Aizsardzības ministrijā

Pagaidām vienīgais reāli iespējamais atbalsts, ko Latvija var sniegt Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) pēc prātam neaptveramā terora akta, kas dažās minūtēs izdzēsa daudzus tūkstošus dzīvību, acīmredzot ir līdzjūtība un aizlūgums. Kā šajā situācijā rīkojās institūcijas, kas gādā par valsts drošību, un ko darīt sabiedrībai — atbildes uz šiem jautājumiem preses īssaietā vakar, 12. septembrī, sniedza aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube.

Kā atzina Ģ. V.Kristovskis, 11. septembra traģiskie notikumi ASV ir mudinājuši vēlreiz pārvērtēt Latvijas rīcības plānu dalībai NATO. Aizsardzības ministrs pauda pārliecību, ka plāns dalībai NATO ir pareizi orientēts. Iesāktais darbs ir jāturpina — jāpaaugstina valsts militārās pašaizsardzības spējas. Dokumentā kā pirmā prioritāte ir minēta Latvijas un NATO valstu militāro spēku savietojamība, lai novērstu 21. gadsimtā pastāvošos draudus. Analizējot ASV traģēdiju, ministrs atzina — iespējams, ka drošības institūcijās un militārajā sistēmā cilvēki jau runāja par šāda veida apdraudējumu, kas pasaulē eksistē. Iespējams, ka neticēja tam, ka tik nežēlīgā veidā tas varētu realizēties 21. gadsimta sākumā. Droši vien cilvēki domāja, ka šādi draudi attiecas uz tālāku nākotni un pašiem ar to nebūs jāsaskaras. Tomēr nežēlīgā realitāte ir piemeklējusi sabiedrību tagad. Tāpēc starptautiskajai demokrātiskajai sabiedrībai ir jāapvieno savi spēki cīņai pret terorismu, jāpārvērtē, kā sadalīt tos strīdus ābolus, kas vēl pastāv, atzina Ģ.V. Kristovskis. Demokrātiskās valstis savstarpēji var izmantot dažādus mehānismus, lai stabilizētu situāciju un lai novērstu apdraudējumu, bet ir visai maz iespēju prognozēt un novērst šāda veida terorismu, kādu aizvakar piedzīvoja ASV. Pasaule nebija sagatavojusies kaut kam tādam. Tomēr, kā uzsvēra Ģ.V. Kristovskis, ASV noteikti izskaitļos un atradīs terora organizētājus. Kā spēcīga valsts ASV spēs pārvarēt lielo triecienu, kas tika vērsts pret to.

Nav pamata domāt, ka Latvijai būtu kas jāmaina savos attīstības plānos, sacīja ministrs. Iespējams, būs jāpārskata prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot rīcībai krīzes situācijās. Tomēr arī līdz šim valsts pārvaldes institūcijas sevi parādījušas no labākās puses, atzina Ģ.V. Kristovskis. Šajās dienās visas mūsu institūcijas savstarpēji sadarbojās. Ministrs arī apgalvoja: nav bažu par to, ka līdzīgā situācijā Latvijā būtu iespējamas kādas problēmas ar informācijas apmaiņu.

Mums ir jāsaglabā miers, uzsvēra aizsardzības ministrs. Nav pamata dramatizēt situāciju — par to liecina informācija, kas saņemta no NATO.

Arī pulkvedis R. Graube situāciju NBS raksturoja kā stabilu un mierīgu. Darbs rit ierastajā ikdienas ritmā. Vakar NBS vienībās rīkotas sanāksmes, kurās kareivjiem izskaidroja situāciju ASV un ar to saistītos pasākumus mūsu valstī.

NBS štābā ir izveidota virsnieku grupa, kas seko līdzi notikumiem ASV un citur. Latvijā pastiprināti tiek apsargāti valsts nozīmīgākie objekti: Valsts prezidenta pils un Saeimas nams, kā arī ēkas, kur tiek glabāts bruņojums, sprāgstvielas un speciālais militārais ekipējums. Paaugstinātā gatavībā ir speciālo uzdevumu vienība un tie speciālisti, kuri nodarbojas ar nesprāgušas munīcijas atrašanu un neitralizēšanu.

Nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegt ir gatavas arī NBS mediķu vienības, informēja R. Graube.

Marika Līdaka, “LV” nozares redaktore