• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija un Zviedrija: ierasti draudzīgā gaisotnē, tālākas sadarbības noskaņā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.1995., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35889

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Ministru prezidenta - SVF un Pasaules Bankas pārstāvji

Vēl šajā numurā

18.07.1995., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija un Zviedrija: ierasti draudzīgā gaisotnē, tālākas sadarbības noskaņā

Pie Valsts prezidenta

Ceturtdien, 13.jūlijā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Lēnu Hjelmu–Vallenu. Sarunā piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs (pirmajā attēlā).

Tikšanās laikā galvenokārt tika apskatītas Latvijas un Zviedrijas savstarpējās attiecības, kā arī jautājumi par Latvijas vietu NATO paplašināšanās procesā un Zviedrijas palīdzību Latvijai šajā jautājumā. Valsts prezidents vairākkārt pieminēja, ka abām valstīm būtu jārunā biežāk un atklātāk, dažādos līmeņos, dažādiem cilvēkiem. Zviedrijas ārlietu ministre savukārt uzsvēra savas valsts nostāju par neiesaistīšanos militārās aliansēs un izteicās, ka tās interesēs nav iejaukties militāros konfliktos, palīdzot kaimiņvalstīm, bet tā, protams, neliegs palīdzību saviem kaimiņiem pirms iespējamā militārā konflikta. Šajā sakarā tika arī runāts par attiecībām ar Krieviju, it īpaši kontekstā ar Latvijas drošību un mūsu vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti.

Lēna Hjelma–Vallena, atbildot uz Gunta Ulmaņa jautājumu pastāstīja par situāciju Zviedrijā pēc iestāšanās ES, par to, kāds ir sabiedriskais noskaņojums.

Sarunas noslēgumā Valsts prezidents aicināja Zviedriju uz ciešāku sadarbību ar Latviju.

Valsts prezidenta preses dienests, E.P.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Ceturtdien, 13.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lēnu Hjelmu–Vallenu, kas ieradusies Rīga oficiālā vizītē. Tikšanās laikā bija klāt Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Andreass Adāls (otrajā attēlā).

Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par mērķtiecīgo palīdzību un atbalstu, ko Latvijai daudzās jomās ir sniegusi Zviedrija.

Sarunas gaitā tika skarti vairāki nozīmīgi Latvijas politiskās un ekonomiskās dzīves temati. Proti, Anatolijs Gorbunovs informēja par priekšvēlēšanu situāciju Latvijā un atzīmēja, ka būtiskākais jautājums ir banku krīzes pārvarēšana, kas patlaban negatīvi ietekmē visu Latvijas ekonomisko situāciju. Tomēr Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra ietekmīgāko politisko spēku gatavību turpināt iesāktās reformas, neskatoties uz to, ka dažos aspektos partiju viedokļi ir atšķirīgi, piemēram, jautājumā par lata kursa stabilitāti vai par Valsts prezidenta statusu un ievēlēšanas kārtību. Nav vienotības arī attieksmē pret Pilsonības likumu, kaut gan likums tika pieņemts, cenšoties sabalansēt visu politisko spēku intereses.

L.Hjelma–Vallena un A.Gorbunovs pārrunāja arī Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju stāvokli un bija vienisprātis, ka ir jāveicina viņu iespējas integrēties sabiedrībā. Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka visaktīvāk krieviski runājošie iedzīvotāji iesaistās valsts saimnieciskajā dzīvē, un bija gandarīts, ka attieksme pret latviešu valodu kopumā ir pozitīva. Tomēr valstij nepietiek līdzekļu, lai finansētu efektīvu valodas apmācības programmu. Savukārt, vērtējot Latvijas un Krievijas attiecības, A.Gorbunovs norādīja, ka tajās nepastāv nepārvaramas pretrunas, lai gan bieži tiek akcentēti tie jautājumi un problēmas, kas liecina par savstarpēju neuzticēšanos.

Sarunas noslēgumā L.Hjelma–Vallena vaicāja par pasākumiem cīņā pret noziedzību, jo ārzemēs priekšstats par situāciju Latvijā šajā jomā ir negatīvs. A.Gorbunovs informēja, ka cīņa pret noziedzību ir viens no aktuālākajiem iekšpolitikas jautājumiem, un tajā ir sasniegts zināms progress, tomēr vēl nav pabeigta tiesu reforma.

Juris Zalāns,
Saeimas ziņu dienests

Pie ārlietu ministra

Ceturtdien, 13.jūlijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Lēnu Hjelmu — Vallenu (Lena Hjelm — Wallen), kas uzturas Rīgā oficiālā vizītē. Sarunas laikā tika apspriesta virkne divpusējo un ar Eiropas integrācijas procesiem saistīto jautājumu.

