VĒSTULES

Par Satversmes grozījumiem, 6. Saeimas un Centrālās vēlēšanu komisijas atlaišanu

Mēs, paužot savu attieksmi pret pašreizējo lietu stāvokli valstī, nododam Latvijas pilsoņiem šādus divus savu dokumentu projektus:

Projekts

Par Satversmes grozījumiem, 6. Saeimas un Centrālās vēlēšanu komisijas atlaišanu

Ņemot vērā to, ka pēc Satversmes 6.panta “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”;

bet Vēlēšanu likuma, pēc kura ievēlēja 6. Saeimu, 5.pants pārkāpa vienlīdzības principu, jo ietvēra tādus ierobežojumus deputātu kandidātiem, kas likvidēja kandidātu vienlīdzību, un kurus neparedzēja Satversmes 6.pants;

bez tam pret šādiem ierobežojumiem Latvijas Saeimas vēlēšanu likuma 5.pantā protestēja arī Ženēvas Starpparlamentārās ūnijas Parlamentāriešu cilvēka tiesību komiteja savā 1996.gada 14.—19. aprīļa lēmumā — Case No LAT/16 lietā;

turklāt Satversmes 6.pantā noteikto “proporcionālo vēlēšanu” principu pārkāpa Saeimas vēlēšanu likuma 38.panta (1) daļa, kas deputātu vietu sadalē nepielaiž tos sarakstus, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem nodoto balsu kopskaita;

līdz ar to 6.Saeimā nav pārstāvētas aptuveni 11% no nodotajām vēlētāju balsīm;

bet saskaņā ar Satversmes 77.pantu, “ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo vai sesto pantu, tad šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai”;

tātad 5. Saeima, pieņemot Saeimas vēlēšanu likumu, būtībā pārkāpa ne tikai Satversmes 6. pantā noteiktos Saeimas vēlēšanu principus, bet arī Satversmes 77.pantu;

tāpēc 5.Saeimai, pieņemot Saeimas vēlēšanu likumu pretrunā ar Satversmes 6.panta diviem principiem bija tas jānodod visas tautas nobalsošanai, ko tā neizdarīja;

tātad 6.Saeima ir ievēlēta, pārkāpjot Satversmes 6. un 77.panta pamatprincipus;

respektīvi, neskatoties uz to, ka Saeimā ir arī godprātīgi deputāti, tomēr 6.Saeima ir ievēlēta antikonstitucionāli.

Tāpēc, ņemot vērā Tautas iniciatīvas grupas 5.novembra paziņojumu, Latvijas tauta nolemj:

1.pants

Šis Satversmes grozījumu projekts Saeimā jāpieņem izskatīšanai ārpus kārtas viena mēneša laikā no tā iesniegšanas.

2.pants

Ja mēneša laikā Saeima nav pieņēmusi šo Satversmes grozījumu projektu pilnībā, tad Saeima un Centrālā vēlēšanu komisija ir uzskatāma par atlaistu, pamatojoties uz Satversmes 2. un 64.pantu un Valsts prezidentam viena mēneša laikā ir jāizsludina tautas nobalsošana par to Satversmes 48.panta kārtībā.

3.pants

7. Saeimas vēlēšanas notiek divu mēnešu laikā (48.p.) pēc 6. Saeimas atlaišanas.

Pašvaldības pēc vienmērīgas ģeografiskās pārstāvības no kandidātiem ar nevainojamu reputāciju 9 personu sastāvā izveido 7.Saeimas Centrālo vēlēšanu komisiju, kas ievēlē savu priekšsēdētāju, divus viņa vietniekus, pārņem iepriekšējās Centrālās vēlēšanu komisijas telpas, līdzekļus un veic nepieciešamo štatu pārkārtošanu.

Projekts

Satversmes grozījumi

Papildināt 1.pantu šādā redakcijā:

“Neviens Latvijas valsts varas likumdošanas vai pārvaldes akts vai starptautiskais līgums, kas atņem Latvijai tās valstisko neatkarību, nav spēkā no paša sākuma.

Latvija ir latviešu un līvu nacionālā valsts, kur visu citu etnisko grupu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārvalstniekiem tiek nodrošinātas Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos noteiktās tiesības.

