Latvija, Otrais pasaules karš un tā beigas

Diskusija par 8. un 9. maiju Latvijas Kara muzejā

Vakar, 6.maijā, Kara muzejā notika preses konference sakarā ar visā pasaulē 8.maijā atzīmējamo Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Uzmanības centrā, saprotams, bija temats "Latvija un Otrais pasaules karš".

Rīt, 8.maijā, Brāļu kapos

Piektdien, 8.maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, Brāļu kapos pie Svētās uguns notiks svinīgs atceres pasākums.

Pasākumā piedalīsies Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, ārlietu ministrs, diplomātiskais korpuss, Latvijas augstākās garīdzniecības pārstāvji. Piemiņas brīdī uzrunu teiks Valsts prezidents Guntis Ulmanis, vārds tiks dots arī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas katoļu Baznīcas arhibīskapam Jānim Pujatam, Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskapam Tēvam Aleksandram, Rīgas Baptistu draudžu savienības bīskapam Andrejam Šternam. Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, ārlietu ministrs un diplomātiskā korpusa vecākais noliks vainagus pie Brāļu kapu Ziedu altāra.

Valsts prezidents aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumā. Visi, kuri vēlas piedalīties, ir aicināti ierasties Brāļu kapos līdz pulksten 11.30. Valsts prezidents visu pašvaldību vadītājus mudina organizēt Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu sakopšanu un piemiņas brīžu rīkošanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Kara muzeja direktore Aija Fleija, Latvijas Valsts arhīva daļas vadītājs Elmārs Pelkaus, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, priekšsēdētāja vietnieks Harija Mangelis, Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Egils Gelderiņš un Kara muzeja II pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

varu armijās — vācu armijā un Sarkanajā armijā. Daudzi Latvijas brīvības idejas nesēji — pretošanās kustības dalībnieki — nonāca gan vienas, gan otras okupācijas varas nometnēs. Otrā pasaules kara laikā kopumā Latvija zaudēja trešo daļu tās pilsoņu. Pēc 1945.gada 8.maija Latvijā turpinājās otrreizējā PSRS okupācija un kā atbilde uz to — nacionālo partizānu bruņotā cīņa, kas vēlāk pārauga tautas garīgajā pretestībā. Pēckara represijas skāra ap 150 000 Latvijas iedzīvotāju, to skaitā 1949.gada 25.—29.martā uz PSRS tika deportēts 43 231 cilvēks.

Latviešu leģionāri bija spiesti piedalīties Otrā pasaules kara cīņās visnelabvēlīgākos apstākļos — reāli nepastāvot Latvijas valstij, bet pastāvot cerībām, kaut neskaidrām, bet sirdīs ierakstītām, par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Leģionāri bija latviešu tautas daļa, kam sevišķi smagi nācās izjust Otrā pasaules kara traģēdiju. Vēlāk, padomju okupācijas apstākļos, tie tika represēti un gandrīz 50 gadus bija spiesti izjust fizisku un garīgu diskrimināciju. Tāpēc īpaši nožēlojami ir vērot, ka nekorekta attieksme pret tiem dažviet izskan arī šodien, pietiekami neiedziļinoties tālaika situācijā.

Mēs kategoriski nosodām komunistiskos un nacionālsociālistiskos režīmus, to ideoloģiju un noziegumus pret cilvēci. Mēs kategoriski nosodām mēģinājumus Latvijas valstij uzvelt atbildību par tās okupētājvalstu — Padomju savienības un Trešā reiha — veiktajiem noziegumiem. Mēs neatbalstām vēstures politizācijas mēģinājumus un aicinām valsti pievērst lielāku uzmanību ar Latviju saistīto Otrā pasaules kara notikumu pētniecības veicināšanai.

Tuvojoties 8.maijam — Otrā pasaules kara beigu gadskārtai —, mēs aicinām pieminēt visus Otrā pasaules kara upurus neatkarīgi no to tautības, politiskās un reliģiskās piederības. Mēs respektējam no nacisma cietušo Eiropas valstu un tautu tradīcijas 8.maijā svinēt svētkus sakarā ar nacistiskās Vācijas sagrāvi. Mēs aicinām arī pasaules sabiedrību izprast un respektēt Latvijas sarežģīto un traģisko likteni Otrajā pasaules karā, jo Latvija ir cietusi gan no nacistu, gan vēl vairāk no padomju okupācijas. Mēs aicinām Latvijas sabiedrību mācīties no savas vēstures un konsolidēt spēkus Latvijas valsts un tautas maksimāli labvēlīgai attīstībai nākotnē.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

Latvijas Nacionālo partizānu apvienība

Latvijas Kara muzejs

Rīgā 1998.gada 6.maijā