarat. Nevarat! Sirdsapziņa jums neļauj par labu Kolkai. Tas izjauks šo labo līdzsvaru valsts budžetā, ja mēs no Saeimas budžeta šos 4000 atdosim lībiešiem. Kas par līdzsvara izjaukumu! Kolēģi! Es klausos jūsos un domāju, kāds jums patoss valda! Jūs runājat par liekulību, par Pēteri I, par Gundaru Bojāru. Nu bet tagad pārspēlējiet, parādiet to, ka jūs esat labāki par šiem sociāldemokrātiem, kas atcerējās Raiņa muzeju Jasmuižā. Kas atcerējās Lībiešu muzeju Kolkā. Un parādiet, ka ar jūsu balsīm no Saeimas, ne no valsts budžeta šie 4000 ir iebalsojami.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tad jūs nerunāsiet par to, ka visi tie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, kuri nav bijuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tāpat kā tie 13 deputāti no sociāldemokrātiem, īstenībā nemaz nav slaisti, jo šī jau nav plenārsēde, kur visiem jāsēž. Un nevajag šo komisiju darbu pārvērst par tirgu, uz ko jūs, Dobeļa kungs, mūs aicināt!

Iedomājieties, kāds būtu jūsu frakcijas balsojums, ja visi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti pieteiktos uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Mēs esam gatavi kādu šādu precedentu iedot, un es varu saderēt, ka Dobeļa kungs būs viens no tiem, kas nebalsos par šo priekšlikumu. Vai nu uzstāsies, vai neuzstāsies, vai varbūt izņems kartiņu vai atturēsies, bet neatbalstīs. Būsim godīgi, Dobeļa kungs! Neņirgājieties par mūsu vēlētājiem, mūsu tautu! Un tad, es domāju, būs daudz labāk.

Protams, mēs jau varam skatīties arī uz tādiem jautājumiem, ka Pēteri I var pārkausēt. Jums jau šeit ir labas tradīcijas. Es redzu šo galvojumu “Kalcekam”, zinām mēs šos īpašniekus, Lipmana kungu. Liepājā viņu varēs pārkausēt. Bet vai tas viss ir tas svarīgākais? Bet kāpēc mums vajag šos galvojumus, kurus jūs, kā zināt, gan “Neatkarīgā Rīta Avīze”, gan “Diena”, gan citas avīzes raksta, ka viņi nav vajadzīgi ne tautai, ne mums. Un tie ir galvojumi ar valsts nodokļu maksātāju naudu. Vienam pašam “Kalcekam” par 5,6 miljoniem. To mēs varam ar drošu sirdi darīt. Tur mums ir līdzsvars budžetā. Arī nākamajos budžetos ir līdzsvars. Bet, lūk, 4000 Lībiešu muzejam, tur ir iztrūkums tāds valsts budžetā. Es vienkārši klausos, brīnos un priecājos. Dobeļa kungs, atnāciet un pasakiet, ka jūsu pozīcija mainās, un es ticēšu jums. Ja ne, neticēšu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām, varētu runāt par to, kā strādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un pagājušajā plenārsēdē es to jau Dobeļa kungam izstāstīju. Un es domāju, ka viņš atceras, ka komisijas sēdes notika labākajā gadījumā vienu, divas reizes nedēļā. Es pirmo reizi strādāju šādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kurā tik nenopietni tiek apspriests valsts budžets nākamajam gadam. Pagājušajā gadā Počas kundzes vadītajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs strādājām pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, ja vajadzēja, un apspriedām budžetu. Uz Budžeta komisijas sēdēm ieradās ministri, aizstāvēja savas pozīcijas. Šodien tas notika citā vietā. Arī šorīt tas notika citā vietā. Tas notika Koalīcijas padomē. Un tad rodas jautājums: kā tad ir jāstrādā opozīcijai, lai normāli apspriestu budžetu? Un par tiem milzīgajiem ieguvumiem, kas ir budžetā nākamajā gadā, šajā gadā, ko koalīcija ir izdarījusi, paskatīsimies šo biezo grāmatu. 481 priekšlikums ir saistīts ar mērķdotācijām pašvaldībām. Kāpēc? Priekšvēlēšanu kampaņa? Jā. Naudas nav? Jā. Bet kas tad to naudu ir samazinājis pašvaldību budžetā? Absolūtos skaitļos 20 miljoni pašvaldībām ir klāt. It kā ļoti labs skaitlis, bet Dobeļa kungam vajadzētu apskatīties arī to grāmatu, ko valdība ir iesniegusi, 53.lappusi. Pašvaldību budžeta struktūra salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu procentos. Un te mēs redzam ļoti interesantu aili, ka, iekšzemes kopproduktam augot par 6% nākamajā gadā, 6,8% šajā gadā, situācija ir ļoti paradoksāla. 1998.gadā no iekšzemes kopprodukta pašvaldību budžetā tika tērēts 11%, 1999.gadā — 10,6%, 2000.gadā — 10,2%, 2001.gadā — 9,5%, un nākamajā gadā tikai 9%. Tātad no iekšzemes kopprodukta pašvaldību budžets ar katru gadu samazinās. Tādēļ arī ir vajadzīgs šis milzīgais daudzums priekšlikumu, ko deputāti iesniedz, kopā 481, lai aizlāpītu tos caurumus, ko valdība ir radījusi un rada jau kuro gadu pašvaldībā. Tāda ir reālā situācija, ja mēs gribam nopietni runāt, Dobeļa kungs, par budžetu, nevis par kaut kādiem Pētera I pieminekļiem. Tādēļ arī aicinu atbalstīt Lībiešu muzejam Kolkā šo mērķdotāciju 4000 latu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNBK). Cienītie kolēģi! Man ir ļoti patīkami secināt, ka vismaz beidzot jūs esat kaut kādu jēdzīgu domu pateikuši. Vismaz pēdējie runātāji. Vismaz esat sākuši runāt kaut nedaudz, bet, proti, par lietu. Laižot garām gar ausīm visu to humoristisko piegaršu, kas ir īpaši jūtama Baldzēna kunga runā, es varu pateikt vienu —savādi gan, ka šeit, šodien, budžeta pieņemšanas dienā, otrajā lasījumā sāku dzirdēt kritiku, lūk, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav strādājusi pietiekami bieži, ka kaut kas nav sanācis, neko nav izdarījuši. Kur tad jūs bijāt agrāk, tad man ir jāprasa. Kur tad jūs bijāt? Es aizķēru jūs tagad sāpīgajā vietā, uzkāpu uz jūsu slaista pēdas virsū. Tagad jūs sākat runāt — jā, tur nav sanākusi komisija un vēl kaut kas nav noticis. Te jau ir tā atšķirība, ka patīk vai nepatīk, bet budžets ir sastādīts, un es ceru, ka mēs to šodien pieņemsim, bet jūs patlaban nedarāt neko citu kā vienkārši traucējat. Un es uzskatu, ka tā ir jūsu taktika — kaut kādā veidā iztraucēt šodien pieņemt šo budžetu, lai pēc tam varētu šādu darbu turpināt. Tā nav celšana, tā ir graušana!

Un, Baldzēna kungs, nu, ja jums ar aritmētiskām zināšanām ir, nu, zināmas vājības, jūs esat filozofs, nu tad turpiniet filozofēt, bet, ja jūs gribat runāt par reālām lietām, par budžeta lietām, nāksies... (Starpsauciens: “Nevajag apvainot!”) runājiet arī par budžeta lietām. Bet viens ir skaidrs. Ja jūs vēlaties kaut ko panākt, ejiet un strādājiet tiešām Budžeta un citās komisijās, un tad jūs varēsit runāt par to, ko jūs esat vai neesat panākuši, nevis runāt vispārīgas frāzes par lībiešu mīlestību. Es domāju, ka Geiges kungam ir daudz lielākas tiesības runāt par lībiešu lietām nekā jums visiem kopā. To taču jums vajadzētu it kā saprast! Jūs varbūt tūlīt sāksiet par čigānu tiesībām un citām tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, laikam visgrūtākais dažam labam ir mīlēt patiesību, nevis Raini. Es domāju, ka šeit, protams, pēc Dobeļa kunga uzrunas man jāaicina tribīnē Ilmārs Geige un Dainis Stalts. Viņi, protams, savu viedokli pateiktu, vai šie 4000 latu ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, vai Saeimas, nevis valsts budžets var bez tiem iztikt, vai tas ir absolūti neiespējami.

Es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Dobeļa kungs teica — nav priekšlikumu, nav priekšlikumu... Arī pirmajā lasījumā mēs izteicām savus priekšlikumus, kā papildināt attiecīgi valsts budžeta ienākumu daļu. To mēs darījām pirms gada, pirms diviem, pirms trim, un valdības vadītāji, lai kā viņi mainītos no “Latvijas ceļa” uz Tautas partiju vai citādāk, valdības koalīcijā vienmēr ir solījuši, ka katru gadu nākamais budžets būs tāds, ka katra pozīcija būs pārbaudīta, revidēta un pārskatīta, un tajā brīdī būs iekrāti līdzekļi, kuri ir lieki. Un tā arī šogad mēs dzirdam, ka ar 2003.gadu tas viss būs, bet nebūs tagad izdarīts šajā budžetā. Nebūs izkontrolēts, cik kurai vajadzībai, kurai mēs no gada gadā praktiski piešķiram to pašu summu un daļu no iekšzemes kopprodukta. Mēs pašreiz praktiski sadalām tikai iekšzemes kopproduktu. Mēs baidāmies skarties klāt ministriju resoriskajām interesēm. Nepārbaudām, cik pamatotas ir šīs lietas.

Ja mēs to nedarām, kā to darīja Šķēles kungs, solīja — būs, nākamais būs, pēc tam Andris Bērziņš — būs, un tagad, redziet, tikai 8.Saeimas valdībai tas būs. Jā, 8.Saeima to izdarīs!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Bojāra kungs! Bojāra kungs.... es gribu uzdot vienu jautājumu. Es sapratu no Geiges kunga, un tas tās lietas pārzina un neraksta tā rakstīšanas pēc, ka nav tādas ne valsts, ne pašvaldības iestādes, kas sauktos lībiešu muzejs Kolkā. Es gribētu jautāt, vai ir juridiska persona, kuras nosaukums ir lībiešu muzejs Kolkā, vai vismaz Latvijas Republikā dzīvo fiziska persona, kura tā arī saucas — lībiešu muzejs Kolkā. Es sapratu, ka jūs vienkārši šeit esat deleģējuši 4000 latu no Saeimas budžeta, ko varētu atļauties neesošai personai. Nu nav jau nav... nav reģistrēta organizācija, nav reģistrēta juridiska persona, nav valsts vai pašvaldību iestāde, kura būtu lībiešu muzejs Kolkā. Kur tad šie 4000 paliks, ja nav šīs iestādes?

Bojāra kungs! Jūs atkal esat uzrakstījis priekšlikumu rakstīšanas un runāšanas pēc. Un mēs jau apmēram 40 minūtes cīnāmies par 4000 latiem neesošam adresātam, te jau tā visa lielā problēma. Un tad nu mēs velkam nevis lībiešus vairs ārā, tad mēs izvelkam Pēteri, mēs izvelkam kņaza Nariškina ģimeni un Romanovu ģimenes vēsturi un visu pārējo, izņemot konkrētu adresātu, kam tā nauda ir jāatdod. Ja būtu vismaz kāds jūsu brālēns, kura vārds būtu “lībiešu” un uzvārds “muzejs Kolkā”, tad es būtu ar mieru nobalsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo — otro reizi.

V.Lāzo (LSDSP). Ļoti cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs — un šoreiz es tiešām vēršos tieši pie jums, priekšsēdētāja kungs! Proti, es esmu ļoti pateicīga visiem saviem kolēģiem, ieskaitot Dobeļa kungu, ka mēs sakarā ar priekšlikumu “Lībiešu muzejs Kolkā” esam ķērušies pie principiem par budžeta apspriešanu Saeimā. Man ļoti spilgtā atmiņā, tāpat kā visiem maniem opozīcijas kolēģiem, ir 14.jūnijs, kad mēs Saeimā saņēmām 2001.gada grozījumus budžetā. Mēs saņēmām tos Saeimas zālē pulksten 9 no rīta, un, ja jūs atceraties, opozīcija visa vienprātīgi izgāja ārā, jo pat mūsu ļoti cienījamais ekonomists Arnis Kalniņa kungs teica: “Arī es ar savām zināšanām pusminūtes laikā neesmu spējīgs apskatīt to, ko valdība mums ir iedevusi.” Tātad, ja mūsu valsts pamatlikums Saeimai dod šīs tiesības apspriest budžetu, tad tas ir jādara ļoti nopietni, sistemātiski, nevis šādu priekšlikumu veidā, kā mēs to darām tagad.

Bet, Dobeļa kungs, jums kā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas loceklim es vēlos teikt sekojošo, proti: Itālija ir vienīgais izņēmums dalībvalstu vidū, kur opozīcijas tiesības nav pašas par sevi saprotamas demokrātiskas tiesības un tās ir jānostiprina parlamenta kārtības rullī. Visās citās valstīs — Francijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un tā tālāk un tā tālāk — tās ir pašsaprotamas, demokrātiskas tiesības. Līdz ar to opozīcijai šī ir vienīgā iespēja tautai pateikt to, ko tā domā par budžeta apspriešanas procedūru Saeimā. Ja tā ir ideāla, optimāla un atbilstoša, tad, protams, tas būtu labi, bet, opozīcijasprāt, tā tas nebūt nav.

Es pateicos par uzmanību, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam šeit ierobežot budžeta apspriešanas procedūru — izteikties opozīcijas deputātiem tāpat kā pozīcijas deputātiem. Un aicinu opozīcijas deputātus neuztvert to tā, ka kāds ierobežo jūsu tiesības. Lūgums mums visiem — gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem — runāt pēc lietas būtības par priekšlikumu. Man ir lūgums pēc procedūras priekšsēdim būt stingrākam, un, ja kāds nāk aizstāvēt savu priekšlikumu — vienalga, vai tas ir konkrēts priekšlikums par 2000 latiem, 3000 vai lielāku, ir jāargumentē, kāpēc viņš to aizstāv. Un nevajag uzreiz lībiešu muzeju saistīt ar galvojumiem vai ar Pēteri I, vienalga, ar ko. Un tad lietišķi — jūs aizstāvat, kas iesniedzis, ja kāds no Budžeta komisijas (būtu vēlams, lai Budžeta komisijas viedoklis tiktu pausts kontekstā) vai arī citu finansējumu, vai kāpēc to nevar finansēt, var izteikties arī kādi citi deputāti, kas uzskata, ka šis finansējums nav savlaicīgs vai tas tiek atlikts, un iesim uz priekšu. Mēs nedrīkstam ierobežot opozīcijas tiesības. Bet, ja mēs šitā iesim, mēs vienkārši pēc apmēram 15 minūtēm drausmīgi viens otru apvainosim, mēs saplēsīsimies, un es nedomāju, ka mēs radīsim labu priekšstatu sabiedrībā, vienalga, vai mēs esam opozīcijas vai pozīcijas deputāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vents Balodis runās kā deputāts.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Īstenībā pēc Ivara Godmaņa runas man varbūt negribas teikt visu, ko es biju domājis pateikt. Bet varbūt es gribētu teikt Dreslera vārdus: “Ne jau tas, kas skaļi rūc, kaujas laukā laurus plūc.” Opozīcijas tiesības ir kritizēt un teikt skaļas runas, pozīcijas pienākums ir pieņemt lēmumus. Tā arī notika Budžeta komisijā, kura veltīja 4 sēdes, lai izskatītu šos priekšlikumus. Jāsaka, Budžeta komisijā nenotiek radiotranslācija, un tādēļ šie opozīcijas divi deputāti, kas apmeklē komisijas sēdes, ir ļoti klusi un lūdz tikai balsojumus par saviem priekšlikumiem, aizmirstot varbūt pat savu kolēģi Imantu Burvi, kurš arī ir iesniedzis priekšlikumus. Tādēļ, kolēģi, nu, te ir visas tiesības jums izteikties. Mūsu uzdevums ir pieņemt lēmumus.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu vēlreiz ieklausīties tajā priekšlikumā, ko teica Kārlis Leiškalns. Mēs arī, nobalsojot un atbalstot šo priekšlikumu, neko labu nebūsim izdarījuši. 4000 paliks, ja tā varētu teikt, karājoties gaisā. Jo tik tiešām Kolkā nav iestādes ar tādu nosaukumu, ko piedāvā priekšlikuma iesniedzējs. Tur ir Kolkas lībiešu kultūrvēsturiskais centrs, nevis lībiešu muzejs Kolkā. Diemžēl nekādi nebūs iespējams šo naudu piešķirt attiecīgajai organizācijai. Kolēģi! Beigsim debates par šo jautājumu, lai, es ceru, vismaz šajā diennaktī varētu beigt likuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Patiešām es arī aicinu ieklausīties, lai mums neizvērstos debates līdz pusnaktij un vēl līdz rītam, Godmaņa kunga sacītajā, Baloža kunga sacītajā. Pietiek! Jau esam paplūkušies vairākas stundas un situši futbola bumbu neesošos vārtos, Izstrīdēsimies! Paspēsim vēl izstrīdēties, vēl sēdes būs priekšā, bet tagad runāsim par lietu — patiešām par budžetu. Un aizstāvēsim tur, kur vajag, un lai aizstāv tas, kuram ir jāaizstāv. Jo patiešām Geiges kungs, Stalta kungs, kuri patiešām varētu un kuri ir simtkārt vairāk darījuši lībiešu lietas labā šajā valstī, ir pateikuši savu vārdu. Geiges un Stalta kungs klusē. Viņi neklusētu, ja viņiem būtu ko sacīt. Nu neizliksimies labāki par... Neizliksimies un patiešām pāriesim pie normāla darba. Ja nu patiešām neciešas un vēl gribas to futbola bumbu paspārdīt, nu, līdz pusdienas pārtraukumam, un tad ķersimies pie normāla darba!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsosim par 38. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 6, atturas — 54. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 39. — Ministru kabineta priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 40. — deputātu Venta Baloža un Jura Dobeļa priekšlikums. Mēs atsaucam savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 41. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kas paredz naudu Okupācijas muzeja fondam, kā jau minēju, ir nauda piešķirta jau 30 000 latu apmērā citos priekšlikumos. Un mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 41.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tik tiešām ir nepatīkami noklausīties to, ko viens otrs pasaka, bet diemžēl to saka nevis opozīcija, bet pozīcija. Un tagad par pieaugumu budžetam, nu, izdevumu daļā 2002.gadā. 10.pantā mēs lasām, ka parāda pieaugums Latvijā sastāda 860 miljoni 600 tūkstoši latu. Tātad pieaugums 140 miljonu! Kas tas ir — pieaugums! Mēs dzīvojam uz parāda!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs apspriežam 41. priekšlikumu.

L.Bojārs. Jā. Un tāpēc es atgādinu tiem cilvēkiem, ka arī mana ģimene un mani radinieki tika represēti. Un mans ierosinājums bija: es nezinu, kas pārķer kuru priekšlikumu, bet tie 10 000 ir, un tos var atrast no Ministru kabineta. Viņiem ir pieaugums. Un novirzīt šim muzejam. Muzejam ir vajadzīga nauda, tas ir nožēlojamā stāvoklī, un man ir kauns, ka mēs tur vedam ārzemju viesus, ka tas ir tādā stāvoklī. Tas ir pirmais.

Otrais. Arī sociāldemokrāti tika represēti. Un represēja sociāldemokrātus kā vācieši, tā arī krievi. Un nevajag te pārmest, ka mēs esam kaut ko izdarījuši ne tā, cienījamie pozīcijas deputāti! Jūs darāt ne tā! Un paskatieties uz saviem darbiem un jūsu partijas biedru darbiem!

Un nākamais. Ja mēs sākam runāt par budžetu, tad kāpēc tas sastādās ļoti lēni? To piegādā Saeimā, un tad nepilna mēneša laikā tas Saeimas deputātiem ir jāizskata un jāpieņem divos lasījumos. Turpmāk ir jāziedo tam divi mēneši Saeimā un trijos lasījumos. Tad nebūs šo strīdu un viss būs ļoti labi sakārtots. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 2, atturas — 69. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 42. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Vēsturiskais balsojums!”) Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 1, atturas — 71. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 43. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts finansējums Tautas frontes muzejam 191. un 192.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 2, atturas — 73. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 44. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 45. — Birznieces, Demakovas, Rasnača un Vidiņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 46. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 1, atturas — 76. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 47. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 48. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šis jautājums ir pietiekami nopietns, un Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums skar tātad Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darba nodrošināšanai, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai vajadzīgo līdzekļu piešķiršanu. Tātad sociāldemokrātu priekšlikums ir 15 000 latu, un mēs to mēģinām ņemt arī no nopietna līdzekļu avota — Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta. Tātad no 3 miljoniem 533 tūkstošiem 278 latiem. Šogad šeit šajā sadaļā Aizsardzības ministrijā centrālajam aparātam ir piešķirti par 66,7% vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā. Sociāldemokrāti ar saviem priekšlikumiem, kas skar nacionālos partizānus, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību un citus jautājumus, ir paredzējuši, ka varētu tomēr no šiem 66,7% šo pieaugumu samazināt par 6,6%. Tas ir skaitļu valodā. Es gribētu atzīmēt arī to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums arī ir šeit 17, kā Venta kungs noteikti norādīs, bet tur šī summa, kas ir domāta Nacionālo partizānu apvienībai, ir nevis 15 000, bet 2000. Sociāldemokrātu priekšlikums ir atbalstīt šos abus priekšlikumus, un tādā gadījumā būs arī līdzekļi, lai kritušo nacionālo partizānu piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai paredzētie līdzekļi, kas varētu kaut ko sakārtot, izveidot, tomēr būtu gūti. Es domāju, ka šinī gadījumā uz nacionālajiem partizāniem, kas ir krituši par Latvijas neatkarību, mums naudiņu nevajadzētu taupīt un runāt par izstiepto valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir ļoti patīkami, ka kāds cita vietā grib rīkoties. Rīkoties ar naudu, bāzt savu degunu, piedošanu, Aizsardzības ministrijas jautājumos. Tikai kaut kā, Baldzēna kungs, es jūs neesmu redzējis praktiski nevienā nacionālo partizānu saietā, neesmu jūs redzējis Lestenē, neesmu jūs redzējis Nacionālo karavīru biedrības saietos. Tā ka, redziet, šeit jau jums ir viegli runāt, bāzt savu roku Aizsardzības ministrijas kabatā un rīkoties ar Aizsardzības ministrijas naudu. Es domāju, ka labāk atstāsim tās rīcības iespējas Aizsardzības ministrijai pašai, jo es gribētu atgādināt, ka atšķirībā no jums Aizsardzības ministrijas pārstāvji piedalās pastāvīgi gan nacionālo partizānu, gan leģionāru saietos, tur piedalās Aizsardzības ministrijas orķestris, tur piedalās ievērojami Aizsardzības ministrijas pārstāvji un Aizsardzības ministrija no saviem līdzekļiem pastāvīgi atbalsta dažādos pasākumus, bet tikai nenāk šeit, nelielās un nestāsta par to atšķirībā no jums.

Tāpat es gribu pateikt, ka mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pastāvīgi vairākus gadus ir centusies atbalstīt gan Lestenes brāļu kapu ansambļa izveidošanu, gan nacionālos partizānus, gan Nacionālo karavīru biedrību.

Vēl es gribētu jūs informēt par to, ka tagad sāk veidot Kurzemes cietokšņa aizstāvības līniju, kur atkal mēs esam no budžeta centušies kaut ko šim pasākumam piešķirt. Tā ka es tomēr gribētu atgādināt vēl vienu reizi, cik jūs reizes esat bijuši Aizsardzības ministrijā un tur runājuši par iespējamo līdzekļu sadali? Šeit jūs nākat tribīnē un ļoti kvēli pasakāt... protams, es saku vēl vienu reizi, mēs šeit varam atnākt un pateikt, ka mēs visu mīlam. Visu, kas tikai ienāk prātā! Bet tikai kaut kā vajadzētu darbos apliecināt sevi, jo mēs vairākus gadus, gadiem ilgi esam kopā ar šiem cilvēkiem, un es labi redzu, kuri Saeimas deputāti tur ierodas, un labi redzu to praktisko rīcību, kāda nāk no dažādu organizāciju puses.

Tā ka es tomēr gribētu, ja jūs tiešām labu vēlat no sirds, tad parādāt sevi arī darbos un varbūt vairāk sadarbojaties ar Aizsardzības ministriju, ar Kara muzeju un ar tām vietām, kur pulcējas šie cilvēki. Jā, protams, es domāju, ka katrs no mums ciena gan nacionālos partizānus, gan leģionārus. Neviens kārtīgs latvietis citādi noteikti nedomā. Bet tas nenozīmē, ka ar šo cieņu vajag spēlēties un cerēt uz kaut kādu lētu populismu priekšvēlēšanu laikā. Nevajag šīs divas lietas sajaukt! Diemžēl pārāk bieži man nākas konstatēt, ka cilvēki citu ciešanas, citu varonību mēģina izmantot savās politiskajās spēlēs. Tā ka es aicinātu... Atstāsim Aizsardzības ministrijai pašai tiesības, iespējas lemt, kādā veidā ministrija balstīs visus tos latviešu karavīrus, kas dažādos laikos ir cīnījušies par Latviju.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man ir mazliet skumji, klausoties arī Juri Dobeli, un teikšu atklāti, ka viņš ļoti labi zina, ko viņš runā. Un tajā brīdī, kad vajadzēja budžetā izdalīt noteiktu naudas daļu valsts aizsardzības vajadzībām, Dobeļa kungs, jūs nevarējāt šo naudiņu saņemt bez Sociāldemokrātu frakcijas atbalsta, un tad jūs griezāties un lūdzāt, un tad jūs neteicāt, ka mēs balsojam par kaut kādu populismu. Man ir mazliet kauns, ka jūs šos pamatus aizmirstat tajā brīdī, kad valdības partiju vidū nevalda šī vienprātība ne par Aizsardzības ministrijas budžetu, ne par NATO lietu.

Es gribētu pateikt pavisam vienu. Jūs aizmirstat arī to, ka Lestenes brāļu kapiem bez sociāldemokrātu balsīm jums nebūtu bijis iespēju izdalīt naudiņu. Aizmirsāt šajā Saeimā... Bet tajā pašā laikā mūs kaunināt par populismu un tamlīdzīgām lietām. Man ir mazliet skumji.

Mūsu frakcijā ir tomēr tāpat kā partijā zināma darba dalīšana. Visi ar visu nenodarbojas, Bojāra kungs... Es atvainojos... Dobeļa... Bojāra kungs... jā, pareizi. Es gribētu pateikt sekojošo. Oskars Grīgs mūsu frakcijā ir deleģēts šīm lietām, un viņš arī to dara. Ja jūs neesat Oskaru Grīgu redzējuši šajos saietos, tad es ļoti gribētu jums piedāvāt iegādāties kādas stiprākas brilles.

Nākamais, kas šeit ir. Runāsim pavisam vienkārši. Te nevar būt runa par kaut kādu rokas bāšanu Aizsardzības ministrijas kabatā. Ar vienu šo roku dodot, mēs tai pašai patriotiskajai audzināšanai vien dodam. Bet tagad mēs redzēsim, vai jums liekas, ka tas ir vajadzīgs vai nav. Vai tiešām ar 2000 latu pietiek? Bet kāpēc, ja jūs pārmetat mums to, ka mēs te par kaut ko lielāmies, jūs paši dodat priekšlikumu par 2000 latu. Tad jums vienkārši tā lielība ir septiņarpus reizes mazāka. Tā es saprotu?

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Tikai nesteidzies! Imant, vajag iedziļināties!”)

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā, tā vai savādāk, līdz pusdienām bija tikai viena nopietna runa par budžeta veidošanu. Un tā pati runa — paldies Salkazanovam Pēterim. Visi pārējie pašlaik te mīlē pēc kārtas visu, ko varēja, — pieminekļus, lībiešus, čangaļus, zirgagalvas, tagad savu vēsturi, Pēteri I un vēl kaut ko.

Bet vienīgais, ko es pašlaik gribētu tomēr lūgt, ja tā var atļauties, no pizīcijas partijas... Ļoti slikti noskanēja, Dobeļa kungs, kad jūs teicāt par rokas bāšanu svešā kabatā. Ja es pareizi sapratu jūsu frāzi, tad šodien mēs dalām nevis valsts budžetu, bet pozīcijas partiju sarūpēto sponsoru naudu. Tā vai, iznāk? Tādā gadījumā tā patiešām ir sveša nauda priekš opozīcijas, tā ir pozīcijas nauda. Bet tas nozīmē, ka valstij naudas nav. Bet, ja mēs dalām nodokļu maksātāju naudu, tad tā ir tikpat sveša jums, kā mums. Tā ka nevajadzētu tādus “uzbraucienus” opozīcijai!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lazo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Redziet, es pašlaik tiešām negribētu iztirzāt to jautājumu, kuram sirdī vairāk patriotisma, kuram mazāk. Es domāju, ka tas viss parādās darbos. Pašlaik mums ir runa par summām. Tātad 48. priekšlikums — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums — aicina atbalstīt budžetā 15 tūkstošus latu. Mēs esam rakstījuši — Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darba nodrošināšanai, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai. Kādēļ mēs izvēlējāmies tādu summu? Tātad 15 tūkstoši latu ir daļa no tās tāmes, no tiem ierosinājumiem, ko mēs esam saņēmuši no nacionālajiem partizāniem, konkrēti uzvārdi, kur būtu jāsakopj kritušo biedru piemiņas vietas, piemiņas zīmes, cik tās aptuveni varētu maksāt. Mēs esam aprēķinos iekļāvuši tikai šīs summas. Īstenībā apvienības darba nodrošināšanai paliktu ārkārtīgi nedaudz pāri. Tātad, ja Saeima gadījumā neatbalstītu šo Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumu, tad mums atliks vēl tikai divas izvēles. Vienu jau minēja Baldzēna kungs, tie ir 2 tūkstoši, tātad praktiski krietni vairākas reizes mazāka summa no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinājuma un plus vēl viens ierosinājums, kas nāk no deputāta Leona Bojāra, proti, tie ir 60 tūkstoši. Tātad krietni lielāka summa. Redziet, ja Saeimā tiks atbalstīti šie 2 tūkstoši, tad praktiski no tām piemiņas vietām un piemiņas zīmēm būs ļoti maz ko iespējams realizēt, jo mēs zinām, cik maksā kaut vai vienas piemiņas zīmes uzstādīšana. Tas nozīmē, ka šīs piemiņas vietas varēs knapi apkopt un principā piemiņas zīmēm nekādā gadījumā naudiņas pāri nepaliks. Līdz ar to es paskaidroju, kādēļ sociāldemokrāti ir minējuši tieši šādu summu, jo tā balstās uz ļoti konkrētiem aprēķiniem. Un es aicinātu atbalstīt šo summu, kas ir reāli iespējama minētā uzdevuma veikšanai, proti, nacionālo partizānu kapa vietu un piemiņas zīmju uzstādīšanai. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Es nezinu, vai Nacionālo karavīru biedrība griezās arī pie jums, droši vien griezās arī pie jums pēc palīdzības saistībā ar to, kas saistās ar naudas piešķiršanu viņu apvienībai. Bet tāpat arī Nacionālo partizānu apvienība, ko vada Stefana kungs, griezās arī pie mums, pie sociāldemokrātiem, un tieši nosauca summu — 15 tūkstoši. Un ar visu savu tāmi, ko viņi ir izrēķinājuši. Un es domāju, ka visi tie cilvēki, kas ir veduši cīņu pēc kara, grūtajos okupācijas laika apstākļos, apsekojot piemiņas vietas, izrokot savus kritušos biedrus nezināmās vietās, atrastās vietās, pārapbedījot, es domāju, ka visas viņu ciešanas vajadzētu atbalstīt. Un šeit nav runa ne par kādu politiku, ne par kādu populismu, kā mans kolēģis Dobeļa kungs sacīja. Šeit ir vienkārši tikai praktisks un tāds cilvēcisks piegājiens un atbilde uz Nacionālo karavīru biedrības un Nacionālo partizānu apvienības lūgumu. Paldies! Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Drīz beigsies gads, un mēs katrs varēsim novērtēt, kuru organizāciju kurš no mums ir atbalstījis, kā ir atbalstījis. Tā būs atskaite par šo gadu. Tad mēs varēsim ar skaitļiem un ar citiem faktiem pārliecināties. Ja jūs te tik skaisti nupat runājāt, ka nacionālie partizāni ir iesnieguši jums tāmi un tiešām pierādījuši, ka viņiem vajag 15 000, tad, lūdzu, man atbildiet, kāpēc 64. priekšlikumā deputāts Bojārs prasa 60 tūkstošus. Tādā gadījumā izskaidrojiet, tad jūs paši savā starpā laikam neesat spējīgi vienoties, ko tad jūs īsti gribat. Šādā veidā, cienītie kolēģi, tas tikai parāda to, ka tā ir tāda vienkārša vēlēšanās kaut ko pateikt, ka es to un to mīlu, un dodiet šurp! Nevajadzētu tā runāt! Ja mēs gribam nopietnu sarunu ar nacionālajiem partizāniem, man nav nekas pretim, aiziesim pie viņiem visi kopā! Un padomāsim, ko mēs viņiem praksē varam palīdzēt, jo mēs līdz šim to esam centušies darīt.

Un pavisam nesen Palmira Lāce pirms divām dienām bija uz tikšanos ar nacionālajiem partizāniem. Viņa jums var pastāstīt, par ko viņi tur ir vienojušies. Tāpēc tā nevajadzētu! Nevajadzētu mētāties ar tādiem priekšlikumiem, acīmredzot jau iepriekš zinot, ka tie netiks atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, šeit ir radusies kļūda. Arī Bojāra kungs atzīst to, un viņš atsauks savu priekšlikumu par 60 tūkstošiem. Viņš bija domājis ielikt 6000, ja gadījumā jūsu tos dižos 2000 neatbalstītu, tad mēs prasījām to maksimālo, ka lūdz Nacionālo partizānu apvienība. Jā, šeit Bojāra kungs kļūdījās. Labi, ka jūs, Dobeļa kungs, nekad nekļūdāties, ka esat izcils, izcils deputāts un par visiem šiem gadiem nekad neesat kļūdījies. Prieks dzirdēt no jums! Un to, ko jūs šeit bieži vien blefojat, es jums vēlreiz varu pateikt: jūs vispār vairs negrib redzēt šajos saietos, ne jūs, ne Tabūnu! Jūs esat apnikuši viņiem līdz kaklam, to man pateica viens dalībnieks. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātiem nav nekādu pretenziju, ka Palmira Lāce ar viņiem regulāri strādā, ar nacionālajiem partizāniem, viņu apvienību un tamlīdzīgi. Lai viņa strādā! Mūs tas apmierina. Mēs te neredzam kaut kādas partijiskas domstarpības, kaut kādu ietekmi uz nopietnu organizāciju. Ne par to ir runa! Runa ir par to, ka ir vajadzīgi līdzekļi šiem te mērķiem. Leiškalna kungs, es saprotu, jums ir iebildumi. Nāciet tribīnē un pasakiet savu viedokli! Nebļaujiet, nebļaujiet! Zinām, ka jūs protat bļaut. Ļoti labi. Paldies! Liberālis traucē darbu. Redzam jūsu tolerances līmeni, iecietības līmeni. Man ir pārsteigums. Jā, arī pret valodu, jā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, dialogs nevar būt starp tribīnē esošo deputātu un zālē.

E.Baldzēns. Leiškalna kungs nevar kārtību ievērot zālē.

Kolēģi! Es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Šeit ir vajadzīga gan šī summa, gan otra summa un redzēsiet, ka var šo naudas summu racionāli izlietot. Ja jūs gribat kaut kādu programmu minimumu, kas īstenībā nodrošina tikai pašas apvienības darbu, nevis šo kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanu, piemiņas zīmju uzstādīšanu, tad, protams, pietiek ar 2000. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — nav, atturas — 76. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Gaigals, Ainārs Šlesers, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu!

49. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Lūdzu!

V.Balodis. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Visās pasaules valstīs ciena savus karavīrus, sevišķi tos, kuri krita kā upuri Otrā pasaules kara dzirnavu briesmās. Mēs varam paskatīties Eiropas valstīs, kurās brauc nepārtrauktos komandējumos mūsu pārstāvji, un tur zina, kā tas notiek Francijā, kā tas notiek Vācijā vai Holandē, vai Spānijā. Un mūsu vīri, kuri tika iesaistīti šajās kara darbībās, tagad ir sasnieguši 80 un pat vairāk gadu. Un kāpēc tad mēs negribam viņus atbalstīt? Viņi ir jāatbalsta, jo šie vecie vīri, kuri tik tiešām vēl pašā savā jaunībā pazaudēja visu to, kas bija skaistums, jo karš — tā nav pastaiga pa ābeļdārzu vai pa parkiem. Viņi pazaudēja visu to, kas viņiem bija dots jaunībai. Un tagad mēs pie vecumdienām negribam viņus atbalstīt. 5000 latu nav liela naudas summa, un tā būs tomēr kaut neliela, bet tomēr palīdzība šiem vīriem. Un kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, tad lielu robu tas neienesīs, jo Aizsardzības ministrijai ir jāstrādā taupības režīmā un ar valsts līdzekļiem ir jārīkojas ļoti taupīgi. Bet diemžēl nav tādas taupības. Un, ja paskatāmies, tad pusmiljona komandējumiem, es atvainojos, šinī nodaļā 010 100, ja, centrālais aparāts, kur tad var nobraukt tādu drausmīgu naudas summu, ka tā pielīdzinās visas Ekonomikas ministrijas gada komandējumiem. Un tad tikai veselai ministrijai gada komandējumiem 230 000, te pusmiljona. Tāpēc vajag saudzīgi izlietot mūsu iedzīvotāju naudiņu, kura ir savākta par visdažādākām nodevām, un izlietot to saudzīgi. Bet priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu turpināsim runāt, kurš ko mīl vairāk, ja? Es tikai atgādināšu vēl vienu reizi, cerams, ka vismaz kāds no jums savu mīlestību pierādīs arī darbos, ko es līdz šim neesmu kaut kā pamanījis. Un acīmredzot arī runājot par šo priekšlikumu, vērtīgi būtu ieskatīties priekšlikumā nr.118 un nr.119, kur viens no šiem priekšlikumiem atbalsta Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, tieši runājot par Kurzemes cietokšņa kaujas piemiņas vietu izveidi. Tad, kad mēs runājām par šo projektu, kad mēs piedalījāmies šī projekta apspriešanā, es kaut kā citus tur maz redzēju. Tas ir viens.

Otrs. Apskatieties priekšlikumu nr.119, ko iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, un šī summiņa ir nedaudz lielāka par to piedāvāto. Tā ka acīmredzot mēs arī esam padomājuši par to, ko darīt, un tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Un vēl es gribētu pateikt. Tas gan vairāk domāts arī ir radioklausītājiem. Man nupat bija saruna ar Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Romanovska kungu un ar Nacionālo partizānu biedrības priekšsēdētāju Stefana kungu. Un tūlīt man būs ar viņiem tikšanās. Un tāpēc šitās muļķības, kas te skanēja no Grīga kunga mutes, ir arī tā jāuztver kā muļķības. Jo es kaut ko tādu no viņiem nedzirdēju. Tieši otrādi! Viņi teica, ka nupat Pēteris Tabūns ir bijis Līvānos un Preiļos nacionālo partizānu saietā un tur ir uzstājies. Tā ka nevajadzētu te nākt un melot. Varbūt tas ir tāpēc, ka Lestenes piemiņas pasākumos kaut kā es vairāk tikpat kā nevienu deputātu neredzu, laikam tāpēc, ka nevar dabūt vārdu tur uzstājoties. Tāpēc, ja mēs te nākam, tad runāsim patiesību. Un tieši tāpēc es ar šiem kolēģiem tūlīt pat aprunāšos ļoti precīzi.

Tā ka, cienītie radioklausītāji, kā jūs redzat, viens otrs te nāk un vienkārši runā nepatiesību tikai tāpēc vien, ka netiek pieņemts viņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 1, atturas — 72. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 50. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu atbildēt uz cienījamā Leiškalna kunga jautājumu, lai arī dzirdētu cienījamie radioklausītāji, kā Dobeļa kungs teica.

Cienījamie radioklausītāji un cienījamais Leiškalna kungs! Šinī gadījumā aicinu pārdalīt līdzekļus par labu... no Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta uz Ekonomijas ministriju īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Es ceru, ka šinī gadījumā šo projektu atbalstīs arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jo jebkurā gadījumā pēc tam šī nauda tiks pārpumpēta projām uz Finansu ministriju sadarbībai ar starptautiskajām institūcijām. Tā ka jūs iegūsit papildus 100 000. Un šeit galvenais ir cits jautājums, kas mums būs arī jārisina ar maniem priekšlikumiem. Mēs, protams, ejam uz 2% no kopprodukta priekš aizsardzības spēkiem. Bet cik racionāla ir šo līdzekļu izmantošana? Jo šinī gadījumā patiešām es uzskatu, ja kāda pašvaldība vai kāds uzņēmējs reģionā varbūt, izmantojot šos līdzekļus, salabos kādus mazos ceļus, pa kuriem šie NATO tanki vai aizsardzības bruņotie spēki varēs operatīvi totālās mobilizācijas gadījumā pārmest no Rīgas uz pierobežu, pieņemsim, bruņotās vienības, kuras nenogrims Latvijas labajos ceļos, tas patiešām būs diezgan spēcīgs atbalsts gan NATO, gan Latvijas bruņotajiem spēkiem. Jo reizēm, iepazīstoties ar Kristovska kunga totālās mobilizācijas koncepciju, man gribas kā zaldātam Šveikam pateikt: Jawohl, ministra kungs! Tikai jautājums: kur ir mana gāzmaska, kur ir mans automāts, lai totālas mobilizācijas gadījumā es varētu pieteikties aizsardzībai.

Tāpat man ir bail, vai totālas mobilizācijas gadījumā Kristovska kungs spēs pārmest vajadzīgos bruņotos spēkus no vienas vietas uz otru, ja jau mums būs kaut kāds nezināms milzīgs pretinieks, pa šiem Latvijas sliktajiem ceļiem.

Tādēļ es domāju, ka šī iniciatīva ir laba. Jo citādāk man arī reizēm vienmēr rodas tas sakramentālais jautājums: kādreiz bija Baltijas kara apgabals ar savu štāba mītni Rīgā, un slavenajās Aizsardzības ministrijas telpās tur sēdēja pulkveži, puspulkveži, ģenerāļi. Un tad bija patiešām 200 000, ja es atceros, bija tie bruņotie spēki pa visu Baltijas kara apgabalu, tas bija — Lietuva, Igaunija un vēl Kaļiņingradas apgabals. Tagad šinī ēkā visa darbība ļoti aktīvi funkcionē, notiek.... Un ir cits tikai jautājums, ka mūsu bruņotie spēki, cik es atceros, ir kaut kur pie 6000 obligātā dienestā un vēl citi. Tad iznāk, ka ierēdņu aparāta skaits ir gandrīz vēl lielāks nekā krievu laikā, un tātad es domāju: ja šo ierēdņu aparātu skaits nedaudz samazināsies, tas būs normāli.

Un tādēļ es aicinātu manu priekšlikumu atbalstīt, jo šo varētu arī uzskatīt kā jau pirmo soli, arī ieguldītu reāli NATO programmā. Vismaz Latvijas ceļi tiks sakārtoti, un tas būs visiem labi. Jo citādi ministrijai parādās murgainas idejas par Tukuma lidlauku, kurš būs kā NATO bāze, pēc tam izrādās, ka kāds izbijis tautietis, puspulkvedis ir nolēmis tur ieguldīt atkal kārtējo reizi valsts budžeta... pēc tam labi, tas tiek atcelts... Nu un vēl visādi citādi ministrijai nāk murgaini sapņi, kā labāk izmantot Latvijas valsts budžetu nezin kur.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 51. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns. (No zāles deputāts Leiškalns: “Modri, tu esi pret NATO!”)

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Labi, es saprotu to... tā kā ir gaidāmas reformas sakarā ar reģionālo fondu un īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tad vismaz šinī priekšlikumā mēs no Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta pārdalītu naudu par labu valsts policijai. Es šo priekšlikumu rakstīju vakarā, skatoties televīziju, kurā es redzēju cienījamo iekšlietu ministru Segliņa kungu, kurš ļoti bēdājās par to, ka nav līdzekļu pat kompjūteru iegādei, ka ir jāspiež policisti diedelēt, vest no mājām savas mantas, lai varētu valsts policija labi strādāt. Šinī brīdī, it sevišķi arī ņemot vērā totālo valsts aizsardzības koncepciju, it sevišķi pēc 11.septembra notikumiem, kad patiešām ir daudz intensīvāk jācīnās gan valstī iekšēji, gan ar terorismu, būtu nepieciešams ļoti būtiski stiprināt arī valsts policijas rindas. Stiprināt ar speciālistiem, ar finansēm.

