Ministru prezidents — Briselē un Kopenhāgenā

Pēc darba vizītes preses konferencē Rīgā

Turpinājums no 1.lpp.

Vizītes laikā svarīga bija arī mana tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu un Ziemeļatlantijas savienības padomes 16 pastāvīgajiem locekļiem, kuri uzklausīja manu ziņojumu un uzdeva jautājumu saistībā ar Latvijas vēlmi integrēties NATO. Šī tikšanās vērtējama kā pastāvīgā dialoga uzturēšana visaugstākā līmenī. NATO ģenerālsekretārs visai atzinīgi vērtēja Latvijas līdzšinējo darbību un, jo sevišķi, “Baltbata” veikumu. Runājot par Latvijas tālāku iesaistīšanos NATO, tika apspriesta iespējamā Latvijas virsnieku darbība NATO štābos, kas mums dotu plašāku informāciju par šo struktūru, kā arī paaugstinātu mūsu virsnieku kvalifikāciju. Tika diskutēts arī par Latvijas budžetu aizsardzības sfērā, un es pamatoju savu nostāju šajā jautājumā — šī sektora finansējums Latvijā pakāpeniski pieaugs, bet paralēli ir jānotiek precīzai šo līdzekļu apgūšanas kontrolei un apzināšanai. Jo Latvijas aizsardzības spēkos, it īpaši pirms Tālava Jundža vadīto reformu aizsākšanas, līdzekļu izmantošana dažādu programmu un mērķu īstenošanai bija ļoti neskaidra un, maigi sakot, “necaurspīdīga”. Šādā veidā mēs aizsardzības sektorā esam zaudējuši ļoti daudz līdzekļu, negūstot nekādu atdevi. Šis mans viedoklis guva NATO ģenerālsekretāra atbalstu, un mazais līdzekļu apjoms netika kritizēts, jo es skaidri formulēju pakāpenisku, bet kontrolētu to pieaugumu un to, ka mēs vairāk orientēsimies uz atsevišķu programmu finansējumu un ne tik daudz uz vispārēju dotāciju valsts aizsardzībai.

Arī tiekoties ar Ziemeļatlantijas alianses pastāvīgās padomes locekļiem, es dzirdēju Latvijai adresētus atzinīgus vārdus un atbalstu mūsu izstrādātajai valsts aizsardzības koncepcijai par Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes ciešu sadarbību, kas atbilst mūsu valsts iedzīvotāju skaita un iespējamā finansējuma noteiktajiem apstākļiem.

Kopumā šīs tikšanās NATO mītnē varu vērtēt kā pozitīvu soli Latvijas un šīs organizācijas attiecību veidošanā, un pēc mana uzaicinājuma NATO ģenerālsekretārs nākamgad mēģinās rast iespēju apmeklēt arī mūsu valsti.

Atpakaļceļā no Briseles mūsu delegācija apmeklēja arī Dāniju, kur mans mērķis bija tikties ar Ministru prezidentu Rasmusena kungu, kurš ir viens no mūsu aktīvākajiem atbalstītājiem ES kandidātvalstu uzņemšanas principu veidošanā. Sarunā tātad tika skarts šis vienotās starta līnijas jautājums, kā arī kārtējie mūsu valstu divpusējo attiecību jautājumi. Arī Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu vadītāju gaidāmā tikšanās Rīgā, kas tiek plānota nākamā gada 23.un 24.janvārī un varētu izvērsties par Latvijas politiskajai dzīvei būtisku notikumu, jo savu līdzdalību ir apsolījis Vācijas kanclers Helmūts Kols — tā būtu viņa pirmā vizīte Latvijā un Baltijā vispār. Nav izslēgta arī Krievijas premjerministra ierašanās. Šo pārrunu iemesls bija tas, ka Baltijas jūras valstu padomē pašlaik prezidē Dānija, bet šo tikšanos organizē Latvijas pus. Tādēļ tika risinātas pienākumu koordinēšanas problēmas, rīkojot gaidāmo pasākumu.

Pēc Dānijas lielākā laikraksta iniciatīvas es tikos arī ar Dānijas uzņēmējiem, kas izveidojuši asociāciju “Baltijas tīkls” ar mērķi sasaistīt Baltijas reģiona valstis dažādā strukturālā līmenī tālākas kooperācijas veicināšanai. Jāatzīmē arī dāņu pozitīvie atzinumi par uzņēmējdarbībai piemēroto vidi Latvijā, kas man bija patīkams pārsteigums, jo šādus apgalvojumus reti gadās dzirdēt no mūsu pašu uzņēmējiem.

Šos pašus tematus mēs apspriedām, arī tiekoties ar Dānijas biznesa un uzņēmējdarbības ministru Troijborga kungu, kurš kopā ar dāņu uzņēmēju delegāciju solīja ierasties Latvijā mūsu valstu saimniecisko attiecību veicināšanas labad.

