• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 10. maija likums "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.05.1995., Nr. 77 (360) https://www.vestnesis.lv/ta/id/35108-republikas-pilsetu-un-novadu-velesanu-komisiju-un-velesanu-iecirknu-komisiju-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ko vedīsim uz Jelgavu?

Vēl šajā numurā

19.05.1995., Nr. 77 (360)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 10.05.1995.

Stājas spēkā: 02.06.1995.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Saeimas vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes [turpmāk — dome (padome)] vēlēšanu sagatavošanai katrā pilsētā, rajonā un pagastā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi pilsētas vēlēšanu komisija, rajona vēlēšanu komisija un pagasta vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija), katra septiņu locekļu sastāvā.

(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai pilsētās un pagastos Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas), katra septiņu locekļu sastāvā.

(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu nosaka pilsētas dome vai pagasta padome ar aprēķinu, lai vēlētājiem būtu iespēja brīvi nobalsot. Republikas pilsētas dome paziņojumu par vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet rajona pilsētas dome un pagasta padome attiecīgo paziņojumu izliek redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas. Šāds paziņojums atkārtoti izsludināms vismaz 15 dienas pirms vēlēšanām (balsošanas).

(4) Pilsētās un pagastos, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota un tās pienākumus veic attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija. Ja nepieciešams, pilsētas dome vai pagasta padome var uzdot attiecīgi pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai veikt viena iecirkņa komisijas pienākumus.

(5) Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas sagatavo un sarīko arī balsošanu par domes (padomes) deputāta atsaukšanu.

2.pants. (1) Vēlēšanu komisijas kā pastāvīgas pašvaldību institūcijas darbojas visu attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laiku. Komisijas pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad jaunievēlētā dome (padome) ir izveidojusi jaunu vēlēšanu komisiju.

(2) Vēlēšanu komisijas sastāvs tiek grozīts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iecirkņu komisijas darbojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos.

3.pants. (1) Vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta no valsts budžeta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Domes (padomes) vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisiju darbība tiek finansēta no attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta budžeta.

(3) Iecirkņu komisiju darbība domes (padomes) vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā tiek finansēta: republikas pilsētās — no attiecīgās pilsētas, bet rajona pilsētās un pagastos — līdzīgās daļās no rajona un pagasta vai rajona un rajona pilsētas budžeta. Ja rajona padomes, rajona pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanas nenotiek vispārējā vēlēšanu dienā, iecirkņa komisijas darbība tiek finansēta attiecīgi no rajona, rajona pilsētas vai pagasta budžeta.

(4) Rīkojot balsošanu par domes (padomes) deputāta atsaukšanu, vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisiju darbība tiek finansēta no tās pilsētas, rajona vai pagasta budžeta, kura domes (padomes) deputātu ierosināts atsaukt.

(5) Vēlēšanu (balsošanas) sarīkošanai nepieciešamās materiālās vērtības ir pašvaldības manta.

4.pants. (1) Katrai vēlēšanu komisijai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās komisijas nosaukumu.

(2) Iecirkņu komisiju zīmogu paraugus un izmantošanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

II nodaļa

Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas izveidošana un tas sastāva grozīšana

5. pants. (1) Pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome triju mēnešu laikā pēc domes (padomes) ievēlēšanas.

(2) Iecirkņa komisiju izveido attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija no attiecīgo konsulāro iestāžu ieteiktajiem Latvijas pilsoņiem ieceļ iecirkņa komisiju. Par tās skaitlisko sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija vienojas ar attiecīgo konsulāro iestādi, tomēr iecirkņa komisijā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

6. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.

(2) Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputāti.

(3) Par iecirkņa komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja vai deputāta atsaukšanas ierosinātāja.

(4) Viena un tā pati persona nevar būt vairākās komisijās, bet Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu komisiju locekļi var būt par iecirkņu komisiju locekļiem.

7. pants. (1) Tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās domes (padomes) deputātam vai ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem (turpmāk — vēlētāju grupa).

(2) Katra politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, deputāts vai vēlētāju grupa var izvirzīt un pieteikt neierobežotu kandidātu skaitu.

