Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 22.novembrī

Intervija Latvijas Radio 22. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Droši vien sāksim ar pirmo jautājumu, kas mums faktiski jau tika pārrunāts “Aktuālajā intervijā”, tas ir par Nacionālās drošības komisijas darbu, pareizāk sakot — par pārraudzību, kāda šobrīd notiek pār Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Satversmes aizsardzības birojs šobrīd tiek netieši diezgan daudz kritizēts, ir izteiktas šaubas par to, kādā veidā šis birojs darbojas, kas to uzrauga, vai tā vienkārši nav tāda izkārtne, zem kuras notiek nezin kādas lietas. Ja tā vispārināti šobrīd vērtējam pašreizējo situāciju, vai, jūsuprāt, tas veids, kādā notiek pārraudzība pār Satversmes aizsardzības biroju, vispār ir pieņemams, normāls, pareizs, un vai var sacīt, ka tur viss patiešām ir kārtībā?

Andris Bērziņš: — Satversmes aizsardzības birojs šodien atbilstoši likumam atrodas parlamentārās komisijas pārraudzībā. Faktiski, pēc manām domām, varētu būt shēma, ka, saglabājot šo parlamentāro pārraudzību, birojs varētu būt arī kādas valsts pārvaldes iestādes pārraudzībā. Es domāju, tas varētu būt Ministru kabinets un konkrēti Ministru prezidents — ne tādēļ, ka es gribētu, teiksim, pārraudzīt šo institūciju, bet vienkārši tādēļ, ka liela daļa problēmu un pretrunu parādās tieši tādā griezumā, ka cilvēki domā — ja jau reiz tā ir parlamentārā komisija, tad tur nav pietiekami strikta un skaidra uzraudzība, nav pietiekami precīza atbildība par to, kas notiek. Tai pašā laikā es nedomāju, ka tā kritika, kas tagad vērsta pret SAB, būtu pamatota. Es varētu daudz stāstīt, taču es to nedrīkstu darīt, jo tā ir specifiska organizācija, un pilna informācija par šīs organizācijas darbu ir pieejama Nacionālajai drošības padomei. Nacionālās drošības padomē mēs šos jautājumus ļoti precīzi, sīki izskatījām, un vesela virkne jautājumu, kuri pašlaik tiek pasniegti kā ļoti sensacionāli, tika izskatīti, tika novērtēti, un nekādi citi secinājumi netika izdarīti.

— Jūs zināt, kas notiek Satversmes aizsardzības birojā, jums ir informācija par to, kas tur notiek?

A.Bērziņš:

— Nu, man ir informācija tik lielā mērā, cik lielā mērā man tā pienākas, un tik lielā mērā, cik lielā mērā es to lūdzu. Es, protams, neinteresējos par specifiskām detaļām, kā un ko, bet man ir apmēram skaidrs, par ko ir runa, jā.

— Tas nozīmē, ka jums un arī Valsts prezidentei kā Nacionālās padomes vadītājai nav šobrīd jautājumu, šaubu vai kaut kā tāda?

A.Bērziņš:

— Šaubas kaut kādas, varbūt priekšlikumi par kaut kādu uzlabošanu, darba pilnveidošanu neapšaubāmi varētu būt, bet tad tie attiecīgi noteiktā kārtībā caur atbildīgo Saeimas komisiju noteiktā konfidencialitātes režīmā ir jāskata cauri, un tik lielā mērā, cik tie ir publiski, šie priekšlikumi arī publiski ir jāliek iekšā likumos un jābalso, un jāmaina, ja tas ir nepieciešams, bet tas ir normāls parlamentārais darbs. Kas attiecas uz institūcijas iekšējo organizāciju, es domāju, ka nevarētu būt nevienam nekādu priekšlikumu.

— Jautājums jau ir par to, vai vispār tā pārraudzība, kāda šobrīd patiešām ir arī Saeimas komisijai, jūsuprāt, ir pietiekama, vai deputāti vispār spēj īsti saprast, kas notiek tur šobrīd?

A.Bērziņš:

— Nu, deputātiem ir jāsaprot, tāpēc Saeima no saviem simt gudrākajiem deputātiem ir izraudzījusies tos, kuriem ir tiesības piekļūt valsts noslēpumiem, un tos, kuri ir lietpratēji šajā jomā tādā vai citādā plāksnē.

