Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents - veselības seminārā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.1997., Nr. 296/297 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45749

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu visu veselība uz jaunā gadsimta sliekšņa

Vēl šajā numurā

13.11.1997., Nr. 296/297

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents — veselības seminārā

Vakar, 12.novembrī, notika Ministru kabineta, Labklājības ministrijas un

Pasaules veselības organizācijas seminārs “Veselību visiem XXI gadsimtā”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”


Guntars Krasts un Vladimirs Makarovs vakar, 12.novembrī, semināra darbā

Ministru prezidents Guntars Krasts:

................................

Ministru prezidenta uzruna semināra “Veselība visiem XX1 gadsimtā” dalībniekiem Rīgā 1997.gada 12.novembrī

Labrīt, godājamie semināra dalībnieki!

Man ir liels prieks redzēt šeit gan praktizējošus mediķus un veselības aprūpes iestāžu un firmu vadošus darbiniekus, gan politiķus — ministrus un Saeimas deputātus, kā arī ārzemju ekspertus un viesus.

Jūs visus kopā ir pulcējis viens mērķis. Un kas gan mums var būt svarīgāks par mērķi — veselību visiem XXI gadsimtā. Veselību katram cilvēkam, veselību mūsu tautai un valstij.

Mums pagātnē uzspiestie darba un dzīves apstākļi nav sekmējuši veselīgu dzīvesveidu un nav veicinājuši veselības saglabāšanu. Tādēļ tagad mums un arī mūsu valstij ir smagi jāstrādā, lai atveseļotos.

Mūsu veselība ir mūsu labklājības pamatu pamats, bet veselība, pēc speciālistu vērtējuma, tikai par vienu piektdaļu ir atkarīga no ārstiem un mediķiem. Visu pārējo nosaka citi faktori: materiālā un garīgā vide, kurā dzīvojam, darba un sadzīves apstākļi, mūsu dzīvesveids un dzīves uztvere.

Tāpēc ir augstu vērtējams Pasaules veselības organizācijas Eiropas valstu izstrādātais projekts, kas šīsdienas seminārā tiks vispusīgi analizēts un svērts, izvērtējot arī to, kas jādara mums Latvijā, lai, apvienojot savus spēkus ar Eiropu un pasauli, tiešām sasniegtu mērķi — veselību visiem XXI gadsimtā.

Atklājot šodienas semināru, vēlos nedaudz skart valdības uzdevumus veselības aprūpē.

Eiropas Komisijas atzinumā “Agenda 2000” par veicamo veselības aprūpē Latvijā teikts ļoti lakoniski: nepieciešamas radikālas un principiālas izmaiņas.

Jāatzīst arī, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma pilnībā vēl neatbilst nevienam no 1996.gada Ļubļanas hartā par veselības aprūpes reformu minētajiem principiem.

Līdz šim mūsu valsts veselības aprūpes sistēma bija orientēta uz slimu indivīdu un to varēja raksturot kā fragmentāru, nekoordinētu un dārgu. Tās finansēšana bija pārmērīgi decentralizēta.

Labklājības ministrijas izstrādātie un valdības akceptētie veselības aprūpes reformas mērķi un pasākumi saskan ar šodienas diskusijai nodotā dokumenta garu un rekomendācijām.

Par situāciju veselības aprūpē un uzsāktajām reformām valdība ir saņēmusi gan pārmetumus, gan konstruktīvu kritiku. Valdība uzskata, ka uzsāktās reformas ir konsekventi jāturpina.

Pēdējā gada laikā parādījušās atsevišķas pozitīvas iedzīvotāju veselību raksturojošas tendences, tomēr Latvijai pagaidām vēl nav ar ko lepoties. Daudzi saslimstības rādītāji ir visai satraucoši. Ir palielinājies ielaisto slimību skaits. Pacienti bieži nonāk stacionāros novēloti. Tas prasa daudz lielāku līdzekļu patēriņu ārstniecības procesa nodrošināšanai.

Tādēļ tiks turpināts darbs profilakses un primārās veselības aprūpes uzlabošanā, tiks atbalstīta ārstu prakses izveidošana. Taču šis darbs nebūs pietiekami efektīvs, ja katrs cilvēks pats nejutīs atbildību par savas veselības saglabāšanu. Valdība apzinās, ka apspriežamajā projektā izvirzīto mērķu sasniegšanai jāstrādā ne tikai Labklājības ministrijai, bet arī visām pārējām ministrijām, kuru nozares tiešāk vai netiešāk iespaido iedzīvotāju veselību. Tā, piemēram, sevišķi nopietni uzdevumi veicami Izglītības un zinātnes ministrijai: veselību rītdien faktiski noteiks tas, cik dziļi un pamatīgi skolēni šodien apgūs un pieņems veselīgu dzīvesveidu.

Veselību saviem iedzīvotājiem pilnībā garantēt nav varējusi neviena, pat visbagātākā, valsts. Veselību nevar nopirkt, par to ieinteresēti jārūpējas un tā jāglabā katram pašam.

Ceru, ka semināra gaitā tiks izstrādāti priekšlikumi projekta pilnveidošanai un tādējādi Latvija dos savu ieguldījumu šī nozīmīgā dokumenta “Veselība visiem XXI gadsimtā” tapšanā.

Es izsaku pateicību Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja speciālistiem par palīdzību Latvijai.

Novēlu semināra dalībniekiem radošu un veiksmīgu darbu!

Nododu tālāko semināra vadību labklājības ministram Makarova kungam un veselības valsts ministram Jaksona kungam.

Vēl par pasākumu — 4.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!