Tādēļ arī pilnīgi loģiski šinī brīdī būtu izdarīt pārdali — no Aizsardzības ministrijas klerku aparāta naudas pārdalīt par labu valsts policijai, kura tiešām šodien sargā mūs, katru dienu sargā, un kuriem būtu šī palīdzība nepieciešama. Es ceru, ka šinī brīdī arī Tautas partija atbalstīs šo pārdali, jo citādāk nav saprotamas Segliņa kunga skumjas par to, ka nav finansējuma. Šeit ir reāls priekšlikums par to, lai valsts policija saņemtu reālu finansējumu, jo šeit ir tieši domāts papildu finansējums policijas automobiļu, transporta un citu tehnisko līdzekļu iegādei. Jo citādi tā patiešām ir nenormāla situācija, jo Iekšlietu ministrijas darbinieki nevar aizbraukt uz noziegumu vietu, jo viņiem nav benzīna, un vēl ir citādākas problēmas.

Es domāju, izdarīsim apmaiņu — pieci Aizsardzības ministrijas, teiksim, centrālā aparāta darbinieki pret pāris liekiem litriem benzīna policijas darbiniekiem. Es domāju, tas būtu racionāls un normāls solis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 4, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 52. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Narkotiku izplatībai Latvijā ir apdraudoši liels apmērs. To jūs labi zināt no televīzijas, radiopārraidēm, un to raksta arī presē. Un, protams, arī no visdažādākiem citiem avotiem, kas kam ir pieejams. Bet mani uztrauc tas, ka valdība neveic to darbu, lai apkarotu šo šīs tūkstošgades mēri. Uz jauniešus degradējošo un iznīcinošo sērgu nav uzbrukuma no valdības puses. Ir jāstrādā nikni un bez visādām atrunām, ka tas ir kaut kas bijis tāds nesaprotams. To dara visās pasaules valstīs, un ļoti daudzās valstīs aiziet līdz pat augstākā mēra piespriešanai, jo jāglabā jaunatnes, bērnu veselība. A kāpēc mēs par to aizmirstam? Narkomānijas apkarošanas birojam ir vajadzīgi līdzekļi. Diemžēl tie netika iedalīti. Man nav saprotams, kāpēc valdība to nesaprata, ka netika iedalīti līdzekļi šīm vajadzībām, un lielākā apmērā, kā tas varbūt pat bija domāts. Baltā sērga taču grauj ģimenes. Tā ievilina jauniešus, jūs paskatieties, kas notiek diskoklubos!

Cienījamie kolēģi! Visu to jūs labi zināt, un mani arī uztrauc tas, ka Tautas partija neatbalsta šo priekšlikumu. Tas ir jūsu iekšlietu ministrs, kuram ir ļoti smagi strādāt. Un ir vajadzīgi darbinieki, lai izķemmētu visus tos narkotikas perēkļus, kuru ir pilna Rīga. Un tie izplatās uz Latviju. Rīgā pie katras skolas gandrīz dīleri stāv klāt un piespiedu kārtā visdažādākā veidā mēģina ievilināt skolniekus šinī lietā. Es nesaprotu arī Finansu ministriju un Labklājības ministriju, kuras arī klusē par to.

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir jārisina, un, jo mēs to ātrāk un niknāk risināsim, jo būs labāki rezultāti. Kas attiecas uz Aizsardzības ministrijas centrālo aparātu, pēc programmas nulle desmit simts, tad viņiem ir ļoti lieli līdzekļi. Un, ja mēs paskatāmies, tad ārštata darbinieku algas sastāda apmēram pie viena miljona. Tad jāprasa: ko dara štata darbinieki Aizsardzības ministrijā? Kāpēc viņi neizpilda funkcijas, ka tur ir pieaicināti vēl ārštata darbinieki? Un, ja vēl paskatāmies tā, tad pusi Finansu ministrijas darbinieku algu sastāda Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta ārštata darbinieku algas. Tas taču ir diezgan nepatīkami. Es domāju, ka par to būtu jādomā Finansu ministrijai un valdībai, kāpēc netiek reāli aprēķinātas algas, un kāpēc ir tādi milzīgi izlietojumi. Tajā pašā laikā tādu algu nav nevienā ministrijā, es nemaz nerunāju par Iekšlietu ministriju un tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir mūsu jaunatnes un bērnu glābiņš no narkotiku sērgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atgādināšu, ka šinī zālē pirms pagājušā gada budžeta pieņemšanas šinī vietā stāvēja Andrejs Požarnovs un teica iekšlietu ministram Marekam Segliņam: “Mēs ticam jums pēdējo reizi, ka jums naudas pietiks tām prasībām, ko no jums pašlaik mēģina izspiest… tiem solījumiem, ko pašlaik no jums mēģina izspiest parlaments.” Runa toreiz bija par vienu jaunu institūciju, kas bija jāveido Iekšlietu ministrijai. Un iekšlietu ministrs teica, ka naudas pietiek. Pagājušais gads pierādīja, ka Iekšlietu ministrijai naudas trūkst. Man, protams, ir prieks par to, ka tieši opozīcija ir tā, kas mēģina palīdzēt pozīcijas partijai tikt galā ar tiem pienākumiem, kurus tā uzņēmās uz sevi un diemžēl netiek galā. Es ceru, ka jūs atbalstīsit Leona Bojāra draudzīgo palīdzības roku, kuru viņš sniedz Marekam Segliņam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 53. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Gribētu uzsvērt to, ka šeit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ir atradusi par iespējamu palīdzēt ar dotāciju tieši Kultūras ministrijai un Okupācijas muzeja fondam, summa ir 32 tūkstoši.

Es gribētu uzsvērt to, ka šoreiz tomēr ir arī bijuši vēlāk bez sociāldemokrātu priekšlikuma arī citi šādi analoģiski priekšlikumi iesniegti. Diemžēl nav atbalstīts analoģisks priekšlikums, ko virzīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Arī par 32 tūkstošiem. Bet ir atbalstīti attiecīgi trīs valdības partiju priekšlikumi — Tautas partijas — par 10 tūkstošiem, deputātes Birznieces — “Latvijas ceļš” — par 9 tūkstošiem, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — par 13 tūkstošiem. Precīzi par 32 tūkstošiem ir atbalstīta vēlāk šī pati vajadzība Okupācijas muzeja fondam.

Es domāju, ka tas ir ļoti patīkami, ka arī valdības partijas ir netiešā veidā sapratušas, ka Kultūras ministrijai un Okupācijas muzeja fondam ir vajadzīgs šis atbalsts, kuru rosināja sociāldemokrāti, bet diemžēl, kā mēs redzam pēc komisijas darba materiāliem, sociāldemokrātu priekšlikumam ir rakstīts — neatbalstīt. Tajā pašā laikā Tautas partijas, Ineses Birznieces, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumiem — atbalstīt.

Es gribētu uzsvērt, ka tomēr būtu korektāk, ja būtu teikts, ka ir daļēji atbalstīts. Bet nekas, lai naudiņa nāk no valdība. Labi, ka opozīcija ir likusi priekšā vajadzīgas lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Nu, paldies Egilam Baldzēnam, kas ir atzinis, ka varbūt ne tikai Sociāldemokrātu frakcijai ir labas idejas. Ka mums var būt atsevišķi, vienlaicīgi labas idejas, jo ir precīzi iesniegumi no tādas vērtīgas iestādes kā Okupācijas muzejs.

Es gribu tikai salīdzināt trīs priekšlikumus, tie ir 185., 186., 187., kur ir precīzi norādīts, ka konkrētiem projektiem nevis, tikai vispārīgi uz uzturēšanas izdevumiem. Jo muzeji bija ļoti pateicīgi, ka konkrēti projekti ir atbalstīti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu Birznieces kundzei, ka tik tiešām labi, ka konkrētiem projektiem. Tajā pašā laikā es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Birznieces kundze neapšaubīs to, ka arī Okupācijas muzejā ir pietiekami kompetenti cilvēki, kas prastu atrast vajadzīgākos virzienus labāk par Saeimas deputātiem. Bet es esmu ļoti laimīgs par to, ka šīs summas sakritība līdz vienam santīmam ir tieši tāda, un es domāju, ka šinī gadījumā nekas jau slikts nenotiktu arī valdības partijām, ja viņas pārkāptu pāri savai lepnības barjerai un nobalsotu par Sociāldemokrātu priekšlikumu atbilstoši tam, kā tas ir ienācis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Bet, ja jūs to nespējat, tad katrā ziņā atbalstiet tomēr Tautas partijas frakciju, deputāti Birznieci no “Latvijas ceļa” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu tieši par to pašu summu tieši tādām pašām vajadzībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribētu visiem likt manīt to, ka rīt sākas pilnmēness, un tādēļ šīs raušanās uz tribīni būs arvien vairāk un lielākas. Bez tam es gribētu atvainoties Baldzēna kungam par tiem uzbrukumiem, ko jums šodien nācās jau izbaudīt uz savas ādas. Katrā ziņā es tos neatbalstu un nosodu. Es jūs cienu kā ļoti inteliģentu cilvēku un ļoti audzinātu cilvēku. Bet, Baldzēna kungs, jūs vienu būtisku lietu sajaucāt, kādēļ valdošās partijas nav atbalstījušas jūsu priekšlikumu. Jo finansēšanas avots jums ir norādīts Aizsardzības ministrija. Un tā ir tā lielā būtiskā atšķirība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — nav, atturas — 74. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 54. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — piešķirt 40 000 latu dotāciju Tautas frontes muzejam — nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 191. un 192.priekšlikums, kas arī paredz dotāciju Tautas frontes muzejam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija savā laikā nožēlojami skatīties, kad bija Tautas frontes pašlikvidācijas kongress. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki, kuri saņēma no Tautas frontes vīziju — spārnus, augšāmcelšanos —, tur nepiedalījās. Un arī tagad varam aiziet uz Tautas frontes muzeju un paskatīties uz tām sapuvušām kāpnēm, kuras čīkst un var iegāzties iekšā. Par visu to patīkamo “aromātu”, kurš tur ir, un par to nožēlojamo izskatu, kurš kropļo veco Vecrīgas ielu. Vai tad tik tiešām valdība nevarēja atrast līdz šim laikam 10 gadu ilgumā naudu šīs te mājiņas nelielai sakopšanai? Varēja atrast, bet tas norāda attieksmi pret to. Viss, ko esi ieguvis, un pārējais mani vairāk neinteresē. Tas ir aizgājis vēsturē. Un tas ir nožēlojami. Un tāpēc centrālais aparāts var noziedot tos 40 tūkstošus, jo tur pārliekam naudu kaut vai komandējumiem pusmiljonu latu. Tāpēc ir jāatbalsta priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 2, atturas — 72. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 55. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par dotācijas 1991.gada barikāžu atbalsta fondam piešķiršanu valsts apbalvojuma izpildei 69 000 latu apmērā. Kā mūs informēja Finansu ministrija, tad šī pozīcija ir iestrādāta Aizsardzības ministrijas budžetā. Komisija nav atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Atklājam debates.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Gribētu norādīt šeit sekojošo. Sociāldemokrātu frakcija norādīja uz nepieciešamību atbalstīt Kultūras ministriju, tieši dotāciju 1991. gada barikāžu atbalsta fondam, likuma “Par valsts apbalvojumu” izpildei.

Praktiski tas nozīmē to, ka mēs tik tiešām, kā Vidiņa kungs ļoti kulturāli un solīdi norādīja, skaram Aizsardzības ministrijas centrālo aparātu un arī viņu finansējumu, tajā pašā laikā es domāju, ka neviens patriots nenoliegs, ka barikādes mums ir svēta lieta un ka patriotiskā audzināšana arī būtu svarīga lieta. Tāpēc gribētu norādīt tikai par to, cik lielā mērā centrālajam aparātam, salīdzinot ar pagājušā gada budžetu, bija pieaudzis finansējums. Nu par ļoti ievērojamu summu — par 2 365 244 latiem. Tas ir, par 66,7%.

Ko tad mēs piedāvājam? Mēs no tās summiņas, kas ir šīm vajadzībām izdalīta, piedāvājam pavirzīt šim barikāžu atbalsta fondam tikai vienu daļu, tikai vienu mazo daļiņu no 51 207. Tātad, precīzāk, 51 207 reizes lielāks finansējums ir Centrālajam aparātam, salīdzinot ar to naudiņu, ko mēs palūdzam novirzīt šim atbalsta fondam. Ļoti niecīga summa — 69 000, salīdzinot ar šo pieaugumu, tā ir pavisam katastrofāli neliela summa, bet tajā pašā laikā valstiski vajadzīga. Šeit citu priekšlikumu nav. Mēs redzam, nekur nekas nav atbalstīts papildus, un arī mums minēja, ka kaut kas jau it kā ir kaut kur iestrādāts, bet Budžeta likumā tas neparādās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 2, atturas — 75. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 56. — Ministru kabineta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 57. — deputāta Mitrofanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 58. — deputāta Mitrofanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 5, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 59. — deputāta Mitrofanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 60. — deputāta Mitrofanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pašlaik ir daudz spriests par bilingvālo izglītību. Es neesmu tādas izglītības liels atbalstītājs, bet man ir jāatzīst, ka pastāv stipras skolas, kur bilingvālā izglītība tiek īstenota sekmīgi. Viena no tādām skolām ir Saskaņas pamatskola Daugavpilī. Deviņdesmito gadu sākumā tā tika izveidota uz Pedagoģiskās universitātes bāzes. Kā skolotāji tur strādā arī daži Universitātes pasniedzēji, nodrošinot augstu izglītības kvalitāti. Skolā mācās dažādas etniskās izcelsmes bērni, un mācību process pārsvarā notiek latviešu valodā. Saskaņas pamatskola attīstās ļoti ātri un sekmīgi, bet pašlaik vecā mazā ēka bremzē tās attīstību. Pašvaldība atrada iespēju pārvietot skolu uz bijušās bērnu slimnīcas ēku. Slimnīcas ēkas stāvoklis ir diezgan labs, bet ir saprotams, ka šai ēkai ir nepieciešama telpu pielāgošana skolas vajadzībām. Ja remonts tiktu pabeigts šogad, tas varētu atrisināt ne tikai Saskaņas skolas paplašināšanas problēmas, bet arī apmierināt citu izglītības iestāžu vajadzības, nu, teiksim, jaunatnes skolu, kuru ir plānots arī izvietot šajā jaunajā ēkā.

Lūdzu atbalstīt bilingvālo izglītību, piešķirot Daugavpils Saskaņas pamatskolai rekonstrukcijai vajadzīgos līdzekļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs šeit ļoti daudz strīdamies par sociāldemokrātu un vispār opozīcijas priekšlikumiem. Es lūdzu apskatīt Mitrofanova kunga priekšlikumu. Šo, kas ir blakus šim priekšlikumam. Kopējā summa sastāda 1 miljonu 85 tūkstošus, ja. Mitrofanova kungs, kad jūs sniedzāt šos priekšlikumus, vai nu jūs rēķinājāt, ka vienu vai divus atbalstīs, vai rēķinājāt, ka visus atbalstīs? Respektīvi, mēs dodam zem sitiena... pakļaujam sitienam visu aizsardzības budžetu. Tas pats ir ar sociāldemokrātu un Lujāna priekšlikumiem no 48. līdz 55.priekšlikumam. No centrālā aparāta izdevumiem Aizsardzības ministrijā viņi liek priekšā noņemt 411 tūkstošus. Es uzskatu, ka tā ir principā pretdarbība mūsu virzībai uz NATO un tādēļ es aicinātu deputātus neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs — otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Godājamais Vidiņa kungs! Gribētu atgādināt, ka daži mūsu priekšlikumi jau tika atbalstīti, bet citā redakcijā. Kā mēs esam šodien dzirdējuši, mūsu — opozīcijas — pienākums ir atgādināt jums — pozīcijai, ka tādas problēmas pastāv. Un mēs ceram, ka pienāks brīdis, kad tomēr mūsu priekšlikumi tiks apmierināti, arī tie, kas skar šo pamatskolu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 4, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 61. — deputāta Mitrofanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 62. — Ministru kabineta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 63. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti gandarīts, ka pašreiz mūsu sēdē piedalās Ministru prezidenta kungs. Nu, es ceru, ka viņš tūlīt sāks klausīties. Pagājušogad bija absolūti tāds pats priekšlikums, un tad, kad mēs to skatījāmies, Ministru prezidents kopā ar aizsardzības ministru lūdza, lai es neuzturu balsojumu šim priekšlikumam. Es toreiz noņēmu, un viņi abi kopā stingri apsolīja, ka Aizsardzības ministrija noslēgs ar Latvijas radio... ar Latvijas televīziju līgumu un šos līdzekļus atradīs. Aizsardzības ministrs mani šodien informēja, ka Latvijas televīzijas neizdarības dēļ šis līgums netapa noslēgts, jo viņi savlaicīgi neieradās un nesagatavoja attiecīgi tekstu. Tad es gribētu cienījamos deputātus informēt, ka pašreiz Ministru kabinetā cirkulē sekojošs dokuments. “Lai informētu sabiedrību par Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā NATO, Aizsardzības ministrijai slēgt līgumu par korespondentpunkta Briselē daļēju uzturēšanu ar valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas televīzija” 28 tūkstošu latu apjomā uz vienu gadu.” Principā es ceru, ka šoreiz šī lieta taps novesta līdz galam, un tādēļ es domāju, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nevajadzētu uzturēt balsojumu šinī priekšlikumā. Varbūt Kristovska kungs varētu paskaidrot tuvāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Domāju, ka šeit nu gan būtu tā reize, kad vajadzētu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, daudz nestrīdēties, jo tik tiešām ir vajadzīgs, lai būtu šis informatīvais nodrošinājums par NATO televīzijas speciālajam korespondentam Briselē. Mēs, protams, varam gari runāt un skaidrot, ko tas viss var dot, bet te ir jautājums viens: ja mēs gribam virzīties uz NATO, tad laikam vajadzētu to arī nodrošināt, lai tas būtu sabiedrībā pieņemams.

Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Es atvainojos! Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nav nepieciešams šo priekšlikumu atbalstīt, jo Aizsardzības ministrija paredzējusi savā budžetā tieši līdzekļus un ir ieplānojusi. Tā ka mēs šo savu solījumu pildām un arī pildīsim turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns otrreiz vēlas runāt? Nevēlas.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 7, atturas — 69. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 64. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik pozīcijas deputāti kvēli apsolīja analoģisku iedalījumu Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darbības nodrošināšanai, tad es noņemu savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 64.priekšlikums noņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 65. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, pietiek!”)

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad šoreiz es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību tieši tam apstāklim, ka, ja pirms pusdienām pozīcijas deputāti apakaroja opozīcijas priekšlikumus kā populisma izpausmi un tā tālāk, tad šobrīd opozīcijas deputāti mēģina konstruktīvi palīdzēt saviem pozīcijas kolēģiem tur, kur viņi netiek galā. Jo, atklāti runājot, to, ka narkotikas ir jāapkaro, jūs visi zināt.

Un otrs. Es gribēju atvainoties. Iepriekšējā runā es sajaucu Andrejus savā starpā. Pagājušajā reizē par to, ko es runāju, to runāja Andrejs Panteļējevs. Un tas bija faktiski tieši tas moments, ļoti būtisks moments, kad vienas pozīcijas partijas pārstāvis otras pozīcijas partijas ministram pēdējo reizi izrāda uzticību. Un būtībā, ja mēs gribam uzticēties ministriem, tad jādod viņiem nauda. Pretējā gadījumā tas darbs no vietas neiet. Un tad es baidos, ka pozīcijas pārstāvjiem būs pašiem jāierosina valdības demisija.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Narkotiku apkarošanas birojs ir jāatbalsta. Iekšlietu ministrijai ir lieks slogs. Jūs atceraties, ka skaisti nobalsojāt, ka visi glābšanas un visi trauksmes, tas... kas attiecas uz civilo aizsardzību, arī liekas uz Iekšlietu ministriju. Diemžēl līdzekļi līdz šim laikam nav iedalīti, pat to sirēnu iegādei. Un kāpēc es izvēlējos pozīciju no Nacionālo bruņoto spēku vadības ar kodu 220100. Tāpēc, ka tur ir ļoti lieli naudas līdzekļi. Komandējumi, braucieni — 526 tūkstoši, telpu īre un inventāra noma — es nevaru saprast vai tad tik tiešām pēc padomju armijas palikušo telpu ir par maz, ka tās vēl ir jāīrē? Un vēl inventārs ir jāīrē. Tur arī ir 178 000. Pārējiem klasifikācijā neuzskaitītiem pakalpojumiem vajadzīgi 425 tūkstoši. Cienījamie kolēģi, kas tie ir par pakalpojumiem? Varbūt tie ir interesanti. Nu un te ir vēl daudz pozīciju, kuras var nosaukt. Tāpēc 100 000 ir jāiedala. Un Iekšlietu ministrija ir jāuztur. Jo lieta ir tāda: ir jārūpējas ne tikai par ārējo drošību, bet arī par iekšējo drošību. Un diemžēl iekšējā drošība mums ir drausmīgā stāvoklī. Kaut vai žurnālista iznīcināšana Liepājā, visi sprādzieni, kas notika tepat Rīgas centrā, muitas darbinieka iznīcināšana un pārējie uzbrukumi, kuri ir bijuši un kuri būs. Un nesen, jūs zināt, ar visu cieņu tika pavadīts pēdējā ceļā tiesnesis. Kas aizstāvēs Latvijas iedzīvotājus? Tikai Iekšlietu ministrija. Bruņotie spēki šinī ziņā nepiedalās. Ja piedalījās savā laikā Zemessardze, tad vieniem, otriem nepatika tas. To no šīs lietas atbīdīja. Tāpēc 100 000 ir jāiedala Narkotiku apkarošanas biroja uzturēšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt es gribu nomierināt ārstu Vidiņu, ka mēs neesam tik naivi, lai cerētu, ka visi mūsu priekšlikumi tiks atbalstīti. Es domāju, ka jūs savā laikā, strādājot “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, opozīcijā, arī to zinājāt. Ir vienmēr cerība kā padomju laikā. Iedod 20, varbūt viens izies. Jo lielāks sirds cēlums no vairākuma puses... nav ko cerēt vismaz no Latvijas parlamenta. Jo Latvijas parlamentā vairākumu jau opozīcijas domas nekad nav interesējušas. Es ceru, ka, protams, nākamajā Saeimā, nākot mums pie varas, mēs centīsimies jūsu viedokli daudz vairāk respektēt, lai nebūtu kā Rīgas domē, ka Počas kundze var apvainoties, ka, lūk, viņai par maz tiek pievērsta uzmanība vai viņa kā opozīcijas pārstāve nevar pilnībā, teiksim, veikt savas funkcijas. Bet nu tas ir cits jautājums. Mēs, Vidiņa kungs, noteikti būsim daudz uzmanīgāki un ņemsim arī, pat ja jūs būsit pēdējā rindā, un jūsu izkliedzienus vai jūsu priekšlikumus vienmēr uzmanīgi uzklausīsim. Un šinī gadījumā es ceru, ka šī smieklīgā summa, ko mēs... ko cienījamie kolēģi piedāvā, — atdot Narkotiku apkarošanas birojam, patiešām būtu nepieciešama. Jo jūs, Vidiņ, arī kā ārsts, arī cienījamais Kristovska kungs zina to drausmīgo stāvokli, kādā ir tie paši jauniesaucamie, cik daudzi ir kļuvuši par narkomāniem. Viņi nav vērtīgs ne kā karaspēks, ne kā iespējamie zaldāti. Viņi nekad nevarēs dienēt nekādā NATO karaspēkā. Tā ir Latvijas problēma. Un šinī brīdī paņemt no bruņoto spēku ierēdņu atalgojuma atkal kādu naudiņu un atdot šinī vajadzīgajā sfērā Iekšlietu ministrijai būtu patiešām svarīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Bojāra kunga priekšlikums, protams, ir saprotams un visnotaļ arī būtu atbalstāms, ja nebūtu, teiksim, šāda situācija kopumā valsts budžetā, kāda tā ir. Budžets ir šobrīd sabalansēts. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja gan Aizsardzības ministrijas budžetu, gan Iekšlietu ministrijas budžetu. Mēs saprotam, ka gan ārējā, gan iekšējā drošība ir ļoti svarīga lieta, un mēs arī šos uzdevumus Aizsardzības un iekšlietu komisijā pildām. Gribētu šeit atgādināt, ka komisijā ir deputāti no visām frakcijām, tanī skaitā arī no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas, un mēs praktiski vienbalsīgi šos abus budžetus atbalstījām.

Ja runājam par Iekšlietu ministrijas budžetu, tad es esmu ļoti gandarīts, ka tomēr solis ir sperts pareizajā virzienā. Solis tanī virzienā kā mūsu iekšējās drošības sakārtošana. Segliņa kungs — mūsu iekšlietu ministrs — ziņoja par to, ka nākamajā gadā tiks izpildīti Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas darbinieku samaksu. Tika ziņots, ka benzīns, kas ir nepieciešams mūsu iekšlietu struktūrām, būs pilnā apjomā, un varēs pildīt savus dienesta pienākumus konkrēti.

Bojāra kungs! Mēs arī nobalsojām pavasarī par tādu likumu kā Aizsardzības finansēšanas likums. Tur mēs iestrādājām, ka šinī gadā aizsardzības budžets ir 1,75%. Šinī gadījumā, izņemot šo te summu no Aizsardzības ministrijas un pārliekot uz Iekšlietu ministriju, mēs zināmā veidā neizpildām šo likumu. Manuprāt, tas nebūtu pareizi — šīs summas dēļ sagraut likumu kopumā. Būtu jāatrod, iespējams, cits avots, tad varētu būt debates, bet šinī gadījumā, manuprāt, šis risinājums nav pareizs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Lujāna kungs! Es nezinu, vai būtu tā īsti korekti traktēt šo lietu tādā veidā, ja mēs neatbalstām jūsu... Bojāra kunga priekšlikumu, ka mēs principā atbalstām uzreiz narkomānijas izplatīšanos. Es kā ārsts vislabāk zinu, ko tas nozīmē, un es, man liekas, visvairāk arī būtu ar abām rokām par, ja jūs atrastu kādu efektīvu līdzekli, kā pret šo gadsimta sērgu cīnīties.

Bet es domāju, Lujāna kungs, jums ir ļoti laba izdevība ne tikai šeit, Saeimā, kā opozicionāram, bet Rīgas domē kā valdošajai partijai atrast no Rīgas domes budžeta šos līdzekļus, un jūs varētu atbalstīt pasākumus narkotiku apkarošanai tieši no Rīgas domes budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kuduma kungs! Par budžeta sabalansēšanu 2002.gadā mēs runāsim jūnija mēnesī 2002.gadā, kad... Kā tad sabalansēsim, ja 3,8 miljoni dolāru atmaksāsim par “Olainfarm” parādiem, maksa par sagriezto kuģi stāv mūsu priekšā, Gdaņskas rūpnīcai būs jāmaksā, samaksa par elektronikas piegādi robežai vai kur tiks izlietots... Kāda tā sabalansēšana būs?

Un otrkārt. 140 miljoni parāda. Ej nu sazini, vai tās valstis vēl dos Latvijai to parādu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jums kā šīs komisijas priekšsēdētājam vajadzēja arī drusciņ painteresēties. Ja atalgojums Aizsardzības ministrijai ir 17,7 miljoni, tad piemaksas par algām sastāda 4,1 miljonu. Bet ārštata atalgojums darbiniekiem sastāda 1 miljonu. Un tad es gribētu, lai arī jūs komentētu, ko armija dara, ja izlieto kancelejas precēm 793 miljonus latu. Tas ir jā... Tas izraisa... es atvainojos, tūkstoši... Tas ir gandrīz miljons, cienījamie kolēģi! Ir taču jādomā, kur mēs izlietojam naudu. Vai tā armija, karavīri, visi pārvērsti ir par kādiem rakstvežiem? Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es kaut kā biju iedomājies, ka visas zobgalības attiecībā par Rīgas domi jau ir noskanējušas rīta pirmajā pusē, un tagad pēc pusdienām saskaņā ar Tabūna kunga teikto viņa frakcijas biedri strādās. Bet, ja Vidiņa kungs pašlaik atkal kārtējo reizi gatavs risināt problēmas valsts budžetā uz Rīgas domes budžeta rēķina, tad varbūt pieņemsim kardinālu lēmumu — likvidēsim 7.Saeimu un ieliksim šinī vietā Rīgas domi, kura pārvaldīs arī valsti pie viena, likvidēsim Ministru kabinetu un atlaidīsim no darba Ministru prezidentu ar saviem pienākumiem galā netiekošo un ieliksim Rīgas domes izpildaparātu, lai strādā. Tādā gadījumā, Vidiņa kungs, kāpēc ņirgāties pašiem par sevi?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Šodien, klausoties diskusijas par priekšlikumiem, jāsaka, ka, no vienas puses, izskan bieži vien viedoklis — nebāziet roku svešā kabatā, lai arī tā ir valsts kabata, no otras puses, tikko izskanēja aizsardzības ministra viedoklis, ka līdzdalību masu informācijas informatīvajam nodrošinājumam NATO militārajiem atašejiem ministrs gatavojas atrisināt ministrijas iekšienē.

Es nesaprotu, vai tā arī ir personīgā kabata, kur var atrisināt tos jautājumus, kas ir deleģēti Saeimai, un pārbīdīšana no koda uz citu kodu var notikt tikai šeit plenārsēžu zālē, nevis kādā citā vietā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 66. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, viens otrs laikam nav bijis mūsu Brāļu kapos un nav redzējis to nožēlojamo skatu, kas tur notiek. It sevišķi pēdējā laikā. Nu, gadu garumā jau ir izdzisuši uzraksti uz kapu plāksnēm, arī visa tā kompozīcija, kas ir, tā ir kapitāli jāremontē, un, protams, ka tur ir vajadzīgi lieli naudas līdzekļi. Paldies mūsu māksliniekiem, ka viņi savā laikā atrestaurēja ieejas ansambli, ieliekot tur attiecīgi zīmes, kuras savā laikā bija barbariski iznīcinātas. Un desmit gadu laikā tik tiešām ne pārāk daudz bija pielikts pūliņu šo kapu kompleksa sakopšanai. Šis kapu komplekss ir viens no labākiem Eiropā. Tas ir viens. Otrkārt, tur atdusas mūsu tautas dēli, kuri nolika un noziedoja savas dzīvības par Latvijas neatkarību. Tas ir jāciena, un jāciena ir visām paaudzēm, neatkarīgi no tā, kas ir pie varas un kura — pozīcija vai opozīcija — pilda tos vai citus pienākumus. Un tie 200 tūkstoši no 8,8 miljoniem būtu jānodala šiem izdevumiem. Un armijai būtu pienākums ziedot naudu, kuras viņai ir pietiekami. Un, ja jau ir jautājums, ka nav naudas, tad jāprasa: kur palika 2000.gada kartogrāfijas darbiem domātie 420 tūkstoši lati un kāpēc neredzam dokumentos tos 700 tūkstošus latu, kas domāti 2002.gada kartogrāfijas darbiem? Varbūt tas arī neattiecas uz Saeimu? Un tad izrīkosimies ar valsts līdzekļiem tā, kā katrs iedomājas! Un tādu izšķērdību diemžēl nevar pieļaut. Un tas nenotiek nevienā no parlamentiem Eiropā, un neviena valsts neizrīkojas ar saviem līdzekļiem, lai arī tas ir bruņotiem spēkiem, tā, kā to diemžēl dara Latvija. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja Brāļu kapus atjauno tā kā tagad, darbs notiks 15—20 gadu ilgumā. Bet tas ir jādara ātrāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 1, atturas — 72. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 67. — deputāta Plinera priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Augsti godātie deputāti, ministri, Prezidij! Ko es gribēju panākt ar savu 67.priekšlikumu, lūdzot jūs izdalīt 8000, tikai 8000 latu? Es gribēju, lai jūs palīdzētu sakārtot Liepājas rajona Embūtes pagasta mazās pamatskolas pārtikas bloku un palīdzētu viņiem izbūvēt šīs skolas bērniem elementāras tualetes. Vārdos mēs visi iestājamies par mūsu tagadni un nākotni, tātad par bērniem, skaisti runājam par viņu tiesībām. Bet diemžēl, kā vienmēr, runājam vienu, domājam otro, bet darām trešo. Vai mēs patiešām esam tik nabagi, ka nevaram nodrošināt lauku bērniem normālus apstākļus, lai viņi varētu daudzmaz kulturālos apstākļos paēst skolā un daudzmaz pienācīgos apstākļos, piedošanu, pačurāt tualetē? Neticu! Nu neesam mēs tik nabagi! Kur ņemt tik “milzīgu” summu? Manuprāt, lai neņem ļaunā Kristovska kungs, no mūsu dižajiem aizsardzības spēkiem, 2002.gadā budžetā paredzēts palielināt Aizsardzības ministrijas izdevumus gandrīz par 21 miljonu latu. Ja šāds budžets būs apstiprināts, — un, kā es šeit stāvu, tas būs apstiprināts, — tad Aizsardzības ministrijas izdevumi pēdējo divu gadu laikā būs pieauguši vairāk nekā divas reizes. Vai kāds no jums var man paskaidrot, kāpēc mēs varam atrast naudiņu militāristiem, bet nevaram būt tikpat devīgi bērniem, jo sevišķi, ja viņi nav mūsu personīgie.

Es uzskatu, ka šāds militāro izdevumu pieaugums ir nepieņemams, jo tajā pašā laikā netiek apmierinātas vairākas sasāpējušas sociālas vajadzības. Vai jums, cienījamie kungi un dāmas, nav kauns, ka uz 2003. gadu ir atlikta pabalstu palielināšana ģimenēm, kas audzina bērnus, un sociālo pabalstu ieviešana, lai garantētu mazturīgajām ģimenēm minimālo ienākumu līmeni. Man ir! 2002.gada budžetā ir rekordliels deficīts, ir samazināta ieņēmumu prognoze, liels militāro izdevumu pieaugums. Lai visu to redzētu, nevajag būt izcilam ekonomistam un finansistam. Diemžēl es neredzu, ka mūsu budžets ir virzīts uz iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanu. Es neredzu mūsu budžeta investīciju programmas, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju nodarbinātību.

Žēl, bet šodien, manuprāt, jūs atkal pieņemsiet antisociālu, tātad amorālu budžetu, un tomēr, cerot uz jūsu godprātību un sirdsapziņu, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Doktor Pliner! Atšķiriet 178.lappusi — 411.priekšlikums. 8000 latu summa. Un mērķis ir Liepājas rajona Embūtes pamatskolas tualešu izbūvei un pārtikas bloka rekonstrukcijai. Šeit tikai pilnīgi otrādi. Jums ir uzrakstīts: “Pārtikas bloka un tualešu...” Šeit ir no otras puses. Bet tieši šī pati summa ir piešķirta ar komisijas atbalstu. Un es pieņemu, ka parlaments atbalstīs.

Jautājums ir... Ābiķa kungs, tas ir jums papriekšu. Jautājums ir atrisināts. Un jāpaskatās likumprojekts “Par valsts budžetu 2002. gadam” kopumā, nevis pa detaļām. Jā, un priekšlikumu iesniedzēji! Jūs esat iesniedzis ārkārtīgi līdzīgu: “citi finansēšanas avoti”. Priekšlikuma iesniedzēji ir Muciņš, Dambergs, Birzniece, Lībane. Varam pierakstīt arī jūs klāt taisnības labad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. — deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 68. — deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. — deputāta Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 69. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 70. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 70.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! No jums ļoti daudzi juristi ir bijuši Latvijas prokuratūrās ne tikai Rīgā, bet arī rajonā un apgabalā, un esat redzējuši tās nožēlojamās telpas, apgādi, tehnisko aprūpi un arī algu apmaksu. Tādos apstākļos nestrādā valstī neviena prokuratūra. Un, ja mēs paskatāmies telpas Privatizācijas aģentūrai, Finansu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai, teiksim, jaunizveidotajai Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai, tur ir ļoti labas telpas. Un tādu telpu nav pat mūsu ģenerālprokuroram. Un nevar saprast, kāpēc nevēlamies jau kuro gadu pēc kārtas palielināt un iedot mūsu prokuratūrai līdzekļus, lai viņi varētu sakārtot, un, pats galvenais, lai viņi varētu modernizēt savu tehniku, kura diemžēl ir kādu 60.gadu līmenī. Prokurori raksta savus dokumentus uz parastām rakstāmmašīnām vai samet naudiņu un nopērk ļoti vecus un lietotus kompjūterus. Tā ir tāda ļoti nožēlojama situācija, un man arī nav saprotams, kāpēc tas tā notiek.

No otras puses, ja to analizē, tad var pateikt tā — ir jārada apstākļi, lai prokuratūra nevarētu veiksmīgi strādāt. Varbūt tad varētu vēl vairāk zelt mūsu ēnu ekonomika un visi tie brīnumi, kas to piesedz. Un 200 000, kurus es ierosinu paņemt no Aizsardzības ministrijas programmas 220 200 — vispārējās vienības. Un jūs paskatieties, kādi naudas līdzekļi tur tiek izlietoti! Atalgojumi 2,8 miljoni latu, no tiem ārštata atalgojums 852 000. Interesanti, ko atkal dara štata darbinieki, ja ārštata izpilda tādus darbus. Komandējuma izdevumi — 170 tūkstoši, citi pakalpojumi neuzrādīti — 1,2 miljoni, un kancelejas preces — 197 tūkstoši. Jūs varat iedomāties, nelielam štābam tiek izdalīti kolosālākie naudas līdzekļi. Un ir jāiedala tie 200 000 mūsu prokuratūrai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Varbūt ir iespējams, ņemot vērā to, ka Bojāra kungs un tādas ir viņa tiesības — runā praktiski par visām lietām, ka varētu krēslu nolikt šeit pie tribīnes, jo ļoti ilgs laiks paiet tanī ceļā līdz tribīnei. Varbūt var nolikt šeit pat krēslu un tad mēs ieekonomētu laiku.

Sēdes vadītājs. Veselīgāk būs nākt tribīnē no savas vietas deputātam Bojāram. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Godājamie opozīcijas pārstāvji! Katrreiz, nākot un uzstājoties, Bojāra kungs saka: tas ir tikai 50 vai tikai 100 tūkstoši no aizsardzības budžeta. Ja jūs esat parēķinājuši kopā, tad, ja atbalstītu jūsu priekšlikumus, tas būtu gandrīz 3 miljoni nost aizsardzības budžetam. Latvijas Republikas 7.Saeimas pozīcija ir definējusi savu uzstādījumu, tas ir, virzību uz NATO. Mēs esam pieņēmuši neapstrīdami, nepārskatāmi, ka mūsu ieguldījums ir 1,7% iekšzemes kopprodukta, kas arī ir panākts ar šo sabalansēto budžetu. Jūsu — opozīcijas — vēlmi tādējādi vai citādi izjaukt es noformētu ļoti krasā vārdā — tā ir sabotāža pret Latvijas valsti. Tas ir apslēpts mēģinājums graut Latvijas valstisko iekārtu, graut Latvijas virzību uz šīm Ziemeļatlantijas aizsardzības struktūrām. Es saprotu, ka jūsu skatījums varbūt ir citā virzienā, bet mūsu skatījums ir šāds, un mēs nepieļausim nekādā gadījumā, lai tiktu sagrauts šis sabalansētais budžets Aizsardzības ministrijai, kuras finansējums ir paredzēts, lai integrētos šajās NATO struktūrās, apmācībās, inventārā un tā tālāk, lai tiktu novirzīts tualetēm vai kādam citam mērķim. Tur, kur ir vajadzīgs, mēs esam atraduši iespēju novirzīt līdzekļus no citiem finansējuma avotiem un atrisināt šīs problēmas. Esiet tik laipni! Izlasiet visu budžeta projektu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, ka patīkami ir — kaut kāda nezināma cilvēka mūsu skatījums. Savā laikā, man liekas, Staļins teica: mūsu skatījums uz valsti ir tāds un tāds. Ja cienījamais kolēģis saka, tad viņš varētu, man liekas, runāt vai nu savā vārdā, vai frakcijas vārdā. Mūsu vārdā — tad jau tā ir kaut kāda mānija.

Tālāk vēl. Par sabotāžu. Patiešām, es arī saprotu, varbūt tā ir sabotāža, varbūt tas ir vēl kaut kas. Staļina laikā vēl meklēja visādus kaitniekus un, teiksim, nezināmu valstu spiegus un vēl visus. Tādēļ, teiksim, tieši ir loģisks piedāvājums, kā Bojāra kungs piedāvā, prokuratūrai izdalīt papildlīdzekļus, lai pēc jūsu priekšlikuma tā varētu meklēt gan sabotāžas vaininiekus, gan visus kaitniekus, jo citādāk prokuratūrai nebūs līdzekļu. Viņai nebūs spēka veikt šīs funkcijas. Tas ir ļoti nopietns jautājums.

Un vēl viena lieta. Visu laiku proponējat NATO... es jau neiebilstu, ka bruņotajiem spēkiem palielina finansējumu. Bet tad neaizmirstiet, cienījamie kolēģi, ka ir Satversmes norma, kur patiešām pareizi ir norādījis arī cienījamais premjerministrs par to, ka vismaz par Eiropas Savienību būs referendums 2003. gada 23. augustā, tad par NATO jau laikam arī būtu jātaisa referendums, jo citādāk... Tad pēc Latvijas Satversmes iestāšanos kaut kādās savienībās, apvienībās, draugu kopās valstiskā mēroga var izdarīt tikai ar iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu, piekrišanu. Tātad mēs par to varam sākt runāt, un par to būtu jārunā, jo citādi ļoti izbrīnu manī rada, ka pret Satversmi vērsti izteicieni nāk no Saeimas tribīnes. Vai tas norāda arī uz atsevišķu cilvēku nekompetenci, kuri nav lasījuši Satversmi?

Un vēl es gribu arī... cienījamos kolēģus no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nomierināt. Līdz šim taču neviens no mūsu priekšlikumiem nav izgājis. Nu ko tad jūs uztraucaties? Es saprastu, ja būtu jau 5 atbalstīti, tad jūs varētu sākt uztraukties, ka Aizsardzības ministrijas ierēdņi nevarēs braukt komandējumos, nomirs bada nāvē, algas palielinājuma nebūs un vēl visādi... nebūs remontu... Nu nav tas noticis! Nu tad runāsim patiešām... skatīsimies budžetu, lasīsim, kā iet balsojumi. Pagaidām jūs visus esat noraidījuši. Būsim korekti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Es jau ceturto reizi no šīs tribīnes atkārtoju — nevajag apvainot cilvēkus! Jūs apvainojat. Kāda sabotāža? Par kādu sabotāžu jūs runājat? (No zāles deputāts J.Gailis: “Aizsardzības budžeta graušana!”)

Kur ir graušana? Tad jūs paskatieties dokumentos, kurus ir sagatavojusi pati Aizsardzības ministrija. Jā... Un paskatiet tādus izdevumus kā 793 000 kancelejas precēm. Jūs to apjēdzat vai ne? Mācieties tad, ko tas nozīmē! Tie paši ārštata darbinieki. Miljonus mēs izlietojam, skolotājiem neatvēlam, ārstiem algas... Un ja tālāk vēl paskatītos... Ja jūs interesē ēdināšanas izdevumi štābā par 400 000 un pārējie izdevumi... kartogrāfijas izdevumi... skatieties! Lasiet dokumentus, cienījamais Gaiļa kungs, un tad sāciet runāt! Saudzīgi ir jāizlieto valsts budžeta līdzekļi, tie nav mani un arī jūsu tie nav un jūsu frakcijas nav! Un tāpēc nevajag runāt tādas lietas, kur jūs aizskarat cilvēka cieņu. Tad jūs padomājiet, kas jūs tad pats esat!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mani pārsteidza Jāņa Gaiļa, nopietna cilvēka runa, kas sāk runāt, ka, lūk, šeit sociāldemokrātu priekšlikumi esot pretvalstiski. Tā esot sabotāža pret Latvijas Republikas valsti. Es domāju, ka Gaiļa kungs dosies uz Satversmes aizsardzības biroju un savu deputāta pienākumu izpildīs līdz galam, un iesniegs savu iesniegumu un pateiks savu vārdu, kas te notiek. Mēs jūs turam pie vārda, Gaiļa kungs! Dariet to, un redzēsim, kāds būs Satversmes aizsardzības biroja atzinums, cik nopietni ir jūsu vārdi, vai tie ir kaisīti vējā, nedomājot par to saturu.

