Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija, Otrais pasaules karš un tā beigas (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.1998., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48063

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts un tās vīri

Vēl šajā numurā

07.05.1998., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija, Otrais pasaules karš un tā beigas

Diskusija par 8. un 9. maiju

Latvijas Kara muzejā

Turpinājums no 1.lpp.

Īpaši tādēļ, ka pēdējā laikā pēc 16.marta leģionāru piemiņas dienas atzīmēšanas gan Austrumos, gan arī Rietumos ir pausti no vēsturiskās patiesības attālināti viedokļi un izteikti nepamatoti pārmetumi Latvijas valstij un tautai par kādreizējām ļaundarībām nacistu režīma laikā. Pievēršoties šim nopietnajam un diezgan delikātajam jautājumam — latviešu līdzdalībai Otrajā pasaules karā —, preses konferencē uzstājās Latvijas Valsts arhīva daļas vadītājs Elmārs Pelkaus, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis un valdes loceklis Austris Ozols, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Mangelis, Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Egīls Gelderiņš un muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs. Runātāji galvenokārt atspēkoja gan ārzemju, gan vietējos krievu valodā iznākošajos masu saziņas līdzekļos paustos pieņēmumus un apgalvojumus par latviešu leģiona saistību ar nacistu nežēlībām. Tika uzsvērts, ka lielumlielais vairākums leģionāru, ar retiem izņēmumiem, nekādā veidā nebija saistīts ar hitleriešu represīvajām akcijām, bet gan cīnījās pret staļiniskā boļševisma režīma atjaunošanu un par savas zemes brīvību. Latvijas tauta, Otrajam pasaules karam beidzoties, nebija nedz uzvarētāja, nedz zaudētāja, bet gan lielvalstu militārās un politiskās sadursmes upuris.

Tika izplatīts arī īpašs paziņojums presei, ko publicējam pilnā apjomā.

Plašāku vakardienas uzstāšanos un diskusiju izklāstu sniegsim rītdienas, 8.maija, "LV" numurā.

Mintauts Ducmanis, Dipl.hist.

Par 8.maiju pasaulē un Latvijā

Tuvojoties 8.maijam — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai — un sekojot Valsts prezidenta ierosmei par nepieciešamību izskaidrot sabiedrībai sarežģītās Otrā pasaules kara norises Latvijā, kā arī izvērtējot 16.marta, latviešu leģiona atceres dienas, sakarā izskanējušos politizētos, bieži vien neargumentētos izteikumus un vērojot līdz šim nepietiekami efektīvo Latvijas valsts ārpolitikas darbību šo notikumu interpretēšanā, uzskatām par nepieciešamu paust savu viedokli.

Latvijas valsts pēc 1939.gada 23.augusta Molotova–Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas nonāca padomju ietekmes sfērā un 1940.gada 17.jūnijā piedzīvoja PSRS okupāciju. Tās rezultātā 1940.—1941. gadā tika represēti ap 30 000 Latvijas pilsoņu, to skaitā 1941.gada 14.jūnijā uz PSRS deportēti 14 479 cilvēki. 1941. gada vasarā Padomju savienības okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija. Tās laikā tika represēti aptuveni 90 000 Latvijas pilsoņu, to skaitā ap 70 000 ebreju. Otrajā pasaules karā Latvijas iedzīvotāji bija nelikumīgi mobilizēti divu svešu lielvaru armijās — vācu armijā un Sarkanajā armijā. Daudzi Latvijas brīvības idejas nesēji — pretošanās kustības dalībnieki — nonāca gan vienas, gan otras okupācijas varas nometnēs. Otrā pasaules kara laikā kopumā Latvija zaudēja trešo daļu tās pilsoņu. Pēc 1945.gada 8.maija Latvijā turpinājās otrreizējā PSRS okupācija un kā atbilde uz to — nacionālo partizānu bruņotā cīņa, kas vēlāk pārauga tautas garīgajā pretestībā. Pēckara represijas skāra ap 150 000 Latvijas iedzīvotāju, to skaitā 1949.gada 25.—29.martā uz PSRS tika deportēts 43 231 cilvēks.

Latviešu leģionāri bija spiesti piedalīties Otrā pasaules kara cīņās visnelabvēlīgākos apstākļos — reāli nepastāvot Latvijas valstij, bet pastāvot cerībām, kaut neskaidrām, bet sirdīs ierakstītām, par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Leģionāri bija latviešu tautas daļa, kam sevišķi smagi nācās izjust Otrā pasaules kara traģēdiju. Vēlāk, padomju okupācijas apstākļos, tie tika represēti un gandrīz 50 gadus bija spiesti izjust fizisku un garīgu diskrimināciju. Tāpēc īpaši nožēlojami ir vērot, ka nekorekta attieksme pret tiem dažviet izskan arī šodien, pietiekami neiedziļinoties tālaika situācijā.

Mēs kategoriski nosodām komunistiskos un nacionālsociālistiskos režīmus, to ideoloģiju un noziegumus pret cilvēci. Mēs kategoriski nosodām mēģinājumus Latvijas valstij uzvelt atbildību par tās okupētājvalstu — Padomju savienības un Trešā reiha — veiktajiem noziegumiem. Mēs neatbalstām vēstures politizācijas mēģinājumus un aicinām valsti pievērst lielāku uzmanību ar Latviju saistīto Otrā pasaules kara notikumu pētniecības veicināšanai.

Tuvojoties 8.maijam — Otrā pasaules kara beigu gadskārtai —, mēs aicinām pieminēt visus Otrā pasaules kara upurus neatkarīgi no to tautības, politiskās un reliģiskās piederības. Mēs respektējam no nacisma cietušo Eiropas valstu un tautu tradīcijas 8.maijā svinēt svētkus sakarā ar nacistiskās Vācijas sagrāvi. Mēs aicinām arī pasaules sabiedrību izprast un respektēt Latvijas sarežģīto un traģisko likteni Otrajā pasaules karā, jo Latvija ir cietusi gan no nacistu, gan vēl vairāk no padomju okupācijas. Mēs aicinām Latvijas sabiedrību mācīties no savas vēstures un konsolidēt spēkus Latvijas valsts un tautas maksimāli labvēlīgai attīstībai nākotnē.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

Latvijas Nacionālo partizānu apvienība

Latvijas Kara muzejs

Rīgā 1998.gada 6.maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!