Zviedrijas ārlietu ministre uzsvēra Latvijas un Eiropas Savienības asociācijas līguma nozīmi mūsu valsts sadarbības pilnveidošanā ar ES. Latvijas puse izteica cerību, ka līguma ratifikācija Zviedrijas parlamentā notiks tuvākajā laikā, kas paātrinātu ratifikācijas procesu arī citās ES valstīs.

Notika viedokļu apmaiņa par Eiropas Savienības tālākās attīstības iespējām, ņemot vērā 1996. gadā plānotās ES starpvaldību konferences iespējamos rezultātus. Abas puses bija vienisprātis, ka asociētajām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, šobrīd galvenais ir īstenot efektīvu sagatavošanās procesu līdzdalībai ES, vadoties no “Baltajā grāmatā” ietvertajām prasībām, kā arī paturot prātā, ka ES atrodas strukturālo pārmaiņu procesā.

V.Birkavs iepazīstināja ministri ar Latvijā izveidotajām struktūrām integrācijas procesa veicināšanai un augsti novērtēja Zviedrijas valdības sniegto atbalstu šajā procesā. Latvijas ārlietu ministrs apliecināja Latvijas ieinteresētību tālākajā Zviedrijas atbalstā tādās jomās kā likumdošanas harmonizācija, normatīvo aktu izstrādāšana, likumdošanas tulkošana, ekspertu apmācība. V.Birkavs pauda Latvijas puses ieinteresētību apgūt Zviedrijas pieredzi sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību un tajā notiekošo procesu ietekmi uz valsts attīstību.

V.Birkavs informēja, ka Eiropas Integrācijas birojs kopā ar Eiropas Savienības Komisijas delegāciju Stokholmā rīko konferenci 1995. gada 14. — 15. septembrī Rīgā par tematu “Latvijas integrācija Eiropas Savienībā”, un izteica cerību par Zviedrijas pārstāvju aktīvu līdzdalību šajā pasākumā.

Pārrunājot Latvijas un Zviedrijas divpusējās sadarbības iespējas, galvenā uzmanība tika pievērsta konkrētu projektu realizēšanai:

— jaunās celulozes rūpnīcas tehniski ekonomiskā priekšprojekta izstrāde;

— jaunu darba aizsardzības noteikumu izstrāde mežstrādniekiem;

— Latvijas darba tirgus kompjuterizētas sistēmas izveidošana (1995. — 1996.);

— zāļu kvalitātes kontroles un sertifikācijas sistēmas izveidošana (1995. — 1998.);

— veselības aprūpes vides modernizācija;

— Rīgas ūdensapgādes kompānijas pārstrukturēšana.

Zviedrijas puse apliecināja gatavību iespēju robežās atbalstīt šo projektu realizāciju.

Tika pārrunāta sadarbības iespēja starp abu valstu aizsardzības un iekšlietu ministrijām. Tas nepieciešams reģionālās drošības situācijas uzlabošanai, cīņai pret nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un kontrabandu. Latvijas ārlietu ministrs V.Birkavs informēja Zviedrijas ārlietu ministri L. Hjelmu — Vallenu par situāciju nelegālo imigrantu jautājumā. Abas puses atzina, ka problēma jārisina gan reģionālajā kontekstā, gan arī veidojot efektīvus divpusējās sadarbības mehānismus, paredzot arī konkrētu starptautiski tiesisko dokumentu parakstīšanu.

ĀM preses centrs
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pēc ārlietu ministres preses konferences

Šajās dienās tradicionāli draudzīgā gaisotnē pagāja Zviedrijas ārlietu ministres Lēnas Hjelmas – Vallenas oficiālā vizīte Latvijā. Augstā viešņa tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas Prezidija priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Ministru prezidentu Māri Gaili un ārlietu ministru Valdi Birkavu. Nepilnās divās ļoti piesātinātās vizītes dienās bija iekļauta arī iepazīšanās ar dažiem Latvijas vēsturiskajiem un kultūras objektiem, īsa klātbūtne vienā no Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku koncertiem Universitātes aulā. Savu viedokli par vizīti un abu valstu attiecību aktualitātēm Zviedrijas ārlietu ministre pauda preses konferencē vizītes otrajā dienā.