Es tikos arī ar Dānijas parlamenta Eiropas lietu komitejas vadītāju Fīka kungu, kurš ir arī eksperts Dānijas ārpolitisko nostādņu formulēšanai Briselē, tātad arī tās formulas meklējumos, kas būtu pieņemama sarunām par asociēto valstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā noskaidrojās, arī Uve Fīks atbalsta vienotās starta līnijas pozīciju.

Līdzīgi izvērsās arī mana saruna ar Dānijas Liberālās partijas priekšsēdētāju Ufi Elemanu–Jensenu, kuram ir liela autoritāte Eiropas Savienības liberālajās partijās. Arī viņš pauda atbalstu vienotās starta līnijas pozīcijai un pieļāva mums labvēlīga galīgā lēmuma iespēju, veicot Eiropas parlamentāriešu un valstu vadītāju pārliecināšanu.

Pēc tam Guntars Krasts atbildēja uz jautājumiem, kas skāra viņa darba vizīti Briselē.

Jautājums: — Vai līdz lēmuma pieņemšanai par sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienības kandidātvalstīm Latvijai vēl būs iespēja iesniegt izskatīšanai Eiropas Savienības Komisijā kādu informāciju?

G.Krasts: — Pirmkārt atzīmēšu, ka esam guvuši atzinību jau par to, ka pēc “Agenda 2000” publikācijas Latvija vienīgā ir izstrādājusi konkrētu rīcības plānu šai sakarā, sadalot uzdevumus ministrijām un nosakot izpildes termiņus, un iesniegusi to Eiropas Komisijai.

Visi, ar kuriem es tikos, ieteica turpināt informācijas piegādi Eiropas Komisijai. Bija arī ierosinājumi gatavot priekšlikumus sarunu uzsākšanai un turpināt meklēt argumentāciju vienotās starta līnijas pozīcijai.

Savukārt tie, kas mūsu pozīciju neatbalsta, ieteica darbu turpināt un gaidīt nākamās Eiropas Savienības paplašināšanas kārtas, kuras varētu būt jau visai drīz.

Jautājums: — Kāpēc Eiropas Savienības Komisijas izmantotie dati bija novecojuši, un vai kāda Latvijas institūcija būs atbildīga par svaigas informācijas piegādi Eiropas Savienības institūcijām līdz šā gada decembrim, kad notiks galīgā lēmuma pieņemšana?

G.Krasts: — To, kāpēc Eiropas Komisijas izmantotie dati ir novecojuši, Santēra kungs nevarēja paskaidrot. Bet viņš apgalvoja, ka šī institūcija ir rūpīgi sekojusi situācijas attīstībai un varot pamatot, kāpēc tas vai cits materiāls ir iekļauts atzinumā. Tādā veidā viņš uzņēmās atbildību par Eiropas Komisijas atzinumā iekļauto informāciju, nevainojot Latvijas institūciju mazspēju, vienaldzīgo attieksmi vai nekompetenci datu vākšanā. Un tagad, uztverot mūsu kritiku, viņš solīja organizēt informācijas atjaunošanu līdz oktobra vidum un tad vēlreiz — līdz decembra vidum, kad Luksemburgā tiksies Eiropas Savienības valstu vadītāji.

Jautājums: — Vai sarunās par Latvijas iespējamo uzņemšanu Eiropas Savienībā tika skarts arī mūsu valstī dzīvojošo nepilsoņu jautājums?

G.Krasts: — Nē, šis jautājums netika skarts, jo Eiropas Savienības Komisijas atzinumā tam nav piešķirta nekāda nozīme.

Šo jautājumu, man tiekoties, uzdeva Eiropas parlamentārieši, es viņiem izskaidroju esošo situāciju un saņēmu atzinīgu vērtējumu.

Jautājums: — Tātad par informācijas piegādi nebūs atbildīga neviena konkrēta Latvijas institūcija?

G.Krasts: — Atbilstoši savas darbības principiem Eiropas Savienības Komisija informācijas vākšanai sūtīs uz Latviju savu pārstāvi.

No Latvijas puses datus iesniegšanai Eiropas Savienības Komisijas apkopos Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju, kas atrodas tieši manā pārziņā. Jo mūsu uzdevums ir sekot, lai Eiropas Komisija šos datus tiešām atjaunotu un lai jaunā informācija būtu pietiekami jauna un kvalitatīva. Un lai tādējādi lēmums par sarunu uzsākšanu balstītos uz tehnisku izvērtējumu un šis politiskais lēmums atvirzītos sāņus.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas nozares

redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ziemeļatlantijas padomes sēdē Briselē:

Ģenerālsekretāra kungs!

Dāmas un kungi!

Es runāšu par šādiem jautājumiem:

pirmkārt, es gribētu izteikt savas domas par Madrides apspriedi;

otrkārt, es paskaidrošu Latvijas iekšpolitiskā stāvokļa dažus aspektus, sevišķi tos, kas ir saistīti ar NATO;

treškārt, es sīkāk pakavēšos pie mūsu attiecībām ar aliansi.

