Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeima likumdošanas parādos nav iestigusi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.2000., Nr. 113/114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3539

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 28.marta sēdē

Vēl šajā numurā

29.03.2000., Nr. 113/114

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima likumdošanas parādos nav iestigusi

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 28.martā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

S1.JPG (16123 BYTES) — Kā jūs vērtējat Saeimas deputātu veikumu pēdējā mēnesī — martā?

— Domāju, ka martā ievērojami pavirzījušies uz priekšu tie likumprojekti, kas lielā mērā ir saistīti ar šodien, 28.martā, oficiāli sāktajām sarunām par konkrētām sadaļām attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šie likumprojekti skar tieši tautsaimniecību. Varētu te minēt pirmām kārtām jauno Komerclikumu, kā arī Koncernu likumu, kas nupat tika pieņemts otrajā lasījumā. Saeimā par tiem bija nopietnas diskusijas, taču ilgais un rūpīgais darbs pie to sagatavošanas, manuprāt, ir devis labus rezultātus. Katrā ziņā mēs esam krietni vien pavirzījušies uz priekšu šajā jomā. Jo Komerclikums lielā mērā uzlabos situāciju uzņēmējdarbībā un sakārtos vairākas lietas, kas ir aktuālas gan mums pašiem Latvijā, gan arī tiek iniciētas no Eiropas Savienības puses.

Šajā mēnesī ir bijušas arī plašas un dažkārt visai asas diskusijas par likumprojektiem ar politisku nokrāsu. Varu minēt Saeimas lēmumu par 16.marta kā piemiņas dienas izsvītrošanu no svētku un atceres dienu saraksta un arī aizsākto diskusiju par 17.jūnija kā Latvijas valsts okupācijas dienas iekļaušanu šajā likumā. Domāju, ka šie jautājumi ir visai nozīmīgi, rūpīgi izvērtējot mūsu valsts un tautas vēsturi un arī Otrā pasaules kara rezultātā izdarītos noziegumus pret cilvēci. Neapšaubāmi šie Saeimas lēmumi ir svarīgi arī tādēļ, ka tie daļēji skar mūsu attiecības ar Krieviju. Tās asā reakcija jau tagad ir redzama. Taču es vismaz ceru, ka šī politiskā retorika ar laiku mainīsies.

— Pēdējā laikā Saeimas plenārsēdes atkal kļuvušas īslaicīgākas. Vai tas liecina par to, ka galvenais darbs tiek veikts mūsu parlamenta komisijās?

— Jā, komisijas strādā ļoti aktīvi. Turklāt pēdējā mēnesī ir izveidotas vēl vairākas apakškomisijas Saeimas Kārtības rullī noteikto pastāvīgo komisiju ietvaros. To nodibināšana, manuprāt, ir bijusi pamatota, lai uzlabotu likumdošanas darbu. Līdz ar to, ka komisijas ir darbojušās ļoti rosīgi, tas līdzekļu apjoms, kas paredzēts to darba finansēšanai, pagājušajā mēnesī ir izrādījies pārtērēts. Bet tā, protams, ir tehniska rakstura problēma, ko būtu jāatrisina Saeimas Prezidijam kopā ar Saeimas Kanceleju.

— Vai šī problēma radusies sakarā ar biežajām komisiju sēdēm?

— Jā, tā ir. Un arī saistībā ar papildu apakškomisiju izveidi.

— Tikai dažas nedēļas atlikušas līdz Saeimas ziemas sesijas beigām. Kas šajā laikā vēl būtu padarāms deputātiem?

— Ziemas sesijas noslēgums paredzēts 17.aprīlī, bet pavasara sesija sāksies 2.maijā.

Domāju, ka līdz 17.aprīlim galvenokārt būs izskatāmi likumprojekti, kas skar tautsaimniecību. Piemēram, jau šonedēļ otrajā lasījumā tiks izskatīts likumprojekts par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Paredzu, ka aprīlī diemžēl atkal uzjundīs kaislības ap tā saukto pedofilijas jautājumu. Jo saskaņā ar Saeimas lēmumu 13.aprīlī ir paredzēts pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijas gala ziņojums. Tā ka pavasaris nesolās būt politiski mierīgs.

— Vai tad var uzskatīt, ka Saeima likumdošanas ziņā pašlaik nekādos parādos nav iestigusi?

— Domāju, ka nav. Manuprāt, ļoti labvēlīgi ietekmē Saeimas darbu tas, ka Ārlietu ministrija kopā ar Eiropas integrācijas biroju un visu ministriju parlamentārajiem sekretāriem sagatavojusi darba grafiku attiecībā uz būtiskākajiem likumprojektiem, kur noteikts, kādā secībā un kādā laikposmā tie būtu sagatavojami un pieņemami. Tas noteikti stimulē un sakārto Saeimas komisiju darbu. Līdz šim uzdotā tempa pārrāvumi nav manīti.

Bažas rada vienīgi jautājumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes un reģionālo reformu. Pagaidām diemžēl šī problēma valdībā nav līdz galam atrisināta. Līdz ar to arī likumdošanas darbs šajā ziņā tiek iekavēts. Jāņem vērā, ka Eiropas Komisijas tā sauktajā progresa ziņojumā pagājušā gada oktobrī tieši šis mūsu likumdošanas sektors tika atzīts par vājāko vietu Latvijas valdības un parlamenta kopīgajā darbā. Ja mēs te beidzot nepavirzīsimies uz priekšu, tas Eiropas Savienības institūcijās nepaliks nepamanīts.

— Pirms pāris dienām par Krievijas Federācijas prezidentu ievēlēts Vladimirs Putins. Kādas pēc šīm vēlēšanām turpmāk varētu būt Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības?

