• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības 2.kongresa rezolūcija . Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1996., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39372

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta Andra Šķēles runa

Vēl šajā numurā

19.03.1996., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Piensaimnieku
centrālās savienības
2.kongresa rezolūcija 

Viens no faktoriem, kas traucē sekmīgi attīstīties piensaimniecības nozarei, ir valsts nenoteiktā un mainīgā nostāja attiecībā pret nozari un lauksaimniecību kopumā.

Valsts institūcijām sadarbībā ar ražotāju pašpārvaldes organizācijām jāizstrādā un jāpieņem ilglaicīga Latvijas lauksaimniecības un piensaimniecības attīstības mērķprogramma un jānodrošina tās realizācijas iespējas ar atbilstošu likumdošanas bāzi, tieši neiejaucoties piena pārstrādes uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.

Pamatnostādnes par subsīdijām

Pašreizējā situācijā, kad piensaimniecības nozare reorganizējas, ir nepieciešams valsts līdzekļu atbalsts atsevišķu programmu realizācijai un tirgus stabilizācijai. Ņemot vērā to, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, naudas līdzekļu resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Subsīdijām ir jābūt instrumentam, ar kura palīdzību tiek nodrošināta konkrētu mērķu realizācija. Plānojot valsts līdzekļu sadali katrai konkrētai nozarei, jāveic konsultācijas ar šīs nozares ražotāju pašpārvaldes organizācijām, kas vislabāk pārzina situāciju nozarē. Plānojot subsīdijas, jāievēro šādi principi:

— subsidēšanas mērķi nedrīkst mainīties gadu no gada, tiem jābūt ilglaicīgiem, atbilstoši tiem mērķiem, kādi ar šo subsīdiju palīdzību ir jāsasniedz;

— subsidēšanas mērķi jādeklarē savlaicīgi un jānodrošina plānojamo subsīdiju izmaksāšana noteiktajos termiņos un pilnā apmērā;

— subsīdiju izmaksas kārtībai ir jābūt stingri reglamentētai un atklātai, nepieļaujot ierēdņu patvaļīgu valsts līdzekļu pārdali un izslēdzot ierēdņu lobismu par labu kādam uzņēmumam;

— valsts līdzekļi, kas paredzēti lauksaimnieciskās ražošanas subsidēšanai, nedrīkst kalpot kā politisks ierocis atsevišķu partiju rokās, maldinot uzņēmējus par iespējamiem ieņēmumiem no konkrētas darbības;

— piena pārraudzībai paredzētajām subsīdijām ir jānodrošina objektīvas piena pārraudzības sistēmas izveidošana, kas kļūtu par pamatu ganāmpulka produktivitātes pieaugumam;

— eksporta subsīdiju mērķis ir iekšējā tirgus stabilizācija, kas nodrošina ražotājiem pieņemamu piena iepirkuma cenu līmeni;

— pašreizējā valsts kredītpolitika lauksaimniecībā nepieļauj ekonomiski pamatotu investīciju veikšanu kapitālajā celtniecībā un ražošanas modernizācijā, tādēļ nepieciešama valsts subsīdiju kredītprocentu samazināšana investīcijām, kas ļautu saņemt ilglaicīgus kredītus ar kredītlikmi, mazāku par 10% gadā. Valsts subsīdijas varētu kalpot arī kā līdzeklis, kas spētu uzlabot piena kvalitātes stāvokli valstī.

Pamatnostādnes par kooperāciju

LPCS ir izveidojusies par Latvijā vērā ņemamu kooperatīvo organizāciju, un mūsu pieredze rāda, ka mākslīgi, ar administratīvām metodēm veidotas kooperāciju sistēmas nav dzīvotspējīgas. Tādēļ valsts ierēdņi vai iestādes nedrīkst nodarboties ar lauksaimnieku maldināšanu un šādu kooperatīvu veidošanu.

Kooperatīvu veidošanas pamatprincips ir brīvprātība un saimniecisks izdevīgums. Valsts var sekmēt kooperācijas attīstību vienīgi ar labvēlīgu nodokļu un kredītu politiku, kā arī sakārtojot likumus, kas skar šo darbības sfēru.

Pamatnostādnes par piena kvalitātes uzlabošanu valstī

— Valsts institūcijām, konsultējoties ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību, ar atbilstošiem likumdošanas aktiem jānodrošina piena iepirkuma standarta ievērošana visā Latvijas teritorijā.

— Jāizveido darbotiesspējīga kontroles sistēma.

— Kontroles darbībai jāaptver visa Latvijas teritorija un ražojošie uzņēmumi.


Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Cēsis” valdes priekšsēdētāja Vija Berķe

Piensaimnieku kongresa dalībniekus sveic Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis Artūrs Cipulis

Rankas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš ar jauno produkciju krējuma liķieri “Tīģerpiens”

Jaunpils pienotavas produkcija — visdažādākie sieri;

Rīgas piena kombināta jogurti

Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzrunā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības kongresa delegātus un viesus

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības padomes jaunievēlētais priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis

Rīgas piena kombināta laboratorijas vadītāja Velta Liepa

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības jaunā padome un tās priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!