8. pants. (1) Pieteikumā jānorāda vēlēšanu komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, darbavieta un profesija (nodarbošanās), ziņas par piedalīšanos vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams katra kandidāta rakstveida paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai.

(2) Ja kandidātu izvirza vēlētāju grupa, pieteikums jāparaksta katram vēlētājam, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

(3) Ja kandidātu izvirza politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, pieteikumam pievienojams arī izraksts no. tās centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma.

9. pants. Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanas termiņu nosaka attiecīgā dome (padome). Republikas pilsētas dome un rajona padome attiecīgu paziņojumu publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», bet rajona pilsētas dome un pagasta padome attiecīgu paziņojumu izliek redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas.

10. pants. (1) Dome (padome) pārbauda, vai pieteiktais kandidāts atbilst likumā noteiktajām prasībām (6. pants).

(2) Par katru kandidātu balso atsevišķi. Par ievēlētiem uzskatāmi tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, taču ne mazāk, kā nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

(3) Tie kandidāti, kuri saņēmuši ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, bet neiekļūst vēlēšanu komisijā, tiek iekļauti vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu rezerves sarakstā iegūto balsu skaita secībā.

(4) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas locekļiem dome (padome) izsniedz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta pa rauga apliecības.

(5) Dome (padome) par vēlēšanu komisijas izveidošanu un tās sastāvu piecu dienu laikā pēc vēlēšanu komisijas ievēlēšanas paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

11. pants. (1) Vēlēšanu komisijas loceklis var izbeigt darbību komisijā, iesniedzot par to pieteikumu attiecīgās pilsētas domei, rajona padomei vai pagasta padomei.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis nepilda savus pienākumus vai pilda tos nolaidīgi, izdara pārkāpumus vai ja tiek konstatēti apstākļi, kas minēti šā likuma 6. pantā un ierobežo viņa tiesības tikt ievēlē tam, šo vēlēšanu komisijas locekli var atsaukt pēc Centrālās velēšanu komisijas, attiecīgās vēlēšanu komisijas vai tās priekšsēdētāja ierosinājuma.

(3) Lēmumu par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu pieņem dome (padome), kura ir izveidojusi attiecīgo komisiju. Ja ierosinājums par vēlēšanu komisijas locekļa atsaukšanu saņemts pēc vēlē sanu, tautas nobalsošanas vai deputāta atsaukšanas izsludināšanas domes (padomes) priekšsēdētājs triju dienu laikā sasauc domes (padomes) sēdi.

(4) Ja vēlēšanu komisijas loceklis savu darbību komisijā ir iz beidzis vai ir atsaukts, viņa vietā domes (padomes) priekšsēdētājs no komisijas locekļu kandidātu rezerves saraksta aicina nākamo kandidātu, kurš saņēmis visvairāk balsu, bet, ja rezerves sarakstā kandidātu nav, — dome (padome) atkārtoti izsludina kandidātu pieteikšanas termiņu.

III nodaļa

Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbības organizācija

12. pants. (1) Vēlēšanu komisijas pirmo sēdi sasauc attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

(2) Pirmajā sēdē vēlēšanu komisija no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

13. pants. (1) Velēšanu vai tautas nobalsošanas sagatavošanā un sarīkošanā vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas savu darbību uzsāk un beidz Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā termiņā.

(2) Ja ierosināta domes (padomes) deputāta atsaukšana, katras vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbības termiņu nosaka attiecīgā dome (padome).

14. pants. (1) Velēšanu komisijas un iecirkņa komisijas darbu vada un komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētājs.

(2) Komisijas priekšsēdētāja prombūtnē viņa pienākumus pilda komisijas sekretārs, bet sekretāra pienākumus šādā gadījumā komisija uzdod veikt vienam no komisijas locekļiem.

15. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdes ir atklātas.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt žurnālisti, Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) un to apvienību pilnvarotas personas, viens no kandidātu saraksta iesniedzējiem, bet deputāta atsaukšanas gadījumā — viens no deputāta atsaukšanas ierosinātājiem un atsaucamais deputāts vai viņa pilnvarota persona. Vēlēšanu komisijas sēdē var būt klāt vēlētāji (balsotāji), ja viņi ir saņēmuši attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atļauju.

(3) Vēlēšanu komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām.

(4) Iecirkņa komisijas sēdē ir tiesības piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem vai tās pilnvarotām personām, kā arī attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļiem.

16. pants. Vēlēšanu komisija un iecirkņa komisija lēmumus pie ņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja «par» nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.

17. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas sēdē raksta sēdes protokolu, kuru paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Komisijas lēmumi ierakstāmi protokolā.

(2) Sēžu protokoliem jautājumu izskatīšanas secībā pievienojami dokumenti, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu (sūdzības, akti, izziņas, vēlēšanu zīmes paraugs u. tml.). Sēžu protokoli sistematizējami lietā hronoloģiskā secībā.

(3) Katram deputātu kandidātu sarakstam iekārtojama atsevišķa lieta. Šajā lietā ievietojams kandidātu saraksts, dokumenti, kas attiecas uz sarakstu kopumā (bankas kvīts, iesniedzēju pilnvarojums), un pēc tam visi dokumenti, kas attiecas uz katru deputāta kandidātu (paziņojumi, deklarācijas u. c.), tādā secībā, kādā viņi ietverti sarakstā.

(4) Minētie dokumenti nododami pašvaldības lietvedībā, kas tos sagatavo un nodod arhīvā pastāvīgai glabāšanai.

18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs:

1) pārstāv komisiju valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

2) pieņem vēlētājus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās komisijas darbību;

3) rīkojas ar komisijai iedalītajiem finansu līdzekļiem un materiālajām vērtībām;

4) informē augstāka līmeņa vēlēšanu komisiju un attiecīgo pašvaldību par savu darbību;

5) pilda citus ar vēlēšanām vai nobalsošanu saistītus pienākumus.

(2) Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu kopumā, bet it īpaši par balsošanas rezultātu pareizu aprēķināšanu un to materiālo vērtību saglabāšanu, kas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā.

19. pants. (1) Vēlēšanu komisijas sekretārs un iecirkņa komisijas sekretārs raksta sēžu protokolus un kārto pārējo komisijas dokumentāciju.

(2) Komisijas sekretāra prombūtnē viņa pienākumus veic kāds no komisijas locekļiem saskaņā ar komisijas lēmumu.

(3) Komisijas sekretārs ir atbildīgs par dokumentu pareizu sakārtošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai pašvaldības lietvedībā.

20. pants. (1) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir tiesības ierosināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē, piedalīties izskatāmo jautā jumu apspriešanā, vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja uzdevumā pārbaudīt attiecīgās iecirkņa komisijas darbību.

(2) Ja vēlēšanu komisijas loceklis tiek pieteikts par deputāta kandidātu vai viņš ir kandidātu saraksta iesniedzējs vai arī deputāta atsaukšanas ierosinātājs, viņa darbība komisijā apturama, tas ir, viņam nav tiesību piedalīties vēlēšanu komisijas darbībā ar kandidātu saraksta iesniegšanas dienu. Šajā periodā viņu aizstāj domes (padomes) priekšsēdētāja uzaicināts nākamais kandidāts no komisijas locekļu kandidātu rezerves saraksta.

(3) Par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbību vēlēšanu komisijā vai iecirkņa komisijā, tās loceklis ir saucams pie atbildības saskaņā ar likumu.

21. pants. (1) Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekš sēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, atbrīvojami no pienākumiem savā pamatdarba vietā, saglabājot viņu amatu (darbavietu).

(2) Par laiku, kura velēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un citi komisijas locekļi pilda savus pie nākumus komisijā, viņi saņem atlīdzību.

(3) Atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, sekretāram un komisijas locekļiem Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanā nosaka Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem, bet pārējos gadījumos — attiecīgā dome (padome).

