Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija: laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums "LV" Nr.116, 08.08.2001., "LV" Nr.117, 10.08.2001., "LV" Nr.118, 15.08.2001.

Avīze rakstīja, ka katru dienu akadēmijas sekretariātā ierodoties nākamie studenti un interesējoties par uzņemšanas noteikumiem. Informācija nākamajiem studentiem par pieteikšanos bija publicēta jau 4. jūlijā [ Tiem, kas vēlas būt jaunās lauksaimniecības akadēmijas studenti // Brīvā Zeme. — 1939. — 4.jūl. ]. Tajā bija teikts, ka akadēmijā uzņems reflektantus (toreiz sauca — aspirantus), kas beiguši pilntiesīgu ģimnāziju vai vidējo arodskolu ar gatavības apliecību un sekmīgi izturējuši iestājpārbaudījumus latviešu valodā rakstiski un mutiski pilna ģimnāzijas kursa apjomā. Tehnikumu absolventiem bija jākārto mutiski papildu pārbaudījumi ģimnāzijas kursa apjomā zooloģijā un botānikā. Gadījumā, ja pretendentu skaits pārsniegtu brīvo vietu skaitu fakultātē, bija paredzēts rakstisks konkursa pārbaudījums matemātikā humanitārās ģimnāzijas kursa apjomā. Reflektantus uzņēma bez iepriekšējas prakses, paredzot lauksaimniecības fakultātē prasību pēc obligātas prakses pirmo divu studiju gadu laikā. Brīvu vietu gadījumā bija paredzēts nodarbībās piedalīties arī brīvklausītājiem bez izglītības cenza. Brīvklausītājiem paredzēja mācību maksu 14 latus par vienu lekciju vai praktisko darbu nedēļas stundu semestrī. Mācību maksa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem bija Ls 125, citiem ārzemniekiem — Ls 375. Par piedalīšanos laboratorijas un praktiskajos darbos studentiem bija jāmaksā atsevišķi. Turklāt katra semestra sākumā studentam bija jāiemaksā Ls 5 trūcīgo studentu ārstēšanas fondam, studentu nama fondam un pašvaldības vajadzībām, katra mācību gada sākumā Ls 1 par studentu apliecību (leģitimācijas karti) un, iestājoties fakultātē, Ls 2 par atzīmju (studiju) grāmatiņu. Potenciālie studenti tika brīdināti, ka jānodrošinās ar materiāliem līdzekļiem, jo pirmajā mācību gadā ne stipendijas, ne pabalstus, ne arī aizdevumus nepiešķirs. Reflektantu iesniegumus (lūgumrakstus) pieņēma no 15. jūlija līdz 31. augustam. (..)

Pirmās mācībspēku vēlēšanas amatos notika akadēmijas padomes 14. jūlija sēdē, kad amatā ievēlēja vecāko docentu Paulu Galenieku un docentus Alfrēdu Tauriņu un Jāni Biķi [ Jauni mācību spēki Lauksaimniecības akadēmijā // Zemgales Balss. — 1939. — 15. jūl. ]. Tajā pašā sēdē padome apstiprināja inženieri mežkopi Rūdolfu lndānu par asistentu Meža izmantošanas katedrā un inženieri mežkopi Paulu Mūrnieku par jaunāko asistentu pie Mežu taksācijas katedras. Nākamās vēlēšanas bija nākamajā padomes sēdē 28. jūlijā. Tajā par profesoru ievēlēja akadēmijas rektoru, līdzšinējo vecāko docentu Pāvilu Kreišmani, par profesoru ievēlēja arī Pēteri Starcu un par privātdocentu — Arturu Ķiruli [ Jauni profesori Lauksaimniecības akadēmijai // Zemgales Balss. — 1939. — 29. jūl., Lauksaimniecības akadēmijas rektors P.Kreišmanis — profesors // Brīvā Zeme. — 1939. — 29. jūl. ]. Apstiprināja amatos astoņus fakultāšu padomju ievēlētos asistentus, to starpā arī vēlāko ilggadējo LLA profesoru Jāni Āboliņu [ Danga F. Prof. Jāņa Āboliņa mūža gājums. — Itaka, ASV: Mežābele, 1993. — 206 lpp., Profesors Jānis Āboliņš / sast. S.Timšāns — Rīga: Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs, 1993. — 227 lpp. ] par vecāko asistentu pie Lauksaimniecības mašīnu katedras.

"Brīvās Zemes" 8. augusta numurā publicēts raksts par akadēmijas studentu organizācijām [ Kā veidosies lauksaimniecības akadēmijas studentu pašdarbība // Brīvā Zeme. — 1939. — 8. aug. ]. Neskaidrības radīja apstāklis, ka akadēmijas satversme [ Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme // Valdības Vēstnesis. — 1938. —23. dec. ] bija paredzējusi, ka studentiem ir tiesības organizēt pie akadēmijas biedrības un pulciņus saimnieciskās pašpalīdzības un zinātniski kulturālās pašdarbības nolūkos (81. pants), ka katrā akadēmijas fakultātē pastāv viena fakultātes studentu biedrība, kur par biedriem var būt visi attiecīgās fakultātes studenti, arī tad, ja viņi ir biedri citās biedrībās. Biedrību statūtus apstiprināja akadēmijas padome, un biedrības bija jāreģistrē Latvijas profesiju kamerā (83. pants). Studentu biedrībām jādarbojas katrai sava dekāna tiešā uzraudzībā (84. pants). Tām nebija paredzēta tā darbības brīvība, kas studentu korporācijām un citām līdzšinējām studentu biedrībām. Šo problēmu tā arī neizdevās atrisināt. To apliecina profesors Maksis Eglītis savās atmiņās [ Eglītis M. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija // Universitas: Latvijas Korporāciju apvienības un SPK laikraksts. Trimdā. — 1964. — Pavasarī. — 2.—10. lpp. ]: "Vairākkārt cieta neveiksmi atrast organizāciju veidu, kas paredzētas JLA satversmes 81. un 82. pantā. Šie satversmes panti deva studentiem tiesību organizēt pie akadēmijas biedrības un pulciņus saimnieciskās pašdarbības un zinātniski kulturālās darbības nolūkiem. Šo organizāciju statūti bija jāiesniedz rektoram apstiprināšanai akadēmijas padomē. Vairākkārt apspriežoties šajā jautājumā ar JLA rektoru prof. P.Kveldi (kā būs parādīts vēlāk, 1940. gada aprīlī rektors P.Kreišmanis mainīja uzvārdu uz Kvelde — K.V. ), rektors arvien uzsvēra, ka "no augšas" viņam dots norādījums, ka šīm organizācijām nedrīkst būt korporāciju raksturs." (..)

25. augustā "Brīvā Zeme" informēja savus lasītājus [ Skaistākā mācības iestāde Eiropā: Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rotājumi // Brīvā Zeme. — 1939. — 25. aug. ]: "Lauksaimniecības akadēmijas izbūves un izdaiļošanas darbi tuvojas noslēgumam, un jau tuvākās dienās Lauksaimniecības akadēmija būs galīgi iekārtojusies glītajās un ērtajās telpās. (..) Pirmās izveidotas tās telpas, kas domātas studentu darbam, jo 15. septembrī jaunajās telpās jau jāsākas mācībām. Taču dzīvē un darbā nedrīkst zust arī svētdienas, un tādēļ vajadzīgas arī tās telpas, kur atsevišķās klausītavās zinības krājušie studenti varētu laiku pa laikam sapulcēties un dzirdēt vārdus, kuri vairāk dotu sirdij nekā prātam. Vispirmā tā ir akadēmijas lielā aula. (..) Jātic, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija būs skaistākā pils, kādā Eiropā iemājos augstskola." Tās pašas dienas "Zemgales Balsī" arī aprakstīta situācija akadēmijas telpās [ Lauksaimniecības akadēmija Jelgavā būs skaistākā mācību iestāde Latvijā // Zemgales Balss. — 1939. — 25. aug. ]: "Lauksaimniecības akadēmijā gandrīz visās telpās vēl skan darba troksnis. Stalažas pilda akadēmijas aulu un vairākas reprezentācijas telpas Viestura piemiņas pils dienvidu korpusā. Bet jau tagad tām cauri var vērot skaistos arhitektoniskos sienu un griestu rotājumus. Akadēmijas rektors prof. Dr. P.Kreišmanis, informēdams mūsu līdzstrādnieku par darbu norisi, apliecina, ka Lauksaimniecības akadēmija būs skaistākā mācības iestāde ne tikai Latvijā, bet arī tālu pāri mūsu zemes robežām. Visvairāk darba un rūpības prasa plašā akadēmijas aula un sevišķi ornamentu zeltīšanas darbs. Sienu un griestu rotāšana te vilksies ilgāku laiku, bet tagad tiktāl paveikta, ka šodien no aulas jau izvāc stalažas. Aulā klasiskā stila rotājumi saskaņoti ar latviešu nacionālo ornamentu vijumiem."

Studētgribētāju skaits akadēmijā bija lielāks par gaidīto, sevišķi daudz iesniegumu sekretariāts saņēma pēdējās dienās [ Lauksaimniecības akadēmijā būs konkursa pārbaudījumi // Brīvā Zeme. — 1939. —1. sept., No Rīgas uz Jelgavu studenti nesīs zinātņu lāpu // Zemgales Balss. — 1939. — 1. sept. ]. Pavisam bija saņemti 296 iesniegumi, uz Lauksaimniecības fakultāti bija 203, bet uz Mežsaimniecības fakultāti — 93 iesniegumi [ Sākušies pārbaudījumi Jelgavas akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1939. — 8. sept. ]. Daļa reflektantu jau agrāk bija mācījušies Latvijas Universitātē, bet dažādu iemeslu dēļ studijas pārtraukuši. Lauksaimniecības fakultātē vēloties iestāties 144 jauni un 59 bijušie studenti, Mežsaimniecības fakultātē — 69 vidusskolu absolventi un 23 bijušie studenti. Starp reflektantiem esot 64 sievietes.

Akadēmijas 1. septembra padomes sēdē vecāko docentu Nikolaju Zemīti apstiprināja par Lielauces mācību un izmēģinājumu virsmežniecības vadītāju [ Lauksaimniecības akadēmijas jaunos studentus imatrikulēs 15. septembrī: 368 elektrisko sveču svinīgos gadījumos mirdzēs Akadēmijas aulā // Zemgales Balss. — 1939. — 2. sept. ] un viņa vietā akadēmijas Revīzijas komisijā ievēlēja vecāko docentu Augustu Raisteru. (..)

Pirmais iestājpārbaudījums — sacerējums jeb apcerējums — notika 7. septembrī [ Akadēmijas nākošie studenti rakstīja par tematu "Pašu zemei — pašu arājs" // Zemgales Balss. — 1939. — 8. sept., Sākušies pārbaudījumi Jelgavas akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1939. — 8. sept., Viņi izprot lauku darba svētību // Zemgales Balss. — 1939. — 7. sept. ]. Apcerējumam bija divi iespējamie temati — "Pašu zemei — pašu arājs" un "Lauku dzīves pozitīvais tēlojums latviešu literatūrā". Tematus izvēlējās eksaminācijas komisija rektora vadībā pārbaudījuma dienas rītā. (..)

Pirmais imatrikulācijas akts akadēmijā notika 15. septembrī. Rektors Pāvils Kreišmanis savā uzrunā jaunajiem studentiem cita starpā teica [ LVA, 1228. f., 1. apr., 1. l. ]: "Krājot sevī zināšanas un vingrinoties dažādos darbos akadēmijā, lai vēlāk šīs zināšanas izlietotu, strādājot kā kvalificēti lietpratēji savā arodā vai nododoties zinātniskam vai pedagoģiskam, vai sabiedriskam darbam, jūs būsiet veikuši tikai vienu daļu no tiem uzdevumiem, kas jums studiju laikā ir jāveic. Ikkatra cilvēka ideāls ir kādreiz tapt par harmonisku personību vai vismaz tuvoties tai.

Visā visumā darbs akadēmijā kopā ar pašizglītošanās darbu ārpus akadēmijas sienām prasīs no ikviena studējošā daudz fiziskā un garīgā spēka, tāpēc neiztērējiet nelietderīgi savus spēkus dažādās ne vien vilinošās, bet maldinošās baudās un pārmērībās. Lai neviens no jums nebūtu tādu darbu darītāji, tādu domu domātāji, par kuriem būtu jākaunas jums pašiem vai jūsu tuviniekiem, kas nedarītu godu ne akadēmijai, ne Latvijas valsts karogam."

1939. gada septembra vidū Profesiju kameras priekšsēdētājs profesors E.Ziemelis apstiprināja priekšniekus astoņām kamerai pakļautajām profesionālajām biedrībām. Par Latvijas agronomu biedrības priekšnieku apstiprināja JLA rektoru profesoru Pāvilu Kreišmani [ Lauksaimniecības akadēmijā rīt uzņems bijušos studentus // Zemgales Balss. — 1939. — 13. sept. ].

13. septembrī notika pirmā diplomdarbu aizstāvēšana akadēmijā, diplomdarbus aizstāvēja un inženiera mežkopja grādu ieguva seši Mežsaimniecības fakultātes studenti. 14. septembrī diplomdarbus aizstāvēja 21 JLA Lauksaimniecības fakultātes absolvents, fakultātes padome visiem piešķīra pirmo zinātnisko — agronoma grādu [ Jaunie agronomi // Brīvā Zeme. — 1939. —15. sept., Pirmie Lauksaimniecības akadēmijas agronomi // Zemgales Balss. — 1939. — 15. sept., Rīt lauksaimniecības akadēmijā sāksies mācības // Brīvā Zeme. — 1939. — 14. sept. ].