Es vēlreiz gribētu atgādināt par to, ko ir runājuši visi šīs 7.Saeimas premjeri, tajā skaitā arī Andris Bērziņš, ka vajadzētu budžetu sākt veidot no pašiem pamatiem, pārbaudīt katru finansu pozīciju. Kāpēc, Gaiļa kungs, jūs un jūsu frakcija nav iestājusies par šo nostāju valdībā pietiekami stingri? Kāpēc citas frakcijas ir atkāpušās no tiem solījumiem, kurus mēs šeit varam paņemt no avīzēm un parādīt, ko ir valdības partijas solījušas, ka reiz būs tāds budžets, ka būs katra pozīcija izvērtēta. Kāpēc jūs nedarāt šo lietu? Un tikai mēģināt sadalīt to naudiņu, praktiski pamatā tā uz 95%, kas nāk no iekšzemes kopprodukta. Kāpēc jūs nopietni nedomājat par tām prioritātēm, kuras varētu būt tajā skaitā Valsts aizsardzības birojam? Valsts aizsardzības ministrijai... es atvainojos. Tas ir viens.

Tātad, ja mēs paši nopietni nestrādājam pie valsts budžeta un sakām, ka tāds budžets kārtējo reizi būs tikai 2003. gadam... jā, 2003. gadam.

Tāds būs... tad, kad būs jauna valdība, kad nebūs šī Saeima. Bet šī Saeima to nespēs, un šis Ministru kabinets nespēj tāpat kā iepriekšējais.

Kolēģi! Es gribētu pateikt pavisam vienkārši. Mēs ļoti labi zinām arī to pieredzi, par kuru noteikti ievērojis ir arī mūsu kolēģis Jānis Gailis. Un tā pieredze ir tāda, ka opozīcijas priekšlikumi tikai atsevišķos gadījumos tiek atbalstīti, nu, piemēram, kā tas bija par Lestenes Brāļu kapiem, kad arī ar mūsu balsīm tas tika nobalsots. Nu, lūk, kolēģi, tā ka jūs neuztraucieties, ja mēs dodam daudz un dažādus priekšlikumus. Ja mums būtu cerības iedot piecus labus priekšlikumus un zināt, ka kaut no šiem pieciem labajiem priekšlikumiem valdības partijas kaut vai divus atbalstīs, tad jau mums nevajadzētu 100 veidos nākt pie jums un rādīt, kādas ir vajadzības valstij un sabiedrībai. Bet diemžēl, zinot jūsu cieto pozīciju, zinot to, ka jūs nespējat tikt galā ar tām problēmām, kuras ar katru gadu katrs premjers ir solījis, ka nu būs reizēm budžets no sākuma, ka tagad arī pat Repšes kungs saka, ka viņš pie tā ķeršoties no sākuma, ja viņš būšot premjers. Nu kolēģi! Strādāsim nopietni un nemeklēsim tos pretvalstiskos elementus, kā to dara Jānis Gailis. Varbūt padomāsim, ka pašu slinkumā ir šīs pretvalstiskās darbības pazīmes, varbūt ka slinkums ir cita nelaime, nevis pretvalstiska rīcība, ka vajag vienkārši strādāt. Jā, jā, jā! Kuru punktu, kuru punktu! Vai tad tu pirmo lasījumu pat neesi skatījies? Mēs ar Jāni Gaili diskutējam, jo viņš skaidri un gaiši runāja par sabotāžu pret Latvijas Republiku, pret Latvijas valsti. (No zāles A.Tiesnesis: “Par punktu runā!”) Tiesneša kungs nezin, par kuru punktu Gailis runāja. Nu, pasekojiet, pasekojiet plenārsēdes gaitai! Patīkami redzēt, ka Tiesneša kungs ir pamodies! Kolēģi! Es domāju, ka mums visiem vajag domāt valstiski un paskatīties uz šiem opozīcijas priekšlikumiem caur citu prizmu, nekā caur tautas ienaidnieka meklēšanu.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš — Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Runājot par deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, par tā būtību un par debatēm, kas šī priekšlikuma kontekstā ir izvērsušās, es gribu teikt sekojošo, ka, šāgada budžetu sastādot, tika sagatavota speciāla darba grupa, kurā ietilpa Einars Repše, Latvijas Bankas pārstāvis, Valsts kontrole, mana biroja pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas cilvēki, kuri paši pēc savas izvēles izvēlējās sagatavotās budžeta programmas — tās, kuras viņiem likās vissarežģītākās, visšaubīgākās. Rezultātā mēs atdevām aptuveni 40% no kopējām budžeta programmām skatīšanai, un naudiski šie 40% aptvēra apmēram 75% budžeta. Šīs programmas tika izvērtētas, tika norādīts uz dažiem izdevumiem, ko valdība izlaboja. Savukārt par veselu virkni programmu mums tika norādīts sekojošais, ka ir pārāk daudzas funkcijas uzticētas dažādām institūcijām un resursi šo programmu realizācijai, tai skaitā ierēdniecībai, ir... tiek doti pārāk mazi. Ar to es gribu teikt, ka jau šis budžets faktiski par 70% ir izvētīts un viņu var uzskatīt par “nulles budžetu”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, ka aizsardzības ministrs un ministrija ir iepriecināti, ka aizsardzības budžets tiek izskatīts, un tā ir ļoti normāla lieta, tā ir nepieciešama lieta demokrātiskā valstī. Bet tajā pat laikā, nu, ir laikam jānāk un jārunā par lietām pēc būtības. Jo, ja mēs runājam par cilvēka cieņu kā tādu un attieksmi pret cilvēku, ko šeit deputāts Bojārs piesauca, es gribētu tomēr aicināt, lai jums arī būtu attieksme pret tiem cilvēkiem, kuri Aizsardzības ministrijā strādā, kuri strādā pie budžeta. Es jums varētu norādīt vienkārši to, ka tomēr mums diezgan daudz cilvēku, nu, varētu teikt, ar autoritāti, brauc no Rietumiem un vērtē to darbu, kādā veidā mēs plānojam gan budžetu, gan arī visu valsts aizsardzības sistēmas attīstību, un tā tiek novērtēta kā kandidātvalstij visaugstākajā līmenī starp kandidātvalstīm. Varbūt jūs to nekad neesat gribējis saklausīt. Tad, kopumā ņemot, man ir vēlreiz jums jānorāda, ka es neesmu no jums pēdējā gada laikā kopš iepriekšējā gada budžeta debatēm, kad jūs arī tikpat kaismīgi uzstājāties, lietojāt visādus argumentus, kā jūs te piesaucāt dažādus skaitļus — 700 tūkstošus un 400 tūkstošus, piemēram, par kartogrāfiju, jūs varējāt visus šos jautājumus uzdot noskaidrot, ka tie līdzekļi ir kopējai valsts programmai un Aizsardzības ministrija tikai praktiski menedžē šos līdzekļus. Un, protams, kartes ir arī Aizsardzības ministrijā vajadzīgas, bet patiesībā Zemes dienests visus šos līdzekļus ir apguvis, un tas ir visas valsts interesēs. Bet jums ir jāatnāk kādreiz uz ministriju, mēs jūs aicinām, rakstiet šos jautājumus, uzdodiet, tad jums vienkārši nebūs jārunā par skaitļiem, kuri neatbilst patiesībai, par lietām, par kurām jūs neesat interesējies. Varbūt jūs neinteresējaties tāpēc, lai jums būtu atsevišķās reizēs pietiekami skaļi argumenti, lai demonstrētu to, ko jūs nezināt. Un tas diemžēl ir tas bēdīgākais.

Nav runa par to, ko arī Baldzēna kungs šeit pieminēja, ka tiek kaut kāds pretvalstniecisks elements meklēts un, tā teikt, atrasts pat varbūt šeit debatēs, ka tika teikts, ka šeit acīmredzot ir jāpārvar pašu slinkums, un tas laikam tika attiecināts uz Aizsardzības ministriju, cik es saprotu.

Tomēr es aicinu, lūdzu, ja jūs lietojat kaut kādus argumentus, pārvariet šo savu slinkumu, ierodieties Aizsardzības ministrijā, uz visiem jautājumiem mēs esam gatavi jums sniegt atbildes. Budžeta paskaidrojuma raksts speciāli tika iesniegts Saeimā, lasiet to, ja jums vēl kaut kas nav skaidrs, sniegsim jums papildu informāciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Katrai, pat visģeniālākajai izrādei, ja to izpilda vislabākie aktieri, vienalga, ir jābūt ierobežotai laikā. Savādāk tā, vienalga, apniks un beigu beigās to izsvilps. Es domāju, kaut gan šis sakars ar mūsu tik ļoti mīļotajiem radioklausītājiem mums ir vienpusējs, bet man tāda iekšēja sajūta saka, ka pietiek, ka viņiem jau sāk apnikt. Un, ja viņiem apniks, tad tam būs pretējs rezultāts nekā tas, ko mēs gribam panākt.

Tāpēc man ir tāds priekšlikums. Mēs taču visi ļoti labi zinām, ka šīs pozīcijas, kuras ir ieliktas šodien uz balsošanu, faktiski sen ir nobalsotas. Un varētu šeit dziedāt kāds tūkstoš lakstīgalu mēlēs, nekas no tā nemainīsies. To zina pozīcijas deputāti, kuri nāk šeit tribīnē un aicina atbalstīt vai neatbalstīt viņu priekšlikumus, un tikpat labi to zinām arī mēs — opozīcijas pārstāvji. Es domāju, ka ir īstais brīdis šodien pateikties mūsu šodien talantīgākajiem izpildītājiem, kuri šodien, jāatzīst, tiešām bija kolosālā formā, un šo izrādi ierobežot laikā. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 71. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir atbalstīt finansiāli Kultūras un sporta halles celtniecību Rēzeknē. Faktiski Rēzeknes dome jau sāka strādāt ar šo projektu, un ir izveidota uzņēmējsabiedrība, ir ieguldīta nauda projekta attīstībā, un projekts paredz, ka tiks uzbūvēta halle, kur būs hokeja laukums, sporta halle, kur būs tenisa korti un pārējie, kas atļaus jauniem un pieaugušiem rēzekniešiem nodarboties ar sportu. Rēzekne ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām, un līdz šim brīdim tur nav vietas, kur patiešām var nodarboties ar sportu normāli un kur var organizēt lielus sporta pasākumus un kultūras pasākumus. Tāpēc šis projekts pilsētai ir ļoti nepieciešams. Un ne tikai pilsētai, bet arī visam reģionam. Kāpēc ņemt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas? Aizsardzības ministrija ļoti bieži sūdzējās, ka jauniesauktie jaunieši ir fiziski vāji attīstīti. Pamats tam, protams, ir, ka viņi nenodarbojas ar sportu no pašas bērnības, un šo problēmu mēs varam atrisināt, tikai dodot tādu iespēju mūsu bērniem. Un papildu labums būs, ka bērni, nodarbojoties ar sportu, nelietos narkotikas, nelietos alkoholiskos dzērienus, jo viņiem vienkārši nebūs laika to darīt. Mans priekšlikums — atbalstīt un piedalīties tomēr valstij arī šajā projekta realizēšanā, jo, neskatoties uz to, vai būs mans priekšlikums atbalstīts vai nebūs, to halli cels, bet valstij būs goda lieta piedalīties šajā projektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 3, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 72. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums par Rīgas Doma baznīcas remontu. Komisija nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 196.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Dažas dienas atpakaļ jūs visi bijāt vai daļa tikai uz dievkalpojumu Doma baznīcā un redzējāt to nelabo skatu, ka mūsu ērģeles atbalsta ar dēļiem izveidoti žogi. Tātad tās ir jāremontē, un kapitāli ir jāremontē. Un tas priekšlikums, ka paņemt naudu no Ārlietu ministrijas, jo viņiem... viņu vietā 331 tūkstoti samaksāja Aizsardzības ministrija, ir reāls, un Ārlietu ministrija var noziedot tos 60 000, kuri ir vajadzīgi. Diemžēl tas priekšlikums, kuru ir pārķēruši citu partiju deputāti, tur ir tikai 20 000, un tas vienīgi varbūt līdzēs tad, kad jāpārbauda troses, lai nenokrīt lustras cilvēkiem uz galvas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs taču baznīcas nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli atbalstījāt. Tad tagad atbalstiet arī piešķirt papildu līdzekļus, lai varētu sakārtot vismaz Doma ērģeles, kuras ir otrajā vietā pēc labākajiem pasaulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 73. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es izmantošu šo laiku, lai pastāstītu jums situāciju, kādā ir viens no valstī nedaudzajiem vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas centriem. Šo rehabilitācijas centru ir izveidojis Latvijas Bērnu fonds un uzcēlis praktiski tukšā vietā, izremontējot ļoti vecu ēku, un pašlaik šajā bērnu rehabilitācijas centrā tiek ievietoti bērni praktiski no visiem valsts bērnu namiem, apmainoties uz laiku, tajā skaitā arī pagājušajā gadā vai šogad Liepājas bērnu namu, Daugavpils bērnu namu, Aleksandrovas bērnu nama bērni, un šī iestāde, ja mēs rūpējamies par vardarbībā cietušajiem bērniem, valstī, protams, ir ļoti vajadzīga. Bet pašvaldībai šī iestāde izmaksā 99 000 gadā. Pašvaldība šo iestādi uztur arī pašlaik. Paradoksāli, Ministru kabineta noteikumi 1998. gadā par pašvaldību izlīdzināšanas fondiem nr.448 no 1998. gada 1. janvāra nosaka to, ka bērni, kas ievietoti līdz šim periodam, tiek uzturēti caur izlīdzināšanas fondu, bet pārējie bērni, kas nokļūst šajā rehabilitācijas centrā, tiek finansēti tikai no pašvaldību budžetiem. Un iznāk paradoksāla situācija, ka pašvaldība nav ieinteresēta šos bērnus laist no bērnu rehabilitācijas centra ārā, jo viņi saņem šo finansējumu. Ja viņi nesaņemtu finansējumu no valsts budžeta, tad viņi, protams, varētu šos bērnus aktīvāk rehabilitēt un laist uz mājām. Un tāpēc iznāk ar rehabilitāciju konkrēti vai... pareizāk sakot, pakļauti rehabilitācijai pamatā ir tie bērni, kas ir ievietoti šajā iestādē vai nu pašlaik, vai pēc 1998. gada, un pārējie tur dzīvo tā kā mājās, un ar viņiem nenotiek nekāds sociālais darbs. Un tāpēc, protams, ka valstij būtu ļoti labi kaut vienu no šīm iestādēm, kuras ir trīs, ja es nemaldos, tikai mūsu valstī, atbalstīt kaut daļēji... kaut daļēji finansēt no sava budžeta, ja mūs interesē vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācija.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 74. — Ministru kabineta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Ventam Balodim.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu aicinu jūs uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu.

75.priekšlikums.

V.Balodis. 75. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav... Lūdzu zvanu! Balsosim par 75.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — nav, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 76. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 1, atturas — 48. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 77. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lai gan te daudzi, kā saka, pārliecināja, ka Kolkā ir tas, it kā nav tas, bet astoņgadīgā skola gan Kolkā ir un par to var katrs aizbraukt un pārliecināties. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Tagad astoņgadīgo nav vispār!”)

Jā... nu, deviņgadīgā... nu, par pamatskolu tā ir nosaukta. Bet visa lieta ir tā, ka pēdējais remonts šajā pamatskolā tika veikts 15 gadus iepriekš.

Un logi ir sapuvuši. Un tik tiešām ir jāatrod 20 tūkstoši latu, lai pārdalītu par labu šai skolai logu remontam un nomaiņai, jo tur būs divi labumi. Pirmkārt, būs nomainīti logi, kuri neuzkritīs skolēniem, skolotājiem vai iedzīvotājiem uz galvas. Un otrs — būs risināta arī siltināšanas problēma. Un, kas attiecas uz Ekonomikas ministrijas centrālo aparātu, pēc programmas 010100, tad tur mierīgi viņi tos 20 tūkstošus var atrast, jo naudas līdzekļu Ekonomikas ministrijai ir pietiekami. Vēl jau jāatceras tas, ka viņiem seifā palika 104 tūkstoši no Privatizācijas aģentūras tur nesaprotama nauda. Un slavenās Privatizācijas aģentūras līdzekļus izlieto visdažādākajām vajadzībām. Tad vismaz Kolkas iedzīvotāji pateiks paldies par to, ka ir atbalstīts tāds priekšlikums, un skola būs ar jauniem logiem un nosiltināta.

Un turpmāk, es domāju — tas jau būs 8.Saeimai, ka budžets katrai ministrijai ir iepriekš jāizskata un jāaizstāv Saeimas komisijās. Tad, protams, būs drusciņ citāda kārtība un varbūt arī saprašanās.

Kristovska kungs izteicās par slinkumu, ka nepārskata dokumentus. Diemžēl viņš ir arī tikpat slinks, jo viņš nezina to, ko viņa ierēdņi ir ierakstījuši dokumentos. Paldies! Vajag atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — nav, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 78. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim ar 78. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 79. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 1, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 80. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 13, atturas — 6. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis. 81. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 82. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 83. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 84. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 85. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 86. — deputāta Klementjeva priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 7, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 87. — deputāta Klementjeva priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 88. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 89. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 90. — deputāta Bekasova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. deputāta Bekasova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 3, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 91. — deputāta Klementjeva priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 92. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt Leiškalna kunga kā proletariāta pārstāvja iniciatīvu. Es zinu, ka viņš to dara tautas labā, un saprotu, ka dara tautas sāpju dēļ vienmēr.

Un, cienījamie kolēģi, uzmanīgi izlasiet šo priekšlikumu no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas. Es aicinātu visas partijas, it sevišķi tāpēc, ka nākamgad ir vēlēšanu gads, tomēr šo iniciatīvu atbalstīt. Un, es domāju, arī cienījamais Gundars Bērziņš neapvainosies, ja no viņa ministrijas noņems, nu, ne visai lielu summu un atdos Neredzīgo biedrības žurnāla “Rosme” izdošanai. Jo citādi, cienījamie kolēģi, nu, kā jūs varēsiet šiem cilvēkiem kaut vai dot savu priekšvēlēšanu aģitāciju, kur jūs to varēsiet publicēt? Šis ir speciāls žurnāls. Un, es domāju, noteikti jebkura partija varēs sarunāt gan par trīs bērnu koncepciju, gan arī “Latvietis Latvijā”, tā tiks visur publicēta tur. Un līdz ar to varēs šie cilvēki daudz kvalitatīvāk izvēlēties, par kuru partiju balsot.

Tādēļ aicinātu noteikti vēlēšanu gadā šim žurnālam rast papildu finansējumu, jo citādi mēs zaudēsim, un arī tajā skaitā valdošais vairākums zaudēs spēcīgu, lielu vēlētāju daudzumu. Un tādēļ tie varētu netīšām nokļūt tikai sociāldemokrātu rokās, tādēļ es aicinu šo iniciatīvu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šodien ir runa par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu, kas būtu dotācija Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāla “Rosme” izdošanai. Tātad žurnāla, kas ir Braila rakstā. Es domāju, ka tas būtu ļoti nepieciešams, lai būtu šāds valstisks atbalsts cilvēkiem, kuriem jau tā nav paveicies dzīvē.

Es gribētu uzsvērt vēl sekojošo. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, no kāda avota mēs piedāvājam, tas ir valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšanai. Tātad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šeit ir par 1 miljonu 151 364 latu pieaugums. Ja mēs šo pieaugumu nedaudz samazinātu un nāktu pretim Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāla “Rosme” izdošanai, es varu pilnīgi garantēt, ka nekāda problēma nerastos, jo mēs redzam, kā ar valsts naudu rīkojas uz robežas, ka arī tur visas šīs videokameras praktiski nestrādā un ir tik lielas problēmas ar 40 latu apguvi, lai salabotu šīs videokameras un mēs redzētu, ka mūsu robeža ir slēgta un muita strādā eleganti, un nodokļi tiek iekasēti pietiekamā apjomā, lai nebūtu nekādu šaubu, ja šos 40 latus ir vairākus mēnešus tik rūpīgi jāmeklē, jāapmainās ar vēstulēm, un daudzi citi brīnumi notiek šajā valstī, ka pat finansu ministrs saka, ka tā vairs nav kārtība. Tad darīsim vismaz tā, lai šī kārtība būtu tāda, kas paredz vispirms normālu, racionālu līdzekļu izlietošanu, kas ir, un tad piešķirsim arī klāt vēl valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanai, bet izdalīsim arī citām vajadzībām. Es jums garantēju, ka šie 150 tūkstoši Latvijas Neredzīgo biedrībai tiks apgūti daudz efektīvāk nekā šie 40 lati videokamerām.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 3, atturas — 52. Priekšlikums noraidīts.

V.Balodis. 93.— deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā Leiškalna kungs lūdza manu uzstāšanos, tad es arī nolēmu uzstāties, jo, cienījamie kolēģi, šoreiz nu gan patiešām vajag atbalstīt, tā kā mēs jau lemjam par to, ka tas... īpaši atbalstāmo reģionu attīstība pāries tieši Finansu ministrijai, un it sevišķi viņi visi atrodas tieši tajos depresīvajos rajonos, tad mēs šinī brīdī jau nevaram runāt par iekšēju pārdali vienkārši no viena Finansu ministrijas sektora uz otru Finansu ministrijas sektoru. Un patiešām, vēlreiz atkārtoju, ja pie robežas būs nabadzīgi, neattīstīti reģioni, tad patiešām tur var zelt gan kontrabanda, gan vēl visādi citādāki likumpārkāpumi. Tādēļ noteikti būtu jāpārdala šie līdzekļi, lai gan muitniekiem būtu vieglāk strādāt, gan arī vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji varētu daudz kvalitatīvāk strādāt un nebūtu jāpārkāpj, teiksim, muitas noteikumi. Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo iekšējo Finansu ministrijas resursu pārdali, un, tā kā Gundara Bērziņa kunga nav, es domāju, viņš arī neiebilst, viņš arī kā zemnieks saprastu tautas sāpi un atbalstītu šo iniciatīvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 94. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 95. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 96. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Valsts kontrole. Šī organizācija tomēr Latvijā dara ļoti lielu darbu. Un, ja mēs paskatāmies tās budžetu, tad tik tiešām ar visu pieaugušo ēnu ekonomiku viņiem ir jācīnās, un cīnās viņi varbūt arī ne slikti, jo tie nedraugi, kuri viņiem ir, jau parādās vairāk nekā vajag, un mums ir tāda organizācija jāatbalsta. Diemžēl viņiem vajag papildus izdalīt 220 000 latu. Un, ja mēs paskatāmies otro organizāciju, kura iet zem nr.020100, tas ir, valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošināšana, tad tai ir ļoti lieli līdzekļi. 24,5 miljoni kopējā summa, kuru viņi ir saņēmuši, un pie tam palielinātu. Kancelejas preces viņi grib iegādāties par 563 000, kustamie īpašumi, vai tad nepietiek viņiem ledusskapju un kafijas vāramo automātu, par 254 000, komandējumos 145 000, citi pakalpojumi — nu tie slavenie pakalpojumi, zem kuriem noraksta, ko vien vēlas, — 215 000, un vēl interesantāki neuzskaitāmie pakalpojumi, tie ir 179 000. Cienījamie kolēģi! No visas šīs summas, kas ir uzrādīta, iekš viena miera jebkuru pozīciju var samazināt vai divas pozīcijas, atrast tos 220 000 un atdot mūsu Valsts kontrolei. Šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo diemžēl ne vienmēr Iekšlietu ministrija, prokuratūra, Valsts kontrole, Satversme un tiesa arī saņem to atbalstu, kurš ir vajadzīgs, un pie tam finansiāli. Tad vismaz atbalstīsim Valsts kontroli, lai viņi palīdz palielināt mūsu budžeta ieņēmumus, jo viņi apkaro ēnu ekonomiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 97. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 1, atturas — 58. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 98. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik, pozīcijas partijas, jūs ļoti aktīvi atbalstījāt skolas, tad jāatbalsta arī Preiļu rajona Rudzātu vidusskolas datorklases izveidošana un tās papildināšana. Tik tiešām tas ir diezgan notāls stūris, un tā datorklase un tie datori, kas būs izmantoti skolā, tie arī palīdzēs pagasta iedzīvotājiem, jo ne jau visi var būt tā labi apgādāti kā tie ekskluzīvie pagasti, kuri viens otrs ir izveidots Latvijā. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta. 10 000 — tā nav liela naudas summa, un par valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas nodrošinājumu es jums nolasīju tos ciparus, kurus viņi ieplānojuši 2002. gadam, un tur ir ļoti lieli izdevumi, kurus bez visādām sāpēm var samazināt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 99. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums skar Vaivaru nacionālo rehabilitācijas centru — medicīnisko rehabilitācijas bērniem ar kustību traucējumiem vietu nodrošināšanai. Mēs piedāvājam šim centram papildu finansējumu 100 000 latu un ņemam tos no muitas kontroles punktu būvniecības, kas ir praktiski pieaugusi, salīdzinot ar pagājušā gada skaitļiem budžetā, par 45,9 procentiem. Summāri tas ir par veselu miljonu. Tā kā mēs prasām tikai 100 000 nopietnai vajadzībai un redzam, kāda kārtība valda muitā un robežā. Es domāju, ka šeit Labklājības ministrijas ietvaros šī naudiņa nepazudīs un būs daudz racionālāk izlietota.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 100.priekšlikums — deputāta Leona Bojāra iesniegtais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi! Ir nepatīkami, ka mēs neatrodam naudu vajadzīgajiem ziedojumiem, lai uzturētu mūsu slimnīcas. Stradiņa slimnīcas nefroloģijas nodaļa. Tai ir vajadzīgi līdzekļi 91 000 apmērā, jo visa tā aparatūra, kas ir šinī nodaļā, un vispār nodaļa ir atpalikusi par kādiem 10–15 gadiem. Kas attiecas uz muitas kontroles punktu būvniecību, nu, fantastiskas summas tika ieliktas šajās celtnēs. Un kas tad tur ir? Parastās dzelzsbetona konstrukcijas samontē, un ar to beidzās tā muitas punkta būvniecība. Un īpašu arhitektūras celtni es tur neesmu redzējis, vienīgi, nezin kāpēc, tās dzelzsbetona detaļas ir ļoti dārgas Latvijā, lai gan citās valstīs tās ir ļoti lētas. Un arī tā montāža nav dārga.

Un, ja mēs paskatāmies, arī 2000.gadā tika nodots viens no robežkontroles punktiem, kur telefonizācijai bija izlietots pāri par 100 000 latu. Jūs varat iedomāties! Vienā muitas punktā uz apdzīvoto platību, kur uzturās tie visi darbinieki, nu varbūt 30 telefoni... tur bija ielikta summa 100 000 latu. Un, ja vēl fantastiskāk, bija divi pacēlāji trīstonnīgie... tie bija novērtēti par 200 000 latiem, kur varēja trīs smagās mašīnas “Scania” nopirkt.

Tāpēc, redziet, tā izšķērdība ir ļoti liela, un tāpēc šinī priekšlikumā Finansu ministrijai nekāda skāde nebūs, ja 91 000 būs pārdalīts par labu Stradiņa slimnīcas nefroloģijas nodaļai.

Jo Latvijas iedzīvotājiem tā ir vajadzīgi šīs nodaļas pakalpojumi, un viņi nedara tā, kā to dara 1.slimnīca, kura atsakās pieņemt slimniekus uz ārstēšanu.

Tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kaut jau uzstājās arī cienījamais kolēģis Bojāra kungs, un es zinu, ka jūs daudzi esat noguruši, sapņojat ātrāk nokļūt mājās, es aicinātu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt. It sevišķi es aicinātu atbalstīt visiem Saeimas ārstiem, kuri šeit sēž, kuri pastāvīgi avīzēs saka: “Mēs mīlam ārstus! Mēs rūpēsimies par slimniekiem!” Un tādēļ es gribētu atgādināt. Tās būtu vairāk vēršanās pie doktora Vidiņa, pie doktora Apiņa no Stradiņiem, kurš kādreiz tur ir ilgi strādājis, pie Jurdža kunga, tai skaitā, cik es zinu, doktori kādreiz bijuši arī Straumes, Ražuka un Ģīļa kungs. Varbūt vismaz šinī balsojumā jūs vecajai slimnīcai — Stradiņiem, šai nodaļai atradīsiet iespēju dot šo naudu, jo tā ir patiešām ļoti maza nauda. Un es vēlreiz atkārtoju: cienījamais kolēģis Bērziņa kungs diez vai apvainotos, un, ja jau muitas kontroles punktos ir tādas nekārtības, gadiem ilgi nevar sakārtot, tad varbūt tomēr 91 tūkstotis latu, ja tie tiktu atdoti nefroloģijas nodaļai Stradiņos, tas būtu patiešām normāls ieguldījums. Gan jau slimnīca jūsu ietekmē, cienījamie doktori, spētu šo aparatūru racionāli, pareizi, Latvijas tautai nepieciešami izlietot. Tāpēc es ceru, ka šajā balsojumā visa tā saucamā “ārstu mafija”, kas ir Saeimā, atbalstīs cienījamo Bojāra kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es saprotu, ka jūs aizkustināt Stradiņa slimnīca nevar un Leons Bojārs nevar. Bet man ir cits arguments. Patīkami ir atzīmēt vienmēr jubilejas. Šis ir jubilejas priekšlikums — 100. Nobalsojiet vienkārši, atbalstot to, ka tas ir 100.priekšlikums. Vismaz jums būs jautrāk un tīra sirdsapziņa par labi izdarītu darbu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 101. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz mērķdotāciju Alūksnes jaunās pils jumta kapitālajam remontam, — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 102. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums par naudas piešķiršanu Embūtes pagasta pamatskolas tualešu izbūvei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 56. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 103. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par Durbes pils renovāciju. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 104. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz samazināt par 13 tūkstošiem Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu un novirzīt 13 tūkstošus zinātniskās darbības nodrošinājumam. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 105. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz par 44 tūkstošiem samazināt Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu un novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 106. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums paredz par 2 miljoniem samazināt Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu un novirzīt to Labklājības ministrijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām ir nopietns jautājums. Vai mums atkal ir jāsagaida kā pagājušogad, tas ir, šogad pavasarī, kad māsiņas visas pulcējās pie Ministru kabineta, prasot normālu atalgojumu. Vai mums ir jāgaida tas brīdis, kad kārtējo reizi Labklājības ministrija varēs skaidrot, kāpēc liela daļa Latvijas māsiņu grib strādāt Norvēģijā. Tas šinī brīdī ir ļoti normāls sociāldemokrātu priekšlikums. Cienījamie kolēģi, priekšlikums būtu jāatbalsta. Negribētu pārvērst atkal šo nozaru strādājošos par ķīlniekiem, jo diemžēl reālajā dzīvē nekāds algu palielinājums nebija. Labklājības ministrija veiksmīgi uzrīdīja māsiņas virsū vai mēģināja sarīdīt starp slimnīcu vadību un māsiņām. It kā palielinot finansējumu pašai slimnīcai, bet lielākoties tas realizējās caur to, ka tika daļēji vismaz dzēsti slimnīcu parādi. Un reālais algu palielinājums pat nebija 10 latu daudzās vietās. Tā ir dzīves īstenība. Un tādēļ vajadzētu vismaz šajā budžetā, kas ir saistīts ar nākošā gada vēlēšanām, atbalstīt. Jo citādi, protams, var jau darīt nākamo soli, steidzīgi, pa kluso gada vidū kaut ko mainīt, teikt: nu, māsiņas, mēs jūs esam sākuši mīlēt visas Latvijā! Bet tas būs ļoti neglīti. Labāk rīkosimies godīgi un pārdalīsim šos 2 miljonus, lai viņas vismaz zinātu, ka nākamā gada sākumā būtu tomēr kaut kāds algu palielinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šis jautājums, kas skar medicīnas māsu algu palielināšanu, ir ļoti nopietns. Tāpēc arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija to ir iesniegusi. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projektu, tad, salīdzinot ar pagājušā gada cipariem, tas ir par 2 miljoniem 937 tūkstošiem 370 latiem lielāks nekā 2001.gadā. Pieaugums ir ļoti ievērojams. Ļoti ievērojams ir pieaugums, un tāpēc mēs uzskatām, ka, ņemot vērā to, kā strādā Valsts ieņēmumu dienests, šāds pieaugums nav pamatots. Un to mēs redzam kaut vai šajā pašā slavenajā 27.novembra “Panorāmas” sižetā, ka 40 latu apguvei bija vajadzīgi vairāki mēneši, jo savādāk nekādi šīm videokamerām nebija iespējams atrast risinājumu, lai tās varētu uzraudzīt mūsu robežu un mūsu valsts ieņēmumus. Es domāju, ka šie 2 miljoni varētu palīdzēt daudz vairāk Latvijas iedzīvotājiem, nekā viņus bezmērķīgi ieguldot tieši mūsu muitā un Valsts ieņēmumu dienestā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi! Diena jau vēl ir gara. Un tāpēc es gribētu pateikt šādus vārdus. Varbūt tas atvēsinās vienu otru.

Šodien daudzi aizstāv Latgali, bet viens no Latgales gudrākajiem vīriem, kurš faktiski nebija mācījies skolā nevienu ziemu, toties uzrakstījis daudzas grāmatas un atziņas, un tas ir Andrievs Jūrdžs, jā, Jurdža attāls radinieks, viņš teicis gudrus vārdus. Pavisam īsi: “Viens viltīgs draugs,” viņš raksta, “var nodarīt vairāk ļauna nekā daudzi ienaidnieki.” Man tas ienāca prātā, ieskatoties grāmatā, kas šodien te ir nopērkama. Šos vārdus..., jo, izrādās, šie viltus draugi prasa šodien... redziet, 2 miljonus, 1 miljonu, 100 tūkstošus, 150 tūkstošus un tā tālāk. Ja saskaitītu to kopā — es neesmu mēģinājis, vai tie ir 200 miljoni vai 50 miljoni, bet nu aptuveni — no budžeta nekas neiznāktu, draugi mīļie! Kas tad sanāktu tad, ja mēs patiešām klausītu jūsu vārdiem un atbalstītu šīs absurdās lietas? Budžets netiktu pieņemts. Saprotiet, un tā ir ļoti liela būtiska lieta. Jūs pat sociāldemokrāti iesniedzāt pieprasījumu komisijā, kuru godprātīgi izskatījām, pieprasījumu par to, kāpēc “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK faktiski... vai vispār bija teikts, kāpēc valdība aizkavē budžeta pieņemšanu uz veselu mēnesi. Šī aizkavēšanās uz vienu mēnesi medicīnai deva un dos pēc budžeta apstiprināšanas apmēram 21 miljonu. 21 miljonu! Tajā skaitā, ko jūs tagad runājat par mediķu algām, ja nemaldos, apmēram 6,5 miljoni būs novirzīti mediķu algām, premjers māj ar galvu. Tā tas ir. Lūk, draugi mīļie, tā tas ir, nevis vienkārši vārdos izlikties par draugiem un kritizēt par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK patiešām iestājas par mediķiem un rezultātā saņēma 21 miljonu papildus šogad, tas ir, nākamajam gadam, bet nevis šādā te veidā tagad nākt un apelēt pie mediķu sirdsapziņas.

Paskatieties, cik mēs jauki, skaisti un labi! Gribam jums iedot vēl 2 miljonus. Bet, ja iedos... Var jau šādā te veidā sabalsot, es teicu jau sākumā. Tie ir viltus draugi! Tāpat kā Bojāra kungs. Jūs esat sarakstījis pusi no šīs grāmatas ar saviem priekšlikumiem. Jūs maldināt šos cilvēkus, jo jūs solījāt viņiem, ka viņi, iespējams, dabūs naudiņu. Bet jūs to izdarījāt tikai savas, tā sakot, popularitātes celšanai, pats zinot un runājot ar šiem cilvēkiem, ka jūs nedabūsit nevienu santīmu, jo jūs nesaskaņojāt šīs lietas ar budžetu, ar reālo budžetu un budžeta struktūru. Tur jau ir tā lieta. Tāpēc ieklausieties! Ieklausieties Andrieva Jūrdža vārdos, ka viens viltīgs draugs var nodarīt vairāk ļauna nekā daudzi ienaidnieki.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Es klausījos un brīnījos par savu kolēģi Tabūna kungu, kas laikam cer, ka mēs no draugiem kļūsim ienaidnieki. Veltas tavas cerības! Ja tu domā, ka es ļoti viltīgs esmu un nesaku, ko domāju, tu atkal kļūdies. Bet tev ir tiesības kļūdīties. Senie latīņi ir teikuši, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, bet muļķīgi ir no kļūdām neatteikties. Pienāks laiks, kad Tabūna kungs atteiksies no saviem maldiem. Bet lai viņš pašreiz dzīvo savos maldos. Es gribētu pateikt sekojošo. Nu jau trīs gadus pēc kārtas Valsts ieņēmumu dienestam katru gadu tā modernizācijai mēs atvēlam 3 miljonus vairāk nekā iepriekš. Nu vai tad tā nav lieliska situācija? Un tā mēs tikai ejam un ejam uz priekšu. Es jau minēju. Šogad pieaugums ir 2 937 370 lati. Tāds ir pieaugums, par ko jūs nobalsosiet, kolēģi Tabūn! Es saprotu, ka jums ir tīra sirdsapziņa, ka nevajag apelēt pie jūsu sirdsapziņas, bet mums gan laikam tiem sociāldemokrātiem, jūsuprāt, ir appelējusi sirdsapziņa. Es domāju, ka jums vajadzētu reizi par visām reizēm padomāt, vai tad īsti draugi nenorāda uz kļūdām? Vai tad jūs paši nedzirdat, ka īstenībā situācija ir tāda, ka VID darbībā, Valsts ieņēmuma dienesta darbībā ar šiem 3 miljoniem katru gadu vairāk nekas būtiski nav mainījies. Vai tad Tabūna kungs to nav pamanījis? Vai tad viņš “Panorāmu” vairs neskatās? Skatās. Viņš zina šo situāciju, tāpēc arī padomāsim, kuri ir īstie draugi, kuri viltus draugi, kuri kļūdās, kuri maldās, kuri saka pareizi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Mīļie draugi! Viltīgie draugi un pārējie draudziņi arī! Tātad, tā vai savādāk, ļoti interesanti sanāk. Tad, kad valdošās koalīcijas deputāti rūpējās par savām dzimtajām mājām, mīļajām pašvaldībām, no kurienes nākuši, par kādas mīļas, jaukas skolas datoru iegādi, jumta remontu, tas viss ir kolosāli normāli. Starp citu, to tiešām var atzīt par normālu.

Bet pašlaik runa ir par valdības solījumu pildīšanu. Un valdība, tā vai citādi, jau vairākas reizes bija griezusies ar tādu mīļu, jauku, skaistu saukli, ka mēs tomēr saudzēsim savas Latvijas medicīniskās māsas, nelaidīsim uz Norvēģiju. Būtībā tas ir vesels slānis cilvēku, kuri ir noticējuši... starp citu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir tomēr jūsu ministrs, strādā tur un nemaz tik slikti nestrādā.

Un tagad, kad sociāldemokrāti kā opozīcijas partija konstruktīvi vēlas palīdzēt tieši valdošās koalīcijas ministram, lai būtu vieglāk strādāt, pildīt solījumus, nostiprināt kadrus, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts, paldies, vismaz nosauca par mīļajiem draugiem, varēja nosaukt vēl savādāk... bet jebkurā gadījumā, visu laiku klausoties Tabūna kungu, man bija tāda viegla doma — ja es būtu runājis šo runu Tabūna kunga vietā, Straumes kungs laikam man būtu aizrādījis, kas es nerunāju par lietu. Jo būtībā tur runa bija par medicīnas māsu algām, nevis par mūsu mīļo draugu pašsajūtu. Tā ka tomēr es vēlos, lai jūs nobalsojat par vai pret. Es domāju, ka opozīcija nobalsos par algu palielināšanu māsām, bet jūs jau, nu, kā atļaus sirdsapziņa.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs, jūs tik tiešām esat slinks, kā pateica jūsu aizsardzības ministrs, ka neskaitāt ciparus. Kā tad jūs, būdams Saeimas deputāts, nesaskaitāt ciparus. Ar kādu tad pārliecību jūs ejat balsot par valsts budžetu 2002. gadam, ja jūs nerēķināt pat ciparus? Vajag to darīt! Tas ir pirmais.

Otrais. Nevajag runāt. Kas saskaņoja 651., 652., 653. priekšlikumu? Jūs man pasakiet! Kad tas parādījās Saeimā, Tabūna kungs? Un jūs nobalsosiet par to! Un tur aizies desmitiem miljonu. Par to vajag runāt! Un redziet, viltība ir tā, ka jūs neredzat, kur aiziet naudas līdzekļi, bet jūs runājat!

Tāpēc nevajag būt slinkam un nevajag citus apvainot. Un tagad jūs paskatieties papildus, jūs sakāt, kur paliks... no kurienes parādīsies budžets... 21 miljons, ja, papildus. Kādā veidā tas parādījās Labklājības ministrijā? No 140 miljoniem, kurus Latvija paņems parādā, Tabūna kungs! Arī šo ciparu vajag atcerēties. Un es jums varētu nolasīt tos solījumus, kurus jūs parakstījāt, ejot uz 7.Saeimu, Tabūna kungs! Un te ir rūpes par veselības aprūpi, par medmāsām, par mūsu iedzīvotājiem! Jūs to esat aizmirsuši, jo ir pagājuši trīs gadi.

Un ko es vēl gribēju pateikt? Jūs diemžēl maldināt cilvēkus. Jūs maldināt... arī jūs, Tabūna kungs. Kaut Tautas frontē jūs ļoti labi uzstājāties — gods un cieņa! Bet tagad jūs esat aizmirsis savus solījumus. Tas ir pirmais. Otrais — jūs nerūpējaties par latvieti. Par viņa izdzīvošanu, jo latvietim izdzīvošana ir tikai Latvijā. Citas zemes latvietim nav. Bet arī par to jūs parakstieties, lai izpārdotu, un tas notiek ar jūsu palīdzību.

Un, kas attiecas uz modernizāciju šim slavenajam Valsts ieņēmumu dienestam, sakiet, lūdzu, viņi ir pilnīgi apgādāti tagad? Kāpēc viņi papildus pieprasa 479 000 mēbelēm? 479 000 mēbelēm! Un līdz šim laikam kā nebija svaru uz robežas, tā nav, Tabūna kungs! Un jūs varat aiziet un par to pārliecināties! Un kontrabanda kā zēla, tā arī zels. Un jūs paši tagad redzat, pie kā esat nonākuši, ka nevarat atrast galus tūkstošiem tonnu gaļas. Paldies! Priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Bet žēl patiešām, ka arī labklājības ministrs... Bet mēs tā maldāmies, Tabūna kungs. Kāpēc labklājības ministrs neuzstājās, ka nu tā opozīcija kārtējo reizi tik drausmīgi samelojusies, pilnīgi izlaupīt gribēdama Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekta naudu. Nu, pasakiet tad, par cik latiem nākamgad māsiņām būs algu paaugstinājums?

Protams, es saprotu, Tabūna kungs, nāk vēlēšanas. Man jau patiešām nebūtu jārunā, un arī kolēģiem no sociāldemokrātu frakcijas nebūtu jāraksta, jo mēs jau organizēsim tos māsiņu gājienus pie Ministru kabineta. Un patiešām tad Andrim Bērziņam būs jākrata atkal galva, iznākot ārā uz kāpnēm un skaidrojot, kādēļ ir 50, 60, 70 latu algas medmāsām un kā par tādu naudu var izdzīvot. Kādēļ medmāsām jāstrādā divas maiņas un cik paliek produktīvs šis darbs? Un, Tabūna kungs, patiešām jums kā sportistam nav jāuztraucas par veselību. Bet, nedod Dievs, ja jūs nokļūsiet pie māsiņas, kura ir strādājusi divarpus maiņas, lai nopelnītu ģimenei kaut kādu atalgojumu. Es nezinu, kā viņa uz jums skatīsies un kā viņa jūs ārstēs. Tā ir dzīves īstenība. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu. Man negribas kopā ar arodbiedrībām nākamgad atkal organizēt gājienus uz Ministru kabinetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. priekšlikumu. Lūdz rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 107. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pārskatot visus tos dokumentus, kuri pavada mūsu budžetu, man nebija slinkums, kā pateica Kristovska kungs, pārskatīt arī izdevumus, kas aiziet VID modernizācijai. Pieci gadi pa 3 miljoni mēs ieliekam iekšā modernizācijai, un nekas tur nav redzams. Jo, paskatieties, kādi cipari. Piemaksas pie algām 2002.gadā būs 886 tūkstoši, kancelejas preces — 188 tūkstoši, kustamie īpašumi pusotra miljona vērtībā tiks iepirkti, ja, kancelejas mēbeles — 479 tūkstoši, kapitālie izdevumi — 3 miljoni un datori par 478 tūkstošiem. Tie vienam dienestam ir ļoti lieli izdevumi! Un, ja jūs tagad, Tabūna kungs, varat pateikt, ka mums nav nekāda pamata pārskatīt tos ciparus, tad jūs ļoti maldāties. Un Stradiņa slimnīcas anestezioloģijas dienestam ir vajadzīgi 95 tūkstoši, jo tā aparatūra, kas ir šinī slimnīcā, tā ir 20, 25 gadu veca. Nu tad vajag būt kauna lietai, ka mēs nevaram to atbalstīt un ka mēs neatrodam naudu 10 gadu laikā. Es nevaru saprast, kā jūs varat vienu otru reizi pateikt to, ko jūs patiešām nezināt, negribat zināt, arī varbūt tikai no slinkuma. Un es atgādinu vienu no izteicieniem, kuru viena partija apsolīja Latvijai: “Latvijas nākotne ir veseli un laimīgi bērni, kuri runā pareizā latviešu valodā un nekaunās saukt sevi par šīs valsts pilsoņiem.” Tad atcerieties šo solījumu, ko jūs esat devuši. Un kāpēc jūs to nepildāt? Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu griezties pie runātāja, šinī gadījumā — pie Leona Bojāra, un nedarīt vienu lietu. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, arī es esmu šīs partijas biedrs, vadu Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Mēs bijām viena no tām komisijām, kas 2000.gada maijā vispār sāka ļoti nopietni pievērst uzmanību austrumu robežai, tās būvniecībai, izmaksām, un detalizēti mēs gājām soli pa solim uz priekšu, izvērtējot visu šo procesu. Tālāk. Mēs esam iesnieguši arī par šīm nekārtībām, ko konstatējām, šīs nekārtības. Mēs esam griezušies gan Ģenerālprokuratūrā, gan griezušies arī pie atbildīgām institūcijām un, strādājot kopā ar viņām, centušies novērst visas šīs negācijas, kas ir bijušas.

Ja mēs runājam par VID modernizāciju. Valsts ieņēmumu dienestam ir ļoti liela nozīme, lai iekasētu naudu valsts kasē. Mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, esam arī konstatējuši, ka, lai šo procesu varētu veikt kvalitatīvi, šo naudas iekasējumu uz robežas, kas ir ļoti būtisks, ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi. Nevajag uzreiz uztvert tā, ka šie līdzekļi netiks ieguldīti vietā un lietā. Šobrīd varu apliecināt, ka mūsu komisija arī turpmāk sekos līdzi, kā notiek šo līdzekļu izlietošana, kā notiek robežas modernizācija, un, es domāju, atbildīgām amatpersonām, ja gadījumā viņas būs rīkojušās, nu, teiksim, nolaidīgi vai kā savādāk, būs jāatbild par saviem darbiem. Par to mēs rūpēsimies, bet šobrīd nevajadzētu noņemt šeit no šī Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas modernizācijas. Tā būtu ļoti rupja kļūda! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Kuduma kungs! Jūs tik tiešām pateicāt pareizi, bet jūs atceraties, kā pagājušajā vai aizpagājušajā gadā mēs skatījāmies rēķinus, kuri bija iesniegti par robežpārejas uzbūvi. Jūs ļoti labi atceraties. Un paskatieties, kādas tur bija iestrādātas fantastiskas summas, kuras neatbilda nekādiem izpildu darbiem. Nu tā taču bija krāpšana! Un jūs ļoti labi zināt, kas notiek uz tās robežas ar elektroniskajām sistēmām. Vai tik tiešām visi tie ieraksti nevar funkcionēt? Visu laiku zibens nepārtraukti sper tikai uz vienas robežas nezin kāpēc. Un kas attiecas arī par tālāko darbu. Jā, tā ir jākontrolē! Un ir jākontrolē strikti, nevis tā kā līdz šim, ka naudas līdzekļi tiek izlietoti. Celtniecību uz Latvijas robežas veic Igaunijas firma, kura atrodas Tallinā, bet visus darbus izpilda Latvijā. Kāpēc tad tādi brīnumi notiek? Kāda ir naudas aprite? Jūs neesat pārbaudījuši? Vajadzēja taču pārbaudīt. Latviešiem neuztic uzcelt savu robežpāreju. Kuduma kungs, jūs to ļoti labi zināt un atceraties. To ceļ igauņi, igauņu firma ar latviešu darbaspēku un Latvijas speciālistiem. Vai tad tā ir kārtība Latvijā? Vai tad mūsu firmu nav, kas ceļ robežpāreju, vai tad tur ir kādi īpaši objekti? Nav tur nekā tāda. Tās ir parastas dzelzsbetona konstrukcijas montāžas telpas. Tā ka tas tomēr ir jāatbalsta, jo Stradiņa slimnīcai ir jāpalīdz! Modernizācijai ir pietiekami. Mēbeles par pusmiljonu — tas ir ļoti daudz!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 108. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 109. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Atkal Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija griežas pie jums ar priekšlikumu palīdzēt valdošās koalīcijas ministrijai — Kultūras ministrijai. Atgādināšu to, ka šoreiz jūs varat nepiesaukt arī Rīgas domi, kura jau tā šim muzejam palīdz, un atgādināšu varbūt to, ka, tā vai savādāk, tas ir viens no vecākajiem muzejiem, kurš ir izvietots Doma baznīcas kompleksā, un palīdzība šim muzejam vienlaicīgi būs palīdzība arī šim kompleksam. Tāpēc es domāju, ka tas būs pietiekami normāls balsojums, ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, tas būs normāls atbalsts, pašlaik Latvija tiek prezentēta kā viena no kultūras galvaspilsētām. Un domāju, ka palīdzēt Kultūras ministrijai būtu svēts mūsu deputātu pienākums, jo jūs ļoti bieži runājat ar sāpēm balsī un asarām acīs par to, kā jūs mīlat kultūru. Lai jums Dievs palīdz pareizi nospiest to pogu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 110.— deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 111. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 111.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es atbalstu šo priekšlikumu, ko ir izvirzījusi komisija, un uzskatu faktiski, ka šis instruments tiek laists apgrozībā ar lielu, lielu nokavēšanos, kopš mēs esam atguvuši neatkarību. Tam vajadzēja būt daudz agrāk laistam apgrozībā. Un šeit es gribētu tikai teikt vienu. Par cik šeit piedalās Ministru prezidents Bērziņa kungs un šī ir nopietna summa Hipotēku un zemes bankas kapitāla palielināšanai, un tas ir mājokļu kreditēšanas programmas realizācijai, ka šeit acīmredzot sekos zināmi noteikumi šai programmas realizācijai, un, protams, vēlams būtu, lai šis kredītprocents nepārsniegtu 9%, protams, būs sāpīgi, ja tur būs vēl kaut kādi blakus izdevumi par projekta izskatīšanu, apdrošināšanu, novērtēšanu un tā tālāk. Un otrs būtu nosaukt arī solīdi termiņu, kā tas starptautiskā praksē ir ar dzīvokļu, mājokļu kreditēšanu. Bet es gribu vērst uzmanību sevišķi uz vienu lietu. Šis ir it kā tendēts uz daudzdzīvokļu māju kreditēšanas programmas realizēšanu. Mēs ļoti vēlētos tad, kad Ministru kabinets atgriežas pie šī jautājuma par šiem noteikumiem jeb nosacījumiem, ka tomēr lai te nepazustu arī to mājokļu modernizācija, kas ir bijušajos kopsaimniecību centros, tā ir parasti divstāvu apbūve, tur var būt četru dzīvokļu, sešu vai astoņu dzīvokļu mājas, lai pakļautos ne tikai lielpilsētu dzīvojamās mājas zem šī instrumenta, un sevišķi svarīgi, kas it kā no projekta ir izslēgts, lai tam pakļautos arī individuālās mājas laukos. Viendzīvokļa mājas modernizācijai. Un šeit nevajag lielus kredītlīdzekļus, lai sakārtotu ūdenspiegādi, lai sakārtotu sanitāros mezglus, tuvinātu pilsētas līmenim, un šo aspektu gan nekādā ziņā nevajadzētu no šī ilgtermiņa kreditēšanas mehānisma izlaist. Tātad individuālo māju modernizācija, rekonstrukcija arī lauku apvidos, ne tikai daudzdzīvokļu māju. Tas ir ļoti būtiski. Lai neiznāktu tā, ka tagad mēs iedodam, teiksim, autoceļu fondā tur 10 miljonus sakarā ar akcīzes nodokļa pārdali jeb atgriešanos vecās attiecībās, ka dažs labs jau šī fonda jeb attiecīgās ministrijas tur ierēdnis saka, ka, lūk, tie 10 miljoni gan nebūs lauku ceļiem, tie būs vispirms valsts nozīmes ceļiem, pa lauku ceļiem maz braukā un tā tālāk.

Tāpēc vēlētos šo dāsno summu, kas veltīta šai lietai, kur, piemēram, Lietuva sen ir pagājusi uz priekšu, pirmajā Latvijā bija procents tikai 2–4 procenti šiem mājokļiem, ka lai šī individuālā apbūve neizpaliktu no šī kopējā mehānisma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi par 111.priekšlikumu? Iebildumu nav. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk lūdzu!

V.Balodis. 112. — Juridiskās komisijas priekšlikums par Valsts prezidentes Kancelejas nodrošinājumu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 113.— Ministru kabineta priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Balodis. 114. — Ārlietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 115. — deputātu Inkēna, Birkava, Birznieces un Muciņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam, jo tas ir no valsts uzbūves viedokļa ļoti svarīgs. Mēs lūdzam piešķirt naudu nevalstiskai organizācijai. Kā jūs varbūt labi zināt, mēs šeit, Latvijas Saeimā, esam sakārtojuši vienu no labākajiem sadarbības veidiem starp valdību un Saeimu — parlamentu — Eiropas jautājumos. Bet mūs pēc nepilniem diviem gadiem vai pēc pilniem diviem gadiem gaida referendums. Diemžēl mēs — nedz valdība, nedz arī Saeima — nemākam labi, atklāti un sirsnīgi, es teiktu, runāt ar savu sabiedrību. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka nevalstiskās organizācijas daļēji pilda šo mūsu funkciju. Es gribu teikt, ka šī nevalstiskā organizācija tieši tajā pašā laikā, kad mēs Saeimā sākam izstrādāt Latvijas viedokli par Eiropas nākotni, arī diskutē par šo pašu problēmu un dara ne mazāk kvalitatīvi kā mēs. Viņi pilda valstisku funkciju, un tas ir pareizi, ka mēs atbalstām šāda veida darbību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu par 115.priekšlikuma atbalstu nav.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 116. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 117. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 118. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 119. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 120. — deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 121. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 122. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirms pusdienām debatēs deputāti no pozīcijas partijām pāris reizes pārmeta opozīcijai to, ka mēs visu laiku mēģinām lūgt naudu noēšanai, izmantot tur, kur nekādas atdeves nebūs. Šis ir viens no opozīcijas priekšlikumiem jums ieguldīt naudu tur, kur valsts budžets nākamajā solī varēs naudu saņemt. Ne tik sen notika ļoti veiksmīga vizīte Kazahstānā Latvijas Ministru prezidenta vadībā, kur devās arī uzņēmēji. Un viens no smagākajiem jautājumiem bija tieši tas, ka Kazahstānas pārstāvniecība ir Viļņā, kaut vai tāpēc, ka šie sakari ar Kazahstānu spēcīgāki ir Lietuvai. Un tika runāts par to, ka ir ļoti nepieciešams attīstīt Latvijas–Kazahstānas attiecības, un viens no ceļiem varētu būt tieši tas, ka Latvijas pārstāvniecība būtu Astanā, kas ir Kazahstānas galvaspilsēta, kas izveidotu gan labākas attiecības, gan ciešākas saites starp Kazahstānas un Latvijas uzņēmējiem, saīsinātu šo ceļu.

Attīstot šo ceļu, tirdzniecības ceļu, sadarbības ceļu, celtniecības ceļu, domāju, Latvijas sabiedrība iegūtu pietiekami daudz, tajā skaitā iegūtu arī valsts budžets. Un, ņemot vērā to, ka tas bija netiešs, bet arī Latvijas valdības solījums attīstīt šos sakarus ar Kazahstānu, es domāju, ka valdošās koalīcijas interesēs būtu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 123. — deputātes Helēnas Soldatjonokas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 124. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šodien pozīcija svēti teica, ka ir jāatbalsta mazie uzņēmēji, mēs esam par to, lai paceltos dažādā veidā ražošana, Latvijā būtu darba vietas un viss pārējais. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jā. Jūs mierīgi izmantojat šo pozīciju, tāpēc 120 tūkstoši ir jāatdod īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai, jo to tik tiešām vajag. Tā ir vienīgā organizācija (es jau atkārtojos), kura palīdz maziem un sīkiem uzņēmumiem laukos organizēt savu ražotni vai apstrādāt laukus, vai vēl kādu netradicionālo produkcijas audzēšanu. Kāpēc jūs to negribat atbalstīt, cienījamie pozīcijas deputāti, tas tik tiešām nav saprotams. Nav saprotama arī valdības rīcība. Jo tagad paskataties, visdažādākā veidā tomēr mēģina atrast, kādā veidā ražot dīzeļdegvielu Latvijā no rapša. Kāpēc tad tas nav jāatbalsta? Čehijā, kura piegādā šo aparatūru, jau ir kādas 10 nelielas rūpnīcas, un tās diezgan daudz apgādā savu valsti ar savu dīzeļdegvielu. Tātad mūsu līdzekļi budžetā netiks izlietoti, pērkot degvielu no citām valstīm. Tas taču ir jāatbalsta, cienījamie kolēģi! Un es vēlreiz atkārtoju, ka īpaši atbalstāmo reģionu tā aģentūra, kas darbojas, tā ir vienīgā, kas strādā tajos rajonos, kur vispār nav nekādas ražotnes. Un viņu projekti, kuri tiek realizēti, tik tiešām nes augļus. Un pats galvenais, ka apmēram pēc diviem trim gadiem tie līdzekļi, kuri ir iedoti šiem uzņēmējiem, atgriežas budžetā nodokļu veidā. Kāpēc neatbalstīt tādu priekšlikumu, un kāpēc īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai neiedalīt to pusotra miljona latu, kuri ir vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 125. — deputāta Burvja priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tā vai savādāk, šodien, kā jūs pamanījāt, ļoti daudzi deputāti atšifrē savas dzīves un dzimšanas vietas, palīdzot tām vietām, kur viņi ir tuvāk saviem personīgajiem vēlētājiem. Ja jūs pamanījāt, opozīcijas deputāti nepiedāvā šādus priekšlikumus. Viņi piedāvā tieši konstruktīvus priekšlikumus, kur varētu palīdzēt pozīcijas partijai... partijām, valdošajai koalīcijai veiksmīgāk strādāt valsts pārvaldē. Tātad, tā vai savādāk, tā ir konstruktīva palīdzība tieši jums. Šajā gadījumā atkal opozīcija piedāvā ar jūsu palīdzību dot palīdzīgu roku Iekšlietu ministrijai, tērēt mazāk līdzekļu uz visādu pagaidu darba grupu veidošanu, bet izveidot vienu nopietnu struktūru, jo jūs ļoti labi zināt, ka pasūtījuma slepkavības Latvijā ir izplatījušās. Pēdējais gadījums bija pietiekami nepatīkams. Un, lai tādu gadījumu būtu mazāk, ir jānodrošina šādu pasūtījuma slepkavību atklāšana. Tāpēc es piedāvāju jums nopietni apdomāt, kā palīdzēt jūsu izvirzītajam, jūsu apstiprinātajam, noturētajam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, jūsu ministram Marekam Segliņam. Un palīdzēt tieši ne vārdos, bet darbos, nobalsojot par šādu finansēšanas sniegšanu šādas struktūras veidošanai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Balsosim par 125. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 126. — deputātu Kezikas, Ketlera un Lāčplēša priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 127. — deputāta Mežecka priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 128. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav guvis Budžeta komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 129....

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 128.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 129. — deputāta Ilmāra Geiges priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Latvijas valdība 1997.gadā, dibinot Ventspils augstskolu, manā rīcībā ir visi dokumenti, un slēdzot līgumu ar Ventspils domi par finansēšanas kārtību, uzņēmās saistības no 1999.gada 1.janvāra nodrošināt Ventspils augstskolas finansējumu atbilstoši valsts noteiktajam studentu skaitam šajā augstskolā un, finansējumu aprēķinot, ievērot attiecīgās studentu apmaksas programmas valstī attiecīgā budžeta gadā. Uzskatu, ka tas bija ļoti svarīgs dokuments, kas bija arī jāpilda. Bet redzam pretējo. Līgums netika pildīts no iepriekšējām valdībām, gan no Krištopana, gan Šķēles valdības. Un arī es esmu neizpratnē par šādu rīcību, par to neizpratnē ir Ventspils augstskolas studenti, Ventspils dome. Līgumā paredzētās saistības valdības ignorēja līdz 2001.gadam, kad, pieņemot šā gada budžetu, ar grūtībām finansējums tika atvērts, kaut arī bija tikai puse no tā, kas pienākas saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas noteiktajiem finansēšanas normatīviem.

Atgādinu, ka šo valdību no 2002.gada maija vada “Latvijas ceļa” pārstāvis Andris Bērziņš. Kopējais Ventspils augstskolai nepiešķirtais valsts budžeta finansējums no 1999.gada līdz šim gadam sastāda 474 304 latus. Tajā skaitā 1999.gadā — 158 tūkstoši, 2000. gadā — 197, 982 tūkstoši un 2001. gadā — 118, 322 tūkstoši. Šo mācību darba nodrošināšanu ar nepiešķirto finansējumu, lai nodrošinātu normālu augstskolas darbu, bijusi spiesta segt Ventspils dome, tērējot līdzekļus, kurus bija paredzēts ieguldīt augstskolas un tās infrastruktūras tālākajā attīstībā. Nepiešķirtā finansējuma dēļ uz šo brīdi ir aizkavējušies plānotie remontdarbi, nepietiekams vietu skaits dienesta viesnīcā, tāpat ir nepieciešams iegādāties jaunākā tipa datorus, kas šobrīd ir jau fiziski un tehnoloģiski novecojuši, it sevišķi, ja ņem vērā augstskolas plānoto un ar augstākās izglītības padomju un ar Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotu informāciju, tehnoloģijas studiju virziena atvēršanu augstskolā 2002.gadā.

Ventspils augstskola ir augoša augstskola. No gada gadā studentu skaits turpina pieaugt. Studenti nāk no apkārtējiem rajoniem. Ventspilnieku skaits augstskolā ir ap 20% no visa studējošo skaita. Kopējais studentu skaits šinī akadēmiskajā gadā augstskolā ir 550 studenti, un bez vietas dienesta viesnīcā uz šodienu ir 190 studenti, kā jau minēja, tieši šī parāda dēļ. Šā gada februārī Ventspils augstskola iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijai 3 projektu pieteikumus valsts investīciju programmai 2002.gadam par 480 534 latiem. Šīs investīcijas bija nepieciešamas augstskolas tālākai attīstībai, kas būtu ļāvušas segt izdevumus uzsāktai kvalitatīvai nepieciešami materiālajai bāzei vai nodrošinātai studiju programmu realizācijai informācijas tehnoloģijās un lietojumos. Šī investīciju projekta realizācija ļautu pabeigt arī uzsākto kapitālo remontu ēkā, kurā izvietotos augstskolas mācību telpas un studentu dienesta viesnīca. Diemžēl neviens no iesniegtajiem investīciju projektiem nav atbalstīts 2001.gadā, un nav arī zināms, kā tas tiek prognozēts turpmākajos gados. Vismaz augstskolai tas nav zināms. Biju cerējis, ka, izskatot šos priekšlikumus Ministru kabinetā, vismaz varbūt šogad daļēji sāks finansēt un atdot šo parādu, bet diemžēl ne. Toties budžetā šodien mums būs jāatbalsta daži ne visai skaidri galvojumi, par kuriem deputātiem šodien būs jāizsaka sava attieksme. Es aicinu kolēģus atbalstīt šo manis iesniegto priekšlikumu, tā atdodot parādu Ventspils augstskolas studentiem. Ļoti ceru, ka šo manu priekšlikumu atbalstīs visi bijušie izglītības ministri, kas ir darbojušies šajās iepriekš minētajās valdībās, tā kompensējot līguma nepildīšanu savas darbības laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Viens no civiltiesību pamatprincipiem ir — līgumi ir jāpilda! Un būtībā man gribētos jūs lūgt tomēr atbalstīt Geiges kunga priekšlikumu viena vienkārša iemesla pēc. Tā vai savādāk, ja līgums ir parakstīts, tad Ventspils pilsētai ir tagad visas tiesības griezties tiesā. Tiesā pret Latvijas valdību. Mēs vēl neesam pieraduši pie tādām tiesām, bet agri vai vēlu tas kādreiz sāksies. Un, zinot Ventspils mēra raksturu, es domāju, viņš varētu būt pirmais, kurš šo, manā skatījumā, pareizo tradīciju, varētu arī uzsākt. Bet kā tas izskatīsies starptautiskajā plāksnē Latvijas prestižam, nu par to jūs varat domāt paši. Un, tā vai savādāk, ja līgums ir parakstīts, tas ir jāpilda. Pretējā gadījumā tas, ka jūs bieži netīšām piemānāt savus vēlētājus, šeit nodziedot viņiem slavas dziesmas un neizdarot to, kas solīts, tas jau ir viens. Bet, ja tas attiecas jau pret struktūrām, tas nozīmē, ka vairāk nekad nav uzticības valsts struktūrām kā tādām. Tā ka es lūdzu jūs atbalstīt Geiges kungu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. — deputāta Geiges priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 2, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 130. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 131. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 132. — deputāta Muciņa, Damberga priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 133. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cik patīkami, kā jūs skaisti daliet naudu — nav atbalstīts, atbalstīts. Nu, kā pienāk opozīcija vai sociāldemokrāti, protams, ka tur jau atbalstīts nav. Bet — zinātniskās darbības nodrošināšana. Mēs dzenam jokus. Visa lieta ir tā, ka nav saprotams, kāpēc paceļas roka pozīcijai neatbalstīt zinātni. Jebkurā valstī attīstīta zinātne ir goda lieta un valsts bagātība. Latvijai dabas bagātību diemžēl nav, bet toties ir liela intelektuālā bagātība, un tā ir jāpapildina. Ja mēs paskatāmies slavenās izmaiņas Pensiju likumā, kad atņēmām tiesības strādāt pensionāriem, tajā skaitā arī zinātniekiem, nesaņemot pilnu pensiju. Kas tad iznāca? Iznāca tas, ka daudzās augstskolās... no daudzām augstskolām bija spiesti aiziet zinātnieki, kuri varēja strādāt. Bet vēl jau lielākā nelaime ir tā, ka līdz 1995. gadam Latvija zaudēja pāri par 7000 zinātnisko darbinieku, kuri aizbrauca strādāt uz citām valstīm, jo te viņiem nebija darba vai bija ļoti zems atalgojums.

Nākamajā vilnī — līdz 1998.gadam aizbrauca 3000 zinātnieku un augstas kvalifikācijas speciālistu. Un tagad mums aizplūst jaunatne. Jūs ļoti labi zināt, ka Eiropas Savienības valstis, arī Savienotās Valstis, augstas kvalifikācijas speciālistus pieņem bez visādām ierunām. Un tagad, kas tad turpmāk strādās Universitātē kā pasniedzēji, kā zinātnisko laboratoriju vadītāji, ja mēs neatbalstām zinātni, ja mēs nenodalām tai naudu no budžeta, lai tā varētu normāli attīstīties, bet ne nīkuļot.

Tā ir mūsu valdības vaina, un agri vai vēlu parādīsies arī tie augļi. Jūs tikko noraidījāt kolēģa Geiges priekšlikumu par atbalstu Ventspils augstskolai, bet tas nav. nekas jauns Jo visi ministri solīja atbalstu Āgenskalna Katoļu ģimnāzijai, un tas arī palika tikai solījumu līmenī, un to summu, kuru bija svēti apsolījuši kardinālam, to nemaksāja un neiedalīja. Un tāpēc arī nākošais bija tas, ka mēs, ignorējot mūsu zinātni, likvidējām Salaspils reaktoru, kurš varēja ļoti labi pelnīt naudu, arī Baldones astrofiziskā observatorija tika daļēji iznīcināta. Nu, labi, atradās entuziasti, kuri vēl izmanto Ventspils radioteleskopu. Tāpēc zinātnei 250 000 ir jāiedala. Tas ir mūsu goda pienākums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 134. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalsīts.

V.Balodis. 135. — deputātu Lāčplēša, Seiksta, Kezikas priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 136. — deputātu Lāčplēša, Seiksta un Kezikas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 137. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 138. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 139. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 572. — priekšlikums par šo pašu tēmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 140. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 141. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 142. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 143. — deputāta Bunkša priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 144. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 144.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Jautājums skar likumu par dzelzceļu, un ir pilnīgi skaidrs un es varu aicināt šeit arī satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu tribīnē. Viņš jums pateiktu tieši to pašu, ka nav valsts dotāciju ne dzelzceļa infrastruktūrai, ne pasažieru pārvadājumiem. Likums netiek pildīts. Izdalīti katru gadu ir tikai 300 tūkstoši. Tādā veidā mēs zaudējam arī ļoti daudz valsts ieņēmumu, kas varētu nākt no šī tranzīta biznesa Latvijā, jo dzelzceļa pasažieru pārvadājumi tiek dotēti no kravu pārvadājumiem un praktiski līdz ar to tiek traucēta nopietna uzņēmējdarbība un konkurence ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas dzelzceļiem. Kolēģi, izsakiet, lūdzu, savu attieksmi par pasažieru pārvadājumiem, par valsts likumu pildīšanu, par tiesisku kārtību valstī ar savu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Vienā no iepriekšējām uzstāšanām es jau atgādināju, ka līgumi ir jāpilda. Viens no līgumiem ar sabiedrību valsts varai parasti ir likums, un likums ir jāpilda. Un tādā gadījumā, ja jau jūs pašlaik nobalsosit pret šo priekšlikumu, tad jūs atzīsit, ka ne tikai līgumi, ko paraksta Latvijas valdība, netiks pildīti, bet netiks pildīti arī likumi. Un tas ir ļoti bēdīgi. Bet nu tas ir jūsu rokās pašlaik.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir jālemj par 10 deputātu ierosinājumu — turpināt sēdi līdz šī darba kārtības jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma ar tiesībām sēdes vadītājam izsludināt īsus starpbrīžus. Vai ir iebildes? Iebildumu nav. Ir jābalso? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 17, atturas — 16. Priekšlikums atbalstīts.

Ir saņemts 10 deputātu ierosinājums noteikt debašu laiku, pirmo reizi uzstājoties — 2 minūtes, otro reizi — 1 minūti. Par šo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Bet mani nekad, cienījamā Monika Zīles kundze, neuztrauc translācija. Lejā sēž žurnālisti un uzmanīgi klausās.

Cienījamie kolēģi! Es patiešām atbalstu Dobeļa kunga un pārējo deputātu grupu iniciatīvu, it sevišķi no valdošā vairākuma. Es labi saprotu, jūs jau esat noguruši, jūs esat sēdējuši sadarbības padomē. Tiesneša kungs, es saprotu, jūs arī esat noguris, sēžot sadarbības padomē, un jūs tur sen esat nolēmuši, kā jābalso par budžetu. Dabiski, es saprotu jūs, ka jūs skatāties uz opozīciju un domājat: “Nu ko tie muļķīši tur skraida un mēģina kaut ko runāt!” Labi, Dobeļa kungs, mēs esam viens otru uztvēruši! Tikai žēl, ka Latvijā budžeta izskatīšana ir pārvērtusies cirka izrādē. Valdošais vairākums kā žuļiki uz pirkstiem ir kaut ko izmetuši, un visa naudiņa jau ir sadalīta pa kabatām vai pa frakciju lēmumiem. Cits jautājums. Tikai mēs nevaram aizmirst, tai skaitā arī Geiges kungs, ka būs priekšā vēl saruna par valsts galvojumiem, kur jūs pats arī teicāt, ka šie galvojumi ir ļoti diskutabli. Tātad mēs par galvojumiem diskutēsim divas minūtes un vienu! Iespējams, ka vajadzētu dot priekšlikumu: no katras frakcijas par katru priekšlikumu var uzstāties viens deputāts un ne vairāk par vienu minūti. Un tas būtu ļoti dinamiski, un ātri varētu strādāt. Kam būtu vajadzīgas tādas problēmas! Un tādēļ es aicinu, protams, atbalstīt Dobeļa kunga iniciatīvu — 2 minūtes un 1 minūte — un budžets ritēs jauki un labi, un mēs dzīvosim arvien labāk un jaukāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt pret? Lūdzu.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es saprotu, protams, jūsu neapmierinātību ar to, ka tomēr deputāti, kuri pārstāv nevis valdošo koalīciju, bet opozīciju, nāk un mēģina jums kaut ko pierādīt. Es saprotu jūsu vēlmi. Bet tad esiet godīgi līdz galam un piedāvājiet nevis 3 minūtes un 1 minūti, bet 15 sekundes pirmajā uzstāšanās reizē un 5 sekundes otrajā. Un tādā gadījumā to cirku jūs varēsit izveidot vēl labvēlīgāku, un tāpēc, lai saglabātu tautas minimuma cieņu pret pozīcijas partijām, es piedāvāju vispār nebalsot šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — noteikt debašu laiku runātājiem pirmoreiz — 2 minūtes, otro reizi — 1 minūti! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 26, atturas — 13. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Turpinām izskatīt priekšlikumus!

V.Balodis. 145. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Modri un Juri Dobeli! Nesatraucieties, es runāšu daudz ātrāk, un pietiks man ar to laiku, kas ir. Tā vai savādāk, es atgādināšu to, ko jūs paši teicāt debatēs pirms pusdienām. No opozīcijas jūs gaidāt priekšlikumus, kur ieguldīt naudu, lai nāktu atpakaļ nauda valsts budžetā. Šis ir viens no šiem priekšlikumiem. Jo, tā vai savādāk, jūs ļoti labi saprotat, ko nozīmē tirdzniecība ar Austrumiem. Un arī Rietumu valstīm mēs esam vajadzīgi tikai kā tramplīns ieskriešanai Austrumu tirgū. Un tādā gadījumā, ja mēs nopietni runājam par to, ka mēs gribam papildināt valsts budžetu, lūdzu, ir šīs iespējas! Tā nauda, kas tiek piedāvāta iztērēt šīs pārstāvniecības veidošanai, nav nekāda lielā, bet šī pārstāvniecība ir nepieciešama, un tas dos iespējas atsperties arī Satiksmes ministrijai, palīdzēt dzelzceļam un visām tām programmām, ko jūs šodien noraidījāt. Es iztērēju vienu minūti, es domāju, ka pašlaik pietiks.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 146. — deputāta Geiges priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 147. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 148. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā tas, ka jūs neatbalstīsit opozīcijas priekšlikumus, ir vairāk nekā skaidrs. Bet ir tāds paņēmiens, kas saucas “itāļu streiks”. Pāris minūtes atpakaļ jūs nobalsojāt par to, ka tagad būs katram tiesības runāt daudz mazāku laiku, paužot aizstāvību saviem priekšlikumiem, nekā tas ir normāli Saeimas Kārtības rullī paredzēts. Un tāpēc es piedāvāju katram opozīcijas deputātam izmantot šo saīsināto laika limitu, bet norunāt to līdz galam. Es zinu, tas ir daudz grūtāk. Jo tad, kad tu aizstāvi to jautājumu, kas it kā tev nebija paredzēts, tu neesi sagatavojies. Un tādā gadījumā jūs šo cirku iztaisīsiet vēl cirkiskāku. Lai Dievs jums palīdz!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Egils Baldzēns nevēlas?

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 58. Nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 149. — deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 150. — deputāta Egila Baldzēna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīta 146.priekšlikumā un 149. priekšlikumā — finansu piešķiršana laikrakstam “Kopsolī”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 150.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā sociāldemokrātu frakcijas mērķis ir sasniegts. Dotācija Latvijas nedzirdīgo laikrakstam “Kopsolī” ir izdalīta, es domāju, ka ir patīkami, ka valdības partijas ir atbalstījušas sociāldemokrātu priekšlikumu un zināmā mērā problēma tiek risināta valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

V.Balodis. 151. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts jau 146. un 149. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 152. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 153. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 154. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 155. — Jaunās frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Mans priekšlikums saistās ar Latvijas Neredzīgo biedrības izveidotajiem uzņēmumiem, un laikā no 1952. līdz 1985.gadam ir izveidoti par saviem līdzekļiem četri uzņēmumi Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī un Liepājā. Katru gadu šie uzņēmumi ir maksājuši nodokļus, un no 1998. līdz 2000.gadam ir samaksāti vairāki simti tūkstoši nodokļos, un saņemto dotāciju summa ir gandrīz par 700 000 latu zemāka. Mēs runājām par invalīdu integrāciju sabiedrībā. Mums ir apstiprināta valstiska koncepcija šajā jautājumā. Tādēļ es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un atbalstīt šos te uzņēmumus, kuri ir izveidojuši speciālas darba vietas invalīdiem, un neatbalstīt nepamatotas garantijas un nepamatotu parādu norakstīšanu uzņēmumiem, kas to nav pelnījuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 1, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 156. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 157. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 158. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 159. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 160. — deputātu Ražuka un Birznieces priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 161. — deputāta Valda Birkava priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 162. — Birkava, Gaigala un Zīles priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 163. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 164. — deputāta Ražuka priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 165. — deputātu Kezikas, Panteļējeva, Seiksta priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 166. — deputātu Bērziņa, Jurdža, Plinera, Barčas,.... Seiksta, Bojāra, Paula, Prēdeles, Stalidzānes priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JF). Kolēģi! Man ļoti gribētos, lai būtu atbalsts šim jautājumam. Es domāju, pie katra no deputātiem ir griezušies šie vecāki, kuriem ir slimi bērni. Kopumā ar hemofiliju slimi bērni, slimi cilvēki republikā ir 81 cilvēks. No viņiem ir 37 bērni, kuri ir slimi ar šo slimību. Man tomēr gribētos šeit... mums ir ļoti daudzi deputāti, kas ir ārsti, kas labi zina, kas tā ir par slimību. Tā ir asins nesarecēšana. Un šīs zāles ir dzīvības un nāves jautājums. Un kopumā, teiksim, ir nepieciešami 102 000. Ir zāles, kas ir paredzētas stacionārajai ārstēšanai, bet, lai šie 37 bērni nākamībā nekļūtu par invalīdiem, ir nepieciešama ambulatorā iespēja lietot šīs zāles. Es domāju, mēs esam daudz diskutējuši no šīs tribīnes. Piemēram, mednieku un makšķernieku jautājumu mēs runājam gandrīz pusi Saeimas dienas. Es, protams, atbalstu to, kad ir jāatbalsta, tas ir, kaut kā jāpalīdz zivīm, dzīvniekiem, bet es gribētu, teiksim, lai 102 000 mēs atrastu un iedotu šiem ļoti smagi slimiem bērniem. Un mūsu valsts dēļ 102 000 nabagāka nepaliks. Man liels lūgums gan pozīcijai, gan opozīcijai. Tas nav politisks jautājums. Un 37 balsis, protams, nebūs, teiksim, izšķirošās vēlēšanās, bet toties šiem bērniem varēs dot veselību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 36, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 167. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 168. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 169. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 170. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 170.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šodien jau otro reizi Leons Bojārs piedāvā ļoti nopietnam priekšlikumam finansējumu. Un, ja pirmo reizi jūs varējāt strīdēties, ka, lūk, ir Finansu ministrijai centrālajam aparātam, jūsuprāt, ļoti niecīga naudas summa izdalīta, katru gadu lielāka par vairākiem miljoniem, tad tagad ir tas gadījums, kad ir naudiņa izdalīta no tādiem avotiem, kas jums ir pieņemami — līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un šeit ir arī jāpasaka, kam šī naudiņa ir izdalīta — tas ir, aparatūra sirds operācijām Stradiņa slimnīcai. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdības partijas šeit nerīkosies gluži kā Haufa pasakā “Aukstā sirds” un nenoliegs šādu nepieciešamību, lai būtu šis atbalsts aparatūrai sirds operācijām Stradiņa slimnīcā. Mēs visi zinām, ka Stradiņa slimnīcā ir augsti kvalificēts personāls un ka šī problēma pastāv, ka tas ir vajadzīgs un ka nav nekādas problēmas šeit rīkoties. Kolēģi, avots ir labs, mērķis ir labs, alternatīvu diemžēl valdības partijas nav spējušas sniegt ar saviem priekšlikumiem. Budžeta deficīts, kā mēs zinām, tiek prognozēts 2,45 %, ja mēs to nedaudz palielinātu, nekas nenotiktu, it īpaši, ja mēs ņemtu vērā, ko saka finansu ministrs Gundars Bērziņš, kas saka, ka valdība strādāšot tik labi, ka šis procents nebūšot 2,45, bet tikai 1%. Nu, kolēģi, ja jūs ticat savam finansu ministram, tad šim jautājumam — aparatūras iegādei sirds operācijām Stradiņa klīnikai, es domāju, ka jūs droši varat izdalīt naudiņu. Pierādiet to, ka valdības sirds nav Haufa “Aukstā sirds”.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu šodien brīnumu bija vairāk nekā vajag. Tās vēlmes, kuras izteica arī iedzīvotāji, kuri ir pabijuši Kardioloģijas centrā Stradiņos, jūs neatbalstāt. Tā ir cietsirdība pret jebkuru cilvēku, kurš cieš no sirds slimībām. Un neviens no mums, deputātiem, nav nemirstīgs, arī jūs varat pabūt un arī es varu būt, un jūs atceraties, kā mūsu kolēģis Stašs aizgāja uz to pasauli. Tāpēc nevajag būt cietsirdīgiem un cietpauriem. Jūs nobalsojat par to, lai atņemtu... samazinātu uzstāšanās laiku... nekas, to negrib izlietot vairāk... un neviens arī nevēlas iet šinī tribīnē, ja jūs cilvēciski būtu piegājuši pie budžeta sadaļas, pie tām vajadzībām, kuras arī iedzīvotāji prasa no mums — no opozīcijas deputātiem. Nē, jūs gribat labāki būt. Diemžēl vēsturē tā nav. Vēsturē raksta tā, kā tas ir, un vēsture arī kādreiz to visu uzrakstīs, tikai vienu otru reizi vienam otram būs kauna lieta.

Un, atbalstot šo Stradiņa slimnīcas vajadzību, mēs izdarīsim ļoti labu pakalpojumu šai slimnīcai, jo tā tik tiešām... un tās speciālisti ir augstas kvalifikācijas, un viņi ir ļoti cilvēcīgi. Tas ir pirmais.

Otrais. Jūs paskataties, cik cilvēku stāv rindā uz operācijām un dažādām sarežģītām izmeklēšanām. Vai tik tiešām jums nerūp latviešu un Latvijas iedzīvotāju vēlme saņemt varbūt pēdējo medicīnisko palīdzību, ja viņš to nesaņem, viņš aiziet uz to pasauli. Tik tiešām es jūs nevaru.. nekad nevienu cilvēku nevaru saprast, kas…

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. ... kas balsos pret šo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, mēs piedāvājam jums balsot par finansu piešķiršanu medicīnai, un ir noraidīti balsojumi tad, kad var piešķirt līdzekļus vai kapitālajam remontam, vai kosmētiskajam remontam, vai zāļu iegādei, vai atsevišķu slimību ārstēšanai. Bet, es domāju, jebkurā gadījumā katram cilvēkam ir saprotams, ka paliekošs ieguldījums ir, ja to naudu iegulda aparatūrā. Un šeit Stradiņa slimnīca ir ar savu iepriekšējo darbību, protams, parādījusi, ka tā ir viena no vadošajām nozarēm mūsu valstī un cilvēki garantēti var saņemt sev nepieciešamo palīdzību. Šeit Baldzēna kungs arī pateica, ka attiecīgā aparatūra ir nepieciešama 100 operācijām... 100 sirds operācijām, un šī aparatūra varētu būt arī daudziem cilvēkiem nozīmīga valstī, bet arī varbūt pat, padomājot ne tikai par valsti, bet arī par sevi šoreiz, jūs varētu balsot, jo dzīvesveids jums neveselīgs, daudz emociju, maz kustību, līdz ar to arī paši varat saskarties ar tādu slimību un var saņemt nepieciešamo palīdzību. Tā ka šeit reti izdevīga iespēja balsojot atbalstīt attiecīgo iespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Es nesen skatījos televīzijas raidījumu, kurā stāstīja, ka Lietuvā un Igaunijā šo aparātu ir daudz vairāk. Jā, protams, mani pareizi papildina, 10 un 14, ja es nemaldos. Protams, ka šie aparāti ir ļoti dārgi, bet vēl dārgākas ir cilvēku dzīvības, kuras nevar glābt, ja ir jāstāv rindā pusgadu vai līdz gadam uz šo sirds operāciju. Un, cienījamie vīrieši, tas visvairāk skar jūs, jo jūs jau visvairāk slimojat ar sirds asinsvadu slimībām. Un ar mākslīgiem sirds asinsvadiem vai ar tā saucamo “koronāraparatūru” dzīvot nav nemaz tik vienkārši, bet tomēr dzīvot var. Un te parādās mūsu attieksme pret cilvēka dzīvību valstī.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie kolēģi! Stradiņa slimnīcā un pie dakteriem uz turieni vērsīsies ne tikai sociāldemokrāti, kuri šo priekšlikumu ir iesnieguši. Nedod Dievs, ka kādam no mums, šeit pārmērīgi pie sirds ņemot lietas, kas te notiek, būtu jāgriežas tur. Man vēlreiz ir jāatkārto, ka nav laimējies, lūk, Stradiņa slimnīcai tāpēc, ka ar šo ierosinājumu nākuši klajā sociāldemokrāti, bet pareizā partija ir ierosinājusi gan Bērnu kardioloģijas centram piešķirt līdzekļus, gan citām ārstniecības iestādēm, un viņi var aplaudēt un lielīties, ka viņi ir panākuši savu. Es domāju, ka tā ir nehumāna un neprincipiāla rīcība no jūsu puses, ka jūs brāķējat jebkuru opozīcijas priekšlikumu, lai tas skar vai izglītības, vai kultūras, vai veselības aizsardzības jautājumus. Tāpat kā kolēģis Bērziņš te no sirds aicināja iedziļināties tai problēmā, par ko viņš aicināja balsot, es arī jūs aicinu: pieņemiet pareizu lēmumu, pieņemiet tādu lēmumu, kādu diktē jūsu sirdsapziņa.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka Leona Bojāra priekšlikums, salīdzinot ar tiem, kurus mēs centāmies balsot, bet nenobalsojām, ir sakarīgāks, tautiskāks, iedzīvotājiem pieņemamāks. Tātad par šī digitālās angiogrāfijas aparāta iegādi 700 000, un arī avots — neparedzētajiem izdevumiem — ir pietiekami korekts. Mūs varbūt atbaida šī lielā summa, bet aparāts kalpo visiem vairāk nekā 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Tas nav katrā sētā. Tas ir viens uz Latviju, un viens tikai.

Ko es gribētu piebilst vēl šeit. Protams, lepni varbūt būs tad, kad atsevišķas personas mēģinās šo slimnīcu privatizēt, pārdot tam vai citam ārvalstu investoram. Nu tad gan Latvijas iedzīvotāji redzēs, cik viņi maksās par šī aparāta izmantošanu, par atbilstošām operācijām un tā tālāk. Varbūt ka tāds ceļš dažiem arī ir ļoti interesants, un uz to ved, un mēs cenšamies kaut kādus lepnus likumus pieņemt par Latvijas Nacionālo operu un tamlīdzīgi, bet es domāju, ka šī lieta ir tik ikdienišķa, tik praktiska, tik vajadzīga... Un, ja pozīcija šeit tiešām neatkarīgi no partijām un tā tālāk pievienotos un nobalsotu pozitīvi, es domāju, ka to neviens neteiks, ka tas ir jāieraksta Ginesa grāmatā, ka tas būs vienīgais gadījums, ka pozīcija atbalstījusi opozīciju. Šī ir tā reize, kad varētu būt vienoti.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien, kamēr bija laiks diskutēt, mēs daudz diskutējām par viltus draugiem, par viltus draudziņiem, maziem draudziņiem un tā tālāk. Šobrīd, tad, kad tā laika ir ļoti maz, kad mēs esam jau visi pārguruši, viens otrs pat jau ir iešņācies ... bet tas arī nekas... Nē, nē, nu ir iemiguši, visi... es saprotu, piekusuši mēs esam visi. Tad, tā vai savādāk, es gribētu Tautas partijai atgādināt vienu lietu. Iepriekšējā priekšlikumā — 169. — mēs jau aizsākām šo tēmu. Jūs ar savu priekšlikumu, mēs ar savu atbalstu.