S2.JPG (26895 BYTES) — Es ar ļoti piesardzīgu optimismu raugos uz Latvijas un Krievijas tālāko attiecību attīstību. It kā ir skaidrs, ka Vladimirs Putins ir ievēlēts Krievijas prezidenta amatā, taču ir diezgan daudz nezināma un neskaidra, lai varētu daudzmaz precīzi prognozēt abu valstu attiecības perspektīvā. Joprojām nākamais Krievijas prezidents nav pietiekami skaidri paudis savu ārpolitisko un iekšpolitisko programmu.

Ir bijuši daži izteikumi, kas liecina, ka turpmākā Krievijas ārpolitika varētu būt diezgan agresīva attiecībā uz Rietumiem. Bet Baltijas valstu attiecības ar Krieviju lielā mērā noteiks Krievijas attiecības ar Rietumiem. Nupat gan Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs, gan Vladimirs Putins izteicās, ka īpaša uzmanība būtu pievēršama tautiešu aizsardzībai tā sauktajās tuvajās ārzemēs. Tas liecina par to, ka Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm, tostarp Latviju, laikam gan būs visai sarežģītas.

Bet jāņem vērā arī tas, ka tagad Krievijai neapšaubāmi nākas risināt daudzas iekšpolitiskas problēmas — īpaši tās, kas saistītas ar ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Daži Vladimira Putina izteikumi liecina par to, ka tautsaimniecības jautājumos viņš varētu būt liberālās tirgus ekonomikas piekritējs. Taču ir grūti savienot liberālo tirgus ekonomiku ar pašreizējo situāciju un milzīgajām problēmām Krievijā gandrīz visos valsts sektoros. Līdz ar to pagaidām ir grūti prognozēt tālāko Krievijas attīstību un arī tās attiecības ar rietumvalstīm un Baltijas valstīm.

Konstatējot mūsu starpvalstu attiecību pašreizējo līmeni, manuprāt, tās tomēr nevarētu vēl vairāk pasliktināties. Mēs, protams, esam ieinteresēti, lai šīs attiecības uzlabotos. Tādu vēlmi es izteicu, arī nosūtot pagājušajā piektdienā, 24.martā, vēstuli Krievijas Valsts domes priekšsēdētājam Genadijam Seļezņovam. Tajā es norādīju uz Latvijas centieniem virzībā uz Eiropas Savienību. Atgādināju arī to, ka Latvijas valsts varas institūciju darbs izglītības, pilsonības un valodas likumdošanas jomā ir ļoti atzinīgi novērtēts dažādu Eiropas starptautisko organizāciju līmenī. Mēs ceram, ka arī Krievija ievēros šīs Eiropas tradīcijas un starpvalstu attiecību normas, tālāk veidojot savas attiecības ar kaimiņvalstīm.

— Kādas varētu būt sekas iespējamajām Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Latviju?

— Manuprāt, šādas ekonomiskās sankcijas, ja tās tiktu ieviestas, kaitētu gan Latvijai, gan Krievijai. Nedomāju gan, ka Krievija, vismaz tās augstāko politisko un ekonomisko aprindu līmenī, to varētu nesaprast. Laikam gan šis sankciju draudējums vairāk tiek izmantots kā politiska spiediena instruments. Ja arī Krievijas Valsts domē tiks nobalsots par ekonomiskajām sankcijām pret Latviju, manuprāt, tās tomēr nestāsies spēkā. Droši vien tomēr virsroku gūs veselais saprāts.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas delegāciju vizītes ārvalstīs, un kādi viesi drīzumā tiks uzņemti Saeimā?

— Aprīlī ir paredzēta oficiālā Saeimas deputātu delegācijas atbildes vizīte Kanādas parlamentā. Ieplānota arī īsa oficiālā vizīte Zviedrijas parlamentā pēc Riksdāga spīkeres Adālas kundzes ielūguma. Abos gadījumos Saeimas delegāciju vadīšu es. Tuvākajā laikā ārzemēs notiks arī vairākas sanāksmes, kas saistītas ar dažādu valstu parlamentu sadarbību starptautiskā mērogā. Te varu minēt kaut vai Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēdes, kurās piedalīsies mūsu parlamentārās delegācijas locekļi.

Kas attiecas uz ārvalstu politiķu un amatpersonu vizītēm Latvijā, gribu uzsvērt, ka augstā līmenī tie piedalīsies Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svinībās 4. maijā. Īpaši augsta ranga ciemiņš pie mums Saeimā viesosies šonedēļ — NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons.

— Kāda pašlaik Saeimā ir situācija sakarā ar jaunā ģenerālprokurora ievēlēšanu?

— Šodien, 28. martā, Juridiskā komisija acīmredzot sagatavos lēmuma projektu. Līdz ar to ļoti iespējams, ka balsojums par iespējamā kandidāta uz ģenerālprokurora amatu apstiprināšanu varētu notikt jau ceturtdien, 30. martā. Jāatzīst, ka ir izraisīta diezgan liela ažiotāža attiecībā uz ģenerālprokurora iecelšanu. Balsojuma rezultātu prognozēt ir diezgan grūti. Visas Saeimas frakcijas ir tikušās ar Šeptera kungu, taču neviena vēl nav paudusi skaidru attieksmi. Pēc manām domām, par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu vajadzētu balsot jau šo ceturtdien, jo 3. aprīlī beidzas līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa pilnvaras. Tad Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam būtu skaidrs, kā tālāk rīkoties. Ja netiks apstiprināts amatā Ilgars Šepteris, Andrim Guļānam būs jānozīmē ģenerālprokurora vietas izpildītājs un jāizvirza nākamā kandidatūra. Bet šobrīd, protams, par to spriest ir vēl pāragri. Katrā ziņā ceturtdienas balsojums Saeimā ir grūti prognozējams.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!