14. septembrī "Brīvā Zeme" vēstīja [ Rīt lauksaimniecības akadēmijā sāksies mācības // Brīvā Zeme. — 1939. — 14. sept. ], ka Dzelzceļu virsvalde izdevusi rīkojumu, ar kuru JLA ieskaitīta to mācību iestāžu skaitā, kuru audzēkņiem ir tiesības braukt pa dzelzceļu ar 50% tarifa atlaidi.

"Brīvā Zeme" 16. septembrī informēja, ka pils otrajā stāvā trīs istabas paredzētas bibliotēkai un to pašlaik iekārtojot. Mācībspēkiem un studentiem paredzētas atsevišķas lasītavas [ Kas saņems matrikulu Nr.1? // Brīvā Zeme. — 1939. —16. sept. ].

21. oktobrī "Brīvā Zeme" [ Mācību gaita lauksaimniecības akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1939. — 21. okt. ] un "Zemgales Balss" [ Kam nebūs gribas un patikas strādāt — tam Lauksaimniecības akadēmija būs jāatstāj: Saruna ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru prof. Dr. agr. P.Kreišmani // Zemgales Balss. — 1939. — 21. okt. ] publicēja sarunu ar rektoru Pāvilu Kreišmani, kurā rektors iepazīstina ar mācību gaitu un jauninājumiem studiju procesā. (..)

Akadēmijā ievesta kursu sistēma. Mums ir uzstādīts mācību plāns un noteikts minimums. Kam no studējošiem nebūs gribas un patikas un kas bez dibināta iemesla šis prasības nevarēs izpildīt, tam pēc diviem gadiem akadēmija būs jāatstāj un jāmeklē sev cita nodarbošanās. (..)

Jautājums par studentu pašdarbības organizācijām vēl nav galīgi izšķirts. Pagaidām atļauts pie Lauksaimniecības fakultātes darboties šīs fakultātes studējošo biedrībai un pie Mežsaimniecības fakultātes — studējošo biedrībai "Šalkone".

27. oktobrī "Brīvajā Zemē" publicēts akadēmijas rektora Pāvila Kreišmaņa raksts [ Kreišmais P. Lauksaimniecības zinātnes kopēji pienāk tuvāk laukiem // Brīvā Zeme. — 1939. — 27. okt. ], kurā viņš atzīmē, ka Lauksaimniecības akadēmijas izveidošana Jelgavā ir pirmais gadījums Latvijas dzīvē, kad patstāvīga augstskola novietojas ārpus galvaspilsētas. (..) Viņš paredz, ka tam nenoliedzami būs tālejošas sekas ne vien izglītības ideoloģijas ziņā, bet arī plašākā kultūras un saimnieciskajā laukā. (..)

28. oktobrī Zemgales metropole Jelgava bija tērpusies svētku rotā [ Jelgava sveic Zemes Saimnieku // Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt., Svētki akadēmijas pilsētai // Brīva Zeme. — 1939. — 28. okt. ]. Virs pils plīvoja nacionālie karogi, kuri simboliski vēstīja, ka Jelgava kļuvusi par akadēmijas pilsētu. Dzelzceļu virsvalde bija norīkojusi papildu vilcienu no Rīgas uz Jelgavu (9.45 no Rīgas uz Jelgavu un 16.30 atpakaļ), savukārt no Jelgavas stacijas bija divi autobusi, kuri svētku dalībniekus aizveda uz baznīcu un pēcpusdienā no akadēmijas uz staciju [ Papildu vilcienus uz Akadēmijas svētkiem // Zemes Balss. — 1939. — 27. okt. ]. Kaut arī bija pelēka rudens diena, jelgavnieki bija līksmi. Ievadot akadēmijas iesvētīšanas svinības, no rīta uz Brāļu kapiem devās rektors P.Kreišmanis, prorektors A.Teikmanis, abi dekāni M.Eglītis un R.Markuss, Lauksaimniecības fakultātes studentu biedrības seniors V.Zvirgzdiņš, studentu biedrības "Šalkone" viceseniors K.Avens, Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs R.Dzērve. Kopā ar viņiem bija Jelgavas pilsētas un apriņķa vadītāji, Jelgavas un garnizona priekšnieks un daudzi citi. Kapsētā pie pieminekļa kritušajiem varoņiem goda sardzē stāvēja karavīri. Rektors teica runu un nolika vainagu. Pēc tam akadēmijas vadība atgriezās pilī, kur jau studenti un mācībspēki gatavojās gājienam uz Sv. Trīsvienības baznīcu, bet rektors devās uz staciju sagaidīt Valsts prezidentu. Gājienu uz baznīcu, kas sākās 10.30, vadīja abu fakultāšu dekāni.