Un būtībā, tā vai savādāk, šis jautājums atrisinājās pozitīvi. Šeit ir nākamais solis. 170. priekšlikums ir priekšlikums tajā pašā plāksnē, tajā pašā virzienā un, tā vai savādāk, es domāju, ka, ja jūs esat pateikuši burtu “a”, tad nākamais solis — un “b” būtu jāpasaka. Un, tā vai savādāk, tā būtu jūsu cienīga rīcība, ja jūs patiešām atbalstītu visu šo virzienu, kas saucas kardioloģija.

Es neesmu pārliecināts, ka veselības aprūpes sistēma ir saņēmusi no šīs valsts pilnīgi visu, kas tai pienākās. Naudas nav nekad par daudz. Un, tā vai savādāk, priekšlikums, ko mēs piedāvājam, ir vērsts uz to, lai atbalstītu gados vecākus cilvēkus tā, lai viņi saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, lai viņiem nebūtu problēmu... problēmu ar veselību. Paldies par jūsu uzmanību un izturību!

Es ceru, ka jūs nobalsosit tā, kā mēs jums liekam priekšā, atbalstot šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā par mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka pēc savas būtības tas ir ļoti loģisks, jo šī slimnīca ir viena no vadošajām universitātes slimnīcām, bet ja paskatāmies valsts atbalsta politiku, kādu piedāvājam mēs šai slimnīcai, tad tās ekonomiskie rādītāji ir ļoti pozitīvi, salīdzinot vispār ar slimnīcām Latvijā, un tās ekonomiskie rādītāji kā bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai liecina par to, ka šai slimnīcai var uzticēties. Salīdzinot ar to, ko piedāvā valdība, valdošā koalīcija, runājot par citiem galvojumiem, par kapitalizācijām, kur uzņēmējdarbība šajās vietās neteiksim, ka ir tik veiksmīga kā Gaiļezerā, kā Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Jo kaut vai, pieņemsim, “Olainfarm” gadījumā viņu parādsaistības ir 600 000, 688 000 latu, Stradiņu slimnīcai ir tikai 153 000 latu, tās ir ikdienas parādsaistības, salīdzinot ar tām, kādas ir veidojušās tām institūcijām, kuras valdība grib atbalstīt. Es domāju, ka šis ir daudz humānāks un vajadzīgāks atbalsts iedzīvotājiem nekā valsts garantijas vai kapitalizētie uzņēmumu parādi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Stradiņa slimnīca situācijā, kad lauku slimnīcas daudzās vietās ir uz bankrota robežas, ir faktiski vienīgā vieta, kur lauku iedzīvotājiem mēģināt saņemt palīdzību vēl pēdējā un neatliekamā brīdī. Un es, protams, aicinu jūs atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Bet pie reizes es gribētu arī jums izteikt dažus savus vērojumus. Varbūt kāds var man paskaidrot pēc tam, kādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir darba stils tāds, kāds faktiski nav citās komisijās, kur arī ir opozīcija. Piemēram, mūsu — Tautsaimniecības komisijā visi priekšlikumi tiek izskatīti pēc būtības, neatkarīgi no tā, kas tos iesniedzis. Un, ja arī valdošajām partijām nepatīk, ja kā priekšlikumu iesniedzējs parādās opozīcija, tad tiek veidota redakcija un tiek iesniegts kā komisijas redakcija. Tā ka šeit Baloža kungam būtu no Leiškalna kunga daudz ko pamācīties. Avīzēs parādījās ziņas pirmo reizi jau raidījumā “Kas notiek Latvijā”, kad Jānis Naglis teica, ka šie jautājumi jau netiek risināti Saeimā, bet upmalās un mežmalās jautājumi tiek atrisināti. Taisnību sakot, es tajā reizē neticēju. Es domāju, tā jau ir tīri propagandas pīle. Otrreiz parādījās jautājums, kad Māris Vītols teica, ka pietiek īstiem večiem atnākt, parunāt, un var dabūt budžetā iekšā ne tikai 100 tūkstošus, bet miljonus. Acīmredzot mēs neesam tie īstie veči, kas runā. Un trešais jautājums — sen, sen atpakaļ es vēl kā jauns deputāts, šeit ienācējs, un Māris Vītols vienreiz stāstīja tā, ka pirmo reizi likumu vajag lasīt tad, kad ir piedzēries, otro reizi varot lasīt “uz pohām”, un trešo reizi esot jālasa tad, kad galīgi skaidrā. Bet Budžeta likums ir tāds, ka trešais lasījums neiznāk, un acīmredzot tas ir sagatavots “uz pohām”. Tā ka ir laiks Baloža kungam padomāt un varbūt skaidrības ziņā šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, pirmkārt, šis 170.priekšlikums ir atbalstāms, bet es sev uzdodu jautājumu, kāpēc mēs līdz šim nebijām samazinājuši laiku. Acīmredzot tāpēc, ka priekšā ir vēl balsojums par trim galvojumiem. Un, ņemot vērā to, ka naktī nav radiotranslācijas, tādā gadījumā arī nebūtu jādiskutē par šiem te galvojumiem un par to patieso būtību, kāpēc tie ir iesniegti. Mēs jau varētu tomēr iet arī tālāk un pārņemt 6.Saeimas praksi, kad bija … vienulaik mums bija debatēm atvēlēts 30 sekundes laika. Es domāju, ka tādā gadījumā mēs optimālāk virzītos uz priekšu. Paldies! (No zāles deputāts Dobelis: “Jāni, tas būs vēlāk!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 171. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 172. — Jaunās frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 173. — Juridiskās komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 174. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes… Lūdzu zvanu! Balsosim par 174.priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 175. — deputāta Normunda Rudeviča priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 176. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 177.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Arī 177. — Ministru kabineta priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 178. — deputātu Stalidzānes un Šlesera priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 179. — deputātu Stalidzānes un Šlesera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 180. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 181. — deputātu Stalidzānes un Šlesera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 182. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 183. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts 199. priekšlikumā, bet komisija neatbalstīja 183. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 183.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 184. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 185. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

V.Balodis. 186. — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 187. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 188. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 185., 186., 187. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 188.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 2, atturas — 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 189. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 190. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 191. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 192. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. 193. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir līdzīgi atbalstīts 191., 192. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 193.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — nav, atturas — 75. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 194. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 195. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 196. — deputātu Šlesera, Stalidzānes un Mežecka priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 197. — deputātu Mežecka un Stalidzānes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 198. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 199. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 200. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 201. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 202. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, ir sevišķi Latgales mīlētāji, kuri apmeklējuši gan Mākoņkalnu, gan citas vietas! Es aicinātu patiešām šinī gadījumā no Finansu ministrijas neparedzētiem gadījumiem paņemt 6087, un, cienījamie Mākoņkalna apmeklētāji, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālei šie 6000 lati ir nepieciešami. Nu, lai varētu labāk justies Latgalē, ko jūs apmeklējat un pastāvīgi mīlat, kur cerat dabūt tur jaunas balsis, arī Tautas partijai, kura ļoti grib izkonkurēt gan sociāldemokrātus, gan mūsu — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ārā no Latgales, vajadzētu atbalstīt. Patiešām, Rugātes kundze, es ceru, jūs ne tikai rādīsit man ar pirkstu, bet arī pareizi šoreiz nospiedīsit pogu. Un šī poga atrodas pa kreisi un pati malējā. Tas ir viss “par” ... jo 6000, es domāju, nu, nevarēs neviens apvainot to, ka mēs graujam.... Nu redziet, kāds patīkams atbalsts! Visas frakcijas, arī valdošais vairākums, beidzot pamodies uz vakaru, arī Monika Zīles kundze, ceru, atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Kamēr valdības partijas deputāti šeit mazliet irgo un ironizē par to, ka mēs vēl kāpjam tribīnē un runājam par šīm lietām, saka, lūk, radiotranslācijas neesot. Ne jau par to ir runa! Runa ir par kaut ko citu — vai mums ir vajadzīgs valsts atbalsts Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālei? Runa ir par attieksmi pret kultūru, pret Kultūras ministriju, pret augstāko izglītību. Avots jums ir lielisks — līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Finansu ministrija. Es domāju, ka šeit runa ir vienīgi par attieksmi pret Latgali, pret mākslu un pret kultūru. Un, ja Kultūras ministrija jums ir pabērna lomā, lūdzu, balsojiet pret!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo... Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Man vēl viens draudzīgs aicinājums, kolēģi, ja. Nu, tā ir tā filiāle, kurā es strādāju, ja. Nu, un es domāju, ka varētu jūs šoreiz izdarīt to izņēmumu, ja. Vai tad tiešām aknas vien jūsu krūtīs ir, ko? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 203. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 204. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 205. — deputāta Valda Birkava priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 206. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 207. — Juridiskās komisijas priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 208. un 209., līdzīgi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 57. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 208. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 209. — Ministru kabineta priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 210. — Juridiskās komisijas priekšlikums nav guvis atbalstu, bet ir atbalstīti 211., 212. un 213. — līdzīga satura priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 210.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 209....

Sēdes vadītājs. 211. priekšlikums.

V.Balodis. 211. — Ministru kabineta priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 212. — Ministru kabineta priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 213. — Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 214. — deputātu Baloža un Dobeļa priekšlikums. Mēs atsaucam savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 215. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 215. priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Man patiešām izraisa dziļu nožēlu, ka mani draugi Balodis un Dobelis atsauc savu ļoti pareizo priekšlikumu par reģionālo televīziju. Bet šinī gadījumā es ceru, ka Seiksta kungs neatsauks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu par ugunsdzēsības signalizācijas projektu radio un televīzijā. Tātad tas ir radio un televīzijas tornī. Man liekas, visi ir redzējuši to katastrofālo situāciju, kādā atrodas televīzijas tornis. Ir jau bijuši pietiekami daudz — mēs visi labi zinām — gadījumi, kad pat Jaungada ieraksts — tiek aplieti ar putām visi dalībnieki. Ir vajadzīgs beidzot pieiet nopietnāk. Un patiešām būtu jāatrod šī summa atkal no Finansu ministrijas neparedzētiem līdzekļiem. Un es vēlreiz saku, nu jūs taču visi sev esat jau dalījuši, atļaujiet arī kādreiz atbalstīt vismaz vienu komisiju! Tas jau nav gluži opozīcijas priekšlikums, bet tas ir pat veselas Saeimas komisijas viedoklis. Nu vajadzētu šos līdzekļus rast un iedot televīzijai, jo citādi, nedod Dievs, nākamajā vēlēšanu gadā teletornis nodegs, un ko tad mēs darīsim. Nevarēs taču nekādi partijas dzenāt nevienu savu reklāmu, solīt labāku nākotni visai Latvijas sabiedrībai, ja nebūs, no kā translēt. Būs vien jāiztiek ar Inkēna televīziju — LNT, kas arī, protams, ir laba, bet valsts televīzija laikam tomēr ir labāka, jo tur mazāk vardarbību rāda, izņemot Saeimas sēdes.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, cienījamais Dobeļa kungs, jūs, protams, neesat ieinteresēts, lai televīziju skatītos visā Latvijas teritorijā. Tāpēc nevajag balsot, atsauciet to, pareizi izdarījāt. Bet tas, kas attiecas uz 215.priekšlikumu, tas ir jāatbalsta. Nu, kaut vai tāpēc, ka ir jau sagatavojušies cilvēki, kuri privatizēs mūsu telestacijas, tad jau vismaz būs tā ugunsdzēsības sistēma sakārtota un neaizdegsies, jo citādi var aizdegties, kā tas bija savā laikā Kuldīgas rūpnīcā, kura gāja uz privatizāciju. Tāpēc ir jāatbalsta un šī sistēma ir jāizveido.

Bet, Dobeļa kungs un Baloža kungs, es biju pārsteigts par to, ka reģionālā televīzija nav jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Lujāna kungs! Es varu atsaukt tikai tos priekšlikumus, ko nobalsojusi komisija. Komisija nav balsojusi par šā priekšlikuma atsaukšanu. Man nav tiesību to atsaukt.

Es tikai gribētu teikt, ka ļoti ceru un mēs visi ceram, ka trešais operators tiks pārdots un traģiskā situācija televīzijā tādā, teiksim, risinājumā tiks novērsta, kāda tā šobrīd ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Kamēr mans kolēģis Antons Seiksts cer, ka 3.operators tiks pārdots un tiks nopirkts, tātad es gribētu teikt, ka būtu ļoti prātīgi šeit, ja mēs tomēr paskatītos, varbūt ir nepieciešams izdalīt ugunsdzēsības un signalizācijas projektam Latvijas radio un televīzijā zināmu naudas summu. Nelaime nenāk brēkdama — māca latviešu tautas gudrība. Nelaime nenāk viena. Es ceru, ka šī aparatūra, šī drošība varētu dot garantijas gan darbiniekiem, gan viņu ģimenes locekļiem, ka nenotiks nelaime. Pasarg’ Dievs, ja tā jūsu neizlēmības dēļ varētu notikt un ietu bojā cilvēki vai sabojātu savu veselību. Es domāju, ka tas nav jūsu mērķis. Tomēr, skatoties uz visām šīm lietām, vajadzētu arī atcerēties, ka ir ne tikai cipari, bet ir arī cilvēki, un aiz šiem cipariem slēpjas nopietnas problēmas. Tādas problēmas, kas var apdraudēt pavisam nopietnas lietas, kā cilvēku dzīvību un veselību. Nevar taupīt uz darba drošības, ugunsdrošības rēķina. Ja kāds uzskata, ka tas ir lieki un nevajadzīgi, tad es domāju, ka tas ir nenopietni, tas ir slikta saimnieka piemērs. Valdības partijām būtu jāmaina sava attieksme pret cilvēkiem. Pret tiem cilvēkiem, kas strādā arī Latvijas radio un televīzijā. Es domāju, ka jūs to esat spējīgi darīt, ja vien jums pietiek politiskās gribas. Manuprāt, politiskā griba ir jārāda ne ar vārdiem, bet ar darbiem. Un tas ir šinī gadījumā, izsakot atbalstu Latvijas radio un televīzijai ugunsdzēsības un signalizācijas projektam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Kolēģi! Ar šo mana lūguma noraidījumu jūs mani nedaudz izsitāt no līdzsvara, un es nepateicu, neizpildīju vienu uzdevumu. Man ir akadēmijas filiāles vārdā jāpasaka paldies deputātiem Kezikai, Lāčplēsim un jo sevišķi bijušajam rēzeknietim Antonam Seikstam. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jums visiem priekšā ir tāds dokuments kā Eiropas Sociālā harta. Un 2.pants — Tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem. Un darba apstākļi ir jānodrošina. Tas ir valsts pienākums. Un ikviens, kas strādā šinī celtnē, ir jānodrošina ar tādiem apstākļiem, lai avārijas gadījumā nebūtu apdraudētas viņu dzīvības. Jūs redzat, kas notika 11.septembrī, nedod Dievs, un jūs zināt arī, kādi notikumi bija Ostankinas telecentrā, kad arī gāja bojā cilvēki. Tā ka joku te nav. Ja kādam tas izsauc smaidu, tad ziniet, es esmu pārsteigts par necilvēcīgo attieksmi pret cilvēku dzīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 215.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 216. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labvakar, cienījamie kolēģi! Patīkami atkal ar jums parunāt. Es personīgi... Kur palika Dobeļa kungs? Jums ir sveiciens, liels paldies, ka jūs esat šeit.

Un tagad turpināsim jautājumu. Tagad ir nākamais priekšlikums par ziņu studijas projektu. Patiešām, šeit ir nedaudz vairāk nepieciešams līdzekļu, bet atceros arī, ka liela daļa no, man liekas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem ieradās Zaķusalā un skatījās. Man liekas, mēs visi atceramies to, kādi notikumi bija ar ziņu studiju, kā strādā reāli divas vecas kameras. Tuvojas vēlēšanas, un man arī kā vēlētājam ir vakaros reizēm šausmīgi skatīties Strautmanes raidījumus, kur atsevišķi ministri ar nedabiskas krāsas sejām sēž studijā un mēģina atbildēt par manu gaišāku nākotni. Man patiešām gribētos, lai Latvijas televīzija un arī tā pati ziņu studija būtu daudz kvalitatīvāka un lai arī mūsu valsts pārstāvji neapkaunotu savu... nu diemžēl, ne jau izskata dēļ, bet gan tehnisko apstākļu dēļ viņu izskats nebaidītu Latvijas iedzīvotājus. Un tādēļ tomēr būtu nepieciešams rast šoreiz šo finansējumu, it sevišķi vēlreiz atkārtoju — tuvojas vēlēšanu gads, kad būs daudz krāsainu plakātu, būs daudz radošu videoklipu, kas būs jārāda, un, ja nebūs normāla, teiksim, studijas aprīkojuma, tos būs apgrūtināti rādīt. Un patiešām atkal būs valdošām partijām slikti rezultāti, jo vienīgās jūsu aģitācijas iespējas jau ir televīzija. Jo tikties ar tautu jau labāk jums nevajag, jo tas ir kaitīgi un arī bīstami, jo jums jau bieži vien nav ko teikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 216.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 217. — deputātu Stalidzānes un Šlesera priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 218.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 2, atturas — 56. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 219. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Imant, kur tu esi? Nāc šurp!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 220. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 221. — deputātu Kezikas, Gaigala, Seiksta priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 222. — deputātu Ražuka, Gaigala priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 223. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 224. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 225. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 226. — deputātu Apiņa un Leiškalna priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 227. — deputātu Kezikas, Ketlera, Lāčplēša, Seiksta priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 228. — deputātu Kezikas, Panteļējeva, Ketlera, Seiksta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 229. — deputāta Ketlera priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 230. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 231. — deputātu Stalidzānes, Mežecka, Šlesera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 232. — deputāta Jāņa Bunkša priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 233. — deputātu Stalidzānes, Mežecka, Šlesera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 234. — deputāta Bunkša priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts 235. — deputāta Bunkša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 236. — deputātu Stalidzānes, Mežecka, Šlesera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 237. — deputātu Stalidzānes, Mežecka, Šlesera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 238. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 239. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 240. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 241. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 242. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 243. — deputātu Stalidzānes, Mežecka, Šlesera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 244. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 245. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 246. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 247. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 248. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 249. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 250. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

V.Balodis. 251. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 252. — deputātu Muciņa un Damberga priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 253.— deputātu Muciņa un Damberga priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 254. — deputātu Muciņa un Damberga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 255. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 59. Nav guvis atbalstu priekšlikums.

V.Balodis. 256. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 257. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 258. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 259. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 260. — deputātu Apiņa, Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 261. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 262. — deputātu Zīles, Lāčplēša, Ketlera, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 263. — deputāta Bartaševiča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Pilsētas siltuma apgādes cikla organizēšana neapšaubāmi ir vietējās varas problēma, un no pirmā skatiena nav pamata prasīt naudu no valsts budžeta. Bet tomēr Rēzeknē izveidojas neparasta situācija, un pamatā eksistē divas katlumājas, kas apkalpo pilsētas ziemeļu un dienvidu rajonus. Viena no tām pieder pašvaldībai. Ziemeļu rajona katlumāja pieder bankrotējušam piena konservu kombinātam. Un šo uzņēmumu privatizāciju veica Lauksaimniecības ministrija un darīja to tik “veiksmīgi”, ka jaunā saimnieka rokās kombināts no plaukstoša uzņēmuma, kas eksportēja savu produkciju uz daudzām valstīm, pārvēršas par gruvešiem ar 5 miljonu latu lietu parādu. Lieki runāt, ka parāds izveidojās tikai tāpēc, ka jauno saimnieku mērķis bija gūt peļņu par katru cenu, arī ar negodīgiem paņēmieniem. Kas ir vainīgs? Manā skatījumā daļēji vainu vajag uzņemties arī valstij, jo... un valstij jāmaksā par tām kļūdām.

Pirmā kļūda bija nodot uzņēmumu par sviestmaizi krāpniekam. Un otra kļūda — kopā ar kombinātu privatizēt katlumāju, no kuras faktiski tiek sildīta puse no pilsētas. Viss tas nostādīja domi un iedzīvotājus ķīlnieku stāvoklī un … ar nolūku piespiest viņus maksāt par piena kombināta parādiem. Vienīgā izeja uz šo brīdi, man liekas, ir tikai šī tīkla optimizēšana, kurai vajadzīga nauda, vairāk nekā es norādīju savā priekšlikumā, vairāk par 150 tūkstošiem, apmēram 600 000, bet jāsadala atbildība un daļa jāmaksā būs pašvaldībai un daļa valstij, un patiešām, lai veiktu apkuri no vienas katlumājas, vajag savienot divus tīklus, ja, un veikt apkuri no vienas katlumājas. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un daļēji jau šogad atbalstīt 150 000 iedalīšanu tādai optimizēšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par 263.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 61. Priekšlikums noraidīts.

Starpbrīdis līdz pulksten 18.15.

 

Sēdi vada 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt priekšlikumus. 264.priekšlikums.

V.Balodis. 264. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes… Lūdzu zvanu! Balsosim par 264. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — 17. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. Godātie deputāti! Ir priekšlikumi 265., 266., 267., 268., 269., 270., 271., 272., 273., 274., 275., 276., 277., 278., 279., 280. … līdz 280. priekšlikumam komisija visus priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Balodis. Paldies! 281. — deputāta Burvja priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes… Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 281. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 1, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 282. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 283. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 284. — deputātu Apiņa, Leiškalna priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 285. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 286. — deputātu Leiškalna, Birkava priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 287. — deputāta Burvja priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 288. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 289. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 290. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 291. — deputātu Apiņa, Leiškalna priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 292. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 293. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Komisija atbalsta arī 294., 295., 296. apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 297. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija atbalsta arī 298. — Apiņa un Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Atbalsta arī 299. — frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija atbalsta 300. — deputātes Lībanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Atbalsta arī 301. — deputātes Lībanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija atbalsta arī 302. — deputātu Lībanes un Monikas Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija atbalsta deputātu Apiņa un Leiškalna 303.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 304. — deputātu Apiņa un Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Atbalstīts 305. — deputātes Lībanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 306. — deputātes Lībanes un Monikas Zīles priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 307. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 308. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 309. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 310. — Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 311. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 312. — deputātes Stalidzānes, Mežecka un Šlesera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 313. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 314. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 315. — Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 316. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 317. — deputātu Apiņa un Leiškalna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 318. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts 319. — Tautas partijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 320. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir atbalstīts 319.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

V.Balodis. 321. — deputāta Burvja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 322. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 323. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 324. — Valda Birkava priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 325. — deputātu Birkava un Zīles priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisijā atbalstīti arī 326., 327., 328., 329. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 330. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 331. — Apiņa un Leiškalna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 332. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 333. — deputātes Kezikas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 334. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 335., 336. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 337. — deputātu Panteļējeva un Kezikas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 338. — deputātes Kezikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 339. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 340. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 341., 342. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 343. — frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 344. un 345. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 346. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 347. — deputāta Burvja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 347. — deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 1, atturas — 61. Nav atbalstīts priekšlikums.

V.Balodis. 348. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 349., 350., 351., 352. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 353. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 353. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 354. un 355. — deputātu Seiksta, Lāčplēša un Kezikas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 356., 357., 358. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 359. un 360. — deputāta Bunkša priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 361. — deputātu Godmaņa un Gaigala priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 362. un 363. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumi. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 364. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par 364. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 365. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 366., 367., 368., 369., 370., 371., 372., 373., 374., 375., 376., 377., 378. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Balodis. 379. un 380. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 381. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 382. — deputāta Ketlera priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 383. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 384., 385., 386. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 387. — deputāta Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 388., 389. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

V.Balodis. 390. — deputāta Muciņa, Gaigala, Damberga priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 391. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 392. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 393. — deputāta Muciņa, Gaigala, Damberga priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 394. — deputāta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 394.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 395. — deputāta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es vienkārši gribēju pievērst uzmanību tam, ka, tā vai savādāk, kad man te pašlaik teica, ka nu es tur iepriekšējos priekšlikumos esmu prasījis pārāk lielas naudas, tā vai savādāk, ar tām mazajām summām, kas ir izgājuši kā jūsu atbalstu saņēmuši, maz ko var iztaisīt. Šinī gadījumā neliela summa tiek prasīta viena pagasta attīstības plāna izveidošanai. Un būtībā tā ir Kurzeme, tā ir Tautas partijas zona. Es domāju, ka valdošā koalīcija varētu draudzīgi atbalstīt savu pagastu, jo, tā vai savādāk, bez šī attīstības plāna būs problēmas visam Liepājas rajonam. Tā ka es lūgtu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 395. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 396. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 397. — deputātes Birznieces priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 398. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 399. — deputātu Muciņa, Damberga priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 400. — deputāta Oskara Grīga priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Summa nav liela — 750 lati. Un tas ir Saldus rajona Zirņu pagasta Oskara Kalpaka muzejam Airītēs. Situācija ir sekojoša. Vairākus mēnešus muzejs ir slēgts. Un pašlaik remonts tuvojas nobeigumam, bet ziedojumu urnā nav palikusi nauda, un pašvaldībai nav tik daudz naudiņas, lai pabeigtu. Un tāpēc viņi lūdza, vai nevar nepilnu tūkstoti viņiem sagādāt naudu. Varētu jau arī kādu sponsoru atrast, un varbūt arī, ja jūs nenobalsosit, iespējams, ka arī meklēsim sponsoru, lai 6.martā, karavīru krišanas dienā, varētu atklāt muzeju, kurā piedalīsies arī Valsts prezidente, un es ceru, ka arī šeit Paegles kundze, kas arī bija nupat 11.novembrī... un mūsu kolēģi šeit no Tautas partijas bija, un viņi redzēja, ka muzejs ir slēgts. Un ir vajadzīga šī naudiņa, lai pabeigtu vitrīnas, kurās uzglabāt dokumentus, kas ir oriģināli vakuuma vitrīnās. Un es gribētu lūgt tēvzemiešus arī — 750 lati, tas nav daudz, jo ir dažas daudz mazākas summas par 500 latiem, teiksim, datoru iegādēm, un es nezinu... es negribētu šeit aģitēt un jums stāstīt, kas ir Oskars Kalpaks, kādi ir viņa nopelni Latvijas atbrīvošanas cīņās un to sākumā. Es domāju, ka vajadzētu tomēr mums to atbalstīt, un es jūs lūgtu no sirds atbalstīt, lai mēs 6.martā varētu atklāt šiem dižajiem Latvijas vīriem, kuri nepažēloja savas dzīvības, muzeju. Esiet tik laipni, lūdzu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka, protams, valdošā koalīcija pieturēsies pie stingra sava pieņemtā lēmuma, jo, tā vai savādāk, 750 lati, ja tie tiks uzkrauti budžetam, es domāju, ka neizturēs valsts budžets šādu nereālu naudu, un tāpēc neatbalstiet šo projektu! Tas nav vajadzīgs, jo visu pārējo Latvija izturēs, bet šos 750 latus neizturēs... sagrūs un nokritīs Andra Bērziņa vadītā valdība.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs... Jūs nāksiet debatēt vai nenāksiet? (Starpsauciens: “Nevajag! Paldies, Leon!”) Leons Bojārs nevēlas debatēt.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 400. — deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

(Aplausi.)

V.Balodis. 401., 402., 403. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 404. — deputāta Burvja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es patērēšu pāris sekundes — ne vairāk. Ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, es jums uzlaidīšu virsū Leonu Bojāru...

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 404. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 59. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 405. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 406. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 407. — deputāta Gunta Damberga priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 408., 409., 410. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 411. — deputātu Muciņa, Damberga, Birznieces, Lībanes priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 412. un 413. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 414. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 415., 416., 417., 418., 419., 420., 421. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 422. — deputāta Birkava priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 423., 424. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 425. — deputātu Apiņa, Leiškalna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 426. — deputāta Birkava priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 427.— deputātu Zīles, Birkava, Birznieces priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 428. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 429. — deputātu Birkava, Birznieces, Inkēna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 430. — deputātu Birkava, Zīles priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 431. un 432. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 433. — deputātu Ketlera, Seiksta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 434. — deputāta Ketlera priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 435. — deputāta Ketlera priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 436. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tā vai savādāk, no šīs tribīnes es esmu dzirdējis ļoti bieži jūsu lielo mīlestību pret Latgali. Es nezinu, vai es precīzi skatos ģeogrāfiju, Latvijas ģeogrāfiju dabīgi, bet Zilupe varētu būt pati, pati tālākā maliņa Latvijai. Un, tā vai savādāk, tiem cilvēkiem, kas strādā tur, ļoti bieži vienīgais pārvietošanās līdzeklis, arī pašvaldību pārstāvjiem, ir velosipēds, kājas, zirdziņš. Un es domāju, ka jūs nesarūgtināsit Ministru prezidentu, nesarūgtināsit savu valsts budžetu un Gundaru Bērziņu kā finansu ministru, ja tomēr ziedosit šai pašvaldībai transportlīdzekļu iegādei, jo, tā vai savādāk, bez tā šī pašvaldība strādāt nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Arī Kalpaka muzejs nesaņemtu tos 750 latus, ja nebūtu mūsu premjers parādījis, kaut vienu reizi nobalsojiet un padomājiet, ko jūs darāt. Bet, kas attiecas uz Zilupes pagastu, tas tik tiešām ir ļoti notāls Latgales stūris, un viņiem ienākumu pagastā patiesībā maz, dzīvo tikai vienās dotācijās, un tas autotransports viņiem ir jāiegādājas, jo, cik man pateica iedzīvotāji, tad tas, kas viņiem ir, ir aizvēsturisks, tāpat kā lielākā daļa transportlīdzekļu, kuri ir Iekšlietu ministrijas rīcībā, ka vecajos, sarūsējušajos “Žiguļos” jau policistiem kājas izkrīt caur grīdu. Un tur arī mēs neatrodam līdzekļus. Tāpēc kaut vienu reizi arī padomājiet par tiem attāliem pagastiem, kurus vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā paldies par 750 latu balsojumu, bet nedomājiet, ka tas ļaus jums tik vienkārši nopirkt sociāldemokrātus, lai iedotu galvojumu 11,4 miljoni latu, kas ir jāsadala trim valdošām partijām. Tik lēti mēs nepārdodamies. Lūdzu atbalstīt Zilupes pagastu ar 8000 latu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 436.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 1, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 437. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 438., 439. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 440. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kā jūs mīlat kultūru un zinātni, to mēs jau šodien klausījāmies. Izglītību tajā skaitā arī. Es saprotu, ka kaut kādās lielās lietās jums ir ļoti grūti šķirties no naudas, bet 1000 latu vienas ciema skolas bibliotēkas grāmatu skaita papildināšanai... Es gribētu redzēt, vai tiešām jums nav žēl to bērnu, kuri ir pat ievietoti vienas no valdošās koalīcijas emblēmā. Jo, tā vai savādāk, tieši no grāmatām nāk tās zināšanas, un no zināšanām tad sākās tā kultūra, tā izglītība, tā zinātne, par kuru jūs tā rūpējaties šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim 440. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

Par — 30, pret — nav, atturas —57. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 441. — deputātes Antas Rugātes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 442. ir līdzīgs. Deputāta Egila Baldzēna priekšlikums. Un jāsaka, ka tas ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 443. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī 444. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 445. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 446. — deputātu Birkava un Zīles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 447., 448. priekšlikums — Tautas partijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 449. — deputāta Baloža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 450., 451. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 452. un 453. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat arī 454. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 455. — deputātes Monikas Zīles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 456., 457. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 458. — deputāta Burvja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 458. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 2, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 459. un 460. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 461. — deputātu Lāčplēša, Seiksta un Kezikas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 462., 463. — Tautas partijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 464. — deputāta Ketlera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 465. — deputāta Burvja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 465. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 466. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 467., 468. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 469. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 470. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 471., 472., 473. — Tautas partijas priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 474. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu, ka Baldones vidusskola tā arī nesaņēma jūsu svētību un, protams, ka tā nav jāpaplašina, lai gan tur telpas palikušas mazas tiem skolniekiem, kas mācās, nu, sporta zāles vispār nav ne ciematā, ne skolā. Un, protams, ka atrast līdzekļus 200 tūkstošu apmērā, lai nobeigtu skolas celtniecību, uzceltu sporta zāli Baldonē, tā kā nevar atrast mūsu pozīcija. Kāpēc? Toties varēja atrast līdzekļus, lai savā laikā izvietotu radiaktīvo atkritumu glabātavu. Un tagad laikam tā kā pateicīgi, ka to izvieto. Cilvēki, kas tagad pārgājuši no Rīgas dzīvot uz Baldoni, uz apkaimes dārziņiem, savus bērnus sūta mācīties uz Baldones vidusskolu. Vai tad tik tiešām jūs nesaprotat, ka arī Baldones skolniekiem vajag ziemā nodarboties ar sportu. Un tā sporta zāle un jaunas klases ir vajadzīgas. Tāpēc tie 200 tūkstoši ir jāpārdala par labu Baldones skolas paplašināšanai un sporta zāles celtniecībai. Un tas būs cilvēcīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 474. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 1, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 475. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 476. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 477. — deputāta Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 478., 479., 480., 481., 482., 483., 484. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 485. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 485.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 486., 487., 488., 489., 490., 491., 492., 493. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti šie priekšlikumi.

V.Balodis. 494. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 495. — deputātu Lībanes, Gaigala priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 496. — deputātu Geiges, Godmaņa un Lībanes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 497. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 497.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 498. un 499. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 500. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 501. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 502. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 503. — deputāta Geiges priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 504. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 505. — deputāta Geiges, Gaigala, Godmaņa priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 506., 507., 508., 509., 510., 511. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 512. — frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 513. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 514. — deputāta Jāņa Gaigala priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 515. — deputāta Panteļējeva, Inkēna priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 516. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 516. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 517. — deputātes Stalidzānes, Šlesera priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 518. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 519. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Balodis. 520.— deputātu Leiškalna, Apiņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīti 521. un 522. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 523. un 524. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 525. — deputāta Apiņa un Leiškalna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 526. — apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 527. — deputāta Birkava un Gaigala priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 528. — deputāta Burvja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi no valdošās koalīcijas! Padomājiet vienu lietu. No visiem šiem priekšlikumiem jūs esat atbalstījuši opozīciju vienā ļoti “šausmīgā” summā — 750 lati. Godīgi sakot, man gribētos jūs lūgt padomāt, vai jūs kā valdošā koalīcija neizskatāties smieklīgi ar šo vienu atbalstu. Un varbūt tomēr atbalstiet vēl kādus projektus, jo tie ir tieši tādi paši kā jūsu iesniegtie projekti, jūsu iesniegtie grozījumi budžetam.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 18 un 48 minūtes. Bet toties stenogrammā tiks ierakstīts tas, kas tagad tiks runāts un kas arī pirms tam tika runāts. Un, nosaucot visādas smieklīgas summas un visu pārējo, es domāju, ka, ja radioklausītāji nedzirdēja, tad pēc tam kāds tomēr izlasīs.

Skolu informatizācija ir viens no pašiem veiksmīgākajiem izglītības reformas projektiem Latvijā. Pēdējos trijos gados šajā te projektā ir ieguldīti 6 miljoni latu. Nākamajā — 2002. gada budžetā — šim projektam ir paredzēti 3,5 miljoni latu. Projekts ir izplānots, ieprogrammēts, ļoti augstu novērtēts, ārvalstu ekspertu augstu novērtēts kā projekts kopumā, un praktiski visas vidējās mācību iestādes jau ir nodrošinātas ar datorklasēm, pamatizglītībā šis projekts turpinās un drīz, nākamgad, būs nodrošināts ar datorklasi, skolām, kur jau ir bijušas datorklases, šī tehnika jau tiek nomainīta uz jaunāku.

Tā kā pilnīgi smieklīgi ir visiem sasolīt pa pāris tūkstošiem, pilnīgi smieklīgi ir skolām sasolīt pa 9, pa 3, pa kaut kādām citāmnaudas summām datorklases un pēc tam izlikties par dižiem varoņiem, kas tagad risina skolu informatizācijas un datorizācijas programmu.

Tā ka ņemiet, lūdzu, vērā tad, kad jūs komentējat šāda veida priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es arī atceros savu bērnību, kad mūsu skolā bija, kad mājās nebija elektrības, un tas bija ļoti daudz, un nevajag smieties. Un arī tagad Latvijā ir mājas, kurās nav un nav bijis elektrības, un līdz šim laikam nav bijis. Un jebkurā skolā, nu, kaut vienam datoram ir jābūt. Ja kāds nelietis to nenozags, kā tas notika Kurzemes zonā. Un, protams, ka šim attālajam Valkas rajonam ir vajadzīga tā datorklase, lai mācās tie bērni un apgūst. Jo mēs jau labi saprotam — likvidējot valsts atbalstītu augstāko izglītību, tad varēs mācīties tikai bagāto iedzīvotāju bērni vai tie, kas būs ļoti apdāvināti un kuriem kā aklai vistai nokritīs tas grauds, ka viņi saņems dotāciju un varēs mācīties un apgūt augstāko izglītību.

Man vienmēr rada izbrīnu, ka pret lauku iedzīvotājiem jūs attiecaties tā diezgan nievājoši, bet neaizmirstiet to, ka vismaz 90% no šajā zālē esošajiem cilvēkiem ir saknes ar laukiem. Tāpēc šī Palsmanes speciālā internātskola ir jāatbalsta. Tas ir viens.

Otrs. Tā ir internātskola. Tie datori tomēr tos bērnus piesaistīs pie kaut kādas darbības, un viņi nenodarbosies ar to, kas viņus tālāk var nobīdīt uz noziedzīgā ceļa.

Tāpēc es aicinu jūs padomāt par to, ka jautājums ir par internātskolas bērniem, kas ir jāatbalsta!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Gaigala kungs! Es saprotu, ka opozīcijas pārstāvji nevarēja zināt visu to, ko pozīcijas pārstāvji ir lēmuši Koalīcijas padomē un kam viņi ir novirzījuši līdzekļus. Man rada izbrīnu tas, ka jūs atbalstāt un pozīcija atbalsta arī pozīcijas iesniegtos priekšlikumus tieši šajā pašā jautājumā. Gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan jūsu partijas biedre Kristiāna Lībane un arī nākamie Monikas Zīles iesniegtie priekšlikumi ir tieši tādi paši. Tātad, ja mēs konsekventi pieturamies pie šī te jūsu nosacījuma, tad nevajadzētu atbalstīt arī iepriekšējos priekšlikumus un arī nākamos, jo Monikas Zīles priekšlikums ir tieši tāds pats kā iepriekšminētais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godātie kolēģi! Mani mazliet pārsteidz tas, ko teica mans kolēģis Jānis Gaigals, ko es uzskatu par nopietnu politiķi. Viņš saka, ka ir smieklīgi, ka, lūk, šeit par tādām nelielām summām, nākot pretī speciālai internātskolai datorklases iekārtošanai, kurā tas vēl nav, bet valdības lielie projekti jau paredzot, ka tas tur būšot tik un tā kaut kad.

Kolēģi! Mēs te varam parādīt ļoti daudz jūsu priekšlikumus par analogām summām, kuras arī tad ir, tāpat kā Gaigala kungs teiktu, smieklīgi mazas, un tai pašā laikā arī tajā virzienā valdībai ir zināmi iestrādes darbi un projekti, kā kaut ko risināt. Nu ko tad jūs risiniet tās problēmas, kas saistās ar cauro jumtu lāpīšanu, ar logu nomaiņu, ja valdībai šajā ziņā nekas nav paredzēts! Tātad es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: nevajadzētu šeit ironizēt par tiem priekšlikumiem, kas ir apzināti tikšanās reizēs ar vēlētājiem konkrētās vietās neatkarīgi no tā, vai šis deputāts ir no opozīcijas vai no pozīcijas. Ja jums tas ir smieklīgi, ka opozīcijas priekšlikums pēc tikšanās ar vēlētājiem piedāvā risinājumu, tad man ir rūgti.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 528. — deputāta Burvja — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 529. un 530. — deputātes Monikas Zīles priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāts Burvis vēlas debatēt par 529.priekšlikumu. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Gaigala kungs, kaut arī jums būs kauns balsot tagad par, bet nobalsojiet tomēr par, neatkarīgi no tā, ka tas ir tas pats priekšlikums tai pašai skolai. Nē, tai pašai... Tāpatās kā mēs nobalsojām par jūsu 518.priekšlikumu, kur bija par tādām pašām smieklīgām summām. Jo te jau ir tā lietiņa — kas ir atļauts vērsim, tas nav atļauts Jupi... tas ir atļauts Jupiteram, ja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 529.priekšlikumu.

V.Balodis. 530. — deputātes Monikas Zīles priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 531. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 532. priekšlikumu deputāti Balodis, Dobelis atsauc.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 533. — deputātes Monikas Zīles priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 534. — deputātes Birznieces priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 535. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 536. — deputāta Geiges priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 537. — deputāta Geiges priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 538. — deputāta Geiges priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Kā arī 539., 540., 541. — deputāta Geiges priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 542. — deputātu Geiges un Godmaņa priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 543. un 544. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 545. — deputātu Ražuka un Zīles priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 546. — deputātu Ražuka un Gaigala priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 546.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man patiešām ir žēl, ka jūs neatbalstāt tur, kur vajag kādu tūkstoti iedot kādai skolai datoriem. Bet, nu, es domāju, ka opozīcija atbalstīs cienījamo Gaigala kungu un iedos naudu Plostnieku svētkiem. Labam plostam nauda ir svarīgāka nekā datoram!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, ļoti interesants priekšlikums ar to plostošanu. Vai tad tik tiešām jūs vairāk nevarat izdomāt oriģinālāku nosaukumu, lai tomēr, nu, tas būtu tāds patīkams.

Tas ir viens. Otrs. Ja jau runā par datoriem... par datorklasēm, tad bija jau arī citi priekšlikumi, kur bija 2000 klases organizēšanai, 5000, tā ka nevajag pārmest. Bet šis... bet šis priekšlikums, nu, tas ir tik tiešām vēsturisks. Es nezinu, kā tā Gaujas upe izturēs, bet labāk jūs pārvērtiet to par Gaujas upes tīrīšanas svētkiem. Tad tas tik tiešām būtu nozīmīgi, jo tā ir ļoti netīra, piedrazāta ar kokiem un visdažādākajiem atkritumiem. Tā ka pārvērtēt ne par plostošanu, bet par tīrīšanu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka valdības partijai humora izjūta nav vēl zudusi, un arī mans draugs Gaigals ir iesniedzis lielisku priekšlikumu, kur viņš nesen vēl ironizēja par mūsu, teiksim, smieklīgajām summām. Šeit tik tiešām ir lielisks nosaukums — Gaujas plostnieku svētku organizēšanai 1000 latu. Valdības partijas sāk tātad plostu svētku organizēšanu (Smejas.) Nu, es domāju, vajag ne tikai Gaujai, arī Daugavai vajag, Vaidavai, Abavai vajag, daudzām upēm vajag šos plostnieku svētkus. Varbūt varētu arī izdalīt valsts budžetā katrai šai upei pa 1000 latiem, un tad mēs varētu arī pabraukāties pa tām mazajām hidroelektrostacijām, kuras pat tajās vietās, kur vajag celt, jūs gribat pat aizliegt.

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka mēs atbalstīsim valdības priekšlikumu, bet nevajag ironizēt par to, ka mums ir, lūk, smieklīgi priekšlikumi. Un ka, lūk, jums ir nopietni priekšlikumi, kas risina sabiedrībā aktuālas problēmas un vēlmes. Tas nu galīgi neizskatās pēc tā, ka datoru klases iegāde ir sliktāka. Tad šeit es jūtu vienīgi atbilstoši Gaigala kunga teiktajam, ka šeit valdībai arī ir vesela programma, kā viņi plostos un svētkus organizēs pa visām Latvijas upēm. Lai jums veicas, kolēģi, kādreiz jau mēs satiksimies, kad jūs izkāpsit no tā plosta uz cietās zemes kādas Latvijas upes krastā. Lai jums veicas plostot tālāk pa šiem svētkiem!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Jā, protams, cienījamie kolēģi! Kas nu kuram tuvāk pie sirds, par to arī runā. Es saprotu, ka Imantam un diemžēl arī tev, Egil, pēdējā laikā tā plostošana ir tīri labi iepatikusies.