Lēna Hjelma – Vallena uzsvēra, ka šis ir viņas pirmais apmeklējums Rīgā ārlietu ministres amatā. Taču Latvijā viņa ir jau bijusi 1991. gadā, pildot Zviedrijas starptautiskās attīstības un sadarbības ministres pienākumus. “Toreiz mēs tikai sākām savu sadarbības programmu ar Latviju,” teica ministre, “bet šī vizīte apstiprināja mūsu labās attiecības. Ir acīmredzami, ka Baltijas jūra mūs tagad vieno. Mūsu valstīm ir daudz kopēju interešu.” Lēna Hjelma – Vallena izteica prieku, ka Latvija ieguvusi Eiropas Savienības asociētās locekles statusu un uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt Latvijas integrēšanās procesu Eiropas struktūrās. Ministre uzsvēra, ka starptautiskā sabiedrība ir sapratusi — Latviju var uzskatīt par pilntiesīgu partneri pie Eiropas Savienības sarunu galda. Lēna Hjelma – Vallena uzsvēra, ka Zviedrija arī turpmāk atbalstīs Latviju tās ceļā uz Eiropas Savienību. Ministre akcentēja abu valstu sekmīgo sadarbību Baltijas jūras valstu padomē un piebilda, ka strauji attīstās Zviedrijas un Latvijas divpusējās tirdzniecības attiecības. Šajā ziņā viņa saskata labas perspektīvas.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs žurnālistiem teica, ka vizītes laikā apspriests plašs problēmu loks. Vienlaikus ar politiskajiem un starptautisko attiecību jautājumiem izskatīti vairāki ekonomiski projekti, piemēram, jaunas celulozes rūpnīcas būve, kā arī daži sociālās sfēras projekti. Pārrunāta arī Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministriju un iekšlietu ministriju sadarbība. Rudenī visās trīs Baltijas valstīs ar Zviedrijas aktīvu piedalīšanos tiks atvērta Ziemeļu policijas akadēmija. V.Birkavs arī piebilda, ka Latviju interesē Zviedrijas pieredze Baltijas jūras valstu padomē.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto preses konferences daļu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”, lūdzot Zviedrijas ārlietu ministres viedokli par nelegālās imigrācijas problēmām un iespējamiem tās novēršanas ceļiem.

“Šeit nepieciešams problēmas komplekss risinājums,” atbildēja Lēna Hjelma – Vallena, “katrai valstij jāuzņemas sava atbildības daļa.” Viņasprāt, valstīm jāsadarbojas, arī ar ANO aģentūrām. Svarīga problēma ir dažādu valstu robežapsardzes dienestu un muitas divpusējā sadarbība. “Zviedrijas policija Latvijai jau ir devusi nepieciešamo informāciju un darīs to arī turpmāk,” teica Lēna Hjelma – Vallena, atbildot uz “LV” jautājumu.

Kādu žurnālistu interesēja Zviedrijas iespējamā attieksme gadījumā, ja kādi ārēji spēki apdraudētu Latvijas suverenitāti.

“Mēs jau sen esam nolēmuši palikt ārpus jebkādām starptautiskām militārām struktūrām,” savā atbildē uzsvēra Zviedrijas ārlietu ministre, piebilstot, ka Zviedrijas aizsardzības spēki domāti tikai un vienīgi pašaizsardzībai. “Mēs ar šiem spēkiem nedomājam nevienu aizstāvēt un arī negaidām, ka kāds aizstāvētu mūs,” teica Lēna Hjelma – Vallena, uzsverot, ka Zviedrija arī turpmāk paliks uzticīga savai neitralitātes politikai. Taču tas nebūt neliecinot par Zviedrijas neitralitāti, ja tiks apdraudētas Baltijas valstis. Šādā gadījumā Zviedrija aktīvi atbalstīšot savas kaimiņvalstis ar diplomātiskiem līdzekļiem. Zviedrijas neitralitāte, arī attiecībā pret Baltijas valstīm, nozīmējot tikai un vienīgi atturēšanos no militāru līdzekļu lietošanas.

Vairāku ārvalstu žurnālistu jautājumi tika uzdoti Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam. Atbildot par iespējamo Latvijas iestāšanās gadu Eiropas Savienībā, Valdis Birkavs atgādināja, ka jau 1993. gada maijā pieņemtajā “Latvijas ceļa” programmā “Latvija 2000” par prioritāti bija izvirzīta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

“Toreiz mums likās, ka Latvija 2000. gadā varētu būt Eiropas Savienības asociētā locekle,” teica V.Birkavs, atgādinot, ka virzība izrādījusies daudz ātrāka. Kā zināms, Latvija Eiropas Savienības asociētās locekles statusu ieguva jau šogad. “Tagad es vērtēju mūsu iespējas sagatavoties, lai Latvija varētu kļūt pilntiesīga Eiropas Savienības dalībniece piecu līdz desmit gadu laikā,” teica Valdis Birkavs. Viņš gan pieļaujot domu, ka tas varētu notikt arī agrāk.

Atbildot uz ārvalstu žurnālistu jautājumu par pašreizējo banku krīzi Latvijā, ārlietu ministrs V.Birkavs izteica pārliecību, ka “mēs no šīs krīzes iziesim gudrāki un stiprāki, kaut arī mazliet nabagāki...”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!