Par skolotāju darba likmi, klases audzinātāju darba apmaksu un naudas līdzekļiem pedagogiem

Sakarā ar 1996.gada budžeta projekta izstrādi vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka daļu no izglītības sistēmas darbības nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem var iegūt, palielinot skolotāju darba likmi un neapmaksājot klases audzinātāja darbu. Izglītības un zinātnes ministrija nekad šādu viedokli nav izteikusi.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka skolotāja likmes palielināšana no 21 līdz 24 stundām nav lietderīga. Pašreizējā darba algas aprēķināšanas kārtība nosaka, ka algas lielums ir atkarīgs no kopējā novadīto stundu skaita. Mehāniska likmes palielināšana nozīmētu darba samaksas par katru pasniegto stundu samazināšanu. Savukārt algas likmes palielinājums proporcionāli darba apjoma pieaugumam nedotu nekādu līdzekļu ietaupījumu, bet vēl vairāk palielinātu skolotāju pārslodzi.

Izglītības un zinātnes ministrija par nepārdomātu un netālredzīgu uzskata arī priekšlikumu turpmāk neapmaksāt klases audzinātāja stundas. Mūsdienu sarežģītajā dzīves situācijā, kurā bieži vien grūti orientēties pat pieaugušajiem, klases audzinātājs nereti ir vienīgais, kam skolēns var lūgt padomu un palīdzību. Klases audzinātājs nodrošina saikni starp skolu un ģimeni, veicina veselīga klases mikroklimata attīstību, kā arī sekmē skolēnu kultūrizglītības procesu, veicina tautas ētisko un tikumisko pamatu apguvi. Klases audzinātāja stundās tiek iekļauti temati par satiksmes drošību, darbību ekstremālās situācijās, veselīgu dzīvesveidu, arodizvēli.

Izglītības un zinātnes ministrija neatlaidīgi meklē papildu līdzekļus, lai palielinātu pedagoģisko darbinieku algas fondu un turpinātu algu reformu. Līdztekus iespējamiem līdzekļu avotiem ārpus izglītības sistēmas ministrija analizē gadījumus, kad izglītībai atvēlētā nauda netiek izmantota pietiekami mērķtiecīgi, piemēram, dublējas izglītības pārvaldes struktūru funkcijas, pastāv skaitliski nelielas klases tuvu esošās skolās, ne vienmēr klases tiek lietderīgi dalītas grupās (sevišķi — izvēles priekšmetu apguvei) u.c. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka šī izglītības sistēmas iekšējā sakārtošana, paredzot finansēšanas normatīvu ieviešanu, nedrīkst notikt uz izglītības darba kvalitātes rēķina.

Izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats

1996.gada 25.janvārī