Nobeigumā es runāšu par drošību plašākā kontekstā, ieskaitot Krievijas līdzdalību, reģionālo sadarbību un ES paplašināšanas procesu.

Sākumā es vēlētos izteikt atzinību par Madrides apspriedē pieņemtajiem vēsturiskajiem lēmumiem un sirsnīgi pateikties ģenerālsekretāram Solanam un jums visiem, kas sekmēja šo lēmumu pieņemšanu. Latvijai tie ir ļoti nozīmīgi, tāpēc ka tajos ir pausta stingra nostāja, ka NATO durvis paliek atvērtas visām valstīm, kas vēlas tajā iestāties. Mēs atzinīgi vērtējam arī stingro politiku attiecībā uz Eiropas karti, ka “neatkarīgi no ģeogrāfiskā novietojuma neviena Eiropas demokrātiska valsts netiks atstāta bez ievērības, izskatot jautājumu par alianses tālāku paplašināšanu”. Un, protams, mēs ievērojām, ka Madrides deklarācijā ir pozitīvi novērtēts “progress lielākas stabilitātes un sadarbības nodrošināšanā, ko panākušas Baltijas reģiona valstis, kas arī ir potenciālas alianses dalībvalstis”.

Alianses dalībvalstu līdzsvarotā attieksme pret potenciālajām dalībvalstīm tālākas paplašināšanas divos galvenajos ģeogrāfiskajos reģionos — Dienvidaustrumeiropā un Baltijā — liek visiem saprast, ka Baltijas valstu iekļaušana ir Eiropas drošības procesa attīstības neatņemama sastāvdaļa.

Mūs sevišķi iepriecina tas, ka vienprātīgo lēmumu par “atvērtajām durvīm” un par attieksmi “pret potenciālajām dalībvalstīm Baltijā” atbalsta ne tikai ASV un dalībvalstis, kas atrodas Baltijas valstīm kaimiņos, bet arī tās valstis, kas atrodas Eiroatlantijas reģiona dienvidos.

Ģenerālsekretāra kungs!

Pēc Madrides apspriedes galvenais dienas kārtības vārds ir “apstākļi”, jārada apstākļi, kas nodrošinātu Latvijas uzņemšanu NATO.

Pētījumā par NATO paplašināšanu un sekojošiem NATO lēmumiem ir uzsvērts, cik svarīga nozīme ir atbilstošai videi, lai varētu iestāties aliansē. Ir noteiktas lietas, ko mēs varam un kas mums ir jāizdara savā valstī, lai radītu vidi, kas sekmētu mūsu uzņemšanu. Ar šiem, tā sacīt, iekšējiem apstākļiem es domāju apstākļus, ko mēs varam regulēt savā valstī, ieskaitot mūsu sabiedrības integrāciju, aktīvas un gudras līdzdalības demokrātiskā valdībā stimulēšanu, disciplīnas un tiesiskuma ievērošanu, kā arī attīstīt spēju konkurēt pasaules mērogā un būt spējīgiem pašiem sevi aizsargāt.

Lai nodrošinātu visas sabiedrības atbalstu Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, mēs meklējam ceļus, kas palīdzētu sekmēt mūsu sabiedrības tālāku integrāciju. Mūsu apņemšanos nemazina dažādi centieni attēlot mūsu daudzkultūru sabiedrību nevis kā vērtību, bet gan kā kavēkli, kas varētu neļaut Latvijai atkal pilnībā integrēties Eiropā. Es ar gandarījumu varu teikt, ka tas nav tiesa un ka šodien valdības eiroatlantiskās integrācijas politiku atbalsta visas etniskās un sociālās grupas Latvijā.

Lai Latvija varētu palielināt ieguldījumu drošībai un aizsardzībai, ir nepieciešama tās ekonomikas dinamiska attīstība. Pašreiz var paredzēt, ka 1997. gadā nacionālais kopprodukts Latvijā palielināsies par 4 procentiem, bet gada inflācijas koeficients ir mazāks par 10 procentiem. Privatizācija tiks pabeigta 1998.gadā.

Latvijas bruņoto spēku veidošanā mēs balstāmies uz koncepciju par pilnīgu aizsardzību. Mēs uzskatām, ka par aizsardzības sistēmas drošību nevar būt atbildīga kāda atsevišķa valdības struktūra, bet ka atbildība jāuzņemas valdībai, parlamentam un tautai.

Mūsu aizsardzības dienas kārtības galveno uzdevumu vidū ir daži, kam jāpievērš īpaša uzmanība:

1) jāizveido viens profesionāls bataljons, kas būtu sagatavots atbilstoši NATO standartiem;

2) jānodrošina gaisa telpas kontroles iespēja Baltijas reģiona gaisa telpas kontroles tīkla (BALTNET) ietvaros;

3) jānostiprina Zemessardze, kas ir Latvijas galvenais brīvprātīgais teritoriālais aizsardzības spēks;

4) jāizveido Baltijas apvienotā jūras spēku vienība — Baltijas eskadra (BALTRON);

5) jāreorganizē Nacionālā aizsardzības akadēmija atbilstoši rietumvalstu standartiem;

6) jāapgūst NATO valodas, sevišķi angļu valoda.

