• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.1997., Nr. 249 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52126

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents

Vēl šajā numurā

30.09.1997., Nr. 249

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents —

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”, 26.09.97.

—preses konferencē pēc darba vizītes Briselē un Kopenhāgenā

Pagājušās nedēļas nogalē, 26.septembrī, Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts preses konferencē iepazīstināja sabiedrības saziņas līdzekļu pārstāvjus ar darba vizītē Briselē paveikto:

— Šī darba vizīte Briselē — Eiropas Savienības galvaspilsētā — bija arī mans pirmais ārvalstu apmeklējums, Ministru prezidenta amatā esot. Un līdz šī gada beigām esmu paredzējis vēl divas šādas vizītes — uz Zviedriju un Norvēģiju — divu galveno mērķu realizācijai — ar Eiropas Savienību saistīto jautājumu risināšanai un investīciju piesaistei Latvijas uzņēmējdarbībai. Iespējams, ka kandidātvalsts Ministru prezidenta statusā tikšu uzaicināts arī uz Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanos Luksemburgā šī gada decembra vidū, kur tiks lemts par Eiropas Savienības paplašināšanās modeli.

Par Briseles apmeklējuma rezultātiem. Šī bija jau iepriekšējā Ministru prezidenta darba laikā plānota vizīte — es turpināju iepriekšējā Ministru kabineta aizsākto atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajai prioritāteiā virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Mūsu galvenie apsvērumi, gatavojot šo vizīti, bija visiem zināmais Eiropas Komisijas atzinums un tas, ka Eiropas Savienības valstu iekšējo konsultāciju laiks vēl turpinās līdz šī gada decembrim, kad tiks pieņemts lēmums par tām valstīm, ar kurām uzsākt sarunas par iestāšanos ES. Svarīgs mērķis ir arī Latvijas un ES attiecību uzturēšana visaugstākajā līmenī. Un tas arī izdevās — es tikos gan ar ES Komisijas prezidentu Žaku Santēru, gan ar Eiropas Parlamenta prezidentu Žilu Roublu Žilu Delgado, gan ar Briselē rezidējošajiem Eiropas valstu vēstniekiem, gan ar Beļģijas premjerministru. Šī darba vizīte un daudzās tikšanās reizes bija laba iespēja skaidri paust Latvijas nostāju ES gaidāmās paplašināšanas sakarā un saprast pretējās puses viedokli.

Tālāk — par konkrētu tikšanos rezultātiem un manis gūtajiem iespaidiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, protams, pārstāvēja Eiropas Komisijas atzinumā pausto viedokli par sarunu uzsākšanu ar ierobežotu skaitu valstu un atbalstīja šo nosacīto formulu “5+1”. Savukārt es norādīju uz neprecizitātēm ES Komisijas atzinumā attiecībā uz Latviju — ekonomikas rādītājos, piemēram, nepareizi minētais inflācijas līmenis — 26 procenti reālā pagājušā gada līmeņa — 13 procentu vietā. Arī mazākas neprecizitātes, piemēram, apgalvojums par Latvijas finansu sistēmas nestabilitāti un pēckrīzes situāciju bija balstīts uz 1995.gada datiem.

Eiropas Komisijas prezidents atzina, ka viņu rīcībā diemžēl bijuši šādi fakti, bet vienlaikus arī apņēmās šo informāciju līdz oktobra vidum precizēt un vēlreiz atjaunot līdz decembra vidum — lai Eiropas valstu galotņu tikšanās reizē Luksemburgā 15.decembrī lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz precīzāko informāciju, kāda tobrīd būs iespējama, un lai šis lēmums par sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm būtu maksimāli objektīvs.

Šīs tikšanās laikā es aizstāvēju mūsu viedokli par vienotas starta līnijas nepieciešamību sarunu uzsākšanā, it īpaši attiecībā uz trim Baltijas valstīm. Tas būtu loģiski, gan ņemot vērā mūsu triju valstu ekonomiku, atsevišķi ņemot, mazos apmērus, gan reģionālās politikas faktoru. Eiropas Komisijas atzinumā par piecām valstīm, ar kurām būtu ieteicams uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, izskan apgalvojums, ka šīs izvēlētās kandidātvalstis ir labāk sagatavotas nekā citas pretendentes. Tomēr Latvijai un Lietuvai dotajā vērtējumā nekur neparādās kāds konkrēts priekšlikums par to, kas šeit būtu uzlabojams, lai sasniegtu tādu pašu līmeni kā veiksmīgā piecinieka valstīs. Turklāt visām — gan tām kandidātvalstīm, ar kurām tiek ieteikts uzsākt sarunas, gan pārējām — ir norādīts uz trūkumiem, un tas ir pilnīgi normāli, jo mēs visi esam vēl tikai ceļā uz Eiropas Savienības paplašināšanu. Tādēļ pilnīgi loģisks šķita mūsu pārstāvētais viedoklis par vienotu starta līniju sarunu uzsākšanai visām kandidātvalstīm — un jau šo sarunu laikā tiek veidoti kritēriji un uzkrāti fakti par katras valsts spēju strauji adaptēt tās likumu, institucionālās un ekonomiskās direktīvas, kas nepieciešamas, tuvojoties Eiropas Savienībai.