— Skatoties uz to, kas vispār šodien notiek Saeimā, — Saeima sākusi, jūs arī valdībā skatījāt ārkārtas budžeta projektu, Saeima šobrīd skata visus nodokļu likumprojektus. Izskatās, ka nekādu lielu pārsteigumu nav šobrīd.

A.Bērziņš:

— Jā, es gribētu teikt, ka nodokļu pakete virzās uz priekšu normāli, nodokļi ir loģiski sakārtoti; un, pats galvenais, mēs jau otro gadu nerunājam par nodokļu paaugstināšanu, bet — tieši otrādi — par nodokļu pazemināšanu, un tas ir galvenais pamats, ka Latvijā pagājušajā gadā ir notikusi attīstība, mums bijusi visstraujākā ekonomiskā izaugsme starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm, un arī šogad mums sagaidāma visstraujākā izaugsme. Tā ka tam vajadzētu būt tam priekšnosacījumam, kurš acīmredzot nodrošinātu arī nākamgad labu ekonomisko pieauguma tempu.

— Runājot par nodokļu nepaaugstināšanu, es varētu atskaņot, piemēram, cienījamā opozīcijas pārstāvja Leona Bojāra sacīto, ka šī valdība tikai nodokļus paaugstina — mēs te runājam par ikgadējo transportlīdzekļu nodevu, kas nākamgad kļūs par pusotru reizi dārgāka nekā līdz šim.

A.Bērziņš:

— Nu, te man nav nekādu iebildumu pret deputātu Leonu Bojāru, jo viņš bija mans Rīgas domes deputāts kādreiz. Es ļoti labi pazīstu Bojāra kungu, viņš tiešām ar sirdi un dvēseli cenšas savus pienākumus pildīt, taču viņam šajā gadījumā nav taisnība. Ir tiesa, ka šī autotransporta nodeva tiek palielināta par 50 procentiem, jo šī nodeva, ja pareizi atceros, kopš 1995.gada nebija mainīta. Mums bija ļoti plašas diskusijas, tajā skaitā ar dažādām sabiedriskām organizācijām, un, piemēram, Zvirbuļa kungam, kurš pārstāv lielāko sabiedrisko organizāciju — Automoto biedrību, priekšlikums bija šāds: ja valdība iet uz to, ka akcīzes nodoklis degvielai tiek sadalīts proporcijā 40:60, tad viņi piekrīt tam, ka arī šo nodevu var paaugstināt. Tātad šo sarunu un it kā šīs vienošanās ietvaros mēs esam virzījušies uz priekšu un faktiski valdībā un parlamentā esam guvuši pamatā pilnu atbalstu. Pats svarīgākais ir tas, ka šīs nodevas palielinājums nekādā veidā neattieksies ne uz zemniekiem, ne uz to lauksaimniecības tehniku, kura šad un tad izbrauc ārpusē kaut kur uz kādiem ceļiem, lai pārvietotos no viena lauka uz otru. Savukārt tiem, kas vēlas pārvietoties ikdienā mašīnā un kas mašīnu lieto ikdienā, — nu, nekas, viņiem šī nodeva būs nedaudz lielāka.

— Kas attiecas uz azartspēlēm, tur ir runa par nodokļu palielināšanu?

A.Bērziņš: — Jā, arī šī nodokļa palielināšana faktiski pēc būtības ir Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja ierosinājums. Es neesmu ne azartspēļu, ne dažādu biljarda galdu, ne rulešu piekritējs — jāsaka godīgi, bet man liekas, ka šajā gadījumā komisija nāk klajā ar tādu, pēc manām domām, nepamatotu paaugstinājumu visām šīm “spēļu ellēm”, kur ir visādas ruletes un “Black Jack” utt. — tiem tiek paaugstināts šis nodoklis par 10 procentiem, savukārt spēļu automātiem — būtiski, laikam par kādiem 40—50 procentiem. Es domāju, ka nodokļus droši vien var paaugstināt, bet vajadzētu paaugstināt kaut kā saprātīgi, un tā acīmredzot ir vienīgā diskusija, kas notiek pašlaik Saeimā. Nu, es ceru, ka Saeima nobalsos pareizi, pieņems pareizu lēmumu.

— Visos pārējos jautājumos laikam nekādu debašu nebija — pievienotās vērtības nodoklis, visādas citas lietas...

A.Bērziņš:

— Tur vairāk bija redakcionāli grozījumi, un es patiešām esmu gandarīts, ka par budžeta likuma pavadošo paketi ir ļoti korekti nobalsots.