Ar speciālvilcienu Jelgavā ieradās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņu pavadīja izglītības, zemkopības, kara, tautas labklājības, sabiedrisko lietu, finansu, tirdzniecības un rūpniecības ministrs, kā arī armijas komandieris un daudzi augstāko mācību iestāžu vadītāji un kultūras darbinieki. (..) Jātnieku goda eskorta pavadībā prezidents no stacijas devās uz Sv. Trīsvienības baznīcu.

Baznīcā no ieejas pagalmā līdz altāra telpai stāvēja akadēmijas studentu goda ierinda [ Jelgava sveic Zemes Saimnieku // Zemgales Balss. — 1939. — 28. okt. ]. Lielo dievnamu rotāja lauri un rudenīgās kļavu lapas, to līdz pēdējai iespējai piepildīja jelgavnieki un viesi. Ievadrunas teica prāvests Jānis Reinhards, mācītājs O.Krauklis un virsmācītājs J.Ķullītis. Aizlūgumu vadīja mācītājs A.Lūsis. Nobeigumā arhibīskaps Teodors Grīnbergs svētīja prezidentu un viņa tautu. Dziedāja Universitātes koris.

Svētku turpinājums "Brīvās Zemes" [ Valsts Prezidents iededzina zinātnes uguni Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā // Brīvā Zeme. — 1939. — 30. okt. ] un "Zemgales Balss" [ Valsts Prezidents Jelgavā iededzināja zinātnes uguni: Lauksaimniecības akadēmijas iesvētīšanas svinību norise // Zemgales Balss. — 1939. — 30. okt. ] izklāstā: "Svētku turpinājums notika akadēmijas lielajā un skaistajā aulā. Pirms tam rektora kabinetā prezidents pieņēma 77 Zemgales kopdarbības organizāciju pārstāvju delegāciju, kas pasniedza adresi — pateicību par Lauksaimniecības akadēmijas nodibināšanu Jelgavā — līdz ar 10000 latu lielu ziedojumu akadēmijai. Prezidents to nodeva akadēmijas rektoram. Būvniecības departamenta direktors P.Miezis pasniedza prezidentam albumu ar skatiem no akadēmijas telpu izbūves gaitas.

Universitātes un akadēmijas padomes sapulcējās atsevišķā zālē, kur Universitātes rektors prof. M.Prīmanis par simbolu universitātes un akadēmijas draudzībai iededzināja zinātņu lāpu un nodeva to akadēmijas rektoram prof. P.Kreišmanim, kas to pieņēma ar solījumu neļaut dzist zinātnes ugunij arī audzēkņu apziņā.

Lielajā svētku aulā pa tam bija pulcējušies no galvaspilsētas ieradušies ministri un pārēji viesi, Jelgavas sabiedrības pārstāvji un studējošā jaunatne. Lauru zaļumā un rudens ziedu baltumā bija greznota zāle un svētku katedra, pār ko jau bija uzstādīts Lauksaimniecības kameras dāvinājums akadēmijai — mākslinieka L.Liberta gleznotais prezidenta portrets, bet sešu lielo kroņlukturu un sienas lustru 368 gaišu spuldžu uguntiņu mirdzums savijās ar gaismu, ko pa augstajiem logiem deva miglā valganā rudens diena. Ilgiem aplausiem sveikts, tad zālē pa studentu veidoto goda ceļu ieradās Valsts prezidents.

Akadēmijas telpas iesvētīja arhibīskaps T.Grīnbergs, vēlēdams akadēmijai kļūt par svētības iestādi, kas audzēkņiem dotu prieku no jaunības līdz vecumam un darītu mūsu zemi auglīgāku un skaistāku, lai par viņu nebūtu grūti arī nomirt. (..)

Tad zālē ienesa degošo zinātņu lāpu. To rokā saņēmis, akadēmijas rektors prof. P.Kreišmanis teica: "Zinātnes nedziestošo uguni, kas spīd gadsimtiem cauri, ko viena paaudze nodod nākošai, ko Lauksaimniecības fakultāte Latvijas Universitātē kūrusi un uzturējusi 20 gadu, bet, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai patstāvīgai kļūstot, esam saņēmuši no Latvijas Universitātes rektora un šurp atnesuši — pagodināmies lūgt Jūs, visumīļotais un godātais Vadoni, iededzināt to akadēmijā šinī goda vietā Viestura piemiņas pilī."

Turpmāk — vēl