Šī mūsu argumentācija bija pietiekami stabila, lai saprastu, ka Eiropas Komisijas iebildumiem trūkst pamatojuma. Iecerēto 45 minūšu vietā mūsu saruna izstiepās daudz ilgāka, jo Santēra kungs vēl mēģināja atrast argumentāciju un pierādīt, ka Eiropas Komisijas atzinums tomēr ir balstīts uz objektīviem faktiem. Tomēr tas viņam neizdevās. Mēs pat nonācām pie secinājuma, ka Eiropas Komisija nepiedāvā nekādu plānu tālākām sarunu risināšanas iespējām, struktūrai un kārtībai pat ar tām piecām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un Kipru, ar kurām tiek piedāvāta sarunu uzsākšana. Santēra kungs gan šo apstākli atzina par saprotamu, jo sarunu gaita tikšot izstrādāta līdz decembra vidum.

Eiropas Komisijas prezidenta apgalvojumos izskanēja optimisms — ja valstis, kuras paliks ārpus pirmās sarunu kārtas, izpildīs nepieciešamos kritērijus — tie gan nav skaidri formulēti, un to kopums ir visai aptuvens un brīvi interpretējams, — tām būs iespēja sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā jau nākamgad un tālākajā procesā, iespējams, pat apsteigt pirmās sarunu kārtas valstis. Kaut vai Poliju, kurai ir daudz smagu iekšēju problēmu, piemēram, lauksaimniecības sektorā un kuras ekonomikas apjoms ir salīdzinoši ļoti liels un tādēļ grūtāk absorbējams Eiropas Savienībā nekā trīs mazās Baltijas valstis kopā.

Bet atkal uz mūsu jautājumu, kāda būs šīs vērtēšanas procedūra un vai kritēriji būs tikpat neskaidri, kā šajā Eiropas Komisijas atzinumā, atbilde bija — ka pie tā šai Eiropas Savienības institūcijai esot jāstrādā.

No tā visa es sapratu, ka skaidra viedokļa par to, kāpēc Eiropas Komisijas atzinumā ir izvēlētas tieši šīs piecas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, nav pat pašā Eiropas Komisijā. Un ir skaidrs, ka tas balstās uz politisku lēmumu, uz Eiropas Savienības iekšēju kompromisu, kam pamatā ir vēlme izrādīt politisku aktivitāti un no visai distancētajām attiecībām ar kandidātvalstīm pāriet pie sarunu uzsākšanas. Tomēr formula, principi un laiks, kādā tas notiks, vēl joprojām nav izstrādāti. Kaut arī ir solījumi to izdarīt līdz decembra tikšanās laikam — kas man tomēr šķiet neiespējami, jo šīs formalitātes vēl prasīs daudz laika saskaņošanai ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vienotās starta līnijas pozīcijā Latvija nav viena — mūsu viedokli stabili, pārliecinoši un argumentācijā bagāti aizstāv arī Zviedrija, Dānija, Grieķija, Itālija, un nesen šai pozīcijai pievienojusies arī Spānija. Vairākās ES dalībvalstīs viedoklis vēl nav strikti formulēts. Tādēļ mēs varam uzskatīt, ka tas lēmums, kas tiks pieņemts naktī no 14.uz 15.decembri, tiekoties Eiropas Savienības valstu vadītājiem, vēl tikai top.

Pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu man bija sarunas ar Eiropas Savienības Parlamenta prezidentu, un tās risinājās pilnīgi citā gaisotnē, jo Eiropas Savienības Parlamenta prezidents atbalsta vienoto starta līniju sarunu uzsākšanai. Šādu, viņaprāt, loģiskāko un veiksmīgāko pozīciju atbalsta arī divas trešdaļas, tātad vairākums Eiropas Savienības Parlamenta deputātu.

Kā jau minēju, šīs vizītes ietvaros mūsu viedokļa popularizēšanas un stiprināšanas labad es centos tikties arī ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem. Tikos ar Beļģijas premjerministru Dehāna kungu. Arī viņš aizstāvēja Eiropas Komisijas viedokli — ka sarunas jāuzsāk ar ierobežotu valstu skaitu. Argumentācija tika abpusēji izklāstīta, tomēr Beļģijas puse šo pozīciju — atbalstu formulai “5+1” — nemainīja. Pārrunājām arī mūsu valstu divpusējo attiecību jautājumus, tika skarts arī priekšlikums par vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Beļģiju. Bet Dehāna kungs atsaucās uz Šengenas vienošanos, kas Beļģijas individuālo iniciatīvu daudzējādā ziņā ierobežo un liek šādus jautājumus risināt kopīgi visām Šengenas līguma valstīm.

Eiropas Komisijas atzinums par sarunu uzsākšanu tika apspriests, arī mums tiekoties ar Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas locekļiem. Es nolasīju ziņojumu un atbildēju uz deputātu jautājumiem, pēc kuru rakstura spriežot es sliecos domāt, ka vairums šīs ārlietu komisijas locekļu tomēr atbalsta vienotās starta līnijas pozīciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!