Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības "Preiļu siers" direktors: Mēs pērkam to, kas mums jau ir. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1996., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39369

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības 2.kongresa rezolūcija 

Vēl šajā numurā

19.03.1996., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības “Preiļu siers” direktors:
Mēs pērkam to, kas mums jau ir

Es pārstāvu vienīgo Čederas siera ražotni Latvijā, kas pirms pieciem gadiem pārstrādāja 120—130 tūkstošus tonnu piena gadā. Pie mums pienu veda no visas Latvijas, tagad otrādi — pienu ved prom uz Rīgu, Limbažiem, Valmieru. Es nejūtu nostalģiju pēc vecajiem laikiem, bet gribu rast priekšstatu par Latvijas lauksaimniecības koncepciju kopumā un konkrēti Latgalē.

Vai turpināsim pienu vest uz Rīgu, vai pārstrādāsim uz vietas. Mēģināsim samazināt bezdarbu un izmantosim piena pārstrādes jaudas, kādu nav nevienam šajā novadā. Es te domāju Čederas siera ražošanas līniju Preiļos un Piena konservu kombinātu Rēzeknē. Preiļu siera rūpnīcas darbs — eksportam. 1995.gadā esam eksportējuši 634 tonnas siera, kas veido 40 procentus no valsts kopējā siera eksporta apjoma. Tas nav tikai 40 procenti no kopējā eksporta apjoma, tas ir zināms izlīdzinājums piena pārpalikumam vasarā. Mūsu jaudas to pilnībā atļauj. Diemžēl apgrozāmo līdzekļu trūkums neļauj šo pasākumu realizēt.

Pirms gada bijušajam Ministru prezidentam Gaiļa kungam jautājām, kā būs ar apgrozāmajiem līdzekļiem. Bet atbildes joprojām nav. Civilizētās valstis atbalsta eksportu, to subsidējot, diemžēl Latvijas valdības nostādne šajā jautājumā nav konsekventa. Runā par trūcīgo budžetu. Jāatzīst, ka 1995.gadā lauksaimniecība saņēmusi 71,4 procentus no budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Subsīdijas arī vajadzēja saņemt tādā pašā attiecībā, bet nevis 24 procentu apjomā, kā tas bija akciju sabiedrībai “Preiļu siers”. Tagad ir saņemti 56 procenti, bet tas jau ir 1996.gada finansējums.

Par valsts parādu dzēšanu. Jāteic, ka ir seši izredzētie uzņēmumi, kam dzēš summas, ņemot līdzekļus no subsīdiju naudas. Pārējiem ir jākārto vēl valsts uzņēmumu radītie parādi. Pašlaik subsīdijas sola jūnijā. Bet Valsts ieņēmumu dienests nepiekrīt gaidīt.

Vienāda attieksme pret visiem pārstrādes uzņēmumiem no valdības puses tikai veicinātu ražošanas attīstību.

Otra problēma — bērnu produktu ražošana. Skumji noskatīties, ka tie 30 tūkstoši bērnu, kas dzimst gadā, tiek baroti ar importa produkciju. Neiztur kritiku pieņēmums, ka mēs nespējam nodrošināt kvalitāti. Kāda gan var būt kvalitāte “Nestles” mātes piena aizstājējam, kuru atšķaida ar Rīgas “superkvalitatīvo” ūdeni. Tajā pašā laikā kā pamatizejviela šo produktu sastāvā tiek izmantotas siera suliņas. Tādas pašas, kādas Preiļu siera rūpnīcā simtiem tonnu lej ārā. Tā ir absurda situācija, ka mēs pērkam to, kas mums jau ir. Lai šo situāciju labotu, nav jāceļ jauna rūpnīca, vienkārši nepieciešamas investīcijas iekārtu iegādei.

Tomēr, neraugoties uz visu, aizvadītais 1995.gads piensaimniekiem bijis veiksmīgs, jo apturēta lejupslīde. Tāpēc vēlu visiem veiksmi 1996.gadā!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!