— Jautājums ir par vēl vienu projektu, ko šodien Saeima iesniedza komisijām — par privatizācijas sertifikātiem. Mēs esam Latvijas Radio runājuši ar “Krājbankas” vadītāju Laksas kungu, viņš ir stāstījis, ka viņu varētu, iespējams, noņemt no amata, un te ir parādījies šis priekšlikums par to, ka vairs ne tikai “Krājbankā”, bet arī visās citās bankās varētu nodarboties ar sertifikātu kontiem, līdz ar to tiktu it kā noņemts jautājumus, ka varētu spekulēt...

A.Bērziņš:

— Jāsaka, ka šis ir diezgan spontāns un negaidīts deputātu grupas priekšlikums. Kā vakar mūs frakcijā informēja, šī priekšlikuma autors ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, bijušais premjers Guntars Krasts. Mani īpaši satrauc tas, ka mēs tik tikko sertifikātu likumu aizvērām ar otrreizēju pārskatīšanu, ar faktiski četriem lasījumiem; pēc ilgām debatēm mēs to esam aizvēruši, un tagad burtiski pēc trim četrām nedēļām mēs veram to atkal vaļā. Kur tad deputāti bija pirms tam, kad šis sertifikātu likums bija vaļā, kādēļ nevarēja šos priekšlikumus iesniegt tad? Katrā gadījumā tīri konceptuāliem iebildumiem pret to, ka, teiksim, tagad varētu būt vairākas bankas, kuras nodarbojas ar sertifikātu pirkšanu un pārdošanu, nevajadzētu būt, jo tas vienkārši palielinās to konkurenci un paplašinās iespējas cilvēkiem. No otras puses, vai ir loģiski un racionāli tagad un faktiski sertifikātu lietošanas beigu stadijā darīt šādas lietas, vai daudzas bankas gribēs investēt līdzekļus, lai apmācītu cilvēkus, lai speciāli sagatavotu tos, lai sāktu operācijas un darbības ar sertifikātiem, to kontiem un tā tālāk?

— Pagājušajā reizē runājām par Valsts ieņēmumu dienestu un uz robežas notikušajiem zibens spērieniem, kur nevarēja īsti saprast, vai tie pareizā laikā iespēruši. Vai jums ir kādi rezultāti, vai mēs varam kaut ko uzzināt?

A.Bērziņš:

— Es esmu nozīmējis Ministru kabinetā skatīt šo jautājumu, un, kā mani ir informējuši iekšlietu un finansu ministrs, viņi pašlaik ļoti nopietni veic šo pārbaudi, un es, protams, gribēšu redzēt, kurš ir vainīgs, kurš ir atbildīgs un kurš kā ir sodīts par to absolūto bezdarbību, kāda ir pieļauta. Es pieņemu, ka var iespert zibens, un es pieņemu, ka dažkārt zibens sper arī gaišā dienas laikā no pilnīgi skaidrām debesīm — arī to var pieļaut, bet es nesaprotu, kā var atbildīgas amatpersonas ilgāk nekā astoņus mēnešus mierīgi dzīvot un strādāt, skaidri zinot, ka situācija netiek kontrolēta. Tiem par to būs jāatbild.

— Nākamajā nedēļā es jums uzdošu atkal šo pašu jautājumu.

A.Bērziņš:

— Lai tā būtu!

— Visbeidzot — šorīt no rīta Latvijas Radio bija satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, mēs runājām par brīvostas vēlmi paplašināties uz Mangaļsalu, un īsta neskaidrība ir par to, kas tad Mangaļsalā būs — brīvosta vai parks? Jūs jau vairākkārt tā arī neesat spējuši pieņemt lēmumu šajā sakarā. Kāpēc?

A.Bērziņš:

