Likumprojekts

Grozījums likumā

“Par nodokļiem un nodevām”

Saeimas dokuments nr.3121;

Likumprojektu reģistra nr.883

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.) grozījumu un izteikt 8.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcīzes nodoklis — “Par akcīzes nodokli”, “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”;”.

Likums stājas spēkā ar 1998.gadu

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par nekustamā īpašuma nodokli”

Saeimas dokuments nr. 3122;

Likumprojektu reģistra nr. 884

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;”.

2. Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības līdz 15 procentiem no zemes nekustamā īpašuma nodokļa izlieto koplietošanas meliorācijas būvju uzturēšanai un saglabāšanai, lai nepieļautu meliorācijas rezultātā radušās zemes kadastrālās vērtības samazināšanos.”

3. Izslēgt Pārejas noteikumu 5. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktu.

4. Papildināt Pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6. Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudē:

1) likums “Par īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4., 35./36.nr.; 1992, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1997, 6.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašuma nodokli” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; 1992, 1.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Pa grozījumiem Latvijas Republikas 1990. gada 18. decembra likumā “Par īpašuma nodokli”” spēkā stāšanos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1.nr.).

7. Īpašuma nodokļa pārrēķins par 1999. gadu, pārmaksāto vai papildu aprēķināto nodokļa summu atmaksu nodokļa maksājumiem vai iekasēšana no tiem par šo gadu, kā arī nodokļa pārskatīšana saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 6. punktu un 23. pantu tiek veikta atbilstoši likumam “Par īpašuma nodokli”.”

Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Par likumprojektu

1998. gadam ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, apliekot ar šo nodokli tikai zemi, kā to paredz likuma Pārejas noteikumi, tiek prognozēti 25,0 milj. latu apjomā, kas par 13,0 milj. latu samazina pašvaldību ieņēmumus salīdzinājumā ar 1997. gadā paredzamajiem ieņēmumiem no zemes nodokļa un īpašuma nodokļa.

Taču, tā kā ēku un būvju kadastrālā vērtējuma izdarīšanai ir vajadzīgs laiks, nav iespējams, sākot ar 1998. gadu, uzsākt šīs nekustamā īpašuma daļas aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli.

Projekts “Grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” paredz likuma “Par īpašuma nodokli” darbības laika pagarināšanu līdz 1999. gada 31. decembrim, t.i., līdz brīdim, kad ar nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikta ne tikai zeme, bet arī ēkas un būves.

Finansu ministrs R.Zīle

1997. gada 11. septembrī

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par īpašuma nodokli”

Saeimas dokuments nr.3123;

Likumprojektu reģistra nr.885

Izdarīt likumā “Par īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4., 35./36.nr.; 1992, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Ar nodokli apliekamais īpašums

Ar īpašuma nodokli apliek ēkas un būves.”

2. Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ar nodokli apliekamā īpašuma vērtībā ieskaita ēku un būvju gada vidējo bilances atlikušo vērtību.”

3. Izslēgt 4. panta 3. punktā vārdus “un ciematos”.

4. Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Īpašuma nodoklis ieskaitāms pilsētu vai pagastu pašvaldību budžetā pēc īpašuma atrašanās vietas.”

5. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.”

Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Par likumprojektu

Projekts grozījumiem likumā “Par īpašuma nodokli” paredz sašaurināt ar nodokli apliekamo objektu, nosakot, ka ar šo nodokli tiek apliktas tikai ēkas un būves. Tādējādi tas pēc būtības tiek pietuvināts nekustamā īpašuma nodokļa apliekamajam objektam.

Sagaidāms, ka, turpinot aplikt ar īpašuma nodokli ēkas un būves vēl 1998. un 1999. gadā, pašvaldību ieņēmumu bāze saglabāsies 1997. gada līmenī.

Paliekot spēkā likumam “Par īpašuma nodokli”, nepieciešams izdarīt grozījumus ar to saistītā likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. — 1997. gadā”, nosakot, ka tajā minētās sabiedriskās organizācijas un to uzņēmumi saglabā tiesības uz nodokļa atvieglojumiem laika posmā, kamēr ir spēkā likums “Par īpašuma nodokli”.

Finansu ministrs R.Zīle

1997. gada 11. septembrī

Likumprojekts

Grozījums

likumā “Par īpašuma nodokļa

maksājumu atvieglojumiem

sabiedriskajām organizācijām

un to uzņēmumiem 1994.–1997. gadā”

Saeimas dokuments nr. 3124;

Likumprojektu reģistra nr. 886

Izdarīt likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997. gadā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16. nr.) grozījumu un aizstāt likuma nosaukumā un tekstā vārdus “1997. gads” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “1999. gads” (attiecīgā locījumā).

Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Saeimas dokuments nr. 3177;

Likumprojektu reģistra nr. 896

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24. nr.; 1996, 9., 15. nr.; 1997, 8. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 13. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) uzņēmuma, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļu, kurus tas ir iegādājies laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss un kurus tas izmanto savā uzņēmējdarbībā šajā reģionā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgas pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:

a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,5;

b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,3;

c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,8;

d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem — 2.”

2. Papildināt 14. pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi ir piemērojami tikai attiecībā uz to taksācijas periodu zaudējumiem, kuru laikā attiecīgajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss.”

Par likumprojektu

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” paredzēts noteikt investīcijas veicinošu īpašu nodokļu režīmu uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos un kuru attīstības projekti atbilst īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmai. Šie uzņēmumi būs tiesīgi izmantot īpašu pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību, kas ļaus pamatlīdzekļus norakstīt īsākā laika periodā. Vienlaikus šie uzņēmumi varēs taksācijas perioda zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

Šādu pašu režīmu paredzēts piemērot arī individuālajiem uzņēmumiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji īpaši atbalstāmajos reģionos. Šie nodokļu maksātāji varēs pamatlīdzekļus norakstīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā īpašajā kārtībā, kā arī segt zaudējumus no nākamo sešu taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

Finansu ministrs R. Zīle

1997. gada 11. septembrī