Mēs saprotam, ka bez tālākiem ieguldījumiem nav iespējama mūsu aizsardzības ievērojama uzlabošana — ieguldījumi ir nepieciešami mācībām, apgādei un infrastruktūras attīstībai.

Mēs strādājam pie tā, lai 1999. gadā palielinātos finansējums aizsardzībai finansu gada ietvaros, bet tagad mēs meklējam ceļus, kā atrast papildu līdzekļus atsevišķiem projektiem un konkrētiem gadījumiem.

Lai gan dažviet izskan šaubas, mēs esam pārliecināti, ka spējam nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un drošību. Apvienojot mūsu teritoriālos aizsardzības spēkus, labi apmācītu nelielu regulāru armiju un efektīvu krīzes noregulēšanas sistēmu, kas ir saistīta ar partneriem mūsu reģionā un aiz tā robežām, mēs spēsim pretoties jebkuriem draudiem, ja tādi rastos. Mēs uzskatām, ka mums kopā ar aliansi ir jāmeklē reāli scenāriji, kādi iespējami mūsdienu pasaulē. Draudus var patiešām novērst, izmantojot alianses solidaritāti, kas rada stabilitāti.

Ģenetrālsekretāra kungs!

Mēs esam nolēmuši pilnībā izmantot visus mums pieejamos līdzekļus, lai varētu iestāties aliansē. Mēs vēlamies turpināt individuālu dialogu par uzņemšanas jautājumiem, jo mums ir nepieciešams zināt, kas mums jādara, lai NATO dalībvalstis uzskatītu mūs par noderīgiem sabiedrotajiem. Mēs ticam, ka šāds intensīvs dialogs sāksies iespējami drīz.

Trīs uzaicinātās valstis ir iesākušas procesu, lai iekļautos aliansē. Tās iet jaunu ceļu, un viņu pieredze palīdzēs citām potenciālām dalībvalstīm labāk saprast, kas jādara, lai izpildītu uzņemšanas prasības. Mēs ceram, ka dialogi palīdzēs mums apgūt šo pieredzi.

Eiroatlantiskā partnerattiecību padome un pilnveidotā programma “Partnerattiecības mieram” ir būtiski elementi koncepcijā “jaunais NATO jaunā Eiropā”. Eiroatlantiskā partnerattiecību padome sniegs mums iespēju noskaidrot, kādos reģionos ir nepieciešama lielāka politiskā aktivitāte, lai pastiprinātu sadarbību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros. Eiroatlantiskā partnerattiecību padome un programma “Partnerattiecības mieram” dos vairāk iespēju risināt politisku dialogu par jautājumiem, kas attiecas uz jaunām riskantām situācijām un kā rīkoties šajos gadījumos, kā arī apspriest metodes, kā labāk iesaistīt programmas “Partnerattiecības mieram” partnerus, lai palīdzētu aliansei pildīt tās jauno lomu.

Latvija ar nepacietību gaida, kad tiks īstenots lēmums par programmas “Partnerattiecības mieram” dalībvalstu pārstāvju darbību NATO štābos. Latvijas virsnieku iesaistīšanās šādā darbībā Baltijas jūras reģionā nostiprinātu mūsu iespējas dot ieguldījumu NATO jaunajās pārstāvniecībās. Tas palīdzētu mūsu virsniekiem pamatīgāk iepazīties ar NATO procedūrām un dotu viņiem iespēju piedalīties Apvienoto operatīvo spēku (CJTF) darbā jau no paša sākuma. Alianse savukārt varēs pilnībā izmantot mūsu virsnieku pieredzi, ja viņiem ļaus iesaistīties aktivitātēs reģionā, pie kura viņi pieder. Tāpēc mēs uzskatām, ka programmas “Partnerattiecības mieram” funkciju nodošana BALTAP štābiem un dalībvalstu pārstāvju darbība tajos būs izdevīga gan NATO, gan Latvijai.

Pēc mūsu domām, partneru klātbūtnes nodrošināšana štābos uz abpusējas vienošanās pamata ir lietderīga un tāpēc ir jāveic pasākumi, lai to īstenotu. NATO programmas “Partnerattiecības mieram” pārstāvniecības partneru valstīs ļautu uzlabot partneru un sabiedroto darbības koordināciju un dotu iespējas kontaktēties un konsultēties ar vietējiem speciālistiem. Latvija ir gatava šādas pārstāvniecības izvietošanai un segt ievērojamu daļu no izmaksām.

Ģenerālsekretāra kungs!

