Mūsu mērķis — vērsties pret noziedzību, veidot tiesisku valsti

Aizvadītajā piektdienā, 24.janvārī, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā notika virsprokuroru sanāksme. Tajā analizēja pērnajā gadā paveikto un runāja par problēmām, kas jārisina, lai pilnveidotu prokuratūras darbu un palielinātu tā efektivitāti. Referātu “Prokuratūras darba efektivitātes tālāka pilnveidošana”, ko sanāksmē nolasīja ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, un vairākas tabulas šai sakarībā publicēsim turpmāk.

Svarīgās sanāksmes darbā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu un iekšlietu ministrs Dzintars Rasnačs un Dainis Turlais (attēlā). Viņi teica runas, kurās pieskārās aktuāliem visu šo tiesībaizsardzības struktūru sadarbības jautājumiem. Mērķis — kopīgi aktīvāk vērsties pret noziedzību, veidot tiesisku valsti, kas aizsargā cilvēku.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs atzinīgi vērtēja sadarbību ar Ģenerālprokuratūru, strādājot pie atsevišķiem tiesību aktiem, likumu projektiem, četru starptautisko konvenciju ratifikācijas sagatavošanas. Ministrs uzsvēra tiesnešu atbildību drošības līdzekļa piemērošanā apsūdzētajiem. Nereti to likums atļauj darīt, taču tiesneši vairās šo iespēju izmantot, jo baidās no masu mediju reakcijas presē. Tomēr tas nedrīkstētu ietekmēt juristu rīcību. Vēl ir kāda problēma, kas jārisina, — par zaudējumu atlīdzināšanu cilvēkam, ja viņam ir bijusi nepamatoti atņemta brīvība. Par to ministrija izstrādājusi priekšlikumus un tie iesniegti valdībai. Šajā gadā gan tiesnešu izglītošanai gan obligātajai aizstāvībai budžetā iedalīts pietiekami daudz līdzekļu, tā ka šajā ziņā nevar rasties īpašas problēmas. Pirms gada bija laba iecere — kopīgi ar Tiesnešu mācību centru izstrādāt mācību programmu arī prokuratūras darbiniekiem, taču tā nav pilnībā īstenota, lai gan atsevišķās nozarēs prokuroriem ir bijuši semināri un tiek rīkoti arī kursi.

— Es ar gandarījumu uztveru, ka prokuratūras darbs pērn vainagojās ar panākumiem, taču joprojām noziegumu līmenis ir augsts. Man ir svaigi iespaidi no tās sfēras, kurā darbojos, — sanāksmē teica iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Notiek slepkavības, lietojot ieročus, laupīšanas, organizētā noziedzība “sit visai augstu vilni”. Tai pašā laikā valstij jāaizsargā cilvēki no nepatiesiem apvainojumiem. Ministrs pastāstīja par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām, kas jāizdara Iekšlietu ministrijas sistēmā, lai tā atbilstu Eiropas Savienības valstīm un Latvija varētu integrēties tajā. D.Turlais uzskata, ka Iekšlietu ministrijai jābūt valsts izpildvaras iestādei, jāpastāv vienai valsts policijai, kas nepakļaujas politisko partiju interesēm vai atsevišķu politiķu ambīcijām. Viņaprāt, arī pašvaldību policija savu laiku izdzīvojusi un tajā ir jūtama nesakārtotība, bet valstī notiek likumu politizācija.

Risinot jautājumus, jāievēro likumi un tos nevar tulkot pēc politiskajām interesēm. Ministrs izteica domu, ka atklātībai būtu jānodod arī partiju ienākumi un izdevumi, tos atspoguļojot valsts budžetā. Visām institūcijām, kurām ir pienākums cīnīties pret noziedzību, jārīkojas, stingri ievērojot likuma burtu un garu. Tieši tas ir reālais pamats sadarbībai valsts interesēs.

Sanāksmes nobeigumā runāja Ministru prezidents Andris Šķēle. Lūk, svarīgākās premjera atziņas: katrā dzīves sfērā, arī tajā, kur darbojas prokuratūra un citas tiesībsargājošās iestādes, norit zināma sacensība ar noziedzību. Un pēdējā labprātīgi nekad neatdos savas pozīcijas, ja nejutīs valsts varas spēcīgu pretsparu. Kopš 1990.gada noziedzība augusi straujāk, jo izrādījusies labāk nodrošināta — ar materiālajiem, finansu un pat intelektuālajiem resursiem, kā bieži pietrūkst valsts varai. Tieši tāpēc 1997.gada valsts budžetā šīm trīs institūcijām: valsts pārvaldei, Iekšlietu un Tieslietu ministrijai, netieši — arī prokuratūrai (lai gan tā nav saistīta ar valdību) paredzēts vislielākais budžeta līdzekļu pieaugums.

A.Šķēle uzskata, ka ik darbinieka atalgojumam jābūt atkarīgam no padarītā, no darba efektivitātes. Tas, ka palielinājies izmeklēto un uz tiesu virzīto lietu skaits, liecina arī par to, ka cilvēki pamazām pārvar savu mazdūšību, uzņēmumi nesamierinās ar reketu, bet kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm sāk aktīvāk vērsties pret noziedzību. Taču lietu virzību, to ātrumu nedrīkstētu ietekmēt naudas maka biezums un politiskās ambīcijas. Tomēr šī tendence Latvijā vēl jūtama.

— Valsts labklājība ir ciešā saiknē ar pārkāpumiem, noziedzību. Pagājušais — 1996. — gads bija tāds kā atspēriena gads, tas izpaudās arī jūsu, prokuroru, abu ministriju darbā. Domāju, ka, pieaugot valsts labklājībai, noziedzībai eksistēt būs arvien grūtāk. Protams, tā meklē citas, rafinētākas formas... Un vēl kas: daudzi uzņēmēji, firmas, kas atradās tā sauktajā pelēkajā zonā, izdara izvēli — tuvinās baltajai zonai, maksā nodokļus. Tas liecina par pozitīvām tendencēm. Mans novēlējums — lai prokuratūras darbu nekad neietekmētu politika, lai jūs godīgi darītu valstij svētīgu darbu..., — tā savu runu beidza Andris Šķēle.

Sanāksmes darba turpinājumā vairāki virsprokurori un Ģenerālprokuratūras darbinieki dalījās pārdomās par paveikto un izteica daudzus priekšlikumus sava darba pilnveidošanai.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore