Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Saeimas dokuments nr.3178;

Likumprojektu reģistra nr.897

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.”

2. Izteikt 9.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem;”.

3. 11.pantā:

izteikt trešās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“8. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas izveidojušies sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi un izmaksas, ir sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo trīs taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu un izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.

9. Fiziskās personas, kuras individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, ir sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu un izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.”

4. Izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“1) par katras tālāk minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, — puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:”.

5. 17.pantā:

izteikt trešās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) Latvijas Republikas rezidentiem papildu darba vietā (vietā, kur ir iesniegta karte) — kalendāra mēneša ienākums, no kura atskaitīta par attiecīgo kalendāra mēnesi nomaksātā sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) summa;

3) personām, kuras Latvijas Republikā ir nerezidenti, — kalendāra mēneša ienākums.”;

izteikt desmitās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:”;

papildināt desmito daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus.”

6. Izteikt 28.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uzskaitīt ienākumus un izdevumus, kas gūti vai izdarīti, veicot saimniecisko darbību, uzglabāt ienākumus un izdevumus apliecinošos dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļa režīma piemērošanas laiku, kā arī uzrādīt šos dokumentus vai iesniegt to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc tās pieprasījuma;”.

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par pievienotās vērtības nodokli”

Saeimas dokuments nr.3083;

Likumprojektu reģistra nr.872

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996., 11.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdus “preču noma” ar vārdiem “lietu noma”;

izteikt 5.—9.punktu šādā redakcijā:

“5) pašpatēriņš — pašu ražoto preču nodošana un savu pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, kā arī nesaņemtā vērtības daļa, kas ir zemāka par preču un pakalpojumu pašizmaksu;

6) saimnieciskā darbība — jebkura darbība par atlīdzību, kas nav darba devēju izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināts sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona — fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic šā likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas teritorija, izņemot muitas kontroles zonas, muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās muitas zonas;

9) priekšnodoklis — summa, ko apliekamā persona samaksājusi kā pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem par precēm un pakalpojumiem, ko tā iegādājusies vai saņēmusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;”;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

“13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar Muitas likumu;”;

papildināt pantu ar 16.—20.punktu šādā redakcijā:

“16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzceltās būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas;

b) jaunuzceltās būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim;

c) būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas;

d) nepabeigtās celtniecības objekti;

17) preču imports — preču ievešana brīvam apgrozījumam iekšzemē, noformējot attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktos preču pavaddokumentus;

18) starptautiskais transports:

a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskajās līnijās;

b) kuģi, kas kursē starptautiskajās līnijās, izņemot Latvijas Republikas ostās reģistrētos zvejas kuģus;

c) kuģi, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus uz jūras;

19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi:

a) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas);

b) lopbarības ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju;

c) organizācijas, kas iepērk neapstrādātu lauksaimniecības produkciju valsts rezerves veidošanai;

20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības.”

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar šo nodokli apliekamā persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde;

2) pakalpojumu sniegšana;

3) preču imports;

4) pašpatēriņš.

(3) Budžeta institūciju veiktās darbības, kas nodrošina valsts izpildvaras funkcijas (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanu), šā likuma izpratnē netiek uzskatītas par apliekamiem darījumiem.

(4) Tās valsts nodevas, kas pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.

(5) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir par preču piegādi vai pakalpojumiem maksājamā atlīdzība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(6) Ja starpniecības atlīdzību aprēķina procentos no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības, ar nodokli apliekamo starpniecības vērtību nosaka no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības bez pievienotās vērtības nodokļa.

(7) Ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona), pārstāvot ārvalstu juridisko vai fizisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu un preču piegādes vērtība.

(8) Ja starpnieks saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, šis starpnieks tiek uzskatīts par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(9) Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecībā ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(11) Nomas ar izpirkumu darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir nomas objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī. Līgumā paredzētie papildu maksājumi (to skaitā nomas maksājumi, kredīta procenti) apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(13) Ja par taru netiek ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(14) Ar nodokli apliekamā vērtība maiņas (bartera) un ieskaita (klīringa) darījumos vai tajos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kad paredzēta daļēja atlīdzība naudā, ir šādu preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(15) Ja ar nodokli apliekamā persona muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved priekšmetus, lai tos pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, preču vērtība tiek noteikta pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kas aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.