Mēs esam pārliecināti, ka reģionālās drošības sadarbības projekti, kuros piedalās Latvija, palīdz radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai Eiropa nebūtu sadalīta un tajā valdītu drošība. No sešiem iepriekš minētajiem galvenajiem uzdevumiem, kas risināmi mūsu aizsardzības sistēmai, trīs ir tieši saistīti ar reģionālo sadarbību, un tie ir BALTBAT, BALTRON un BALTNET projekti. To īstenošanai mēs esam saņēmuši lielu atbalstu no Ziemeļu valstīm. Mēs piešķiram lielu nozīmi arī tam, lai palielinātos mūsu Ziemeļamerikas partneru dalība šajos sadarbības projektos. ASV un Baltijas harta ir vēl viens pierādījums ASV interesei par šo reģionu. Mēs ceram, ka šī harta tiks parakstīta visaugstākajā politiskajā līmenī līdz šī gada beigām.

Nav šaubu, ka drošībai par labu nāks, ja mums izdosies izveidot labas sadarbības attiecības starp aliansi un valstīm, kas pašreiz iebilst pret NATO paplašināšanu.

Mēs no savas puses soli pa solim veidojam sadarbības un labas kaimiņattiecības ar Krieviju, darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai noslēgtu ar to robežlīgumu, un attīstot ekonomiskos un tirdznieciskos sakarus. Mūsu politika ir — veicināt Krievijas piedalīšanos programmas “Partnerattiecības mieram” aktivitātēs Baltijas jūras reģionā.

Ģenerālsekretāra kungs!

Darbs, ko Latvija individuāli dara, lai nodrošinātu aizsardzību un sagatavotos uzņemšanai NATO, ir nepieciešams. Bet vai ar to pietiek, lai radītu apstākļus, kādi vajadzīgi, lai nākotnē Latvija varētu iekļauties aliansē? Mēs esam apņēmušies strādāt ar pilnu atbildību savā valstī, lai izveidotu savu aizsardzības sistēmu. Bet vai pietiks ar to, ko mēs darām savas valsts ietvaros?

Alianse vēlēsies būt pārliecināta par to, ka Latvijas iekļaušana tajā kalpotu tās vispārējām politiskajām un stratēģiskajām interesēm un nostiprinātu vispārējo drošību un stabilitāti Eiropā. Visas eiroatlantiskās kopienas pienākums ir radīt stabilu vidi, kas sekmētu Latvijas pilnīgu integrāciju. Mēs pacietīgi strādājam, lai uzlabotu attiecības ar saviem kaimiņiem. Lai Eiropa būtu nedalīta, arī mūsu Rietumu partneru pienākums ir palīdzēt sagatavot mums ceļu.

Līdz 1999. gadam vairs nav atlicis daudz laika. Sabiedrotajām valstīm vajadzētu pilnībā izmantot vēsturisko iespēju radīt apstākļus, kas ļautu sasniegt galīgo mērķi — brīvu, plaukstošu un nedalītu Eiropu.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es gribētu pieskarties jautājumam par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pēc Madrides apspriedes tas noteikti ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas saistīts ar Latvijas drošību.

Drošība ir atkarīga no tā, kā to uztver — ja ir izveidojies priekšstats, ka valsts ir droša, tad tai ir lielākas iespējas sasniegt stabilitāti. Patiess ir arī pretējais viedoklis — apzīmējums “neveiksminiece” apzināti vai neapzināti var dot destabilizējošu rezultātu. Tas attiecas uz lēmumu pieņemšanu par sarunu uzsākšanu ar potenciālajām dalībvalstīm to uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tas, ka dažas valstis paliks ārpus sarunu procesa, var radīt iespaidu, ka tās ir vājas, kas var tās pakļaut riskam. Sarunu uzsākšana veicinātu sociālo integrāciju un reformu īstenošanu šajās valstīs.

Šobrīd nav būtisku atšķirību starp mūsu reģiona ES kandidātvalstīm, runājot par to gatavību uzsākt sarunas par to uzņemšanu. Tāpēc, pēc mūsu uzskatiem, nav taisnīgi, ka šajā posmā tiek izdarīti noteikti secinājumi un prognozes par to uzņemšanas perspektīvām. Valstu sadalīšana šobrīd noteikti radīs šādas atšķirības, un gala rezultātā paplašināšanas process tiks bremzēts. “Kopīga starta līnija” nepieļautu, ka ES paplašināšana kļūtu par iepriekš determinētu procesu, un novērstu to, ka tādas valstis kā Latvija, kas ātri spēj izpildīt uzņemšanas prasības, netiek iekļautas paplašināšanas procesā.

Šodien mēs aicinām alianses dalībvalstis, kas ir arī ES locekles, dot vienādas iespējas visām ES kandidātvalstīm un sākt sarunas par uzņemšanu ar tām vienlaikus. Luksemburgas samitam jābalstās uz Madridē gūtajiem panākumiem, un, kas attiecas uz Latviju, tai dubulta atteikuma vietā jāpiedāvā dubulta atzinība.

Ģenerālsekretāra kungs! Dāmas un kungi!