Es gan gribētu teikt, ka šeit ir runa par citu ko. Plostnieka amats latviešiem ir sens un cienījams amats. Šie plostnieku svētki pie Gaujas upes notiek vairākus gadus. Tie pulcina daudzus cilvēkus un pamāca vienam otram kaut ko apgūt no mūsu senajiem amata meistariem. Tā ka es saprotu, ka šis vārds — kā nu kuram tas ir iepaticies. Tā ka es iesaku aizbraukt uz nākamajiem plostnieku svētkiem un drusciņ tā uzmanīgāk lietot šos izteicienus, jo plostnieki ir asi zēni, un var gadīties, ka jūs kādu laiku pēc tam pavadīsiet Strenču slimnīcā.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es apsolos tagad ekonomēt laiku un pēc tam individuālā kārtā paskaidrot visiem tiem, kuri vārdu “plostošana” saprot tikai un vienīgi, ko nedara uz Gaujas.

Katrā ziņā šis Strenču pašvaldības pasākums, kurš jau norit šovasar un noritēja jau ceturto gadu, ir skaists. Un arī tiem interesentiem, kuri grib, var noorganizēt individuālu ielūgumu nākamgad piedalīties šajos svētkos.

Bet, kas attiecas uz smieklīgiem un mazāk smieklīgiem priekšlikumiem, es varu teikt tā, ka ir viena ļoti būtiska atšķirība šiem priekšlikumiem, kurus mēs esam uzskatījuši, ka tie ir atbalstāmi un ka atbalsta ļoti labus pasākumus. Starpība ir tā, ka par tiem nobalsos un ka šie cilvēki šo finansējumu dabūs. Jūsu priekšlikumi ir daudzi. Ir tukši solījumi, kuri ir tikai cilvēku muļķošanai. Tur ir tā būtiskā atšķirība.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Kolēģi! Es jau reiz noklausījos to, ko man teica par viltus draugiem Tabūns, varbūt arī Dobelis man būs viltus draugs, īpaši ņemot vērā, ka Strenču pilsētā noteikti ir spēcīga “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nodaļa, kas varbūt man var palīdzēt tur paārstēties. Kā Dobeļa kungs saka. (No zāles deputāts Dobelis: “Palīdzēsim!”) Bet es gribētu pateikt tikai vienu lietu šeit, kolēģi. Jūs jau nu, šīs lielās valdības partijas, varētu arī kādreiz noziedot šādiem svētkiem, paši no partijas kases samest deputāti, nevajadzētu jau obligāti valsts budžeta kasē iebraukt. Par šiem svētkiem, es domāju, nebūtu nekāda problēma, ja tā nebūtu valsts kases nauda, Gaigala kungs. Un tad tas būtu mazāk smieklīgi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nu tur jau zālē bija brīdinājums — ja mēs nenobalsosim par, tad mūs nepaņemšot līdzi plostot. Bet joks ir tāds, Gaigala kungs un Dobeļa kungs. Jūs laikam slikti klausījāties. Es ļoti precīzi teicu. Nevis par plostošanu, bet par plostnieku svētku organizēšanu. Un, ja jūs ar plostnieku svētku organizēšanu saprotat vārdu “plostošana”, nu, tā ir jūsu problēma.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Nekādi nevarēju domāt, ka jūs varat draudēt ar fizisku izrēķināšanos tādos svētkos pret opozīciju. Tas ir pārsteidzoši. Bet tad man rodas jautājums — varbūt arī Līgo svētkiem mēs noziedosim kādu naudas summu, kurus atzīmēs noteiktā vietā? Un vai tā nav tik tiešām iebraukšana valsts kabatā? Tiem svētkiem, kuri tādi tīri personāli un kuri ir par pašu saziedotiem līdzekļiem, tie ir jāizlieto. Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Tik tiešām jūsu tā vēlme jau ir pārgājusi tās robežas, kad jūs gribat darīt visu to, ko jūs iedomājaties. Tā ir ļoti slikta parādība. Un tai ir slikts turpinājums.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Šitā tiešām ir nopietna problēma, kolēģi, un arī summa. Un tā prasa, es domāju, tādu vispusīgu un garu apspriešanu. Juri Dobeli! Tev ir absolūti taisnība, vai ne? Tik tiešām mums ir daudz dažādu amatu, bet citiem amatiem jau naudu nedod, tikai plostošanai. Un otrkārt, par šīm summām. Jūs mums pārmetat šīs mazās, smieklīgās summas. Bet vienīgā summa, ko jūs atbalstījāt, ir 750 latu. Ja mēs to būtu zinājuši, mēs būtu veselu čupu tādu par tiem 700 latiem iesnieguši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Tiešām būtu smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi. Man būtu interesanti paskatīties, kā un cik tālu jūsu izpratne par Ziemeļvidzemi sniedzas un kāda ir jūsu attieksme pret šiem Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskiem svētkiem, kas atklāj veselu Latvijas daļas vēstures un kultūras klāstu, kas aptver visas tās tradīcijas, kas kādreiz bija šo cilvēku viens no dzīves pamatiem. Es saprotu, ka jūsu prāti nesas uz kaut kādām tur korelācijām — plosti un plostošana. Šie svētki notiek piekto reizi. Šie ir svētki, ko rīko pašvaldība ar visas valsts atbalstu, un mūsu pienākums vienkārši atbalstīt, iedot kaut kādu sēklas naudu, lai šie pasākumi tālāk ar pašvaldības atbalstu noritētu. Es lūdzu tiešām nopietni izvērtēt to, ko Strenču pašvaldība ir paveikusi, neatkarīgi no tā, kādas partijas pārstāvji tur ir pie varas, un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 547. — deputāta Damberga priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 548. — deputātu Kezikas, Seiksta, Lāčplēša, Inkēna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 549. — deputātes Birznieces priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 550. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 551. — deputāta Bunkša priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 552. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 553. — deputātu Kezikas, Zīles priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 554. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 555. — deputātu Seiksta, Lāčplēša, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 556. — deputātu Lācplēša, Seiksta, Kezikas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat arī ir atbalstīts 557. un 558. — deputātu Lāčplēša, Seiksta, Kezikas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 559. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 560. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 560.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tikko mēs visi noklausījāmies tirādes par plostnieku svētkiem, kas ir kultūrvēsturisks... kā tas, izrādās, ir. Jūs atbalstījāt priekšlikumus par griestiem, kanalizācijām, kāpnēm, jumtiem, tualetēm, svarcelšanas klubiem, četrām durvīm, pieciem logiem. Jūs neatbalstījāt mūsu 166. priekšlikumu par to, lai bērniem, kas slimo ar hemofiliju, tas ir, ar tādu slimību, kad nesarec asinis, lai viņi varētu iegādāties zāles. Jūs neatbalstījāt to, lai neredzīgie vai nedzirdīgie varētu rehabilitēties no savām slimībām un integrēties mūsu sabiedrībā. Tad varbūt šoreiz jūs atbalstīsit pavisam nelielu summu, kas ir varbūt viena desmitā daļa no tā, ko jūs veltījāt sadrumstalotajam budžetam, un atbalstīsit no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Esiet taču cilvēcīgi! Vismaz šoreiz.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātie Prezidija locekļi! Acīmredzot Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas kļūda ir viena — mēs lūdzam no jūsu naudas tur, kur nav vēlētāju, jo vardarbībā cietušie bērni un bez vecākiem palikušie bērni nav vēlētāji un ilgi nebūs. Vēlētāji ir tanīs skolās, kur jūs jumtus remontējat, bet tie ir cietuši bērni, viņiem nauda nav vajadzīga. Es domāju, ka jums pietiks godaprāta nedot naudu tur, kur tas nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātā Ūdres kundze un godātais Burvja kungs! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Madonas rajona krīzes centra vardarbībā cietušajiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem mājas kapitālo remontu un tas jau ir izdarīts 441.priekšlikumā, un gan Saeima, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar savu balsojumu jau ir piešķīrusi 14 000 latu, lai būtu iespējams veikt šo kapitālo remontu un nodrošināt apstākļus vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Godātā Ūdres kundze! Un cienījamais Baldzēna kungs, es patiešām tajā raitajā, spraigajā gaitā nepievērsu uzmanību tam, ka man vajadzētu jūs uzrunāt un teikt: Baldzēna kungs, mēs taču varam vienoties par to, ka būtība ir galvenais un nevis tas, vai jūsu priekšlikums kā sociāldemokrātu priekšlikums vai Tautas partijas deputātes Rugātes priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Svarīgākais ir, ka šis priekšlikums ir atbalstīts, un mums paiet divas stundas, un mēs dzirdam vēlreiz pārmetumu, ka mēs neatbalstām krīzē cietušo bērnu mājas sakārtošanu. Tā nav īsti laba situācija. Es nebūtu runājusi, ja es nebūtu dzirdējusi Ūdres kundzes šo izsaucienu. Tad lūdzu, kolēģi, sekosim tam, kas notiek mums zālē un kādus priekšlikumus mēs atbalstām, neskatoties uz tempu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs neatbalstījāt Krāslavu, kur ir cietušie bērni, jūs skataties uz Madonas krīzes centru. Es sāku tagad atcerēties, kā tad bija ar “Logosa” centru, ar tiem neliešiem, kuri izmanto bērnus. Tur arī jūs bijāt tādi pasīvi. Jā, nu vai tur ir vai nav. Un tad tur bija aizstāvji vesela brigāde, kas aizstāvēja šos, kas... Es atceros, kā Ārlietu ministrijas pārstāvis te aizstāvēja, ka vajag latviešu bērnus atdot adopcijā tikai uz ārzemēm un ka Saeimas deputāti, redziet, to firmu darbību traucē. Es atceros arī citas nievājošas attieksmes, kas attiecās uz bērniem, kuri izvietoti vai nu bērnu rehabilitācijas centros, vai bērnu namos. Kāpēc tāda attieksme pret bērniem? Vai jums ir maz piemēru, ka arī labās ģimenēs notiek tā, kad, gribot vai negribot, aiziet bojā tēvs un māte un paliek bērniņi. Kāpēc tāda cietsirdība pret bērniem? Jūs taču esat mātes, tēvi te, un kāpēc tad šito jūs tā darāt? Ir taču jābūt cilvēcīgai kaut kādai attieksmei. Man pietrūkst vārdu, kā novērtēt to visu, varbūt Latvijas iedzīvotāji kādreiz novērtēs, kāda ir jūsu attieksme. Nekā nevajag, nevajag, nevajag... Kur tad ies tā nauda? 1,6 miljardi. 140 miljonus, jūs paskataties, tagad būs nākošais, kur jūs tos atbalstus kārtējiem darījumiem balsosiet par. Un tāpēc jūs steidzaties, jo galdi, protams, ir saklāti.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie deputāt no Tautas partijas! Man ir žēl, ka jūs neklausāties. Tātad Antas Rugātes 441.priekšlikums tika atbalstīts un 442. bija Egila Baldzēna priekšlikums. Vai es kāpu tribīnē un kaut ko pārmetu? Nē, es nekāpu tribīnē. Paskatieties stenogrammu! Ja kolēģis Vents Balodis ar komisijas darbiniekiem ir kļūdījies un šeit pie 560. priekšlikuma nav izdarījis savu darbu līdz galam un nav uzrakstījis, kurus priekšlikumus ir, teiksim, paredzēts atbalstīt, ja tas darbs nav no valdības partijas puses un līderu puses izdarīts līdz galam, tad nepārmetiet Ingrīdai Ūdrei, ja viņa uzkāpa pie šī likumprojekta tribīnē un teica to, kā šis dokuments ir sagatavots. Nu varam jau mēs tā viens otru neievērot, izlikties, ka neievērojam. Es gribu pateikt paldies Tautas partijas deputātiem, ka šāds pats analoģisks priekšlikums ir. Es jau arī piezvanīju uz Madonu, teicu, ka ir priekšlikums pieņemts, teicu, ka no Tautas partijas un ka nav nekāda vaina, ka no Tautas partijas. Mēs par būtību nestrīdamies. Bet jābūt arī pašiem uzmanīgiem tad, ja jūs izsakāt kādus pārmetumus. Bet, ja reiz valdības partijas pārstāvji šajā 560.priekšlikumā ir kļūdījušies un nav minējuši tos priekšlikumus, kuri ir atbalstīti, un jūs redzat, ka jūsu 441. ir atbalstīts, tad tur nu nav opozīcijas vaina. Tur nu jāmeklē vaina pašu dārziņā.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Rugātes kundze! Ļoti labi, ka jūsu priekšlikums ir atbalstīts. Bet Tautas partija ir iesniegusi vismaz 30 vai vairāk priekšlikumus par kopējo summu 700 000 latu vērtībā. Neviens, neviens jeb viens ļoti neliels opozīcijas partijas priekšlikums ir atbalstīts. Atcerēties visus Tautas partijas priekšlikumus ir ārkārtīgi grūti, arī tad, ja mēs ļoti uzmanīgi sekojam šai sēdei. Un tieši tas, ko minēja Baldzēna kungs, ja mēs skatāmies, kā ir sagatavots dokuments, tad šeit apakšā ir rakstīts zem šī priekšlikuma— cik priekšlikumu par izdevumu palielināšanu programmai, tātad ir mums 152. un 578. priekšlikums. No tiem atbalstīti... Un šeit ir pilnīgs tukšums. Tā ka paldies, ka jūs uzstājāties, paldies, ka jūs atbalstījāt, bet nevajag tādēļ to pārmest opozīcijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tā vai savādāk, es pat nesaprotu, kāpēc Ingrīda un Egils tā uztraucas, bet Rugātes kundze un Vītola kungs precīzi pateica vienu — nav svarīgs priekšlikums. Atbalstīti tiek tikai tie priekšlikumi, kuri parakstīti no valdošās koalīcijas deputātu puses. Neskatoties pēc priekšlikuma satura. Un tādā gadījumā tā ir tieši šī attieksme gan pret valsti, gan pret cilvēkiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 560.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 561. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 562. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 563. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, te jau bija jārunā “Tēvzemei un Brīvībai” par to autotransporta stāvokli, kurš ir mūsu Iekšlietu ministrijā. Kaut kur ap 300 mašīnas ir, kurām ir vecums no 15 līdz 25 gadiem. Nu un kā tad viņi var nodarboties ar to zagļu ķeršanu vai citu, kuri brauc ar jaunākiem “meršiem” un visām tām, nu, kā saka, biezajām mašīnām. Nevar to. Un man rada izbrīnu, ka Ministru kabinets ļoti labi zina, kādā līmenī Latvijā ir noziedzība. Un viņi neatbalsta autotransporta nomaiņu. Vēl jau viena ir tur interesanta lieta. Savā laikā Kristovska kungs iepirka pēdējo sēriju tos visurgājējus, kurus vairāk neizlaiž, kuri ir ļoti dārgi un kuri ir ļoti dārgi lietošanai. Nu un ko tagad? Kas notiek ar tām mašīnām? Remontēt tās nevar, jo nav naudas, un tās stāv uz vietas. Redziet, kā mēs izlietojam līdzekļus. Tāpat līdzekļi tiek izlietoti arī Aizsardzības ministrijā. Jūs painteresējieties un tad pateiksiet, vai ir taisnība, vai nav taisnība. Tie “Landroveri”, kurus iepirka. Samaksāja ļoti lielu naudas summu, mašīnas tagad stāv, un braukt nav ar ko. Un tie vecie “žiguļi”, vēl “gaziki”, kas ir palikuši, tie arī ir sapuvuši. Nu un kā tad tie policisti var aizbraukt? Nav ar ko viņiem aizbraukt. Ne laukos, nu vēl pilsētā tie “ekskorti”... vēl kādas mašīnas ir. Tā ka, cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta šis priekšlikums, ja mēs gribam, kā jūsu programmās ir ierakstīts, lai cilvēki būtu aizsargāti. Lai nejustos mūsu noziedznieki kā sev mājās, braucot ar jaunākā tipa mašīnām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 563.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 1, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 564. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi! Te ir ļoti interesanta lieta. Kā jūs to labi zināt no preses, policijas mašīna, prokuratūras mašīna nevar aizbraukt uz notikuma vietu, ja tai nav degvielas. Bet ir ļoti vienkāršs jautājums, kuru es vairākas reizes uzdevu: kur paliek desmit, pat desmitiem tūkstoš tonnu konfiscētā degviela? Kur tā paliek? Kas to izlieto? Un kur aiziet šie naudas līdzekļi? Kāpēc konfiscēto degvielu nevar nodot Iekšlietu ministrijas rīcībā, Aizsardzības ministrijas rīcībā, prokuratūrai un ātrajai palīdzībai? Kāpēc? Visās pasaules valstīs to dara, bet tikai ne mūsu. Un atbilde ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka ministriem ir izdevīgi noslēgt līgumus ar noteiktām ārvalstu kompānijām par naftas produktu piegādi un tad maksāt par tiem 27, 30 vai 35 santīmus, un attiecīgi pirmā persona, kas paraksta līgumu, jūs ziniet, viņi saņem komisijas naudu. Tā ir viena ļoti vienkārša lieta. Kāpēc... es vēlreiz arī valdībai uzdodu, diemžēl nav premjerministra. Kāpēc konfiscēto degvielu neatdod policijai? Jūs to visu ļoti labi saprotat, un nevajag, kā saka, varbūt rādīt acis un izbrīnīties, ka tādas lietas nav. Tāda lieta ir. Desmitiem tūkstošu tonnu degvielas. Un ir krātuves, kur var uzglabāt to degvielu. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Man būtu tāds lūgums tomēr sekot līdzi tam, ko runā. Piemēram, es šeit uz tribīnes, teiksim, kādas četras stundas atpakaļ teicu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot Iekšlietu ministrijas budžetu no iekšlietu ministra dzirdēja šādus vārdus, ka autotransportam nākamajā gadā degviela būs tik, cik nepieciešams. Ļoti žēl, ka jūs neesat pakonsultējušies ar saviem partijas biedriem, kas ir mūsu komisijā. Viņi to tāpat arī dzirdēja. Es nezinu, šeit acīmredzot ir kaut kāds pārpratums.

Un vēl viena lieta, Bojāra kungs! Tā adresēta jums. Vispirms jūs sakiet, ka autotransporta vispār nav policijā, un pēc tam jūs ar otro priekšlikumu sakiet: iedosim 500 000 latu benzīnam. Es kaut kā neredzu šeit nekādas sakarības.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Kuduma kungs! Tas ir ļoti labi, ka jūs vēl aizvien ticat ministriem. Jo es no šīs te tribīnes dzirdēju no tā paša ministra vārdus, ka viņam pietiks naudas Tikumības policijas izveidošanai. Un tas tiks izdarīts pusgada laikā. Un es dzirdēju, ka Andrejs Panteļējevs pateica, ka nu pēdējo reizi ticam šim ministram. Kļūdījās Andrejs Panteļējevs. Ir vēl komisijas priekšsēdētājs, kurš turpina ticēt. Bet Tikumības policijas nav. Un kad nebūs naudas arī benzīnam, tad sāksim atkal runāt, vai ne?

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Kuduma kungs! Man rada izbrīnu, ka jūs nezināt, cik ir autotransporta Iekšlietu ministrijā. Tas ir tik tiešām brīnums. Tās taču nav 300 mašīnas. Viņiem ir kaut kur 800 vai 900 mašīnas. Vēl es pārdomām jums uzdodu vienu jautājumu — kur paliek konfiscētais spirts? Kāpēc to 10—15% apmērā nepieliet pie benzīna? Tas ir ļoti labs sajaukums, kuru izmanto pasaulē, tikai ne Latvijā. Kas to realizē, un kur paliek tā iekasētā nauda no visām tām konfiscētām mantām? Un jūsu komisijas vadītājam uzdodu arī jautājumu — kur paliek konfiscētās materiālās vērtības? Un kur paliek tā nauda, kura tiek iekasēta, pārdodot vai realizējot šīs mantas? Man tādus jautājumus uzdeva, es uzdodu jums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikt sekojošo. Cienot Kuduma kungu, būtu tomēr mazliet nopietnāk jāieklausās vārdos. Es saprotu, ka jūs ticat valdības ministru solījumiem, valdības ministriem droši vien ir laba griba. Bet es arī atceros, ka vēl šā gada vasarā, kad mēs skatījāmies grozījumus šā gada budžetā, mēs piedāvājām, lai arī mazajām pilsētām būtu nodrošinājums policijai transportam ar benzīnu. Piedāvājām. Valdības partijas to atteica. Teica, ka nevajag. Bet ministrs teica tā: mēs centīsimies šo benzīnu kompensēt no tās vietas lielajām pilsētām, kur tas ir vairāk. Tajā pašā laikā atzina šo problēmu, ka tā pastāv, ka benzīna trūkst. Tagad jūs sakiet, ka viss būs kārtībā tāpēc, ka ir labas cerības ministram, ka viņš kaut ko no valdības vēl varbūt dabūs kaut kādā mistiskā veidā. Bet mēs šeit dodam priekšlikumu, kas dod iespēju to nodrošināt ar likumu, ar Valsts budžeta likumu. Jūs kratāt galvu. Labi, jūs varat kratīt galvu, bet es vienkārši varu pateikt, ka nedrīkst būt tā, ka lielajām pilsētām ar savu policijas aparātu un benzīna daļu, kas viņām ir izdalītas šim autotransportam, ir jākompensē mazpilsētas. Jābūt sistēmai tādai, ka ir policija nodrošināta kā mazpilsētā, tā lielajās pilsētās. Un viens pats ministrs to nevarēs atrisināt pat tad, ja viņš mēģinās to pārdalīt pēc iespējas kristīgāk. Labāk ir izdalīt līdzekļus, tai skaitā šo tehnisko līdzekli, benzīnu, cīņai ar organizēto un arī ar neorganizēto noziedzību, nekā skatīties un mēģināt kaut ko pārmest opozīcijai par labas gribas žestiem.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie sociāldemokrātu deputāti, kolēģi! Kudums teica, ka ir balstījies uz to, ko teica Bojāra kungs. Bojāra kungs teica, kāpēc viņš grib palielināt Segliņam naudu autotransporta iegādei, ka autotransports iepriekšējos gados ir iegādāts ļoti neracionāls, slikts un ka lielākā daļa no tā nekustas, jo to nemaz nevar izremontēt. To jūs teicāt. Tātad mēs nepiešķīrām naudu jauna autotransporta iegādei, ko jūs likāt priekšā. Priekš kam tad tas benzīna pieaugums ir vajadzīgs? To es nevaru saprast. Un bez tam, Leon, man ir liels lūgums. Jūs šeit uzstājaties kā prokurors, jūs te ar zvērojošām acīm visiem sakiet: kur paliek, ko dara un tā tālāk. Bez tam jūs vēl apvainojāt iekšlietu ministru, kad viņš saņem komisijas naudu, slēdzot līgumus ar degvielas piegādātājiem. Lūdzu pierādījumus! Tas ir pārāk liels apvainojums, un iekšlietu ministra vietā es to tā neatstātu. Es esmu deputāts, bet es nevaru runāt to, kas man ienāk galvā jeb kaut ko “viena tante teica uz stūra”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK! Jūs pašreiz mēģināt sanaidot sociāldemokrātus ar Tautas partijas frakciju. Leons Bojārs pateica — atbildīga persona, kas slēdz līgumu. Tādas var būt vairākas un nebūt obligāti ne Tautas partijas ministrs. Un sākat jau piesaukt tagad kaut kā Mareka Segliņa vārdu. Ja jums šī lieta liekas tāda, kā jūs sakāt, tad, lūdzu, lieciet pierādījumus galdā! Leons Bojārs tā neteica.

Ja mēs runājam par to, ko teiksim... kurš ir teicis, bija arī no Kuduma kunga izteiciens, ja Bojāra kungs saka, ka nav šī transporta, tam ir vajadzīgs benzīns. Nu, kolēģi, arī tādi izteikumi nebija Leonam Bojāram. Būsim savstarpēji korekti! Ja kādam ļoti gribas šeit piesiet politisku lietu, mēģiniet, droši uz priekšu, sūdziet pēc šīs stenogrammas. Es gribu redzēt, kas tad īsti iznāks jums, Juri Vidiņ! Es domāju, ka jums beigās jūs jāatvainojas kā Leonam Bojāram, tā arī Marekam Segliņam. Ka tik neiznāk divkārša atvainošanās!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 564.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 565. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 566. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 567. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Kā arī 568. un 569. — Ministru kabineta priekšlikumi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 570. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 571. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 572. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 573. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija ļoti interesanta vēsture kādu sešu vai septiņu gadu garumā, kad sporta namu “Daugava” gribēja par kuru katru cenu privatizēt noteiktas personas. Nu, pateicoties vadībai, direkcijai, tas neizdevās. Tagad tas ir tā kā valsts un pašvaldību īpašums. Bet šo 7... 6 gadu laikā neviena ministrija neatbalstīja, lai šis sporta nams tiktu remontēts. To uzturēja par visiem tiem pakalpojumiem, kurus tas sniedza, to uzturēja, cik nu varēja tā direkcija uzturēt, un pat arī viens neliels baseins priekš bērniem bija. Un par cik te iejaukta arī Izglītības ministrija un tur visdažādākās vēstules, un visa tā vēsture sastāda kaut kur pie 2000 lapām, tad arī tagad Izglītības ministrija, apzinot savu kļūdu, ka šim sporta namam ir jābūt priekš Rīgas bērniem, ne kādas īpašas personas īpašumam, tāpēc ir jāatbalsta priekšlikums un jāiedala tie 50 000 lati, lai varētu savest kārtībā lielo baseinu un sporta namu varētu izmantot arī starptautiskām sacensībām, kuras arī tagad tur notiek, tikai notiek basketbolā un notiek volejbolā..

Tātad, cienījamie kolēģi! Lai pilsētas bērni varētu izmantot sporta namu bez maksas, tad ir jāatbalsta šis un arī nākamie četri priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 573. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 574. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 574. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 2, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 575. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 575. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 576. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... atvainojiet, atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu te pat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs saka, ka, nu, Misam nauda ir jāiedod. Es jau saprotu, ka, ja jūs redzat Bojāra uzvārdu, tad jums ir alerģija un negribas dot Bojāram. Bet, tā vai savādāk, tas atkal ir bērniem. Tas ir Daugavas sporta nams, kurš patiešām, tā vai savādāk, tika uzturēts, un varētu dažreiz pasmieties — tas dullais Misa iztur to, ko neiztur citi. Dullie ir tie labie cilvēki, kas vienmēr visu izdara tur, kur naudas trūkst. Bet kādreiz arī viņiem var pietrūkt spēka, un domāju, ka nu jums tos 20 000 nevajadzētu pažēlot.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, tas ir labs sociāldemokrātu priekšlikums, un te mēs saskaramies ar vienu nelielu paradoksu. Pirms pagājušā gada budžeta pieņemšanas daudzi valdošās koalīcijas pārstāvji ļoti aktīvi deva priekšlikumus par Rīgas pilsētu, jo toreiz jūs bijāt pie varas ar Ārgali priekšgalā. Tagad Rīgā pie varas esam mēs ar cienījamajiem sociāldemokrātiem. Līdz ar to dabiski, ka visi projekti, kas būtu saistīti ar Rīgu, tiks noraidīti, lai ieriebtu Rīgai un rīdziniekiem. Tikai žēl, ka jūs cerat, ka rīdzinieki arī pēc tam balsos. Es domāju, ka Rīgas iedzīvotāji jūs vēlēšanās diez vai atbalstīs un diez vai jūsu partijām būs gaidāms kaut kāds pieaugums.

Šeit ir vienkārši tāda primitīva un lēta izrēķināšanās. Jo, ja jūs paskatīsities, jūsu visi projekti ir reģionālie projekti, kur jūs patiešām pagaidām vēl cerat uz vēlētāju balsīm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kurš tas būs, ja tas būs 653, nē, 652., kur jūs nežēlojat četrus miljonus latu. Bet tagad jautājums bija par 50 tūkstošiem latu, kur vajag celtni uzturēt un atremontēt. Kur tad ir jūsu rūpes par bērniem un par to sportu? Vai ir kāda kauna sajūta tik tiešām? Četrus miljonus atradīsim? Bet piecdesmit tūkstošu — nav. Vai dotajā momentā palika 20 000. Redziet, kāda jums ir attiecība pret reālām lietām. (No zāles deputāte P.Lāce: “Attieksme!”)

Jā. Vai arī būtu attieksme. Bet tā no jūsu puses vienmēr ir negatīva, un tas ir ļoti slikti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 576.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 577. — deputāta Jurdža priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 578. — deputāta Jurdža priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Jurdžs nav zālē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 578.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 579. — Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 580. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 581. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 582. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 583. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 584. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 585. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 585.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 4, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 586. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 587. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 588. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 589. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 589.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 5, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 590.— deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Atkal ir viena no attālām Latvijas skolām, kurai tik tiešām arī ar to datorklasi nav nekas spīdoši. Un 5 000, par cik jūs iebildāt, ka it kā tās summas esot mazas, bet jūsu pozīcijas priekšlikumi bija tādi, jūs tos atbalstāt. Tad jāatbalsta ir arī Sabiles vidusskola, lai tur darbotos datorklase. Sabilē arī galvenokārt latvieši dzīvo. Varbūt tad tomēr cienīsim savus tautiešus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 590. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Par — 35, pret — 1, atturas — 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 591. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 591.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 592. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 593., 594., 595., 596. — Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 597. — deputāta Klementjeva kunga priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 597.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 1, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 598., 599., 600., 601., 602., 603., 604., 605., 606., 607., 608., 609., 610.... līdz 610. Ministru kabineta iesniegtam priekšlikumam priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Salkazanovs vēlas debatēt. Par kuru priekšlikumu? Atklājam debates par 609. priekšlikumu. Deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gandrīz jau tie... tās pozīcijas, kur dalīja valdošā koalīcija savā starpā miljonus, jau iet uz beigām. Un te ir ļoti interesanta pozīcija, kas skar nevis tās funkcijas, kas jāveic kādam citam, bet tieši valstij. Tā ir Tieslietu ministrija, rajonu tiesas un viņu darba samaksa. Dalot miljonus tualetēm, plostniekiem un dažādiem citādiem, kas nav saistīti ar valsts funkciju veikšanu, valdībai un valdošai koalīcijai ir atradusies nauda. Taču Ministru kabinetam pietrūka 6265 latu rajonu tiesu darbinieku atalgojumam, un šis atalgojums bija jānoņem, lai finansētu sabiedrības integrācijas fondu, kur darbinieku algām pietrūka 13 000 latu. Nu vienkārši paradoksāla situācija, ka miljonus var dalīt, kā jau es teicu, tualetēm un plostniekiem, bet tiesnešiem mums nav naudas. Jo jūs taču šodien sadalījāt miljonus, cienījamie kungi! Bet tiesnešiem naudas trūkst. Vienkārši fantastisks priekšlikums no Ministru kabineta puses!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tūlīt pēc nesenajiem notikumiem, kad tika noslepkavots viens no vadošajiem tiesnešiem, mūsu Ministru kabineta vadītājs Andris Bērziņš paziņoja, ka, pirmkārt, ir jāizdara viss iespējamais, lai atklātu slepkavu. Otrs, ko visi secināja toreiz un visas amatpersonas pauda, ka ir jāatrod līdzekļi, lai palielinātu gan tiesnešiem algas, gan lai viņus apdrošinātu, un tā tālāk un tā joprojām. Vārdos visi izteica milzīgu atbalstu, lai nostiprinātu tiesnešu situāciju, lai viņi saņemtu lielākas algas, lai viņi rezultātā spriestu taisnīgas tiesas, lai viņi būtu kvalitatīvi apmācīti. Šeit šīs te pozīcijas tiek noņemtas no tiesnešu apmācībām domātiem līdzekļiem. Aizsardzības un iekšlietu komisijā ne vienreiz vien mēs esam diskutējuši par to, ka vieni vai otri tiesneši nav sagatavoti, lai izskatītu un izprastu tur narkotiku lietu izskatīšanu, ir nepieciešama specializācija, vai ekonomiskos noziegumus kad izskata, arī ir nepieciešama specializācija. Te ir tik tiešām paradokss, un es pilnīgi piekrītu kolēģim Salkazanovam, ka, nu, ir absurds, ja šodienas situācijā mēs ņemam nost naudu no tām institūcijām, kuras sargā mūsu valsts iekārtu un nodrošina taisnīgu spriedumu taisīšanu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz Ministru kabineta darbība, ka viņi neredz un nezina, kas notiek tālāk par Rīgu. Tiesneši tagad ir spiesti atmaksāt lieciniekiem ceļa izdevumus. Atbrauc liecinieki uz tiesu, viņam nav ar ko aizbraukt uz mājām. Un tiesnesis izņem no savas kabatas naudiņu un iedod biļetei. Tā ir. Un tā ir taisnība. Un tagad atrod Ministru kabinets iedzīvoties no kā? No tās pašas Tieslietu ministrijas noņemt. Bet Tieslietu ministrijai vēl jāuztur arī cietumi. Un nav jau tur lielākie finansējumi iedalīti, lai tā sistēma būtu sakārtota. Jo, ziniet, tik tiešām, labā roka nezina, ko dara kreisā, un tā ir kauna lieta, ka Ministru kabinets ir atbalstījis un izstrādājis šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man šinī gadījumā ir skumji, ka es redzu, kad tiesnešiem tiek samazināts atalgojums. Es tad domāju, kāpēc tas tā tiek darīts. Laikam tāpēc, ka Jaunajai kristīgajai partijai valdībā ir tikai trīs vietas. Pretējā gadījumā šie 6265 lati laikam tomēr atrastos. Un daudzi kolēģi kritizēja, arī mans cienījamais kolēģis Gaigala kungs, ka opozīcijas priekšlikumi esot smieklīgi. Es domāju, ka pašreiz ir smieklīgi Ministru kabineta priekšlikumi, ka tiek atņemti no tiesnešu algām 6265 lati. Neapšaubāmi, ka tas ir smieklīgi! Un nekāda attaisnojuma tam nav!

Un man ir nākamais jautājums: labi, smieklīgs ir Ministru kabinets. Bet kāpēc valdības partijas kolēģi ar savām prasībām to nepārlabo? Un tā jau nav tā summa, kur nevar runāt pretim Ministru kabineta dotajam vārdam. Tur tak var tomēr bilst savu vārdu! Nē, šis vārds izpaliek. Laikam tāpēc, lai uzkrātu līdzekļus kādām citām smieklīgākām, kā teica Gaigala kungs, vajadzībām, kuras attiecīgi tiek atbalstītas. Es domāju, ka tas nav nopietni. It īpaši, ja mēs paskatāmies to situāciju, kādā pašreiz ir tiesu vara. Ja mēs paskatāmies uz organizēto noziedzību. Šeit vajadzēja būt kā minimums plus 6265 lati. Un arī tas būtu smieklīgi. Bet dubultsmieklīgi ir tas, ka mēs atņemam pilsētu un rajonu tiesām atalgojumu. Tas ir dubultsmieklīgi, un man ir neērti, kolēģi, par jums. Un, ja jūs to priekšlikumu atbalstīsit, es, goda vārds, būšu bijis līdz tam labākās domās par jums.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 609. — Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 27, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 610. — Ministru kabineta priekšlikums. Paredz papildu naudu Tieslietu ministrijai Sabiedrības integrācijas fondam, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 611. — deputātu Geiges un Stalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 611. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 612. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 613. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 613. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 3, atturas — 56. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 614. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 615. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas no gada uz gadu notiek, ka Rīgā ir veidots kantoris, kas paņem it kā Lībiešu krasta vajadzībām naudiņu. Diemžēl tā nauda līdz tam Lībiešu krastam neaiziet. Es jau jums iepriekš pateicu, kas notiek, un arī šis ir mans priekšlikums. 33 000 latu atdod ne viņu rīcībā, bet atdot tā pagasta rīcībā, lai atremontē Lībiešu kultūras namu, kurš atrodas Mazirbē. Nākamajā gadā varēsiet atbraukt uz lībiešu svētkiem. Atbrauks Somijas prezidents it kā, atbrauks citas augsti pārstāvētas personas no citām valstīm, tad vismaz nebūs kauns ieiet iekšā tajā namā, kurš tagad ir ļoti nožēlojamā stāvoklī.

Arī kāds grasis ir jānodala no visa tā lībiešu baznīcai. Arī tā nav visai labā stāvoklī. Un tāpēc ir jāizbeidz visa tā lieta šiem jaukajiem cilvēkiem, kuri izmanto 30 vai 33 tūkstošus nezin kādām vajadzībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I. Geige (LC). Godātie kolēģi un Leon, Leona kungs! Es gribēju pateikt, ka nevajag runāt par to, ko tu galīgi nesaproti, jo Lībiešu krasts nebūtu bez... vispār Lībiešu tautas nams nebūtu bez Lībiešu krasta. Un, ja tu ņem nost Lībiešu krastam un dod tautas namam, tas kaut kā galīgi neiet kopā, tas ir galīgi garām, šķērsām.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 615.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 13, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Starpbrīdis līdz pulksten 20.15.

 

Sēdi vada 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt priekšlikumus. 616.priekšlikums. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis. 616. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 617. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 618. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 619. — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 620. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 620. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 1, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 621.priekšlikumu — Baloža un Dobeļa — iesniedzēji atsauc.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 622. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 622. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 1, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 623. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 624. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 624. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 625. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 625.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — nav, atturas — 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 626. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 627. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 628.priekšlikums — Ministru kabineta atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 629. — deputātu Kezikas un Lāčplēša priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Paldies!

V.Balodis. 630. — deputātu Kezikas un Lāčplēša priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 631. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 632. — “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo tas jau ir balsots ar līdzīgu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tāpatās arī 633., 634., 635., 636., 637.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

V.Balodis. 638. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 639. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Imants Burvis... Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ļoti labi, ka šis ir pēdējais priekšlikums, kur tiek dalīta nauda. Cerams, ka tā netiks iedalīta. Bet lietas būtība nav šajā priekšlikumā, bet lietas būtība ir mazliet citur, jo lielākā daļa priekšlikumu, kā jau es minēju — 481.priekšlikums, kur pašvaldībām valdošā koalīcija dalīja savā starpā vairākus miljonus tualetēm, plostiem, citām vajadzībām, tajā skaitā arī datorklasēm, jebkurā gadījumā ir ļoti pozitīva lieta, jo pašvaldības saņēma mērķa dotācijas. Tikai jautājums: kā tās radās? Un šīs mērķa dotācijas katrā gadījumā rodas no tā, ka nepārtraukti gadu no gada valsts sabiedriskajā patēriņā naudas līdzekļi pieaug un pašvaldību patēriņā proporcionāli samazinās. Un veidojas ļoti interesanta situācija, ka tie budžeta līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, tiek pārdalīti atpakaļ pašvaldībām, jo pašvaldību budžets, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta, iepriekšējā gadā bija 10,2, šajā gadā — 9,5, nākamajā gadā — 9,0. Šis samazinājums nākamajā gadā — 0,5% — tā nauda, kas tagad nevis tiešā veidā ienāk pašvaldību budžetos, bet caur pārdali šeit, starp valdošās koalīcijas partijām šie vairāki miljoni tiek dalīti pašvaldībām investīcijām, lai piesaistītu, no vienas puses, pašvaldības vēlēšanu kampaņai nākamajam gadam, no otras puses...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. ... lai atrisinātu tās problēmas, kas pašvaldībām ir samilzušas, bet ne jau pašu vainas dēļ, bet valdības rīcības rezultātā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 639.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 640. — Ministru kabineta priekšlikums par valsts nodevu un citu maksājumu nosaukumiem komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 641.priekšlikums 280.lappusē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 642. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 643. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 644. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 645. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 646. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 647. — deputātes Antas Rugātes priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.649.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 647., 648. un 649.priekšlikumu.

V.Balodis. 650. — Ministru kabineta priekšlikums ir ņemts vērā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 651.priekšlikums par garantijām sabiedrībai ar ierobežotu atbildību — Kuldīgas rajona slimnīcai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu par šiem te galvojumiem izteikties sekojoši. Šie galvojumi tapa Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ar dažu deputātu atbalstu. Šie galvojumi netika atbalstīti valdībā, un, no vienas puses, izveidojās ļoti interesanta situācija — valdošās koalīcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi netika atbalstīti valdībā. Iestājās kaut kas līdzīgs valdības krīzei, pārejas periods tika pārvarēts šorīt no rīta ar roku izgriešanas metodi. Es gribētu šeit citēt Panteļējeva kungu. Viņa raksts, kur viņš runā par valsts drošības lietām: “Oligarhu ietekme ir pieaugusi bīstami šajā valstī.” Un tie pēc būtības ir draudi valsts drošībai. Katrā gadījumā šeit ļoti precīzi var redzēt to situāciju, kādā valsts ir nonākusi. Oligarhu, šaura oligarhu loka iespaidā, kad interesanti veidojas skaitļi. Iekšzemes kopprodukts 2000. gadā pieauga par 6,6%, 2001.gadā — par 6,8% un 2002.gadā — par 6%. Un šeit jāsaka, kā Krasta kungs izmeklēšanas komisijā teica: it kā proporcionāli būtu jāpieaug arī ieņēmumiem no nodokļiem valstī, taču šie ienākumi nepieaug proporcionāli iekšzemes kopprodukta pieaugumam. 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, pieaugums...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. ... ir 4%, nākamajā gadā — 3%. Tātad nodokļi iet valsts kasei garām. Un tie tiešām ir draudi.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nezin, kas notika 5. un 6.Saeimā, bet 7. mēs redzam to — kā pēdējais moments, pēdējā diena, pēdējā stunda, tā parādās kādi priekšlikumi. Un, ja parādās tie priekšlikumi, tad aiz tiem vienmēr stāv kaut kas cits.

Kuldīgas rajona slimnīca. Jā, slimnīca ir veca, bet kāpēc tad no budžeta mēs neiedevām līdzekļus, lai uzceltu tik daudz, cik tai ir vajadzīgs? Jo pēc projekta visa tā lielā celtne it kā tai rajona slimnīcai nav vajadzīga. Bet tagad, ja mēs atbalstām šo 1,8 miljoni aizdevumu, kad Kuldīgas pilsēta vai rajons varēs atdot šo parādu? Parādu atdot nevarēs, jo nav tādu ieņēmumu. Vienīgā rūpnīca “Vulkāns”, kas strādā, to nodedzināja tie privatizatori. Un tāpēc tādu neapdomātu un pēdējā momentā piespēlētu priekšlikumu atbalstīt tiešām nevar, un valdībai ir jāatrod finansējums. Tas ir. Es jums norādīju, kur ir drausmīgi izlietojumi, kancelejas precēm miljonus mēs novēlam, vēl te visādiem neparedzētiem izdevumiem, un tur ir jāatrod naudas līdzekļi, var mierīgi... Bet iedot garantiju, tas nozīmē, ka agri vai vēlu šos 1,8 miljonus latu nāksies atmaksāt no valsts budžeta. Tikai to darīs 8.Saeima, jo gada laikā to slimnīcu nepabeigs uzcelt. Tas ir viens.

Otrs. Bankrots būs Kuldīgas pilsētai. Par cik pilsētu nevar tā kā nosūtīt bankrotā, tātad atkal vajadzēs kaut ko ieķīlāt un patiesībā atmaksāt no valsts budžeta.

Tāpēc šis priekšlikums, kurš parādījās pēdējā momentā, nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka tomēr valdībai būtu jābūt kādai noteiktai un konkrētai politikai šādu te garantiju piešķiršanā. Un garantijas var piešķirt tikai tādos gadījumos, ja reāli tā uzņēmējsabiedrība, kas aizņemas kādu naudu, var šos te līdzekļus atdot.