(16) Apliekamajām personām, kuras pašu ražotās preces vai pašu sniegtos pakalpojumus izmanto pašpatēriņam, ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma pēc preču un pakalpojumu pašizmaksas.

(17) Preču piegādes vērtībā iekļaujama arī aprēķinātā paredzamā preču nobirumu, izgarojumu un citu plānoto zudumu vērtība. Papildu nodoklis par šādi zaudētām precēm nav jāaprēķina. Zudumu vērtība, kas pārsniegusi aprēķināto un kas nav iekļauta preču piegādes vērtībā, uzskatāma par pašpatēriņu un apliekama ar nodokli.

(18) Ja tiek pārdotas būves viena gada laikā pēc rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas, ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpība starp būves pārdošanas vērtību un šīs būves vērtību pirms rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.”

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personu reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā tiek veikta, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas tiek reģistrētas pēc to dzīvesvietas;

2) juridiskās personas tiek reģistrētas pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības tiek reģistrētas pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līgumu pamata, tiek reģistrēta šīs personu grupas pilnvarotā persona pēc tās dzīvesvietas;

5) ja ārvalstu persona nav izveidojusi reģistrētu pārstāvniecību, bet iekšzemē veic ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta:

a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc personas juridiskās adreses vai dzīvesvietas vai

b) ārvalstu persona — vienā no darījuma sniegšanas vietām Latvijas Republikā.”;

papildināt otro daļu ar šāda satura tekstu:

“Budžeta iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta, drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli veiktos darījumus, ja samaksa par tiem pilnā mērā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā attiecīgās valsts iestādes ieņēmumos.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Apliekamā persona, sākot ar reģistrācijas dienu Valsts ieņēmumu dienestā, iegūst tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.”;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona, kurai nav reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā, iekšzemē sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, tai ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajai personai, jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo pakalpojumu vērtības.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā starpnieks, kurš nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tāda nav, — pakalpojuma saņēmējs.”

4. 4.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, un tā ir kritērijs, pēc kuras nosaka, vai preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemē vai ne, kā arī kāda pievienotās vērtības nodokļa likme piemērojama.

(2) Preču piegādes vieta:

1) ir iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas un beidzas iekšzemē neatkarīgi no tā, vai piegādes notikusi tikai iekšzemes teritorijā vai šķērsojot valsts robežu;

b) preču piegāde sākas citā valstī un beidzas iekšzemē (preču imports);

c) preču piegāde sākas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;

2) nav iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas citā valstī (preču eksports);

b) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;

c) preces tiek pārvietotas tranzīta satiksmē saskaņā ar Muitas likumu.”;

papildināt trešo daļu ar šāda satura tekstu:

“ja šajā pantā nav noteikts citādi.”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi — to sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.”;

svītrot ceturtās daļas 3.punktu;

papildināt sesto daļu ar šāda satura tekstu:

“Ja transporta pakalpojums tiek veikts gan iekšzemē, gan ārvalstīs, pievienotās vērtības nodokļa likme tiek piemērota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli iekšzemē un ārvalstīs sniegtā transporta pakalpojuma apjomam.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā;

“(7) Šādiem pakalpojumiem:

1) patentu, autortiesību, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, ieskaitot reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbību;

3) advokātu, revidentu, konsultantu, tulkotāju, tulku, ekspertu, inženieru, tirgus izpētes, vadības, kā arī patentu valdes darbība;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;

6) pakalpojumi, kas tieši saistīti ar personāla nodrošināšanu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu, — sniegšanas vieta ir tās personas juridiskā adrese vai dzīvesvieta, kura ir pakalpojuma saņēmēja.”;

svītrot astoto un devīto daļu.

5. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta saskaņā ar šā likuma 7.pantu:

1) eksporta preču piegādēm;

2) preču piegādēm uz Latvijas Republikas teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;

3) pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē.”

6. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1.—5.punktu šādā redakcijā:

“(1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus:

1) veco ļaužu pansionātu vai mītņu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru, specializēto aprūpes centru vai namu, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sniegtos pakalpojums;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) ēdināšanas pakalpojumus, kas tiek finansēti no valsts budžeta, labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) mācību maksu valsts, pašvaldību, kā arī valsts akreditētajās privātajās mācību iestādēs;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;”;

svītrot pirmās daļas 7., 18. un 24.punktu;

svītrot pirmās daļas 8.punktā vārdus “(izņemot video)”;

izteikt pirmās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

“17) finansiālos darījumus:

a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu vai citu galvojumu naudu garantijām un to uzraudzību, arī parādu piedzīšanu, ja šos pakalpojumus veic pats kredīta piešķīrējs;

b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem, izņemot inkasācijas pakalpojumus un seifu izīrēšanu;

c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (naudu, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu;

d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā. Mantisko ieguldījumu gadījumos, importējot vai iegādājoties mantiskā ieguldījuma priekšmetu, atbrīvojums nav piemērojams, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

e) mērķdotācijas sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.”;

izteikt pirmās daļas 23.punktu šādā redakcijā:

“23) nekustamā īpašuma, tai skaitā arī zemes pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;”;

izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:

“26) pasta pakalpojumus, ko sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības.”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) preces, kas tiek ievestas pārstrādei, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pamatlīdzekļus, ko ieved apliekamās personas ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) preces, kas tiek ievestas uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, saskaņā ar Muitas likumu;

6) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

7) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” 6.un 9.nodaļu, izņemot tās preču piegādes, kurām tiek piemērota muitas nodokļa 0 procentu likme.

(3) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lai šā panta otrajā daļā noteiktās ievestās preces neradītu konkurences izkropļojumus valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijas Republikā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Minētajā sarakstā iekļauto preču un to analogu imports nav atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa.”

7. 7.pantā:

svītrot panta nosaukumā vārdus “eksportam un starptautiskajam transportam”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču piegādēm, kuru piegādes vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzītu pārvadājumiem (tajā skaitā transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes, šķirošanas pakalpojumiem);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

4) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:

a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,

b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,

c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītajiem pakalpojumiem;

5) tūrisma pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

svītrot trešo daļu.

8. 8. pantā:

papildināt ceturto daļu ar šāda satura tekstu:

“Ja apliekamā persona saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā nodokli budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķins izrakstāms septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojumu sniedzēja. Ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez rēķina izrakstīšanas, nodokļa rēķins izrakstāms maksājuma veikšanas brīdī.”;

papildināt piekto daļu ar šāda satura tekstu:

“Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt sestās daļas ievaddaļu un 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“(6) Par nodokļa rēķiniem izmantojami dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;”;

izteikt sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;”.

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamajai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt kā priekšnodokli:

1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt samaksātam nodokļa rēķinam;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kurā kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona, kas importē minētās preces;

3) samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, ko apliekamā persona pirmstaksācijas periodā ir samaksājusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem.

(2) Nodokļa rēķins uzskatāms par samaksātu, ja uz konkrētā maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem ir arī bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas operatora paraksts). Par nodokļa rēķina samaksu skaidrā naudā liecina kases čeks. Ja nepieciešams, kases čekam pievieno apzīmogotu kvīti, kas kopā ar čeku ietver pilnu šā likuma 8.panta sestajā daļā noteikto informāciju.

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:

1) muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts;

2) muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(4) Darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu priekšnodokļa atskaitīšana veicama šādi:

1) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu vai ceļ jaunu nekustamo īpašumu, vai rekonstruē, renovē vai restaurē lietotu nekustamo īpašumu, nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, rekonstrukcijas, renovēšanas vai restaurācijas nodrošināšanai, taksācijas periodā atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot kā apliekamu, tā arī neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai;

2) ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis, desmit gadu laikā pēc tā iegādāšanās vai pieņemšanas ekspluatācijā to pārdod vai sāk izmantot neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitītais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā par nekustamā īpašuma neamortizēto daļu (atlikušo vērtību). Aprēķinot nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, pamatlīdzekļu nolietojuma normas nedrīkst pārsniegt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteiktās normas. Ja neapliekamo darījumu veikšanai tiek izmantota nekustamā īpašuma daļa, budžetā iemaksājamā priekšnodokļa apjoms tiek noteikts atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai. Budžetā atpakaļ iemaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē nekustamā īpašuma izmantošanu pirmajos 10 gados pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja ar nodokli apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai ir saņēmusi pakalpojumus no Latvijā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā iemaksājusi nodokli valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā kā šo pakalpojumu saņēmēja, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(6) Ja apliekamā persona veic mantisko ieguldījumu neapliekamas personas kapitālā, ieguldītājs zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem par ieguldāmo īpašumu. Šādos gadījumos valsts budžetā iemaksājama nodokļa summa, kas samaksāta, šo īpašumu iegādājoties, un atskaitīta kā priekšnodoklis. Ja ieguldāmais īpašums ievests valstī, nemaksājot par to nodokli, budžetā iemaksājama nesamaksātā nodokļa summa saskaņā ar muitas kravas deklarācijā uzrādīto vērtību.

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu, degustāciju un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(8) Priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā maksājamās nodokļa summas nedrīkst veikt par iegādātajām vai importētajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem:

1) kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

2) kas izmantoti šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanai;

3) ko sniegušas vai piegādājušas personas, kuras nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas;

4) ko saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” sniegušas vai piegādājušas saistītas personas, kurām ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam;

5) ja iegādāts vai celts, rekonstruēts, renovēts vai restaurēts nekustamais īpašums, kas paredzēts neapliekamu darījumu veikšanai vai sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai. Samaksātais nodoklis iegrāmatojams kopējā ēkas bilances vērtībā un norakstāms atbilstoši pamatlīdzekļu nolietojumam. Pie sociālās infrastruktūras objektiem pieder dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti (arī viesnīcas), kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīniskās un sociālās aprūpes objekti, ja tie nav tieši saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību.

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, par šīm iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksātais priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļu summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai vai ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju;

skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu un to darījumu, kuri saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu netiek aplikti ar nodokli, vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka nekā pieci procenti no kopējo darījumu vērtības, tad tai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(12) Citām apliekamajām personām samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.

(13) Apliekamajai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) Persona, kura šajā likumā noteiktajā termiņā nav iesniegusi nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem tajā taksācijas periodā, par kuru nav iesniegta nodokļa deklarācija.

(15) Persona, kura zaudējusi tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem saskaņā ar šā panta četrpadsmito daļu, aprēķināto priekšnodokli drīkst atskaitīt pēctaksācijas periodā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto nodokļa deklarāciju.”

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Apliekamajai personai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā nodokļa deklarācija ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(3) Nodokļa deklarācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā arī tajā gadījumā, ja taksācijas periodā apliekamā persona nav veikusi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus.

(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā, bet saskaņā ar šā likuma 10.pantu zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem attiecīgajā taksācijas periodā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(6) Apliekamajai personai nodokļa deklarācija par taksācijas gadu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz nākamā gada 1.aprīlim. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

(7) Nodokļa deklarācijas par taksācijas mēnesi formu un nodokļa deklarācijas par taksācijas gadu formu apstiprina Ministru kabinets.”

11. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamajai personai jāiemaksā nodoklis valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamajām personām, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodoklis valsts budžetā par taksācijas periodu jāiemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Nodokli, ievedot preces iekšzemē, maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pārdodot iekšzemē ievestās preces (apstrādātas vai neapstrādātas), par kurām nodoklis uz robežas muitas iestādē nav samaksāts, apliekamā persona maksā nodokli šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Ievedot preces, deklarētājs muitas kravas deklarācijā atsevišķā rindā uzrāda nodokļa likmi un summu.

(5) Ja, ievedot preces, tās ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši šā likuma 6.pantam un ja muitas iestāde izdara atzīmi par to, ka nodoklis nav iekasēts, ievedējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem par šo summu.

(6) Ja uz muitas deklarācijas nav muitas iestādes atzīmes, bet preces ir ievestas, nodoklis par tām ir iekasējams no preču ievešanas brīža saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.pantu. Vienlaicīgi persona likumos noteiktajā kārtībā atbild par nelikumīgu preču ievešanu.

(7) Nomas ar izpirkumu darījumos pievienotās vērtības nodoklis maksājams kopā ar izpirkuma maksu un nomas maksu līgumā norādītajos termiņos.

(8) Ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā jāatmaksā tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Par šādos apstākļos bojā gājušiem vai iznīcinātiem pamatlīdzekļiem budžetā atmaksājamā nodokļa summa aprēķināma no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības.

(9) Ja maiņas (bartera) vai ieskaita (klīringa) darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, izņemot šā panta desmitajā daļā noteiktos gadījumus, tad apliekamajai personai par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumeiem taksācijas periodā jāiemaksā budžetā nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis nodokļa deklarācijā atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(10) Ja ieskaita (klīringa) līgums ir noslēgts uz garāku periodu nekā viens gads, tad pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms un maksājams budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(11) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, pareizi noformēta un tajā norādīts, ka samaksātais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā nodoklis, kas maksājams budžetā par šo periodu, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(12) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) pēc pamatota pieprasījuma atmaksā reģistrētajai personai 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Atmaksāšanu var veikt tikai tādā gadījumā, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem un nav nodokļu parādu.

(13) Valsts ieņēmumu dienests var atteikt atmaksāt apliekamajai personai šā panta divpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:

1) ja apliekamajai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikt atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finansu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;

2) ja persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar šā likuma 3.panta piekto daļu. Šādos gadījumos nodokļa pārmaksas atmaksa veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) ja persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

4) ja persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šā likuma 7.pantam, vērtība nepārsniedz 50 procentus no kopējās ar nodokli apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šī punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai.

(14) Nodoklis ir piedzenams, beidzoties noteiktajam taksācijas periodam.

(15) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.”

12. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“13.pants. Nodokļa piemērošana tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tūrisma firmas aprēķinātais nodoklis par pašas sniegtajiem pakalpojumiem (tajā skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (tajā skaitā par telpu nomu, telefona sarunām, elektrību).”;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem (tajā skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasētā nodokļa summa tūrisma firmai pilnā mērā jāpārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma firma šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) Ar tūrisma (ceļojumiem) saistītajiem pakalpojumiem nodokļa 0 procentu likme piemērojama šādos gadījumos:

1) par tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika);

2) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pasažieru un preču pārvadājumiem, kas veikti ar starptautisko transportu.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu;

papildināt septīto daļu ar šāda satura tekstu:

“ja šajā pantā nav noteikts citādi.”

13. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

“13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk — zemnieku saimniecības), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamajām personām — lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk — kompensācija).

(2) Kompensācijas var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā noteiktos nosacījumus lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem:

1) kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju, ko nodod konkrēto paju sabiedrību biedri.

(3) Kompensāciju var saņemt arī kooperatīvās sabiedrības, ja tās:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdota izziņa par to, ka zemnieku saimniecība nav ar nodokli apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās izziņas saņemšanai attiecīgajai zemnieku saimniecībai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecība vai attiecīgās pašvaldības apliecinājums par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam izsniedz uz vienu kalendāro (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu zemnieku saimniecībai iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamajām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu.”

14. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldības uzņēmums un tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma (to patstāvīgi funkcionējošo daļu) tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja uzņēmuma — apliekamās personas — īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība vai izsoles cena.”

15. 15.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic ar nodokli apliekamus darījumus, no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, persona tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem, kā arī citiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.nodaļā noteiktajiem maksājumiem.”;

svītrot ceturtajā daļā vārdu “apliekamā”.

16. Papildināt Pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim degvielas uzpildes stacijas aprīkojuši ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.”

Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.