Paplašināšanas pretinieki apgalvo, piemēram, nesen publicētajā rakstā periodiskajā izdevumā “Defense News”, ka Baltijas valstu uzaicināšana iestāties NATO ir “nereāla”. Viņi saka, ka šādu cerību radīšana ir bīstama spēle. Pirms kādiem desmit gadiem, kad Latvija vēl bija daļa no Padomju Savienības, mēs ātri pieradām pie tā, ko mums vajadzētu vai nevajadzētu uzskatīt par nereālu. Es gribu pārliecināt jūs par to, ka mēs sakoposim visus spēkus, lai sasniegtu savu mērķi — saņemt uzaicinājumu iestāties aliansē. Madrides deklarācija dod mums šādu reālu iespēju.

Paldies!

Ministru prezidenta Guntara Krasta runa Ziemeļatlantijas padomes sēdē Briselē 1997.gada 24.septembrī. “Latvijas Vēstneša” (Gunta Štrauhmane) tulkojums no angļu valodas

Eiropas Parlamenta Ārlietu, drošības un aizsardzības politikas komitejā Briselē:

Priekšsēdētāja kungs,

godātie Eiropas Parlamenta locekļi,

dāmas un kungi!

Man ir liels prieks uzrunāt Eiropas integrācijas procesa jomā tik pieredzējušu auditoriju manas pirmās ārvalstu vizītes laikā, kopš esmu premjerministra amatā.

Lai izveidotu mūsdienīgu, demokrātisku, drošu un ekonomiski attīstītu valsti, kas būtu vienotas Eiropas sastāvdaļa, Latvijas valdība kā vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrēšanos Eiropas Savienībā, un, kas ir īpaši svarīgi, tam ir pakārtoti arī iekšpolitikas mērķi jau kopš mūsu neatkarības atjaunošanas.

Es gribētu pievērsties Latvijas ārpolitikas koncepcijai, ko izstrādājusi valdība un akceptējis parlaments 1995.gadā. Saskaņā ar to iestāšanās ES ir Latvijas valsts un tautas izdzīvošanas vitāls priekšnoteikums. Iekļaušanās ES ekonomiskajā sistēmā ir saistīta ar Latvijas ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras straujākas attīstības veicināšanu. Šī koncepcija nosaka, ka Latvijas Republikas stratēģiskais mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā.

No otras puses, pati Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi apvienot Eiropas divas daļas, kas reiz bijušas atšķirtas “dzelzs priekškara” dēļ. Tā mēs saprotam Eiropas Padomes formulēto nostāju 1993.gada jūnijā Kopenhāgenā. Reiz sācies un Esenes un Madrides apspriežu akceptēts, Eiropas integrācijas process turpina attīstīties. Pirmsuzņemšanas stratēģija ir kļuvusi par šī procesa mehānismu. Būtiska tā sastāvdaļa ir Baltā grāmata par iekšējā tirgus likumdošanas saskaņošanu. Lai pabeigtu un sakārtotu pirmsuzņemšanas stratēģijas mehānismu, Latvijas valdība 1996.gada decembrī pieņēma nacionālo Eiropas integrācijas programmu, kas nosaka Latvijas stratēģiju integrācijas procesā. Šā gada augustā valdība pieņēma memorandu par “Agenda 2000”, kā arī rīcības plānu saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem, kas iekļauti tās atzinumā. Rīcības plāns paredz pasākumus, kas īstenojami, lai veicinātu integrāciju ES, un visas valsts institūcijas ir iesaistītas tā realizēšanā.

Rīcības plāns tika izstrādāts ar nolūku intensificēt integrācijas procesu un ietver sevī uzdevumus, kas veicami, lai īstenotu politisko un ekonomisko kritēriju prasības, kā arī saistības, kādas uzliek dalība Eiropas Savienībā.

Mēs paužam uzskatu, ka Luksemburgas apspriedes par sarunu uzsākšanu rezolūcijai jābūt vairāk starta signālam nekā esošās situācijas izvērtējumam.

Mēs uzskatām, ka viena starta līnija visiem pretendentiem un vienlaicīgas uzņemšanas sākšana būtu labākais ceļš, kā pastiprināt dinamisko izmaiņu procesu Viduseiropas un Baltijas valstīs.

Baltijas valstis vieno ne vien kopīgas likteņgaitas, bet pēdējo sešu gadu laikā arī jauns mērķis integrācijas procesa jomā — kopīga iestāšanās Eiropas Savienībā, pakāpeniski veidojot vienotu Baltijas ekonomisko telpu. Tam kalpo sadarbība likumdošanas harmonizēšanā u.tml. pasākumi.

Pēdējo gadu laikā ir palielinājusies informētība par Baltijas valstu kā Eiropas procesā iesaistīta reģiona, kā arī tā turpmākās attīstības kā sekmīga Eiropas integrācijas procesa būtiska indikatora nozīmi. Baltijas sadarbība nav vienkārši vienādu interešu summa trim atsevišķām valstīm ar kopīgu likteni un vēsturi mūsu gadsimta gaitā. Baltija ir reģions, kas arvien vairāk integrējas un ir ļoti labi informēts par jauno Eiropas realitāti. Tas ir ceļš, ko esam atkārtoti definējuši savos politiskajos un praktiskajos centienos.