Visiem latviešiem un līviem, kas nav noziegušies pret savu dzimteni, ir neapstrīdamas tiesības uz Latvijas pilsonību neatkarīgi no dzīvesvietas.

Visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem lietuviešiem un igauņiem, kas nav noziegušies pret Latviju un savu etnisko dzimteni, ir neapstrīdamas tiesības uz Latvijas pilsonību.”

Papildināt esošo 2.pantu šādā redakcijā:

“Latvijas tautu veido Latvijas pilsoņu kopums.

Latvijas tautas interesēm jābūt galvenajam visu Latvijas valsts varas institūciju iestāžu darbības mērķim.”

Papildināt esošo 5.pantu šādā redakcijā:

“Saeimas deputāts nevar vienlaikus pildīt citu amatu.”

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un mažoritārās vēlēšanās.

Par Saeimas deputātu var būt tikai ne mazāk kā 21 gadu vecs Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz desmit gadus ir Latvijas pilsonis un piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, nav bijis notiesāts par apzinātu kriminālnoziegumu, ir garīgi vesels un nav uzstājies pret Latvijas neatkarību.

Saeimu ievēlē pēc vēlētāju skaita 100 vienlīdzīgos vēlēšanu apgabalos, katrā ievēlot pa vienam deputātam.

Par deputātu kandidātu vēlēšanu apgabalā var pieteikt tikai personu, kas tur pastāvīgi dzīvo vai strādā vai arī ir dzīvojis vai strādājis vismaz divus gadus.

Deputātu kandidātu var pieteikt Latvijā reģistrētas politiskās partijas vai arī ar saviem parakstiem vismaz viens tūkstotis attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju. Drošības nauda par pieteiktajiem deputātiem nav iemaksājama. Katra deputāta kandidāta vēlēšanu reklāmai nedrīkst iztērēt vairāk par piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Vēlēšanas vēlēšanu apgabalā uzskata par notikušām, ja tajās piedalās vismaz piecdesmit procenti no visiem tajā pastāvīgi dzīvojošajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Katrs vēlētājs ir tiesīgs balsot vienīgi vienā vēlēšanu apgabalā.

Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlē vienu Saeimas deputātu, kurš saņem visvairāk balsu no pārējiem kandidātiem.

Saeimas vēlēšanu izdevumus sedz no valsts, bet atkārtoto — no pašvaldību budžeta.”

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“Saeimas deputāti nes politisku un juridisku atbildību par savu darbību, tie ir atsaucami likumā noteiktajā kārtībā par apzināti pastrādātiem kriminālnoziegumiem, sakarā ar veselības stāvokli, par iestāšanos pret Latvijas neatkarību, gadījumā, ja deputāts nav piedalījies vismaz pusē no Saeimas plenārsēdēm vai savas komisijas sēdēm, kā arī gadījumā, ja viņu atsauc vēlētāji.”

Papildināt 36.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Par Valsts prezidentu var ievēlēt tikai personu ar nevainojamu reputāciju, kas ieguvusi Latvijas Republikas pilsonību dzimstot.”

Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

“Valsts prezidents nes politisku un juridisku atbildību par savu darbību.”

Papildināt esošo 56.pantu šādā redakcijā:

“Valsts prezidents var aicināt veidot Ministru kabinetu tikai tās partijas pilnvarotu personu, kurai Saeimā ir vislielākais deputātu skaits. Ja tādu partiju ir vairākas, tad Valsts prezidents izvēlas partiju, kurai pirmajai ir tiesības izvirzīt Ministru prezidenta kandidatūru un veidot Ministru kabinetu.

Ministru prezidents var būt tikai persona ar nevainojamu reputāciju, kas ieguvusi Latvijas Republikas pilsonību dzimstot.”

Papildināt esošo 64.pantu šādā redakcijā:

“Tauta var ierosināt un nobalsot ikvienu likumprojektu, ieskaitot Satversmes izmaiņas.”

Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs

Maznodrošināto politiskās apvienības līdzpriekšsēdētājs Valdis Dimants

Latvijas privātīpašnieku sabiedriskās organizācijas “Īpašums”

valdes priekšsēdētājs Andris Strautmanis

Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs,

Latvijas armijas atvaļinātais pulkvedis Voldemārs Jaronis