Mums bija ļoti bēdīgs piemērs pagājušajā gadā, kad jūs apstiprinājāt garantiju “Jaunpagastam plus”, un diemžēl cilvēks, kas ar šo lietu nodarbojās, pašreiz nav vispār šajā saulē. Un tieši tādēļ. Man nav nekas pret Kuldīgas rajona slimnīcu, bet mums ir ļoti daudzas citas slimnīcas un vēl citas iestādes, kurām varbūt arī vajadzētu palīdzēt, un tādā veidā palīdzēt būtu nepareizi, jo tajā gadījumā mums ir jāpierēķina šīs te minētās summas par garantijām klāt budžeta deficītam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Protams, par attiecīgajiem trim jautājumiem, kas šeit ir minēti trijos punktos, sabiedrībā caur masu medijiem ir izvirzījusies pietiekami nopietna informācija, kura pasaka vienkārši, ka katrs no šiem priekšlikumiem attiecas uz kādu no noteiktām partijām. Slimnīca — “Latvijas ceļam”, Olimpiskā komiteja — Tautas partijai, un pēdējais — “Tēvzemei un Brīvībai”. Viss kārtībā. Trīs partijas sarunāja, un mums tagad par to ir jābalso. Es ceru, ka tas ir... šī informācija ir absolūti neprecīza, un es gribētu runāt pēc būtības bez šī tāda negatīvā fona. Bet arī šodien no rīta es izlasīju avīzē sekojošu jautājumu, ka valdība beidzot paskatījās, ka ir pietiekami svarīgs jautājums ar to slimnīcu, un nolēma virzīt to investīcijās, jo tur patiešām, ja paskatāmies... Es piekrītu tādai pieejai, ka Kuldīgas pilsētas budžets nav tik liels, lai pārskatāmā nākotnē atdotu šo kredītu. Un pie tam tas ir uzrakstīts — Kuldīgas rajona slimnīca, bet pēc informācijas tā ir nodota Kuldīgas pilsētas bilancē. Kuldīgas pilsēta to apsaimnieko. Līdz ar to šie jautājumi pašā sākumā. To, ka Ministru kabinets to neatbalstīja, es saprotu argumentāciju, kāpēc. Bet es nesaprotu, kā ir ar šodienas informāciju no rīta, kad Ministru kabinets apņemas vienu, un šodien vakarā es ieraugu neizņemtu no jautājuma. Līdz ar to, atvainojiet, bet tā ir nenopietna attieksme. Un patiešām mums jāprasa investīcijas. Ja Ministru kabinets redz, ka šodien ir iespējams ar budžetu balstīt, veidot un celt slimnīcu — uz priekšu! Un tas ir ļoti normāls projekts. Bet tādā gadījumā tas nekādā gadījumā nav ar galvojumu saistīts.

Paldies par uzmanību! Tas nav atbalstāms, bet dodams uz investīcijām.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu runāt ne par konkrēto gadījumu, bet par galvojumu praksi. Un man ir vienkāršs viedoklis, ka šie galvojumi ir zināmas neizdarības rezultāts — vai nu budžets nav pareizs, vai arī šie galvojumi ir lieki. Viens no diviem.

Es gribētu uzsvērt to, ka vēl pavisam nesen ministrs teica, ka galvojumi nedrīkst būt. Tā bija viņa stingra nostāja. Bez tam valdības partijas šeit, Saeimā, parādīja savu stingrību un pierādīja, ka šiem galvojumiem ir jābūt. Finansu ministrs mainīja savu nostāju, un tajā brīdī diemžēl, jāsaka godīgi, nebija šī pilnmēness nakts, ko pašreiz arī mans kolēģis Gundars Bērziņš ir piesaucis vairākkārtīgi.

Es gribētu šeit vienkārši uzsvērt to, ka valdības partijas jau domā arī par nākotni. Drīzumā varētu arī nebūt šāda situācija, ka Saeimā jāpieņem šādi galvojumi. Viņi domā par to, ka varētu veidot Galvojumu aģentūru, kā mēs redzam, tad šis jautājums būt vēl aiz slēgtākām durvīm jārisina.

Bet man gribētos tomēr vienu. Lai finansu ministrs saka, ka tas ir vajadzīgs, un lai paskaidro, kāpēc pozīciju ir mainījis. Tas būtu pavisam nopietni. Es zinu, ka, ja šie galvojumi tiks pieņemti šeit, Saeimā, finansu ministrs vēl prasīs biznesa plānu, būs vēl viss jāpierāda.

Bet es nekādi nesaprotu sava kolēģa Venta Baloža nostāju, kas saka, ka privātuzņēmējam valsts galvojums nesniedz nekādas priekšrocības, šodienas “Dienā”. Un tālāk mēs redzam, ka tomēr sniedz. Un ļoti nopietnas priekšrocības. Zemākus kredītprocentus. Nu ko, kolēģi, es varu teikt? Runāt par atbildību un profesionalitāti ir lieki.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es atļaušos vienu reizi visā budžeta apspriešanas laikā šodien kavēt jūsu laiku, lai pastāstītu par situāciju, kāda ir ar galvojumiem.

Pirmā lieta. Latvijas galvojumu portfelis, ņemot vērā visu iepriekšējo finansu ministru stingro nostāju, ir ļoti kvalitatīvs. Mums tikai ir nācies maksāt par vienu galvojumu, kas izsniegts tālajā 1994. gadā. Ne par vienu citu galvojumu nav nācies maksāt ne pamatsummas, ne procentus, ne kavējumus. Latvijas galvojumu portfelis ir ļoti labā stāvoklī, un tas ir visu iepriekšējo finansu ministru nopelns.

Atšķirīga situācija ir varbūt kaimiņvalstīs, kur tiešām galvojumi ir izmantoti citu problēmu risināšanai, un galvojumu portfelis principā ir ļoti sliktā stāvoklī kaimiņvalstī Lietuvā. Visas galvojumu summas ir pieskaitītas valsts parādam, jo ir ļoti slikta galvojumu izsniegšanas kārtība.

Lai runā daži skaitļi. Nevienu gadu Saeimā paredzētie galvojumi nav izsniegti pilnā apmērā. 2000.gadā galvojumu summa, kas tika pieļauta Saeimas apstiprinātajā Budžeta likumā, pārsniedza 101 miljonu latu. Galvojuma summa, kas tika izsniegta, bija 19 miljoni 800 tūkstoši. Tātad tika izsniegta mazāk nekā piektā daļa no pieļautiem galvojumiem. Ar jūsu, deputātu, atbalstu iepriekšējā gadā mēs izdarījām grozījumus un precizējām galvojumu izsniegšanas kārtību likumdošanā. Iepriekšējā gadā valdība pieņēma Kabineta noteikumus, kas reglamentē vēl precīzāk galvojuma izsniegšanas kārtību.

Pēdējos gados visiem galvojumiem pretī tiek kā nodrošinājums prasītas ķīlas. Tātad ir pilnīgi neiespējami pazaudēt lielāko daļu no galvojumu summas. Tāpēc, lai arī es kā finansu ministrs būtu priecīgs, ka šo galvojumu skaits varbūt būtu mazāks, man būtu mazāk darba, varu pateikt, ka šogad likumā paredzēti 12 galvojumi, šobrīd ir parakstīti 4. Uz šodienu ir parakstīti 4 galvojumi no 12 iespējamiem Saeimas piešķirtajiem galvojumiem, un varu droši pateikt, ka visi tie netiks izsniegti. Tāpēc šobrīd nevajag pārvērtēt šī balsojuma lomu. Saeima balso par iespēju šiem projektiem iet grūto, sarežģīto likumā noteikto, Kabineta noteikumos noteikto ceļu. Un kā finansu ministrs varu pateikt, ka būšu tikpat stingrs, izvērtējot šos galvojumus, un domāju, ka kopumā Latvijas valsts galvojumu portfelis saglabās savu augsto drošības pakāpi un nebūs neviena galvojuma, kur par procentiem vai pamatsummām nāktos maksāt ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc nelauzīsim lieki šķēpus un nestāstīsim tās lietas, kas nav īstenībā!

Jūs šodien balsojat par iespēju šiem projektiem pretendēt, un tā ir jūsu izvēle — vai jūs ļaujat vai neļaujat. Galvojuma piešķiršana būs grūts, sūrs ceļš, kas būs jāiet visiem šiem projektiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Piespēlē mums tādu priekšlikumu, bet tagad ir tāds viens neliels jautājums: ja ir priekšlikums, tad kur ir dokumenti un detalizēts aprēķins, kam, cik ir vajadzīgs? Nekā nav! Tikai uzrakstīti tie pieci vārdi un cipars. Tie ir... Kā tad mēs varam strādāt ar summu 1,8 miljoni, ja mums nav doti nekādi aprēķini, ne piedalās tie cilvēki... nepiedalījās, kas domā ņemt to naudu, kādā veidā tā tiks atmaksāta un vai vispār tas projekts tiks realizēts. Un vai tas projekts ir jārealizē tādā lielā apjomā, jo notiek taču Latvijas pārdalīšana novados. Ej nu sazini, varbūt tur tuvāk būs Ventspils vai Liepāja! Un tāpēc atdot tikai kailus ciparus un neveicot nekādus aprēķinus, man rada izbrīnu, ka mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ienāca tāda... viena lapiņa, uz vienas lapiņas uzrakstīts tas papīrs, kuru paraksta.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Tāpēc tik tiešām tas ir jocīgi, un nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Paldies finansu ministram par skaidrojumiem, bet diemžēl augsti godātais ministrs neatbildēja uz galveno jautājumu: vai patiešām Kuldīgas rajona slimnīca ir tik ienesīgs bizness, lai mēs varētu cerēt, ka šis kredīts tiks atdots? Un es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, kāpēc finansu ministrs vienkārši noklusēja šo jautājumu, jo to būtu patiešām ļoti grūti pamatot. Es pilnīgi piekrītu, ka šī nauda ir jāizdala, bet nemānīsim paši sevi! Tas nav nekāds galvojums, tā ir dotācija. Un faktiski, lai to noformētu kā dotāciju, būtu jānorāda, kam atņemt šo naudu. Un acīmredzot tieši tas ir tas uzdevums, ar ko koalīcija galā netika. Ko mēs mānām, augsti godātie kolēģi? Mēs mānām paši sevi, mēs mānām starptautiskās un finansu organizācijas, kas vērtēs šo budžetu, vai mēs mānām mūsu pašu vēlētājus? Es aicinu jūs būt godīgiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais finansu ministr! Tomēr jūs varētu pateikt, kāpēc jūs mainījāt šo savu pozīciju. Tā motivācija varētu būt tā vērta, lai mēs visi dzirdētu. Tas ir viens. To jūs neatbildējāt. Varat arī neatbildēt.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Varētu mēs šeit tomēr veselu tādu galvojumu sarakstu uz priekšdienām valdības partijas paredzēt, piemēram, budžeta grozījumos, ja vajag, vasaras vidū, un tad būtu daudzi uzņēmumi, kas ietu šo smago Golgātas ceļu uz galvojuma saņemšanu. Es domāju, ka finansu ministram tas noteikti atvieglotu darbu, un viņam būtu jāiepazīstas vēl ar daudz, daudz lielām problēmām. Un paliktu mazāk laika strādāt valstī nopietnu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Es patiešām gribēju saņemt atbildi: kāpēc vakar Ministru kabinets izvērtēja, pateica — nekādā gadījumā, un šodien no rīta pateica — jā, obligāti. Es gribu dzirdēt šo argumentāciju. Ja mēs runājam par galvojumu, tad jebkura elementāra aritmētika — jebkura būve tātad no izdalītiem līdzekļiem no budžeta vienmēr ir lētāka, nekā ņemot kredītu. Līdz ar to kāpēc ir jādod kredīts un jāpadārdzina šī izbūve, ja var uzreiz? Un ja mēs pieprasām galvojumu... es pieņemu un piekrītu attiecībā uz jebkuru uzņēmēju. Liek savu biznesa plānu, parāda, un valsts ne ar ko neriskē. Es gribu redzēt, ar ko valsts pieprasīs galvojumu no pašvaldības. Kādu galvojumu? No ielas, mājas? Ko pašvaldība liks pretī?

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Godātais finansu ministra kungs! Kāpēc jūs nākat melot šeit? Labāk nebūtu gājuši vispār. Sēdētu savā Finansu ministrijā, tāpat viss ir visiem skaidrs. Ja jūs nākat un sakāt, ka jums ir vajadzīga, lūk, šāda te kvota priekš garantijām, kuras pēc tam būs kaut kādi projekti, un jūs vienpersoniski izdomāsit, dot vai nedot. Vai tā nav stāstīšana par paša korumpētību? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kolēģi mīļie! Ja ir projekts un grib Saeima atb. ... finansu ministrs grib Saeimas atbalstu kaut kādam projektam, viņš var būt labs, slikts, es nezinu. Bet, ja jau reiz mēs lemjam par kaut kādu summu, tad acīmredzot ir kaut kādi projekti. Kāpēc es par to runāju? Galīgi ne tāpēc, ka man ir kaut kādas šaubas par šo balsojumu. Tas ir šodien skaidrs, ka vēlēšanu kampaņa nāk, un tūlīt būs vajadzīga nauda, un no kaut kādiem projektiem vienmēr var izvilkt, un pēc tam uzvarētāji to visu noslēpj. Bet, redziet, šodien atnāca divas vēstules. Viena no Liepājas, viena no Rēzeknes, un tur divi vai nu piekrāpti, vai arī līdzdalībnieki šai te afērai cilvēki. Začests un Seskis raksta, ka ir iespēja sarunāt to Olimpiskās komitejas un valdības ietvaros par to, ka, lūk, viņi dabūs arī kaut kādu drusciņu naudas no šī Valmieras projekta. Nu, vai tā nav cūcība? Un mēs sēžam te, runājam par kaut kādām lietām. Budžetā ir zināms daudzums garantiju kapacitātes, ko var iesniegt arī pēc tam, kad budžets ir izskatīts, un budžeta grozījumu veidā ielikt iekšā. Kur jūs tagad mūs visu laiku te dzenat? Ka, lūk, būs projekts un jūs būsit briesmīgi principiāls. Jūs neesat bijis līdz šim tāds. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre (JF). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu atgādināt, ka tomēr valdībai būtu jābūt noteiktai politikai, kā tiek piešķirtas garantijas. Un garantijas var piešķirt tikai tajā gadījumā, ja ir reāli pelnošs uzņēmums, kas var savu paņemto kredītu atmaksāt, un valsts papildus neuzņemsies nekādu atbildību. Diemžēl es neredzu to. Jo pagājušajā gadā mēs runājām par garantijas piešķiršanu, piemēram, uzņēmumam “Krāsainie metāli”, kam bija noieta tirgus, kam bija sadarbības partneri, kas reāli varētu atdot savu paņemto kredītu un valstij nebūtu jāuzņemas nekāda atbildība. Ja jūs reāli gribat atbalstīt mazo un vidējo uzņēmēju, tad vajadzētu atbalstīt tādu uzņēmumu kredītu. Un, ja jūs gribat atbalstīt, teiksim, slimnīcu celtniecību, un iespējams, ka tas ir Tautas partijas interesēs, jo es saprotu, ka Zalāna kungs ir Kuldīgas mērs, tad jūs to atklāti varat pateikt un ielikt kā vienu no priekšlikumiem vai nu investīciju projektā, vai arī budžeta, es nezinu, priekšlikumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj, pārdomas rada tikai tas, ka būtībā galvojumi tiek prasīti trim kategorijām. Tātad pašvaldības uzņēmumam “Slimnīca”. Tātad tipisks variants, kā jau te norādīja, visekonomiskāk būtu, ja to ieslēgtu investīciju programmā un netērētos ar kredīta procentu maksāšanu. Tas būtu ieguvums Kuldīgas budžetam un budžetam vispār.

Otrs tips ir par sporta centriem. Es domāju, es tā neesmu manījis, ka būtu kaut kāda koncepcija. Te būtu jābūt tomēr pamatā koncepcijai. Tātad šinī gadījumā te ir Valmiera, tad ir Liepāja, tad ir Rēzekne, vēl varbūt reģionālie centri, varbūt Jēkabpils, Jelgava un tā tālāk. Tātad šeit jābūt kaut kādai koncepcijai, kuras ietvaros varētu startēt ar iespējamiem galvojumiem. Punkts viens.

Punkts divi. Kā šis komplekss saimniekos? Tas būtu tīri privāts, simtprocentīgs vai kāda līdzdalība no pašvaldības līdzekļiem būs vai tamlīdzīgi? Un ko šinī gadījumā, ja galvojumu dos, ko viņš ieķīlā? Viņam jau nav ko ieķīlāt! Ko viņš var ieķīlāt? Mēs runājam par ķīlu. Kreditors prasīs vienmēr ķīlu.

Un trešā grupa ir uzņēmumi. Tātad šinī gadījumā “Kalceks”. Tātad tādi uzņēmumi bija “Jaunpagasts plus”, tādi bija mūsu “Krāsainie lējumi”, ko mēs noraidījām iepriekšējā gadā. Tātad šeit ir jautājums tīri stingri klasisks, kā šis ieguldījums jeb galvojums tiešām atmaksāsies. Tātad stingrs saimniekošanas plāns jeb, kā saka, biznesa plāns.

Protams, tas būtu uz Finansu ministrijas un attiecīgo ierēdņu...

Sēdes vadītājs. Laiks.

A.Kalniņš. ... sirdsapziņas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis runās kā deputāts.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribētu pastāstīt par to, ka Saeima, balsojot par šiem galvojumiem, dod tikai uzņēmējiem tiesības griezties pie finansu ministra un lūgt galvojumu. Ir Ministru kabineta noteikumi un arī noteikumi, ko sastādījusi ministrija, kas paredz kārtību, kādā uzņēmums to saņem. Es mazliet iepazīstināšu jūs.

Juridiskā persona, par kuras saistībām tiek sniegts galvojums, iesniedz Finansu ministrijā sekojošos dokumentus: galvojuma sniegšanas pieprasījumu, auditētu iepriekšējā gada pārskatu un pēdējā ceturkšņa finansu pārskatu, projekta biznesa plānu, kura īstenošanai tiks izmantots galvojums, nozares ministrijas atzinumu, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts atbalsts projekta realizācijai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta realizēšanas atbalstam, informācija par paredzamo galvojuma nodrošinājumu, uzņēmējsabiedrības statūti, reģistrācijas apliecība, audita atzinums par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta realizācijas iespējām, aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojuma aizdevumu. Līgumprojekts ar aizdevēju, kurš noteikts konkursa kārtībā, pirms konkursa tā nolikumu saskaņo ar Finansu ministriju, un konkursa komisijā jāiekļauj Finansu ministrijas pārstāvji. Finansu ministrijai, ja nepieciešams, ir tiesības pieprasīt no aizņēmēja arī sekojošos dokumentus: līgumus kas noslēgti, lai veicinātu projekta realizāciju, pirkuma līgums, nodoma protokols vai cita veida vienošanās ar piegādātājiem. Aizņēmēja īpašuma novērtējums, lai noteiktu tirgus vērtību aizņēmēja īpašumam, kuru paredzēts izmantot kā galvojuma nodrošinājumu, un izziņa par aizņēmēja īpašuma apgrūtinājumiem. Un par visu to, kad ir saņemta informācija, lemj finansu ministrs.

Man diemžēl nav vairāk laika, es varētu arī turpināt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Kuldīgas rajona slimnīca, tagad jau pilsētas slimnīca, jo īpašuma forma ir mainījusies, ir parādā nodokļos 18 411 latu. Es vēlreiz atgādinu, ka šeit parādās situācija, kas ir drauds Latvijas drošībai. Jo var veidot dažādas izmeklēšanas komisijas kontrabandai, varbūt korupcijas, bet kas ko izmeklē?. Paši izmeklēsim sevi? Valsts budžetā ar katru gadu samazinās nodokļu apjoms, kas tiek iekasēts nodokļu veidā neadekvāti iekšzemes kopprodukta pieaugumam. Padomājiet!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt atzinību gan mūsu kolēģim Ventam Balodim par to, ka viņš nolasīja Ministru kabineta noteikumus. Un tagad es gribētu arī... Es saprotu, jūs uzstāsities vēlreiz. Kādiem kritērijiem, ko jūs citējat, atbilst konkrētais galvojuma projekts? Pēc kādiem kritērijiem tad jūs spriežat? Reāli visi šie galvojumi ir tendēti it kā humāniem mērķiem.

Kā tas var būt, ja Valmieras pašvaldība lūdz 3 miljonus kredītu vai galvojumu, tad kāpēc pēkšņi parādās cipars “4”. Kāpēc par to neko nezina Olimpiskā komiteja? Kādā veidā finansu ministram mainās viedoklis vienas diennakts laikā? Tāpēc, ja man ir jātic tam, ko es redzēju vakar televīzijā, tad finansu ministrs iestājās kategoriski pret šiem galvojumiem. Kāpēc tad, kad gadu atpakaļ piedāvāja analoģisku sistēmu ieviest, lai mūsu drošības iestādēm Iekšlietu ministrijā tiktu doti galvojumi, lai varētu iegādāties speciālo tehniku — automašīnas, tad finansu ministrs, Ministru prezidents, it sevišķi Ministru prezidents, pierādīja no šīs te pašas tribīnes, ka to nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Ka valsts iestādes nevarēs atrast naudas līdzekļus, kādā veidā samaksāt par šiem te kredītiem. Kur tad tā sistēma ir mainījusies? Kā Kuldīgas pašvaldība ar dažiem miljoniem budžetā ir spējīga dzēst šo te kredītu? Absolūti nav reāli.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis — kā deputāts, otro reizi.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es būtu ļoti priecīgs, ja mums nevajadzētu runāt par Kuldīgas slimnīcas kredītu. Bet diemžēl tā ir noticis, ka 1996.gadā valdība izdomāja to naudu, kas bija domāta Skrundas radiolokācijas fondam, ko saņēma Latvija no Krievijas, 50% ieskaitīt valsts pamatbudžetā. 1,25 miljoni katru gadu tā arī neaizgāja līdz Kuldīgas infrastruktūras un sociālajiem objektiem. Šajos gados tā būtu summa 7,5 miljoni latu. Mums nevajadzētu runāt par Kuldīgas slimnīcu. Tā sen jau būtu pabeigta. Bet, deputāti, mums ir jādara kaut kas, lai slimnīca nestāvētu bez logiem tāda, kāda tā izskatās šobrīd. Dodot 200 000 investīciju programmā katru gadu, slimnīca tiks būvēta vēl 10 gadus. Tāpēc mans viedoklis ir — labāk lai slimnīca tiek pabeigta un 120 pacienti slimnīcā varētu gulēt savās gultās.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs — otro reizi.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu Baloža kunga teikto, bet cik saprotu, atbalstot 651. priekšlikumu, mēs balsosim par budžeta deficīta palielināšanu par 1,8 miljoniem latu. Atbalstot nākamo priekšlikumu, mēs balsosim par budžeta deficīta palielināšanu par 4 miljoniem latu. Es neesmu liels eksperts budžeta jautājumos, es būtu ļoti laimīgs, ja kāds to apstrīdētu, bet līdz šim es nedzirdēju ne no valdības pārstāvjiem, ne no viena valdošās koalīcijas deputāta kaut kādu apstrīdēšanu, jo faktiski, ja mēs palielinām budžeta deficītu, bet mēs to atzīsim, pienāks laiks maksāt, atmaksāt šos kredītus. Cik es saprotu, situācija ir šāda.

Tātad es vēlreiz jūs aicinu nemānīt pašiem sevi un nemānīt savus vēlētājus! Tāda ir situācija. Un budžeta deficīts būs daudz lielāks, nekā mēs oficiāli to atzīstam šobrīd. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par deficītu, galvojums nekādā veidā neskar deficītu un neietekmē ne par vienu santīmu. Tās ir ārpusbudžeta saistības, kas deficītā neatspoguļojas un nav atspoguļojušās līdz šim.

Ja runā par šī brīža deficītu, es gribu teikt, ka valdošā koalīcija būs strādājusi šogad, ļoti iespējams, negaidīti labi. Un ir iespējams, ka deficīta līmenis gada beigās būs divas reizes zemāks, nekā bija plānots, un nesasniegs pat 1% šogad. Tas varbūt, sakot par tiem, kas te minēja, kāda ir situācija. Man ir viss galvojumu portfelis. Praktiski to drošība ir 175%, kā es minēju, nekas nav samaksāts. Šobrīd izsniegtie galvojumi kopumā ir 170 miljoni 381 tūkstotis latu. No tiem atlikuši ir 82 miljoni 436 tūkstoši latu, jo daļa ir nomaksāta. 57,9% ir izsniegti transporta nozarei, un atlikums šeit ir gandrīz puse no kredītiem — 48 miljoni 652 tūkstoši latu. 20% ir enerģētikai. Par pēdējo galvojumu, kas tika parakstīts, — 20 miljonu latu Latvijas Hipotēku un zemes bankai — mājokļu hipotekārās kreditēšanas sistēmas iedarbināšanai. Šie 20 miljoni ļaus Latvijas valstij saremontēt 1066 daudzdzīvokļu mājas, apmēram 2000 dzīvokļus un pabeigt ap 760 jaunas mājas. Nākamgad šie kredīti būs saņemami par likmi 9% un zemāk. Par mazo un vidējo biznesu lauksaimniekiem nākamgad Hipotēku un zemes bankā būs pieejama kredītlīnija lauksaimniecības modernizācijai, kuras procentu likme būs mazāka nekā 7%. Tā ka viss tas tiek darīts, lai veicinātu tautsaimniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamais finansu ministra kungs! Tā jau nu gluži nav, ka ne ar vienu galvojumu mums nav bijušas problēmas. Es gribētu atgādināt tādā gadījumā to vēsturi ar galvojumu, kurš skāra firmu “Katrim Stella” un ieroču iegādi. Tikai pateicoties tam, ka toreiz 6.Saeimas deputāts iejaucās visā šajā lietā, izdevās novērst, ka no valsts budžeta būtu jāatmaksā vairāki miljoni latu. Jāsaka paldies, ka toreiz arī toreizējās valdības vadītājs Šķēles kungs palīdzēja nobloķēt šo te lietu. Bet, ja mēs runājam par šiem te galvojumiem, tad man jāpiekrīt, vismaz tā uz āru liekas, Urbanoviča kungam, ka tā vien šķiet, ka šie 3 galvojumi ir kaut kādā veidā saistīti ar tām firmām, kuras pārstāv valdošā koalīcija. Un tad būsim absolūti godīgi!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Nu mums paliek skaidrāks tas jautājums tad, vai tiešām par pirmo... 651.priekšlikumu, tātad par slimnīcu nav izdevīgāk, ja valsts ir kādreiz palikusi parādā sakarā ar Skrundas lokatoru. Tātad būtu lietderīgāk, ja tā būtu valsts investīcija, nevis startētu ar kredītu, kur jāmaksā lieki procenti. Un... nu un palielināt valsts budžeta deficītu. Nu būtu normālāk. Kāpēc lieki tērēties?

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 651. — deputātu Muižnieces un Baloža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 26, atturas — 12. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu.

V.Balodis. 652.priekšlikums — sabiedriskās organizācijas “Latvijas Olimpiskā komiteja” galvojums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mani tomēr izbrīna jūsu attieksme. Un arī šajā gadījumā par garantijas piešķiršanu Latvijas Olimpiskajai komitejai. Pirmkārt, Latvijas Olimpiskajai komitejai jau papildus ir piešķirti 700 000 latu. Es saprotu, ka šeit ir saistīta garantija ar kādu celtniecības projektu. Bet jāņem vērā, ka Latvijas Olimpiskā komiteja ir sabiedriska bezpeļņas organizācija. Un sabiedriska bezpeļņas organizācija nevar nopelnīt sev līdzekļus, lai atdotu kredītu, par kuru ir garantējusi valsts. Jā, tiešām, Bērziņa kungs, šajā gadā vai nākamajā gadā, pirms jūs nebūsit piešķīris garantijas, nekādā veidā tas neparādīsies valsts budžeta deficītā. Bet noteikti tas ir jāņem vērā nākamajām valdībām, ka šāds deficīts būs, jo Olimpiskā komiteja nekad neatdos šo kredītu, ko tā paņems, ir sevišķi, ja tā paņems vienā no Latvijas bankām, piemēram. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pārsteidzoši ir tas, kas notiek, — tās aizkulišu spēles, par kurām ļoti labi pateica savas partijas kongresā Panteļējeva kungs. Vītola kungs otro reizi iesniedz bez jebkādiem aprēķiniem priekšlikumu par kārtējas sporta halles celtniecību. Valmierā ir uzcelta jauna sporta celtne — basketbola zāle, tagad rudenī nodod. Tur ceļas divas universālās sporta halles, tās ceļ firmas, kuras neprasa aizdevumu, tās ceļ ar saviem līdzekļiem, un tas izmaksājot ap 2 miljoni. Tad kādu vēl tur zāli ir jāceļ un jāņem 4 miljoni? Otrkārt, par to neko nezina Latvijas Olimpiskā komiteja. Un tai bija brīnums, ka mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā parādījās tāds dokuments. Kas tad notiek ar šīm aizkulišu spēlēm, cienījamie pozīcijas deputāti? Vai tad jūs trīs frakcijas gatavojaties Saeimas vēlēšanām, un naudas pietrūkst? Un, otrkārt, notiek deputātu maldināšana. Tad tas būs Valmierā, tas būs citur Latvijā, tur būs tas, tur būs šis. Tādā veidā nevar! Tā notiek, vēlreiz es saku, deputātu un arī iedzīvotāju maldināšana. Un tagad, kas tad atmaksās tos 4 miljonus? Apmaksās Latvijas nodokļu maksātāji, jo, kā vienmēr, atbildīgie nozudīs. Varbūt pietiks ar to policijas sporta kompleksu, kuru grib izveidot ar tādu interesantu nosaukumu, diez vai tur policisti nodarbosies ar sportu. Viņi ir diezgan noslogoti, lai nopelnītu sev naudu iztikai, un viņiem diez vai sportam būs tur atļauts. Un, ja būs, tad vajadzēs maksāt diezgan lielu naudu. Tāpēc atbalstīt šo garantiju nekādā ziņā nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātās trīs partijas kuras sastāda valdību! Jūs patiešām iesniedzāt šoreiz lēmumus absolūti nesagatavoti. Un šis lēmums, otrais jautājums, ir vēl diskutablāks par pirmo. Un par šo jautājumu vēl vairāk ir informācijas gan presē, gan sabiedrībai, kurai ne tuvumā jūs pat necenšaties atbildēt. Parādījās, jā, šis starpgadījums — Olimpiskā komiteja absolūti neko nezina. Nekādu pieprasījumu nav veikuši ne uz kādu objektu. Viņiem vienkārši pēc tam pasaka, ziniet, Valmierā ir kaut kāds jautājums. Tur būs! Tad parādās atbildīgu personu ziņas, lai ir tas galvojums, bet tad mēs izvedīsim konkursu un gan jau sadalīsim. Tādā gadījumā es gribētu redzēt atbildīgo personu šodien uz tribīnes, kura pateiktu, ka šeit ir kļūda, ka šeit nav centra. Tas ir, centru. Bet šo attiecīgo personu uz tribīnes neredzu, un tomēr balsojums paliek. Vienkārši mašinērija strādā. Tālāk varbūt parādās jautājums, kur to piesaka liepājnieki, un uzreiz saka — mēs par 1,3 miljoniem esam gatavi uzcelt. Nevajag četrus. Uz liepājnieku atbildi, protams, ir klusums vēstulē. Savā naivumā rēzeknieši piesakās. Viņi saka, mēs jau ieguldījām 350 tūkstošus latu, mēs jau sākām celt. Dodiet 3,9, un mēs pabeigsim un uz visu Latgali dabūsim centru, kurā varēs strādāt gan visa Latgale, izejot no tā ģeogrāfiskā centra, gan arī var organizēt jebkurus pasākumus Latvijas un starptautiskā mērogā. Es domāju, ka rēzekniešiem jāpasaka, ka nevajag būt tik naiviem. Bet es gribu šo sarunu. Un tikai tad, ja jūs pretendēsit atkal uz galvojumu Olimpiskajai komitejai, kura nekad neko neatdod. Tādā gadījumā atkal lieciet investīcijas un pasakiet, bet precīzi. Valmierai. Uz priekšu! Valmiera, protams, ir nopelnījusi kā jebkurš cits centrs tādu būvi. Tad es gribu redzēt. Un tas, vienalga, būs lētāk. Bet precīzu atbildi un skaidru valodu. Žēl, ka Ministru prezidents, kuram principā nav ko teikt, viņš aizgāja prom. Un viņš pareizi izdarīja.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit ir paradoksāla situācija. Latvijas Olimpiskā komiteja naudu neprasa. Tai arī neprasa, vai viņai vajag. Tai vienkārši saka, ka vajag. Un dod. Ja mēs paskatāmies to projektu, kuram mēs izdalām šos 4 miljonus, tad attiecīgā brīdī pašvaldības, kas varētu to īstenot, attiecīgi saka, ka viņiem vajag tikai 2 miljonus. Nekas. Viņiem dod 4 miljonus. Arī labi.

Tas viss mums ļoti patīk. Bet es gribētu pateikt tikai vienu. Neaizmirsīsim, ka mēs galvojam ar valsts budžeta, ar nodokļu maksātāju naudu! Un, ja mēs to darām, tad mums ir jāuzņemas arī atbildība par šo naudu. Un, ja sabiedriskai organizācijai, kurai nav paredzēta jau statūtos peļņa, tiek dots šāds galvojums, man rodas diezgan interesanta asociācija par to, kā tad viņa šo galvojumu atdos. Bet varbūt tas arī nemaz nav valdības partiju jautājums, jo būs jau atkal jauna valdība, jauna valdīšana. Varēs tāpat kā Venta gadījumā šeit kāpt tribīnē un teikt, ka bija cita valdība. Cita valdība izdarīja tādu kļūdu, un tagad mums ir jāsniedz atkal jauns galvojums, lai šo kļūdu labotu.

Kolēģi! Pārtrauksim šo kļūdu sēriju, palasīsim kaut vai divas pretējas nometnes žurnālistu vidū — “Dienu” un “Neatkarīgo Rīta Avīzi”. Viņi atklāj šo darījumu īsto būtību.

Kolēģi! Rīkosimies apdomīgi ar valsts naudu! Negalvosim lieki! Ja vajag palīdzēt sportam, palīdzēsim, dosim šo naudu, bet neliksim Latvijas Olimpiskajai komitejai aizņemties naudu, kaut ar zemākiem kredītiem, skaidri zinot, ka Latvijas Olimpiskā komiteja šo naudu nevarēs pēc tam atdot.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Mans skatījums uz lietas būtību. Protams, tuvojas vēlēšanas, un visām partijām vajag naudu, sevišķi valdošajām partijām. Un mana pārliecība ir tāda, ka šobrīd ir bijušas divas lielākās naudas plūsmas, kas ir nodrošinājušas valdošās partijas, tās ir celtniecība, pašvaldības naudas pārsūknēšana caur celtniecības organizācijām, un Olimpiskā komiteja, kur valdošo partiju pilnvarnieki nodrošina ziedojumus no valsts uzņēmumiem.

Ja runājam par pirmo pasākumu, tad šāds vislielākais bija Rīgā, un šīs struktūras pašreiz tiek izjauktas, un valdošajām partijām saistībā ar jauno Rīgas domes vadību paliek mazas cerības saņemt naudu no Rīgas pašvaldības caur celtniecības organizācijām. Problemātiski, protams, un cerīgi vēl paliek Olimpiskā komiteja. Šeit vairākas reizes tika pieminēta Valmiera. Es gribu jums teikt, ka velti saistīt šos avantūristiskos pasākumus ar Valmieru. Līdz vakardienai ne Valmieras pilsētas dome, ne rajona padome nav lūgusi nekādus kredītus, nekādus galvojumus. Un valmierieši kā pragmatiķi ir darījuši visu, kas darāms. Decembrī tiks nodota basketbola sporta zāle, ir izprojektētas divas halles — ledus halle un universālā halle, kuru būvēs uzņēmēji par saviem līdzekļiem, bez pašvaldības naudas un bez valsts garantijām. Tā ka, lūdzu, pie balsošanas ņemiet to vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Kādu laiku atpakaļ mēs izdarījām grozījumus vairākos likumos. Tas bija Regulatora likums, Azartspēļu nodevu likums. Caur šiem likumiem sabiedriskā organizācija “Olimpiskā komiteja” ieguva naudu. Vesela rinda pašvaldību un sporta federāciju gatavoja projektus, lai varētu startēt uz šo naudu, apgūt to. Pašlaik bez Olimpiskās komitejas piekrišanas, bez kaut kādas motivācijas no ārpuses šeit iekšpusē top priekšlikums, kā šo naudu jau nesadalītu atdot, lai apmaksātu šo kredītu. Mēs, no vienas puses, mēģinājām, un nobalsoja valdošā koalīcija par to, lai ieķīlātu Kuldīgu, tagad mēģināsim ieķīlāt Valmieru, Jelgavu, Rēzekni, varbūt vēl kādu pilsētu. Katrā gadījumā man liekas, ka nākamajam parlamentam būs jāveido parlamentārā izmeklēšanas komisija par korupcijas gadījumiem šajā namā, un man gribas pateikt paldies četriem valdošās koalīcijas deputātiem, uz kuru sirdsapziņas šie balsojumi nebūs... vismaz iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis... Nevēlas runāt. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Būs interesanti paskatīties, kā tad šī garantija būs sadalīta starp trim partijām. Un finansu ministrs visu pareizi nepateica un līdz galam. Vēl jau jāuzdod tāds jautājums: uz kāda pamata vai nu Ministru kabinets, vai Finansu ministrija atļāva “Latvenergo” nodot 900 000 Sporta komitejai. Jūs paskatieties, te mēs nevarējām atrast 2000, bet te simtiem tūkstošu mierīgi no vienas vietas pārvieto uz otru. Kādām vajadzībām? Mums nav ar ko zāles slimniekiem nopirkt. Toties ir ļoti lielas naudas, kuras aiziet nezināšanā.

Un arī šis. Valmiera neprasīja, Sporta komiteja nezina. Tad kāpēc uzreiz parādās dokuments, kuram nav nekāda matemātiskā pievienojuma, kas, kāpēc, kur, cik daudz, kāds projekts un kas? Uzraksta uz vienas lapas 5 teikumus un tad, lūdzu, uzreiz dodiet 4 miljonus! Tā jūs izlietojiet...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...valsts līdzekļus. Bezatbildīgi.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nevaru pretendēt uz pārliecināšanu, taču es gribu pateikt divas finansiālas problēmas... divas finansiālas lietas.

Pirmajā gadījumā, kad mēs runājām par slimnīcu, es saprotu, ka šī situācija ir veca un valdības aizvakar pieņemtais lēmums sastāv no diviem punktiem, kur 2.punkts ir garants finansu ministram, ja viņš pieņems visus tos dokumentus, ko iesniegs.

Ko 2.punkts saka? Ka valdība apņemas no investīcijām finansēt šo slimnīcu. Ko tas nozīmē? Tā ir vienkārša shēma. Mēs nevaram investīcijas paspēt ielikt šajā gadā, bet mēs varam atļaut finansu ministram veikt dokumentācijau, dot galvojumu, sākot nevis ar nākamo, bet ar aiznākamo gadu, mēs varam paredzēt investīcijas, kas ir nepieciešamas. Tai skaitā to daļu investīciju, ko nākamā gadā varētu būt jāapmaksā — kredīta daļu. Parasti, kredītu ņemot, pirmajā gadā var nebūt pamatsumma jāatmaksā. Ja valsts budžetā ir deficīts, tad aizņemtie līdzekļi vienalga ir ar procentiem. Un tie neatšķiras. Tajā gadījumā, ja valsts dod garantiju vai valsts pati aizņemas līdzekļus, un deficīts ir aizņemšanās.

Otrs. Par LOK. Atļaujiet pateikt par LOK. Cienītie kolēģi! Jā, LOK ir bezpeļņas organizācija. Es esmu LOK izpildkomitejas loceklis. Man te ir jāuzstājas kaut vai tāpēc vien. LOK ir bezpeļņas organizācija, jā. Taču vienu lietu es jums gribu pateikt. Garants LOK naudas atdošanai ir specbudžets, kas ar mūsu pieņemto likumu tiem pienākas. 50% no azarta spēlēm aiziet LOKAam. Pirmajā brīdī, ja konkursa rezultātā — un ministrs izskatīs konkursa rezultātus — šis projekts tiek apstiprināts un viens kavējums notiek, specbudžets ir vislabākais garants naudas atdošanai. Pārējais, vai tur kāds grib taisīt biznesu un tā tālāk, tas paliek uz katra politisko pārliecību, par to es nevaru pārliecināt, bet tas ir daudz labāk, ja specbudžets ir pretim kā garants, ja valsts neriskē. Viss!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit jau teica, 1994. gadā valdība pieļāva kļūdu. Pareizi, tāpēc labojam. Godmaņa kungs teica: “Investīcijas varam ielikt aiznākamā gada budžetā.” Kāda šeit būs valdība, kas var garantēt? Man ļoti gribas ticēt, ka Godmaņa kungam ir taisnība. Nekādu garantiju nav, ka šeit būs valdības politikā kaut kāda pēctecība. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc, manuprāt, vajag meklēt citus risinājumus šim jautājumam. Un jābūt valdībai arī drosmei pieņemt lēmumus un arī iet pretim Latvijas Olimpiskajai komitejai.

Bet ir vēl otra lieta. Sportisti no šī speciālā budžeta, ja būs jāatdod naudiņa, kur akcīzes nodokli iekasēs, tad būs tikai sportisti zaudētāji un Latvijas Olimpiskā komiteja nākotnē. Domāsim par sportu šodien un rīt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Komentējot Ivara Godmaņa teikto, gribas atgādināt, Ivar, to brīdi, kad tu biji finansu ministrs Krištopana valdībā, valdība ienāca ar iepriekš nobalsotajiem populistiskajiem lēmumiem un saistības uzlika nākamajai valdībai. Šie 11 miljoni negulsies uz šo valdību, ļoti pareizi, tie gulsies uz nākamo. Tie 15 likumi, kas ir pieņemti, kas sāks darboties no 2003.gada, arī gulsies uz nākamo valdību. Dievs devis tev būt atkal finansu ministram!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre — otro reizi.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Specbudžets arī, starp citu, ir no nodokļu maksātāju naudas. Tādēļ nevajag mānīt ne mūs, ne arī kādu citu. Pie tam vēl nevajag mānīt ne slimnīcas, ne “Kalceku”, ne LOK, jo finansu ministram galu galā būs pašam jāpieņem lēmums un likumā ir noteikts, pamatojoties uz kādiem kritērijiem. Es nedomāju, ka Kuldīgas slimnīca vai “Kalceks” varētu iesniegt tādus gada pārskatus, tāpat kā LOK, kas parādītu reālu iespēju, ka šīs te institūcijas varētu kādreiz savus aizņemtos kredītus atdot. Es ļoti ceru, ka finansu ministrs turpinās būt godprātīgs un neizsniegs nekādas nepamatotas garantijas. Un tieši tādēļ mani izbrīna tas, ka mēs balsojam pašreiz par to, ko mēs neizdarīsim. Drīzāk jādomā par sporta bāzes veidošanu pie skolām, jo tieši tas būtu tas galvenais moments, lai bērni nodarbotos ar fizisko kultūru, nevis mēs kultivētu tikai augsta līmeņa sportu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Runājot par galvojumu formu saistībā ar speciālajiem budžetiem, varu pateikt, ka vienu galvojumu jūs varat katrs redzēt dzīvē. Šis galvojums ir Rīgas lidosta, Rīgas lidostas rekonstrukcija, kur pretī ir ieķīlāts speciālais budžets, kas veidojās no lidostas nodevām. Tas tika izdarīts pagājušogad īstā laikā. Jūs daudzi esat lidojuši. Vai tas ir slikts darbs? Vai bez šādas lidostas investīcijas šeit ienāktu, vai šīs lietas virzītos? Šinī gadījumā arī budžetā balsojot ķīla pretī ir šis speciālais budžets. Ēka ir sakārtota vienā gadā, nomaksa notiks varbūt ilgākos — 4–5 gados. Avots ir precīzi iezīmēts, zināms. Drošība ir simtprocentīga. Vai tāpēc nebūt šai Rīgas lidostas ēkai? Tas ir apliecinājums tieši tādam modelim, kā jūs balsosit šobrīd. Rīgas lidostas ēka, ko jūs katrs esat redzējis, kas ir pagājušogad uzcelta un pabeigta. Un tāds pats modelis arī piedāvāts šeit. Par Olimpisko komiteju var pateikt vēl vienu: tā kā ir diezgan daudz dažādu spekulāciju ap to, es šodien esmu uzrakstījis iesniegumu, es arī esmu Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, lai nebūtu pārpratumu — iesniegums, lūgums atbrīvot, un arī esmu informējis Ministru prezidentu. Kamēr es tieku atbrīvots no šī amata, aicinu nozīmēt citu ministru, kas pieņems lēmumu saistībā ar Olimpiskās komitejas galvojumu, lai nebūtu ne mazāko šaubu, ne mazāko pārmetumu par to. Bet to, ko es droši varu apsolīt, ka šī debate mani vēl vairāk pārliecināja, ka sportam atbalsts ir nepieciešams. Un nepietiek ar to, ka mēs valdību apstiprinām 5 minūtes vēlāk, kad mūsu hokejisti uzvar, kā šīs uzvaras nepazaudēt nākotnē, kā hokeja uzvaras nepazaudēt, neesot masveida jaunatnes līgai. Atbalstīšu sportu arī tālāk, bet šīgada galvojumu, ja parakstīs, tad parakstīs cits ministrs, kas nebūs Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mūsu saruna pašreiz atgādina sarunu, kura var notikt starp kurlo un aklo. Mēs absolūti runājam par dažādām lietām. Es uzdodu konkrētu jautājumu finansu ministram: kā var gadīties, ka mēs galvojam Olimpiskajai komitejai, par ko Olimpiskā komiteja neko nezina? Par objektu, kurš domāts Valmierai, un Valmierā neko nezina? Un viņš saka, ka lidostai mēs dodam galvojumu! Kolosāli mēs strādājam un atbildam! Kas attiecas uz speciālo fondu. Godmaņa kungs, patiešām ir konkrēts segums, tāpat kā valsts budžets. Bet es gribu pateikt, ka tad, kad mēs skatījām par 50% pielietojumu no azartspēlēm šim Olimpiskās komitejas centram, mēs skatījāmies, ka mums ir labi attīstīts arī profesionālais sports. Un katru gadu mēs saskaramies, ka mūsu sportisti...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ... sasniedz labus rezultātus. Un mēs padomājam, kā viņiem palīdzēt, un mēs noņemsim šo naudu no viņiem tikai caur šiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es mēģināšu atgādināt finansu ministram situāciju ar vienu citu galvojumu. Ne tik sen šī parlamenta sasaukuma laikā Ventspils ostai ar parlamenta lēmumu jau bija dots galvojums, un finansu ministri ļoti cieti pastāvēja — šo galvojumu neiedeva. Ventspils osta paņēma pa lielākiem procentiem kredītu un pierādīja, ka biznesa plāns, kuru viņi bija iesnieguši, lai saņemtu šo galvojumu, atbilst patiesībai, ir reāls, dzīvē darbojošs un nauda iet atpakaļ. Šobrīd finansu ministrs mums piedāvā dot galvojumu, ieķīlājot budžetu. Tas jau nekas, ka sevišķo. Tas jau ļoti kolosāli. Bet ko darīsim, kad nomainīsies finansu ministrs un nākamie finansu ministri strādās ar ieķīlātiem budžetiem? Tad varbūt vispār ieķīlāsim visu valsti. Gribētos zināt, kurā bankā. Vai tā būs valsts banka, kur Repše iet prom? Pareksa banka? Hipotēku banka vai vēl kaut kas jautrāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Es nāku otrreiz uzdot vienu un to pašu jautājumu — par kādiem konkrētiem projektiem ir runa? Atbildē ir daudz runāts, neviens nav teicis.