22. pants. Balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai vēlēšanu komisija var pieaicināt valsts civildienesta ierēdņus un citus speciālistus no vēlētāju vidus. Ar viņiem attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs noslēdz darba līgumu, kurā noteiktas viņu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu ietvaros.

IV nodaļa

Vēlēšanu komisijas kompetence

23. pants. (1) Pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisijas nodrošina Saeimas vēlēšanu un attiecīgās domes (padomes) vēlēšanu, kā arī likumā paredzētajos gadījumos — tautas nobalsošanas un domes (padomes) deputātu atsaukšanas sagatavošanu un sarīkošanu.

(2) Vēlēšanu komisijai kā publisko tiesību subjektam ir atļauta tikai tāda darbība, kas paredzēta likumā un citos normatīvajos aktos.

(3) Vēlēšanu komisijas pilda pienākumus, kas noteikti:

1) šajā likumā;

2) Saeimas vēlēšanu likumā;

3) Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā;

4) likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»;

5) likumā «Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputāta atsaukšanas kārtība»;

6) Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās.

(4) Vēlēšanu komisijām ir obligāti Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi un rīkojumi.

24. pants. (1) Saeimas vēlēšanu sagatavošanā republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos vēlēšanu iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas vēlēšanu telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

4) saņem no Centrālas velēšanu komisijas pieteikto deputātu kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmes, aploksnes un citus vēlēšanu materiālus un nogādā tos iecirkņu komisijām;

5) vēlēšanu dienā nodrošina papildu vēlēšanu zīmju un aplokšņu nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

6) pēc vēlēšanu pabeigšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolu saskaita balsošanas rezultātus attiecīgajā pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu, kuru kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

7) sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai noteiktas formas paskatu par finansu līdzekļu izlietošanu;

8) pilda citus ar Saeimas vēlēšanām saistītus pienākumus.

25. pants. Atbilstoši Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumam vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) pieņem, reģistrē un publicē deputātu kandidātu sarakstus;

2) apstiprina vēlēšanu zīmju saturu, nodrošina vēlēšanu zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;

3) nosaka vēlēšanu iecirkni, kurā notiek balsošana pirms vispārējās vēlēšanu dienas;

4) kontrolē iecirkņu komisiju darbību un sniedz šīm komisijām palīdzību to nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem un apsardzi;

5) vēlēšanu dienā nodrošina papildu vēlēšanu zīmju nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

6) pēc vēlēšanu pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus un citus materiālus, pārbauda iecirkņu komisiju protokolus, saskaita vēlēšanu rezultātus attiecīgi pilsētā, rajonā vai pagastā;

7) apstiprina vēlēšanu rezultātus, nosaka ievēlētos deputātus un republikas pilsētās un rajonos notikušo vēlēšanu rezultātus publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», bet rajona pilsētās un pagastos izliek redzamā vietā pie attiecīgās domes (padomes) ēkas;

8) nosūta savu lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kopā ar vēlēšanu komisijas protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;

9) pilda citus ar domes (padomes) vēlēšanām saistītus pienākumus.

26. pants. (1) Saskaņā ar likumu «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», ja ne mazāk kā 10000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ierosinājuši pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī gadījumos, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā pilsētu un pagastu velēšanu komisijas nodrošina iespēju vēlētājiem parakstīties parakstu vākšanas lapās un nosūta tās Centrālajai vēlēšanu komisijai.

(2) Sagatavojot tautas nobalsošanu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas:

1) izskata jautājumus, kas saistīti ar tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu attiecīgās pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;

2) kontrolē, lai visos balsošanas iecirkņos būtu iekārtotas likuma prasībām atbilstošas balsošanas telpas;

3) sniedz palīdzību iecirkņu komisiju nodrošināšanā ar transportu, sakaru un citiem tehniskajiem līdzekļiem;

4) saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas zīmes un nogādā tās iecirkņu komisijām;

5) balsošanas dienā nodrošina papildu balsošanas zīmju nogādāšanu vēlēšanu iecirkņos, kuros to nepietiek;

6) pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbauda tos, saskaita balsošanas rezultātus attiecīgi pilsētā vai rajonā, sastāda par to protokolu un kopā ar iecirkņu komisiju protokoliem nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai;

7) pilda citus ar tautas nobalsošanu saistītus pienākumus.