— Es gribētu teikt, ka mēs Ministru kabineta sēdē nonācām juridiskās diskusijās. Faktiski šodien ir kādi četri pieci likumi, kuri dažādā veidā reglamentē un regulē teritoriju izmantošanu, un mums radās domstarpības par to, kam ir augstāks spēks — specializētiem likumiem par dabas aizsardzību vai likumam “Par ostām”, tādēļ mēs lūdzām Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai skaidrojumu par to, kāds ir šo likumu spēks. Tātad tīri juridiska diskusija, un šo diskusiju pabeigsim pēc divām nedēļām tādēļ, ka nākamnedēļ Makarova kunga nebūs Latvijā, viņš atrodas komandējumā, un viņš lūdza to skatīt tad, kad viņš atgriezīsies. Savukārt par lietas būtību — es gribētu teikt, ka Rīgas brīvostas teritorijā šodien jau ir divi dabas parki — Mīlestības saliņa un Krēmeru liegums, tātad divas īpaši aizsargājamas teritorijas, vienā vietā ligzdo īpaši putni, un otrā vietā aug īpaši augi, un tur tik tiešām nekāda saimnieciskā darbība nenotiek. Un es gribu teikt, ka tā teritorija ir nevis zaudējusi ar to, ka atrodas šajā ostas teritorijā, bet tieši ieguvusi, jo šī teritorija tiek apkopta, uzraudzīta, tur nenotiek nekādas nelikumīgas darbības, un es domāju — šādā kontekstā ir jāskata arī Mangaļsala. Tātad Mangaļsalu, es domāju, vajadzētu iekļaut Rīgas brīvostas teritorijā, saglabājot visus liegumus, un tad, ja osta un pilsēta kopā — jo pilsētas domes priekšsēdētājs ir arī Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs — izdomā, ka kaut kādā daļā, kādā teritorijā ir nepieciešama attīstība, tad viņiem vienkārši likumā noteiktā kārtībā ir jāsaņem atbilstošs domes lēmums un ar šo domes lēmumu jānāk uz Ministru kabinetu, un Ministru kabinetā tad mēs varam šai teritorijas daļai noņemt statusu. Šīs teritorijas statuss nemainās no tā, vai tā ir vai nav ostas teritorijā. Katrā gadījumā es esmu izstaigājis to teritoriju pirms kādiem diviem trim gadiem. Es nezinu, vai tur kas īpaši ir mainījies, bet tur ir briesmīgs skats, tur ir kopš Pirmā pasaules kara nenovāktas drupas, blindāžas; tur ir Otrā pasaules kara blindāžas, tur ir netīrība, dažnedažādas mucas. Runā, ka tas ir tāds parks, kur ļoti labi cilvēki var atpūsties, pastaigāties — tā nu īsti taisnība nebūtu.

— Kāpēc ostai vispār vajadzīga tāda teritorija, parks?

A.Bērziņš:

— Nu, ne jau parks, bet pasaules praksē ir tāda lieta — viduslaikos ostas būvēja stipri uz augšu no upes ietekas jūrā, tas bija saistīts ar to, ka tolaik bija kuģi, kuriem nevajadzēja tik lielus dziļumus. Un tādēļ, piemēram, Rīgas osta ir 12 kilometrus iekšā pa Daugavu uz augšu, un uzturēt šo ostas garo kanālu ir ļoti dārgi — pirmkārt; otrkārt — reāli nav iespējams, teiksim, modernus kuģus ievest iekšā, jo vienkārši tur ir vajadzīgs dziļums līdz 15, 16, pat 17 metriem. Savukārt šāda veida piestātnes var izveidot ļoti labi pašas upes iztekā, un modernās tehnoloģijās pašlaik, piemēram, konteineru kraušanā, ir tā, ka tiek izveidots kaut kas līdzīgs kanālam, kurā kuģis iebrauc jeb, pareizāk sakot, tiek ievilkts ar velkoni, un tad šos konteinerus krauj uzreiz uz abām pusēm — tas samazina kuģu stāvēšanas laiku ostā, tas palētina izmaksas, līdz ar to tā vieta, kur tas tiek darīts, kļūst konkurētspējīgāka un tā tālāk. No šāda viedokļa tā teritorija ir perspektīva. Šodien, protams, ne Rīgas pilsētai, ne, es domāju, kādai vietējai privātfirmai nav tādu līdzekļu, lai varētu investēt šādā milzīgā projektā, bet es pieņemu, ka nākotnē šādas iespējas varētu būt. Savukārt ostai ir vajadzīga šī teritorija, lai vispār runātu par kādām iespējamām attīstības tendencēm, un tad, ja ir projekts, tad sākas šī projekta apspriešana un visas tās nepieciešamās darbības, par kurām runā zaļie. Un es viņiem pilnīgi varu piekrist, ka nekādas asas un straujas kustības attiecībā uz šo teritoriju nav un nevar būt, pirms nav visas lietas saskaņotas atbilstoši likumam — sabiedriskā apspriešana, novērtēts dabas stāvoklis — vai tur ir putniņi vai tārpiņi, vai kādas citas, teiksim, Sarkanajā grāmatā ierakstītas augu vai dzīvnieku sugas. Tādā veidā apmēram.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā