INFORMĀCIJA

Aicinājums nav tikai vārds

Ar “Latvijas Vēstnesi” tiekas Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele

Foto: Dainis Saulītis, Cēsu avīze “Druva”

Pirms sešdesmit gadiem tā laika Latvijas presē Draudzīgā aicinājuma sakarā lasāmi šādi vārdi:

“Panākumi aizritējušos pāris gados ir milzīgi. Par abiem gadiem kopā naudas ziedojumi sasniedza 309370 latu, grāmatu ziedojumi — 596 536 eksemplārus, ieskaitot sējumus, saziedotās gleznas, darba un mācību līdzekļi, kā arī mūzikas instrumenti sniedzas daudzos tūkstošos. Bez tam šajā laikā Kultūras fonds nopircis 98930 grāmatu, kas kopā ar iesiešanu un izsūtīšanas izdevumiem izmaksāja 141712 latu...

Aizritējušos divos gados visbagātāk apdāvināta Kokneses pamatskola, tad Rencēnu pamatskola, trešā vietā prezidenta Kārļa Ulmaņa pirmā skola, proti, Bērzes pamatskola. Šīs skolas saņēmušas ļoti daudz tiešu veltījumu...”

Bet Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis pirms sešdesmit gadiem rakstīja:

“Dāvanu ir bijis daudz, pat ļoti daudz, tomēr arvien vēl ir skolas, kas saņēmušas maz šo dāvanu, tāpat vēl ir daudz pilsoņu, kuriem sirdis vēl nav iesilušas, atgriežoties domās uz to vietu, kur viņi kā bērni smēlušies savas pirmās dzīves gudrības un kur veidojušies viņu dzīves ideāli. Arī viņiem ir pienācis laiks iepriecināt savās pirmajās skolās tos, kas tagad viņu pēdās min, un iepriecināt arī pašiem savas sirdis, jo cilvēks arvien izjūt prieku par katru labu darbu, ko viņš padarījis.

To redzot un dzirdot, es sevī jūtu īstu un dziļu prieku. Bet vislielāko prieku sajūt tie, kas dāvinājumus saņem. Cik bieži esam lasījuši, ka neaprakstāmā priekā mirdz acis un pukst jaunās sirdis tiem, kas ierauga atsūtīto grāmatu kaudzi un vēl sevišķi tad, ja starp tām atrod sējumus, kuri pazīstami vārda pēc un pēc kuriem dažs labs ir bieži un karsti ilgojies. Arī viņu vārdā es izsaku savu izjustu paldies atsaucīgajiem dāvinātājiem.”

Un ne tikai šajā lappusē, bet arī turpmāk mūsu tekstos un attēlos — 1990.gada 24.maijā oficiāli atjaunotā Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija. Tālāk ik gadus 28.janvāris ir tās atdzimšanas diena ar visu, kas ar to sakarā. Šodien kopā ar ģimnāzistiem solījies būt zinātnes un augstākās izglītības valsts ministrs doktors Pēteris Cimdiņš.

Protams, būs tikšanās kamīnzālē, pussimt pedagogu tikšanās ar ģimnāzistiem, kas olimpiādēs un citās aprisēs spējuši Latvijas un tamlīdz arī Cēsu novada vārdu nest tālu pasaulē.

Nemaz nav nejaušība, ka te sākotnēji skanējusi norvēģu valoda, līdztekus — vācu, angļu un krievu valoda, patlaban — spāņu valoda, bet direktors matemātiķis Jānis Endele ir nešaubīgi pārliecināts, ka ģimnāzijas statusam piederas arī latīņu valoda.

Viņaprāt, vislielākais kapitāls ir pedagogi un viņu audzēkņi. Jā, te ir patlaban 29 skolotāji un seši amatu savienotājpedagogi. To vidū arī tie, kuri ar Jāni Endeli ir kopā no paša sākuma: Austra Dika, mācību pārzine, Laima Pērkone, “latviete”, Maija Sīle, angļu valodas zinātāja, Gundars Gailītis, fiziķis, Viktorija Sīviņa, mājturībniece, ķīmiķis Arnis Andersons un fizkultūrietis Alnis Kalniņš.

Galvenokārt — trīssimt Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas audzēkņu, kas ir cerību cerība, domājot arī par to, kas turpmāk notiks vidusskolai pielāgotajā sākotnējā bērnudārza ēkā Pūces ielā. Katru gadu uzvarēdami dažādos konkursos, četri līdz seši ģimnāzijas audzēkņi mācās ārzemju koledžās, tādējādi nesot Latvijas vārdu tālu pasaulē. No Pūces ielas — pasaulē. Izsenis pūce simbolizējusi gudrību un atjautu, apķērību un izmaņu. Nemaz nav nejaušība, ka Draudzīgā aicinājuma gadskārtā Cēsīs šodien izteikuši vēlēšanos būt klāt Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības darbinieki, kas oficiāli ģimnāzijai nodos savas valsts dāvinājumu — klasi ar 12 datoriem. Jo aicinājums nav tikai vārds.

Mintauts Ģeibaks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors

Foto: Dainis Saulītis,