Savas pašreizējās prezidentūras laikā Baltijas Ministru padomē Latvija aktīvi īsteno Baltijas sadarbības mērķi. Īpaša uzmanība tiek veltīta divpusējai un trīspusējai sadarbībai Eiropas integrācijas jautājumos.

Kaut arī Eiropas integrācijas problēmas ir mūsu ārpolitikas un iekšpolitikas prioritāte, mēs neierobežosim mūsu aktivitātes citos ārpolitikas virzienos.

Iestāšanās NATO ir mūsu drošības politikas stratēģisks mērķis. Mēs uzlabosim mūsu bruņoto spēku struktūru, piedalīsimies starptautiskajās militārajās mācībās un miera uzturēšanas operācijās.

Dāmas un kungi!

Mūsu valdība ir deklarējusi katra ministra personisko atbildību par Eiropas integrācijas nacionālās programmas un tās labojumu īstenošanu savā nozarē. Tikai sekmīga iepriekšminēto uzdevumu atrisināšana var nostādīt Latviju pozīcijā, kas kliedētu jebkādas atlikušās šaubas attiecībā uz pilnīgu Kopenhāgenas kritēriju ievērošanu.

Ekonomiskās attīstības, ārējās un iekšējās drošības galamērķis ir labvēlīgas ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās vides nodrošināšana biznesa attīstībai, kā arī visu iedzīvotāju labklājības veicināšana. Pēdējie statistikas dati liecina, ka esam uz pareizā ceļa un augusi aktivitāte ne tikai tādos sektoros kā transports un pakalpojumi, kā to varēja vērot pēdējos gados, bet arī rūpniecībā un valsts ekonomikā kopumā.

Mēs ceram, ka šogad Latvijas nacionālais kopprodukts pieaugs par 4 procentiem, salīdzinot ar 1996.gadu.

Lai stimulētu visu Latvijas ekonomisko spēku mobilizēšanu tirgus prasībām, jaunā valdība veltīs vairāk uzmanības:

• reģionālajai politikai. Novembrī mēs sāksim īstenot reģionālās attīstības programmu. Tas ir ļoti svarīgi, lai stimulētu reģionālās ekonomiskās aktivitātes, kas ļaus atbilstoši samazināt bezdarbu. Aptuvenie bezdarba rādītāji valstī pēdējos mēnešos ir samazinājušies un augusta sākumā bija 7,5 procenti, lai gan dažādos reģionos tie ir atšķirīgi;

• mazo uzņēmumu attīstībai. Mēs esam izstrādājuši valsts programmu. Tiek dibināta aģentūra, kas nodarbosies ar aizdevumu garantēšanu. Tas palīdzēs kreditēt mazos uzņēmumus. Mazo uzņēmumu attīstība nozīmē vidusslāņa pieaugumu, kas ir sabiedrību stabilizējošs faktors.

Tādas ekonomiskas kategorijas kā ārvalstu investīcijas, attīstība un eksports ir cieši saistītas Latvijas ekonomikā, kas ir liberāla un atvērta, kaut arī nevar lepoties ar lielu apjomu. Lielākas investīcijas un attīstošies uzņēmumi radīja eksporta pieaugumu, kas ir viens no Latvijas nacionālās ekonomikas balstiem. Tas tika paveikts, izmantojot priekšrocības, kādas dod brīvā tirdzniecība Brīvās tirdzniecības līguma ar ES ietvaros, kā arī pateicoties Latvijas ekonomiskās sistēmas sagatavošanai pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos eksports uz ES bija vairāk nekā puse Latvijas eksporta apjoma, bet eksports uz NVS valstīm bija 28 procenti.

Šāds tirdzniecības apjoma pieaugums ar Eiropas Savienību liecina, ka Latvijas ekonomika un tās uzņēmēji ir arvien vairāk praktiski un stratēģiski orientēti uz Eiropas tirgu, uz tā kvalitātes un citām prasībām.

Mūsu mērķi nav domāti īsam laika posmam, un viss pasākumu kopums nodrošinās pēctecību un ekonomikas attīstības paātrinājumu. Īpaša loma šajā procesā ir ārvalstu investīcijām. Šī ir viena no jomām, kurā mēs nevaram pieņemt Komisijas viedokli kā pašsaprotamu, jo tas pilnībā neatspoguļo Latvijas sasniegumus. Šā gada sākumā “Standard & Poor's” aģentūra novērtēja reformu procesu kopumā un piešķīra Latvijai drošības koeficientu “BBB” ārzemju valūtām un “A” nacionālajai valūtai. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Viduseiropas un Baltijas valstīs. Vēl vairāk — 1996.gadā tiešās ārvalstu investīcijas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā bija 68 ASV dolāri, Igaunijā — 46 un Lietuvā — 41 ASV dolārs.