27. pants. Atbilstoši likumam «Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputāta atsaukšanas kārtība» gadījumos, kad ir ierosināta domes (padomes) deputāta atsaukšana, attiecīgās pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisija:

1) izsniedz deputāta atsaukšanas iesnieguma veidlapas;

2) pieņem deputāta atsaukšanas iesniegumu kopā ar kvīti par drošības naudas iemaksu;

3) pārbauda iesniedzēju parakstus un lemj par iesnieguma atdošanu atpakaļ vai izsludina deputāta atsaukšanu, paziņojot par to Centrālajai vēlēšanu komisijai un publicējot attiecīgu paziņojumu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis»;

4) nodrošina balsošanas zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām;

5) pēc balsošanas pabeigšanas saņem no iecirkņu komisijām balsu skaitīšanas protokolus, pārbauda tos, aprēķina balsošanas rezultātus;

6) apstiprina balsošanas rezultātus un nosūta lēmumu kopā ar protokoliem Centrālajai vēlēšanu komisijai;

7) gādā, lai tiktu atmaksāta drošības nauda gadījumos, kad deputāts tiek atsaukts;

8) pilda citus ar domes (padomes) deputāta atsaukšanu saistītus pienākumus.

V nodaļa

Iecirkņa komisijas darbība

28. pants. (1) Vēlēšanu, tautas nobalsošanas vai domes (padomes) deputāta atsaukšanas sagatavošanas laikā iecirkņu komisija:

1) nodrošina, lai vēlēšanu (balsošanas) telpas būtu iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu;

2) atbilstoši likumiem nodrošina vēlētājiem (balsotājiem) iespēju iepazīties ar kandidātu sarakstiem, vēlēšanu zīmju vai balsošanas zīmju paraugiem un citiem likumā paredzētajiem vēlēšanu dokumentiem;

3) nodrošina vēlēšanu vai balsošanas zīmju saglabāšanu līdz vēlēšanu (balsošanas) dienai.

29. pants. Vēlēšanu (balsošanas) dienā iecirkņa komisija nodrošina brīvu un netraucētu balsošanas norisi atbilstoši likuma un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai kārtībai un izskata vēlētāju (balsotāju) iesniegtās sūdzības un protestus.

30. pants. Par vēlēšanu (balsošanas) gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucē jumus, kā arī vēlētāju (balsotāju) sūdzības, protestus un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

31. pants. Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas iecirkņu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nodrošina nodoto balsu saskaitīšanu un nogādā balsu skaitīšanas protokolu kopā ar citiem materiāliem attiecīgi pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijai.

VI nodaļa

Vēlēšanu komisijas lēmumu pārsūdzēšana

32. pants. Par vēlēšanu komisijas lēmumu var iesniegt sūdzību septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas rajona (pilsētas) tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Rajona (pilsētas) tiesas spriedums ir galīgs.

33. pants. Tiesības iesniegt sūdzību par vēlēšanu komisijas lēmumu ir:

1) vēlēšanās — kandidātu sarakstu iesniedzējiem un pieteiktajiem kandidātiem;

2) tautas nobalsošanā par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu — personai, kas iesniegusi Centrālajai vēlēšanu komisijai ne mazāk kā 10000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstītu pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

3) tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu — ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) domes (padomes) deputāta atsaukšanas gadījumā — deputāta atsaukšanas ierosinātājiem un deputātam, kura atsaukšana ir ierosināta.

34. pants. Ja pārkāpumi vēlēšanu komisijas rīcībā tiek konstatēti nevis septiņu dienu laikā, bet gan vēlāk, sūdzību par vēlēšanu komisijas rīcību var iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai. Par sūdzību pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Pilsētu domēm, rajonu padomēm un pagastu padomēm pastāvīgas vēlēšanu komisijas izveidojamas līdz 1995. gada 15. jūnijam.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 10. maijā.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1995. gada 19. maijā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!