Otrs. Kas atbildēs par to, ja tomēr vajadzēs atdot šo te galvojumu no sporta? No Olimpiskās komitejas speciālā budžeta? Kāpēc mēs gribam izputināt sportu, Bērziņa kungs? Ja jau jūs gribat vēl kaut ko sportam iedot, kāpēc mēs nevarētu godīgi un atklāti šodien palielināt budžeta deficītu? Citādi mums jāklausās kārtējās jūsu pasakas, ka, lūk, šie te galvojumi nekādā veidā neveidos budžeta deficītu. Protams, kamēr nebūs tie jāatdod. Tiklīdz sāksim atdot, tas būs deficīts!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāts Vents Balodis nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 652.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 32, atturas — 5. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 653.priekšlikums par valsts galvojumu, 2000.gada noteikumi nr.432 “Zāļu ražošanas un kontroles noteikumi un Eiropas Ekonomiskās kopienas Farmaceitiskās inspekcijas 1992.gada 13.maija konvencijas noteikto prasību izpildei akciju sabiedrībai “Kalceks””. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs šeit noklausījāmies divu nopietnu finansistu nostāju par priekšlikumiem, kuri skaidro šos galvojumus, ka mēs varam dot. Ieķīlāsim speciālo budžetu. Varbūt ka mēs apdraudēsim sportu, kultūrkapitāla programmas. Bet nē, mēs noteikti atdosim! Tātad ceļš, kā mēs neveiksmes gadījumā ķepurosimies no šo galvojumu pieņemšanas, būs speciālo budžetu ieķīlāšana. Es šeit gribētu nocitēt šāsdienas “Dienu” un mazu, mazu rakstiņu no šīs “Dienas”: “Arī Zīle neatbalsta galvojumu “Kalcekam”. Īpašo uzdevumu ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) tāpat kā finansu ministrs Gundars Bērziņš (Tautas partija) otrdien valdībā bija pret 5,6 miljonu latu galvojumu zāļu ražotājam “Kalceks”. Kā “Dienai” sacīja Roberts Zīle, nav iespējams, ka šādā jautājumā valdībai un finansu ministram ir atšķirīgi viedokļi. Turklāt pretēji procedūrai ministri par plānoto galvojumu nav saņēmuši Finansu ministrijas atzinumu.” Tātad, kolēģi, mēs strādājam bez Finansu ministrijas atzinuma. Te jau atkal darbs būs Satversmes tiesai. Galvojumu “Kalcekam” ierosināja piešķirt Roberta Zīles partijas biedrs — labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Kolēģi! Mēs redzam, ka valdībā ir bijušas dažādas domas, ka ir dažādi priekšlikumi, ko mēs varētu apķīlāt. Jā. Mēs varam dažādi rīkoties. Bet mans priekšlikums būtu sekojošais: domāt par valsts nodokļu maksātāju naudu un netērēt to lieki, neriskēt, neapķīlāt nevienu, ne speciālo, ne vispārējo budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Un cienījamais finansu ministra kungs! Ko teiks jums zemnieks, vienkāršs lauku deputāts? Reālā situācija šajā vēlajā vakara stundā, desmitajā stundā, ir tāda, kāda ir. Un deputātu vairākums ir nobalsojis par diviem priekšlikumiem — par valsts izsniedzamajiem galvojumiem 2000.–2002. gadam. Un tūlīt deputāti arī nobalsos par trešo priekšlikumu akciju sabiedrībai “Kalceks” par valsts garantētiem izsniedzamiem galvojumiem.

Es domāju, ka Saeimas priekšsēdētāja kungs man piedos, varbūt ka es nedaudz novirzīšos no temata, bet es gribētu pajautāt, cienījamais finansu ministra kungs, par galvojumu, ko mēs nesen nobalsojām un dēļ kā vēlāk tika nogalināts faktiski uzņēmējs Peimanis. Un daudzi latviešu zemnieki gaida... gaida bioetanola projekta realizāciju Jaunpagasta spirta rūpnīcā. Man liekas, ka jums ir zināms, finansu ministra kungs, audita slēdziens Jaunpagasta spirta rūpnīcā, un varbūt jūs, cienījamais Bērziņa kungs, varētu pateikt, tur aprunājoties ar Ministru prezidenta kungu, vai šogad būs tas galvojums šim bioetanola projektam vai nebūs. Vai, citiem vārdiem sakot, šeit mēs visi nesam morālu atbildību. Un tādā ziņā iespējams, ka, neiesniedzot šo galvojumu šim valstiski svarīgajam projektam, mēs būtu piekāpušies organizētajai noziedzībai.

Sēdes vadītājs. Laiks.

O.Grīgs. Es tam negribētu ticēt, ka mēs varētu piekāpties organizētai noziedzībai. Un tāpēc lūdzu finansu ministru nedaudz painformēt mūs par bioetanola projekta galvojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es esmu kļūdījies par 652.priekšlikumu, jo es atbalstu galvojumu Latvijas Olimpiskās komitejas reģionālā olimpiskā sporta centra būvniecībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Turpinām debates par 653.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Cik žēl, ka mēs izmaināmies. Mēs nevarējām skolām sporta zālēm atrast remontam līdzekļus, mēs nevarējām atrast to celtniecībai līdzekļus, toties 4 miljonus tagad mēs noziedojam nezin kam, un nezin, kas par to atbildēs.

Tagad paskatāmies — “Grindekss”. It kā esot Eiropas līmenis. Tātad atkrīt. “Olainfarm” ļoti lieli parādi. Un valdība it kā grib arī dzēst viņu parādus bankai 3,8 miljonu dolāru apmērā. “Kalceks” — 5,6 miljoni. Šinī zālē tik tiešām Ventspils ostai galvojums netika dots un neatbalstīja, lai gan Ventspils osta atveda veselu kasti dokumentu. Tie dokumenti viena kaste bija finansu ministram, otra bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Tagad parādījās viena lapiņa... viena lapiņa Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un ar to viss. Kas paņems šos līdzekļus? Kas par tiem nesīs atbildību? Kāda ir tā persona un kādam darījumam? Nekā nav! Nekā nav... Ir tikai tukši solījumi un tukša runāšana. Un tad ministra kungam ir jautājums: kāpēc tādas prasības bija Ventspils ostai? Un kāpēc tagad nav to prasību, kad mēs šo jautājumu te izskatām Saeimā? Tā ir viena lieta. Bet man jau arī interesi izsauc tas, ka, izrādās, ļoti daudzas prominentas personas arī no valdības ir Olimpiskajā komitejā vai kāda tā pārvalde ir. Cik tad jums tur maksā, ka jūs tā mierīgi uz turieni visi tiecaties? Vai tad arī tur 4 miljoni tiks dalīti?

Un pēdējais — kas ir par zāļu iegūšanu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Telpas viņiem ir, viņi var attīstīties un ražot tās zāles. Atbalstīt nevar šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man liekas, ka šis priekšlikums ir pat jautrāks par plostošanu, ja tas tieši nesaistītos ar mums kā ar nodokļu maksātājiem.

Bērziņa kungs, es laikam saprotu tomēr, kāpēc tie iepriekšējie divi galvojumi ir sniegti, jo Kučinska kungs ir Tautas partijas mērs Valmierā un Zalāna kungs ir Tautas partijas mērs Kuldīgā. Nekāda cita izskaidrojuma man tam nav. Kāpēc ir jāpiešķir šie galvojums “Kalcekam”, ir ļoti grūti to izprast, jo “Kalceks” aizņem tikai 0,5% no zāļu tirgus. Bet varbūt ka jūs gribat, jeb jums ir pieredze no mūsu netālās pagātnes, kad arī kāds no augstiem ierēdņiem garantēja ar savas iestādes budžetu pamatlīdzekļu iegādi, bet tajā brīdī cieta ne jau augstā amatpersona, bet valsts sekretārs. Vai jūs savu valsts sekretāru jau esat brīdinājis? Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Izskatot šo priekšlikumu, pirmkārt, jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tāpat kā par pārējiem, netika iesniegts neviens skaidrojošs materiāls, un netika arī sniegta Finansu ministrijas attieksme rakstiskā formā, bet katrā gadījumā man žēl, ka... Es ceru, ka Baloža kungs un Vītola kungs šo jautājumu saskaņoja ar Lipmana kungu, jo iepriekšējie galvojumi beidzās diezgan traģiski.

Jāsaka, ka interesanti ir arī tas, ka to deputātu skaits no valdošās koalīcijas, kas neatbalstīja iepriekšējā balsojumā, ir pieaudzis par vienu deputātu, likās jau, ka Kiršteina kungam arī prāts apgaismojās, bet tomēr viņš savu prātu atgrieza atpakaļ stingrajā disciplīnā, kāda šeit valda, un jebkurā gadījumā es tomēr vēršu kolēģu uzmanību uz to, ka ir trīs galvojumi, ir trīs lielās valdošās koalīcijas partijas, kas aizstāv šos galvojumus, bet katra savu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lipmana kungs ir ļoti daudzpusīga persona. Viņš darbojas Hokeja federācijā. Un, cepuri nost, labi darbojas! Viņš darbojas arī akciju sabiedrībā “Kalceks”, un viņš darbojas arī “Sarkanajā metalurgā” Liepājā. Viss ir kārtībā, bet Lipmana kungs ir nabags. Jau trīs gadus “Sarkanais metalurgs” nevar samaksāt četrām īpašniecēm zemes nodokli. Un nupat šajās dienās viņas ir saņēmušas brīdinājumu. Ja pa šiem trim gadiem viņas nenomaksās Liepājas domei nekustamā īpašuma nodokli, tad viņām šo zemi atņems bezstrīdus kārtībā. Uz šīs zemes atrodas “Sarkanā metalurga” ēkas. Kamēr viņš nenomaksās šo zemes nodokli, uz kura atrodas “Sarkanajam metalurgam” piederošās ēkas, kamēr nenoslēdz līgumu ar īpašniecēm, es nevaru balsot par kredītu Lipmana kungam. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mēs beidzam darbu parlamentā, kaut gan vēl ir 10 mēnešu darbība, bet tas ir pēdējais budžets, ko mēs skatām. Un mēs beidzam faktiski arī šodien to budžetu, ir laikam pēdējais arī balsojums. Bet varat ticēt — nevienu tik neloģisku balsojumu visa 7. parlamenta laikā es neesmu redzējis un saskāries. Ar tik neargumentētiem lēmumiem, ar nokārtu galvu un ar vēlmi nospiest pogu es nekad neesmu saskāries. Es domāju, ka šoreiz parādās jautājums, ka ne parlamenta pašcieņa, ne personīgā pašcieņa, ne Ministru kabineta cieņa vairāk nav būtiska. Tiek pieņemts lēmums, aizverot acis, kā strausam iebāžot galvu smiltīs un ar noteikumu — pēc mums kaut plūdi, bet vismaz ar naudu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man ir prieks, skaidrība par to, kas šeit notiek, bet arī rūgtums. Un viena iemesla dēļ. Es neizprotu to, kāpēc tiek pieņemti šādi lēmumi. Ir trīs partijas, tas ir skaidrs. Valdība bija pret, kāds viņu pieregulēja. Kas ir šie spēki? Vai tiešām valdības frakcijas, kas nekad netiek ar Ministru kabinetu galā? Nē, tas ir nopietnāks spēks. Šeit jau minēja “Sarkano metalurgu”, varbūt “Liepājas metalurgu”. Es domāju, ka šeit vajadzētu saprast to, ko jau teica Pēteris Salkazanovs. Ir mūsu Latvijā arī oligarhu vara, tā šeit izpaužas šajos galvojumos, un diemžēl tur neko nevar darīt. Valdība oligarhu varas priekšā ir bezspēcīga. Cik ilgs šādai valdībai laiks — tāds ir jautājums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām brīnumus veic mūsu valdība, un palīdz lielā balsošanas mašīna, kuru sastāda pozīcijas partijas. Kāpēc tik viegli saņem galvojumus tikai kāds nepilns desmits uzņēmumi? Pārējiem tas ir liegts, vai tur ir tāds ceļš, ka viņi atsakās no tā. Tikai tāpēc, ka ir draugi valdībā, Saeimā, kuri to atbalsta. Šo galvojumu, kuru grib saņemt “Kalceks”, es gan nezināju, ka Lipmana kungs tik tiešām ir parādnieks tāds, bet, ja ir tāda lieta, tad kā varēja trešdien apgalvot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ka tas esot goda vīrs, viņam esot samaksāti visi parādi līdz pēdējai kapeikai, visi nodokļi? Tagad valdība ir nolikta ar robu uz 11,4 miljoniem latu, un tā ir dāvana 8.Saeimai, cienījamie kolēģi, ko mēs darām! Uzdodiet taču saviem tiem padomdevējiem arī vienu otru reizi tādu jautājumu varbūt... tā ir kauna lieta.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Paldies!

Atbalstīt nevar šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis kā deputāts runās.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Valdība 2000.gada 12.decembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus nr.432 “Zāļu ražošanas un kontroles noteikumi”, kas paredz, ka ražošanas uzņēmumiem līdz 2003.gadam jāievēro labas prakses noteikumi ražošanā, jo citādi zāļu eksports uz Eiropas Savienību tiks ierobežots. Mēs nerunājam par Kirovu Lipmanu šobrīd, mēs runājam komisijā par akciju sabiedrību “Kalceks”. Labklājības ministrs arī jūnija mēnesī atbalsta... arī ar ekonomikas ministra atbalstu griezās pie valdības un lūdza ietvert uzņēmumus: akciju sabiedrību “Kalceks”, SIA “Olainfarm” un SIA “Silvanols” visus trīs valsts investīciju projektā ar galvojumiem šiem uzņēmumiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot visus šos trīs uzņēmumus, konstatēja, ka SIA “Olainfarm” vēl ir iepriekšējie parādi, tā nevarēs saņemt kredītu. Ka SIA “Silvanols” savus 120 000, ko viņi prasīja, varētu arī saņemt bez valsts galvojuma Komercbankā, un vienīgais, kas varētu tiešām pretendēt, jo viņu ražošana atrodas Rīgā, centrā, nevis, kā rādīja “Panorāma”, ārpus Rīgas. Diemžēl tā atrodas uz Melngalvju un Valdemāra ielas stūra pašā Rīgas centrā, un, lai iznestu šo rūpnīcu ārā no Rīgas pilsētas un būvētu pilnīgi jaunu rūpnīcu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu, tas ir vienīgais, kas arī varētu no šiem trīs zāļu ražotājiem pretendēt uz valsts kredītu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausījos šīs saspringtās diskusijas par šiem trim galvojumiem. Un man tā aizvien nav atbildējis cienījamais Gundars Bērziņa kungs, kā varēja notikt tas, ka vienas dienas laikā ir simtprocentīgi nomainījies valdības viedoklis par šiem galvojumiem. Atbilde nav dota. Patiešām, varētu varbūt piekrist viņam, ka ļoti ietekmēja pilnmēness nakts, kas šodien it kā esot, un patiešām budžetu nevajadzētu izskatīt, jo iespējams, ka tas viss ir saistīts, tie trīs galvojumi, ar pilnmēnesi. Un, cienījamie kolēģi, man ir sajūta, ka tā ir klasiska dāvana 8.Saeimai. Un ļoti skaists vairākuma gājiens. No vienas puses, ja mēs nebūsim pie varas, visus sūdus izstrebs nākamā Saeima. Ja mēs būsim, tad mēs jau kaut kā atrisināsim šo problēmu. Es saprotu, es slikti runāju. Es runāju tā, kā ir. Diemžēl, cienījamie kolēģi.

Un vēl viens jautājums ir, kas ir būtiski šodien, uz ko jūs spēlējat. Jūs spēlējat uz to, ka mēs piedzīvosim paradoksālu faktu Latvijas valstī, ka opozīcija būs spiesta izveidot kārtējo parlamentāro komisiju, kas pētīs un novēros šo trīs garantiju pielietošanu. Jo šeit galvenā lieta ir, kā šie galvojumi tiks pielietoti. Vai ir reāli nokļūt līdz tām vietām, kur tiem ir paredzēts nokļūt, kādi būs arī tajā skaitā vai nu finansu ministri, kuram jāparaksta, vai tam ministram, kurš būs finansu ministra vietā, kas parakstīs atsevišķus galvojumus. Un iespējams, ka šeit būs jāskatās kārtējo reizi, un tajā skaitā jāskatās ir opozīcijai. Un it sevišķi tā, kā ir kaut kur balsojumi uz 34 cilvēku robežas. Tad iespējams, ka šī parlamentārā komisija ir jāizveido jau nākamā gada sākumā, kura skatīsies šīs valdības galvojumu realizāciju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā, tā vai savādāk, “Kalceks” jau ir vinnētājs. Uzņēmums, kurš aizņem tirgū 0,5%, ir saņēmis baigo reklāmu — mēs par viņa lieliskajām iespējām, kā viens no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem, reklamējam viņu jau kādu pusstundu. Un varbūt tieši tas, ka šis uzņēmums ir pats lielākais Latvijas tirgū, nu, tomēr pusprocents, tas ir šausmīgi liels cipars. Un tas ir pietiekams pamats, lai varētu dot garantiju. Tā būs arī atbilde — kāpēc. Šeit jau Vents Balodis aizskāra — valdība ir pieņēmusi tādu lēmumu. Atcerēsimies to, ka valdība pirms tam pieņēma citu lēmumu. Nu salūza valdība kā Raiņa priedes. Ko dara ar salauztām priedēm? Taisa plostu. Uzliksim to “Kalceka” būdu uz to plostu un laidīsim lejā gar Strenčiem plosta dienās un viss būs kārtībā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 653.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 34, atturas — 8. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. Godātie kolēģi! Mums jāatgriežas arī pie tabulas teksta daļas, un 1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 2. ir Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīti arī 3., 4. un 5. — Ministru kabineta priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 6. — Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 7. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 8. — Ministru kabineta priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atbalstīts, un runa ir par slimnīcas ilgtermiņa parāda dzēšanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī te brīdī es gribētu nolasīt vienu dokumentu, ko Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai atsūtīja valsts sekretāre Andrējeva. Tas attiecas uz no 1.līdz 13. priekšlikumam.

“Par priekšlikumu likumprojektam “Par valsts budžetu 2002. gadam” otrajam lasījumam.

Finansu ministrija ir izskatījusi komisijas priekšlikumu par likumprojekta “Par valsts budžetu 2002. gadam” papildināšanu ar jaunu 29.pantu un informē, ka piedāvāto papildinājumu tā neatbalsta zemāk minēto iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Šī papildinājuma realizēšana samazinās budžeta ieņēmumus un palielinās tā deficītu.

Otrkārt. Uzņēmuma parādu kapitalizācija ir ekonomiski pamatota, ja visas citas uzņēmumu parādu atmaksāšanas iespējas ir izsmeltas, kā arī veiktas visas nepieciešamās darbības tā piedziņai.

Treškārt. Papildinājuma pieņemšana piedāvātajā redakcijā nosaka ierobežojumus, kuriem faktiski atbilst tikai akciju sabiedrības “Olainfarm” izsniegtais aizdevums.

Minētais aizdevums ir nodrošināts ar ķīlu, respektīvi, parāda kapitalizāciju, tā atgūšanas iespējas nekādā ziņā nepalielinās. Gluži pretēji. Pēc apgrūtinājuma noņemšanas uzņēmuma īpašuma likteni Finansu ministrija kontrolēt vairs nespēs.

Ņemot vērā augstākminēto, uzskatām, ka šis papildinājums likumprojektam “Par valsts budžetu 2002. gadam” otrajam lasījumam noraidāms pēc būtības.”

Jā, jā.... bet mēs no 1. līdz 13. Tas viss attiecas arī uz šo jautājumu kopumā. Tāpēc es arī nolasīju šo Andrējevas kundzes viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 18. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis. 13. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JF). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tieši tam tekstam, kas pašreiz ir rakstīts pieņemamajā likumprojektā. Tad finansu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu par privatizētajiem uzņēmumiem, izsniegtā un valsts budžetā ieskaitāmā Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta kapitalizāciju. Un noteiktā kārtībā kapitalizēt kredītus un ar to saistītos procentu maksājumus un soda naudas.

Un vēl ir daži kritēriji, kādos gadījumos to noteikti var darīt. Bet ko mēs pašreiz atkal izdarām? Mēs kapitalizējam uzņēmumu parādus, neveiksmīgu uzņēmumu parādus, jo viņi nespēj atdot savu kredītu, un uzņemamies atkal budžetā lieku nastu. Man ļoti žēl, ka es neredzu šeit, kādi tie uzņēmumi ir un cik liela šī summa ir.

Vēl viens jautājums ir finansu ministram. Un es domāju, vai viņš ir ļoti varonīgs vai kā savādāk. Jo šī panta 2.punkts nosaka, ka saskaņā ar šo pantu kapitalizētos maksājumus pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finansu ministrs. Tad ir jautājums: vai finansu ministram ir tik lieli līdzekļi personīgi, lai viņš to varētu dzēst? Vai viņš ir šos līdzekļus deklarējis? Jo es zinu, ka tikai vienam no jūsu partijas pārstāvjiem ir vislielākā deklarācija šajā Saeimā. Finansu ministra kungs, es ļoti gribētu dzirdēt jūsu atbildi uz šo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šis labojums ir ūnikums un universāls. Bet Saeimā nav jau nekāds brīnums. 5. vai 6. bija pieņemts likums, kurš darbojās vienu vai divas dienas, kamēr bija izdarīta kāda darbība. Arī šeit. Tagad “Olainfarm” stāv uz tās robežas, kad viņai vajag kaut kādā veidā norakstīt parādu 3,8 miljonu dolāru apmērā. Nu valdība samaksās to visu! Viņai jānoraksta vēl citi parādi, un tad viņa vēl paņems kredītu.

Jūs paskatieties, kādas privilēģijas mēs dodam vieniem uzņēmumiem, un tādas privilēģijas nesaņem pārējie uzņēmumi. Tad kāpēc nav tā viena taisnība un viens likums visiem vienāds? Kāpēc tas tiek izkropļots? Un diemžēl tā izkropļošana iet no valdības, iet no ministrijām. Tā ir kauna lieta, ka mēs vienus uzņēmējus iznīcinām, kaut vai paskatieties, kas notika ar Vagonu rūpnīcu, un otrus mēs paceļam gaismā. Un viņi var mierīgi noprivatizēt desmitiem miljonu vērtīgu uzņēmumu par vienu latu. Un pēc tam viņam kapitalizē visus parādus. Nu un tad viņš gada laikā paliek par miljardieri vai miljonāru. Ļoti skaista darbība! To var atļauties tikai Latvijā, bet nevienā Eiropas valstī. Un tāpēc, es jums pateikšu, arī uz Latviju neiet kredīti un neiet arī nopietni uzņēmēji. Un viņi tieši pateica … man vienās pārrunās viņi teica: “Kamēr nesatiecies ar jūsu ministrijām, tikmēr viss ir normāli, ja satiecies ar jūsu ierēdņiem, ar ministrijām, darbības nav!”

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Diemžēl šādu labojumu atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Ūdres kundze uzdeva jautājumu: priekš kam šie labojumi? Priekš “Olainfarm”. Ne priekš kā cita. To arī apliecina Finansu ministrija. Kas tad “Olainfarm” ir šodien? 3,7 miljoni ir parādsaistības. Ilgtermiņa, kuras varētu kapitalizēt, un, paņemot 5 miljonu latu kredītu, labas ražošanas prakses saimniecība būtu, uzņēmums. Viss it kā labi. Kādi ir finansiālie rādītāji, kāda ir peļņa bijusi šim uzņēmumam? 1998.gadā — 560 000; 1999.gadā — 32 000; 2000. gadā — 182 000. Cik gados varēs atgriezt kredītu 5 miljonus?

Uz šodienu arī īstermiņa nodokļu parāds sastāda 688 000. Šajās dienās, dažas dienas atpakaļ, slēgtā emisijā tika pārdota “Olainfarm” akciju daļa, kas piederēja valstij. It kā valsts tika vaļā no savām akcijām, pārdeva par santīmiem, un tagad par 3,7 miljoniem kapitalizēs jaunas akcijas, kuras atkal pārdos par santīmiem. It kā jau viss ir labi, bet brīnums ir tikai viens. Kā finansu ministra viedoklis mainās, jo no Finansu ministrijas — Andrējevas kundzes parakstītā vēstule liecina par to, ka tā ir pēdējā muļķība. Un šādu vēstuli saņēma visi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti, bet valdošā koalīcija uzskata, ka Andrējevas kundzei nav taisnība.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Precizēju iepriekš teikto. Tātad, kas attiecas uz šo priekšlikumu. Un tik tiešām Valentīna Andrējeva — Finansu ministrijas valsts sekretāre — ir atzinusi un dod oficiālu atzinumu no Finansu ministrijas, ka šis priekšlikums ir noraidāms pēc būtības. Un ka uzņēmuma parādu kapitalizācija šinī gadījumā ir ekonomiski nepamatota, un praktiski uzņēmuma īpašuma likteni Finansu ministrija kontrolēt vairs nespēs, ja mēs šādu lēmumu pieņemsim. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs ieklausītos Finansu ministrijas atzinumā.

Tāpēc aicinu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 27, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 14. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 16. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs. Lūdz izslēgt vārdus “tas ir 2002.gada projekts”. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstu galīgajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2002.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 31, atturas — 6. Likums pieņemts.

V.Balodis. Paldies par darbu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu pagarināt sēdes darbu un izskatīt likumprojektu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies par izturību! Sēde ir slēgta.

 

 

Kopsavilkums

2001. gada 29. novembra sēdē

2. lasījumā pieņēma likumu:

— “Par valsts budžetu 2002. gadam”. (Reģ.nr.1044) (dok.nr.3651; nr.3844) Balsojums: 62 par, 31 pret, 6 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.1084) (dok.nr.3820; nr.3820a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (Reģ.nr.1085) (dok.nr.3821; nr.3821a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai.

— “Par 1924. gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968. gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979. gada protokolu (SDR protokols)”, (Reģ.nr.1086) (dok.nr.3830; nr.3830a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Reģ.nr.1087) (dok.nr.3831; nr.3831a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1088) (dok.nr.3832; nr.3832a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Reģ.nr.1089) (dok.nr.3833; nr.3833a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (dok.nr.3834; nr.3834a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1091) (dok.nr.3837; nr.3837a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Reģ.nr.1099) (dok.nr.3856; nr.3856a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. (Reģ.nr.1100) (dok.nr.3857; nr.3857a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.1101) (dok.nr.3858; nr.3858a) Nodeva Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. (Reģ.nr.1102) (dok.nr.3859; nr.3859a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.1103) (dok.nr.3860; 3860a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. (Reģ.nr.1093) (dok.nr.3845; nr.3845a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1083) (dok.nr.3819; nr.3819a; nr.3819b) Balsojums: 35 par, 0 pret, 56 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 29. novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

E.Inkēns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Turpinās nākamā gada valsts budžeta projekta apspriešana un nav zināms, cikos mēs šodien beigsim darbu — varbūt tikai rīt. Budžeta apspriešanā, kā jau katru gadu, būtībā nekas nav mainījies. Opozīcija uzskata, ka šis ir pats sliktākais budžets, kāds jebkad bijis, bet pozīcijas partijas uzskata, ka tas ir sastādīts optimāli — atbilstoši mūsu valsts bagātības pieaugumam, kas ir apmēram 7% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā tik liels budžets vēl nekad nav bijis — var teikt, ka mūsu valsts nekad nav bijusi tik turīga. Varbūt arī tāpēc šajā projektā valdība ir paredzējusi piešķirt vairākus valsts galvojumus, piemēram, sporta būvēm. Bet par to mēs vēl diskutēsim.

Tajā pašā laikā nopietni uzlabojumi skar sociālo sfēru par valsts pensijām. Labējās partijas par to ir sociāli atbildīgas. Tas nozīmē, ka pienākošā bagātība jātērē cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanai.

Svarīgi, protams, ir arī tas, ka lieli naudas līdzekļi tiek tērēti valsts drošībai, Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO.

Šogad valstī paredzams augsts iekšzemes kopprodukta pieaugums — vairāk nekā 7%. Faktiski tas būs visaugstākais pasaulē sasniegtais. Un visi politiķi, kas sola, ka var vēl ātrāk, jaukāk un skaistāk attīstīt valsti, būtībā sola to, ka mūsu valsts ekonomikas motors var pārkarst un salūzt. Tā īsti nav taisnība.

Mēs neesam paraduši sevi lielīt, bet jāsaka, no malas dažkārt tomēr šī lielīšana notiek. Pirms gada es kopā ar mūsu ārlietu ministru Induli Bērziņu biju Gruzijā, kur dalījāmies pieredzē, kā mēs attīstām valsti. Tad, lūk, šodien ir ieradusies Gruzijas parlamenta delegācija, un tuvākajā laikā mēs kopā ar gruzīnu kolēģiem izstrādāsim kopīgu projektu. Par Lielbritānijas piešķirto naudu viņi brauks un mācīsies mūsu pieredzi valsts attīstīšanā. Viņi uzskata, ka mūsu pieredze ir tiešām apbrīnas cienīga. Es gribu teikt tikai to, ka, ja mēs nemākam sevi novērtēt, tad, paldies Dievam, citi vismaz māk.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas frakcijas deputāti arī šajā nedēļā ir strādājuši ar nākamā gada valsts budžeta projektu, apkopojot priekšlikumus. Lai gan budžets vēl nav līdz galam izskatīts, varam teikt, ka Tautas partijai ir izdevies pildīt tos solījumus, ko bijām devuši saviem vēlētājiem — lielākais līdzekļu pieaugums paredzēts izglītībai, medicīnai un veselības aizsardzībai, kā arī pedagogu darba algu tālākai paaugstināšanai. Tāpēc, uzsākot nākamo mācību gadu, katrs pedagogs Latvijā var rēķināties ar vismaz 17 latu lielu algas palielinājumu. Tautas partija uzskata, ka šis algu pieaugums ir jāturpina arī nākamajos gados. Ar 2002.gada 1.septembri ir izdevies paredzēt līdzekļus arī obligātajai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai pirmsskolas izglītības iestādēs. Būtiskais līdzekļu pieaugums medicīnai un veselības aizsardzībai nākamgad dos iespēju veikt gan papildu plānveida operācijas, gan arī novirzīt līdzekļus medikamentu iegādei.

Īpašu uzmanību Tautas partija veltījusi uzņēmēju atbalstam un uzņēmumu attīstībai, paredzot kredītiespējas vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, jo ir piešķirts 3,6 miljonu latu liels galvojums mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanai, kas dos impulsu jaunu darbavietu radīšanai Latvijā. Būtiski, ka ir piešķirta 10 miljonu latu dotācija Latvijas Hipotēku un zemes bankai kapitāla palielināšanai mājokļu kreditēšanai, lai cilvēki varētu saņemt lētus aizdevumus savu dzīvokļu un mājokļu labiekārtošanai.

Runājot par grozījumiem pensiju likumā, Tautas partija, kā bija solījusi pagājušā nedēļā, iesniegusi priekšlikumus likumprojekta 3.lasījumam. Esam gandarīti, ka izdevies panākt izpratni un atbalstu arī no citām Saeimā pārstāvētajām partijām. Tāpēc varam cerēt, ka no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināts minimālais vecuma pensijas apmērs līdz 45 latiem visiem strādājošiem ar vismaz 30 gadu darba stāžu. Tas ir būtisks atbalsts tam, lai turpmāk Latvijā netiktu piešķirtas netaisnīgi mazas pensijas, kā tas bija iepriekšējos gados. Svarīgi, ka Tautas partija, vienojoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, ir iesniegusi priekšlikumu par pensiju diferencētu palielināšanu — pensijas, kas mazākas par 90 latiem, jāpalielina straujāk. Tādā veidā tie, kuri šobrīd saņem visniecīgākos iztikas līdzekļus, var cerēt uz nodrošinātām vecumdienām. Mēs ceram, ka likumprojekta 3.lasījumā izdosies saņemt arī citu frakciju deputātu atbalstu šiem priekšlikumiem un no 1.janvāra šie jaunie grozījumi varētu stāties spēkā.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien emocijas iet pāri krastiem, un grūti, protams, deputātiem savaldīties, jo runa ir par naudas sadali, kuras, bez šaubām, pietrūkst visām daudzajām vajadzībām.

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gatavojot priekšlikumus budžeta likumprojektam, īpašu uzmanību, protams, pievērsa Labklājības ministrijai, jo mēs domājām par to, lai medicīnai un veselības aprūpei būtu pēc iespējas vairāk līdzekļu — papildu vajadzīgi vismaz 60 miljoni latu. Mēs šogad tomēr esam panākuši vismaz 21 miljona latu pieaugumu, 40 miljoni, protams, pietrūkst, bet, ko lai dara — visam, protams, nepietiek. Un ar to ir jāsamierinās.

Aizsardzības ministrijai arī ir ļoti nozīmīgs pieaugums. Visas frakcijas tomēr saprot, ka tai ir nepieciešami papildu līdzekļi.

Gribētu sniegt nelielu ieskatu, lai būtu priekšstats par lielāku vai mazāku naudas summu piešķiršanu it kā ikdienišķām lietām. Ir atbalstīti daudzi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtajiem priekšlikumiem: atbalstu saņems Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai — Ls 2000, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai — Ls 7000, projektam “Kurzemes cietoksnis” — Ls 15000, Daugavas vanagu organizācijai — Ls 2000, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas bibliotēkas modernizācijai — Ls 25 000, Kurzemes Brāļu kapu izbūves darbu turpināšanai Lestenē — Ls 2800, Latvijas Pensionāru federācijai — Ls 5000, veselības centram “Biķernieki” medicīniskā aprīkojuma un medicīniskās rehabilitācijas kabinetu aprīkojuma atjaunošanai — Ls 12 000, Rīgas Doma baznīcas zvanu uzstādīšanai — Ls 36 000, Jelgavas pilsētas domes bērnu un jauniešu atpūtas nometnes “Lediņi” renovācijai — Ls 4300, Jelgavas pilsētas Latviešu biedrībai piemiņas plākšņu uzstādīšanai Alunāna parkā — Ls 2000, Jelgavas kultūras nama “Rota” renovācijai — Ls 3700, J.Čakstes pieminekļa izveidei Jelgavā — Ls 5000, Rēzeknes slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas remontam — Ls 10 000, Aizkraukles rajona slimnīcas ķirurģijas korpusa remontam — Ls 15 000, Aizkraukles vidusskolas remontam — Ls 5000, izglītības sistēmas optimizācijai Balvos — Ls 10 000, kā arī Balvu katoļu baznīcas renovācijai, siltummezgla uzstādīšanai Balvu rajona slimnīcā, Dobeles pilsētas bērnu bibliotēkas remontam.

Es uzskaitīju diezgan daudz, bet tas nav viss. Tas ir konkrēts darbs un konkrēti priekšlikumi, kas tika izskatīti un sabalansēti tā, lai Latvijā, cik nu iespējams, sniegtu attiecīgu palīdzību no valsts budžeta līdzekļiem.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šobrīd deputāti vēl turpina 2002.gada budžeta projekta apspriešanu. Mūsuprāt, valdošās koalīcijas partijas jau iepriekš izmantoja budžeta līdzekļu sadalīšanu savai pirmsvēlēšanu kampaņai. Ārkārtēju situāciju seku likvidēšanai budžetā plānoti ap 3 miljoniem latu, divas trešdaļas faktiski jau ir sadalītas. Lai Dievs dotu, ka mūsu valstī nākamajā gadā nebūtu ne vētru, ne smagu avāriju, ne zemestrīču.

Diemžēl neviens opozīcijas priekšlikums budžeta pilnveidošanai netika atbalstīts. Tā nav un nevar būt, ka opozīcijas deputāti ir valsts ienaidnieki, bet pozīcijas — varoņi, kuri glābs valsti. Tautas partija iesniedza 167 priekšlikumus, kuru realizācijai nepieciešami 767 tūkstoši latu. “Latvijas ceļš” arī iesniedza daudz priekšlikumu, kuru realizācijai nepieciešami 600 tūkstoši latu, tēvzemiešu 142 priekšlikumiem — 480 tūkstoši, bet Jaunās kristīgās partijas deputātu grupas 13 priekšlikumiem — 130 tūkstoši latu. Mūsuprāt, budžetā ir mākslīgi samazināta ieņēmumu prognoze, kā arī ir liels militāro izdevumu pieaugums. Tas ir galvenais iemesls rekordlielam valsts budžeta deficītam, kas nākamajā gadā paredzēts 144 miljonu latu apmērā.

Diemžēl līdz 2003.gadam ir atlikta pabalstu palielināšana ģimenēm, kas audzina bērnus, un sociālo pabalstu ieviešana mazturīgo ģimeņu minimālā ienākumu līmeņa garantēšanai.

Es neredzu šajā projektā nozīmīgas investīcijas, kas attīstītu tautsaimniecību un veicinātu jaunu darba vietu veidošanu.

Apsveicu visus ar valsts budžeta pieņemšanu, taču nedomāju, ka no tā jūs, cienījamie radioklausītāji, kļūsit laimīgāki.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Noklausoties pozīcijas ārkārtīgi gandarīto ziņojumu par budžeta pieņemšanu, es viņus arī saprotu, bet gribētu pievienoties Plinera kungam par to, ka ar mūsu valsts budžetu tomēr kaut kas nav kārtībā. Un tā ir patiesība, tas nav kārtējais apgalvojums.

Pirmkārt, gribu teikt, ka prognozētais pieaugums 7% no iekšzemes kopprodukta ir apšaubāms, jo uzskatu, ka vismaz 30% no šiem 7% rada fiktīvi eksporta darījumi, turklāt uzņēmumiem, kas nodarbojas ar fiktīvu eksportu, tiek atmaksāts pievienotās vērtības nodoklis. Līdz ar to no budžeta aizplūst reāli naudas līdzekļi. Tāpēc domāt, ka, prognozējot lielu pieaugumu, mēs saņemsim tikpat daudz naudas, būtu nepareizi.

Jā, budžets ir sabalansēts, bet sabalansēts no pozīcijas viedokļa. Pozīcija ir atradusi iespējas savu interešu apmierināšanai, jo tās prioritātes ir politiskās, resoriskās un personīgās. Kāpēc es runāju par personīgajām prioritātēm? Tieši tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas. Redzams, ka budžets ir saplosīts — tiek atbalstīti priekšlikumi, lai kaut kur pilsētas centrā uzstādītu tualeti, iegādātos vienu logu un piecas durvis, bet netiek atbalstīti priekšlikumi, kas saistīti ar narkotiku izplatības apkarošanu, noziegumu atklāšanas uzlabošanu, algu palielināšanu medmāsām. Bet visbēdīgākais ir tas, ka mēs neatbalstām mūsu slimos bērnus. Saeima neatbalstīja vienu no Jaunās frakcijas priekšlikumiem par zāļu iegādi ar hemofiliju slimiem bērniem, tas ir, bērniem, kuriem nesarec asinis.

Diemžēl budžeta projektā ir priekšlikumi par parādu norakstīšanu uzņēmumiem, kas neveiksmīgi strādājuši, un to parādu kapitalizāciju, kas saņemti no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tas nozīmē, ka mēs, nodokļu maksātāji, tāpat kā pašlaik, kad jau maksājam G–24 parādus un procentus, arī turpmāk maksāsim par uzņēmēju neveiksmīgi paņemtajiem kredītiem no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.

Papildinot iepriekš teikto, es uzskatu, ka nekādā gadījumā mēs nedrīkstam atbalstīt nepārdomātos priekšlikumus par valsts galvojumu piešķiršanu, jo ne Latvijas Olimpiskā komiteja, ne Kuldīgas rajona slimnīca, ne arī zāļu ražošanas uzņēmums “Kalceks” nespēs atmaksāt tos kredītus, ko vēlas saņemt no bankām. Tātad arī tas gulsies uz mūsu pleciem.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Mēs pieņemam 2002.gada valsts budžetu. Dokuments ir ļoti nopietns. Mūsu frakciju un arī iedzīvotājus uztrauc tas, ka nākamā gada beigās kopīgais iekšējais un ārējais parāds tiek prognozēts 860 miljonu 500 tūkstošu latu apmērā. Tas ir briesmīgi — kura paaudze un par kādiem līdzekļiem to atmaksās?

Mums ir viena bagātība — zinātne. Tai diemžēl vajadzēja noziedot papildu 250 tūkstošus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas netika darīts. Ja mēs neatbalstīsim zinātni, mums nebūs pasniedzēju augstākajās mācību iestādēs, nebūs, kas vada zinātni, tehniskos pētījumus un laboratorijas.

Vajadzēja iedalīt arī 700 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sirds operāciju aparatūras iegādei P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā, kas tik tiešam ļoti labi strādā un nekad neatsaka saviem pacientiem, kā to dara Rīgas 1.slimnīca.

Mūs uztrauc tas, ka tiek atbalstīti valsts galvojumi, kurus pēdējā momentā nezin kādā veidā grib piespēlēt, lai 5,6 miljonus mēs dotu zāļu ražotnei “Kalceks” un Latvijas Olimpiskajai komitejai, bet tajā pašā laikā nav iesniegti pieprasījumi. Deputāti Vents Balodis, Māris Vītols un Jānis Gaigals iesnieguši priekšlikumu par 4 miljonu latu liela valsts galvojuma piešķiršanu Reģionālā olimpiskā sporta centra projekta realizēšanai Valmierā, bet daļa tur jau ir uzcelta. Tātad šie līdzekļi vajadzīgi citiem.

1,8 miljoni latu Kuldīgas rajona slimnīcas būvniecībai un aprīkošanai — slimnīca nevar ņemt nekādus kredītus. Tā ir jāuzceļ par subsīdijām.

Protams, netika atbalstīts priekšlikums par subsīdijām transporta izdevumu kompensācijai iedzīvotājiem.

Vēl sliktāk — netika atbalstīti mūsu priekšlikumi par papildu līdzekļu piešķiršanu dažādas medicīniskās aparatūras iegādei P.Stradiņa slimnīcā. Tāpat netika risināts jautājums par 4,7 miljonu latu liela parāda norakstīšanu medicīnas iestādēm, kas ņēmušas kredītus. Tagad šie līdzekļi tiek vākti, iekasējot no iedzīvotājiem ļoti lielas naudas summas par izmeklēšanu ar šiem aparātiem. Bet iedzīvotājiem naudiņas nav!

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!