Mēs turpināsim reformas izglītībā un veselības aprūpē, pārkārtosim šo nozaru organizatorisko un finansu struktūru, lai radītu stabilu pamatu to tālākai attīstībai, kā arī lai garantētu visiem iedzīvotājiem minimālo pakalpojumu līmeni un uzlabotu to kvalitāti.

Es īpaši gribētu pievērsties izglītībai un, izmantojot izdevību, izteikt pateicību valstīm, kuras ir sniegušas palīdzību un joprojām to dara jaunatnes, civildienesta, speciālistu un biznesmeņu izglītības jomā. Izglītība ir tā nozare, kas izšķiroši ietekmēs mūsu valsts attīstības un integrācijas iespējas nākotnē.

Viens no sarežģītākajiem pārejas perioda uzdevumiem ir pareizi definēt un pildīt valsts pārvaldes institūciju un civildienesta lomu. Ir ļoti svarīgi palielināt šo institūciju iespējas, kas ir tikpat grūts uzdevums kā privatizācija.

Mēs esam iecerējuši revidēt sabiedriskās pārvaldes institūciju funkcijas un civildienesta ziņā esošos pienākumus, lai novērstu to dublēšanos. Tās valsts funkcijas, kuras labāk var veikt privātā sektora institūcijas, labprāt tiks tām nodotas. Tā ir mūsu principiālā pieeja.

No mūsu valdības viedokļa uzņemšanas procesa politiskajiem aspektiem ir ļoti liela nozīme. Vienlaikus uzsākt sarunas par uzņemšanu ar visām kandidātvalstīm — tas ir vienīgais politiski piemērotais risinājums. Analīze, kas ietverta Eiropas Komisijas viedokļos, rāda, ka atšķirības starp kandidātvalstīm nav tik būtiskas, lai būtu iespējams izšķirt, kuras valstis atbilst Kopenhāgenā pieņemtajiem kritērijiem un kuras ne.

Turklāt nevajadzētu novērtēt par zemu cilvēku vilšanos kandidātvalstīs, kas paliek ārpus sarunu procesa. Lēmums, kas politiķiem ir tīri tehnisks, varētu sniegt nepareizu informāciju valstīm, kas jau mobilizējušas visus savus resursus virzībai uz ES.

No šāda redzespunkta raugoties, man ir īpašs prieks, ka šādam viedoklim priekrīt daudzi cienījami Eiropas Parlamenta locekļi. Atļaujiet man izteikt cerību, ka Eiropas Padomē Luksemburgā dalībvalstu valdības nonāks pie šāda secinājuma.

Pateicos par uzmanību!

Ministru prezidenta Guntara Krasta runa Eiropas Parlamenta Ārlietu, drošības un aizsardzības politikas komitejā Briselē 1997.gada 24.septembrī. “Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs) tulkojums no angļu valodas

Pie Ministru prezidenta

— Baltkrievijas vēstnieks

Vakar, 29.septembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta atvadu vizītē bija ieradies Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Valentīns Veļičko.

Ministru prezidents un vēstnieks apmainījās domām par Latvijas un Baltkrievijas savstarpējām attiecībām. Tika atzīmēta sagatavotā līgumiskā bāze, kuru nepieciešams parakstīt.

Runājot par ekonomisko sadarbību, V.Veļičko uzsvēra, ka 90 procenti Baltkrievijas kālija sāls eksporta notiek caur Ventspils ostu. Viņš norādīja, ka tirdzniecības apjomi starp abām valstīm nemitīgi pieaug, kas liecina par Latvijas produkcijas konkurētspēju Baltkrievijas tirgū.

V.Veļičko Baltkrievijas vēstnieka Latvijā pienākumus pildīja ilgāk nekā četrus gadus. Pašlaik Veļičko kungs ir apstiprināts Baltkrievijas valdībā NVS lietu ministra postenī.

G.Krasts novēlēja V.Veļičko sekmes un panākumus viņa turpmākajā darbā.

— Zviedrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

Vakar, 29.septembī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Zviedrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības jautājumos Gunnars Lunds.

Sarunu laikā G.Krasts iepazīstināja G.Lundu ar Latvijas pozīciju ES paplašināšanās jautājumos, kā arī informēja par Briseles vizītes rezultātiem, īpaši atzīmējot tikšanos ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žaku Santēru.

G.Lunds uzsvēra, ka Zviedrija konsekventi aizstāv vienotas starta līnijas pozīciju un uzskata to par vienīgo ES paplašināšanās kontekstā.

Tika pārspriesta iespēja attiecīgā līmenī saskaņot Latvijas un Zviedrijas taktiku un stratēģiju līdz Luksemburgas samitam, ņemot vērā, ka Zviedrijas premjerministrs ielūdzis G.Krastu apmeklēt Zviedriju šā gada oktobrī.

Notika domu apmaiņa par sarunu sagatavošanas grupas izveidi Latvijā, tās uzdevumiem un koordināciju.

Valdības preses departaments