Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ordeņi - valstīs un gadsimtos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.05.1995., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35117

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām

Vēl šajā numurā

19.05.1995., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ordeņi — valstīs un gadsimtos

Rīgas Diplomātiskajā salonā — Zviedrijas karaļa pils  Ordeņa padomes vicekanclers Frederīks Levenjelms

Ar vienu no Latvijas sabiedrībā visdzīvāk diskutētām problēmām — ordeņu piešķiršanas kārtību, tās morālajiem un psiholoģiskajiem aspektiem — sasaucās kārtējais Diplomātiskā salona vakars Žurnālistu namā. Salona saimnieka lomā šoreiz bija Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Andreass Adāls, salona goda viesis bija Zviedrijas karaļa pils Ordeņa padomes vicekanclers Frederiks Levenjelms. Ģenerālis Levenjelms ilgāku laiku pavadījis Zviedrijas militārajā dienestā, bet pēdējos 15 gadus ir Zviedrijas karaļnama ceremonijmeistars. Viņa kompetencē ir arī apbalvošana. Turklāt ordeņu vēsture ir arī atvaļinātā ģenerāļa aizraušanās.

Vicekanclers savu priekšlasījumu sāka ar atsaukšanos uz "Latvijas Vēstneša" publikāciju šogad aprīlī, kad Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā bija ievietots Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmums par ordeņa piešķiršanu un bija publicēts arī Triju Zvaigžņu ordeņa attēls. Kāds Zviedrijas pavalstnieks, pieminot šo "Latvijas Vēstneša" publikāciju, vēstulē izteicies, kāpēc gan tik skaistu praksi — apbalvot savus labākos cilvēkus — nevarētu īstenot arī Zviedrijā. Kopš 1972.gada Zviedrijā karalis ordeņus drīkst piešķirt tikai ārzemniekiem. Taču jau ilgi pirms tam, 1934.gadā, Zviedrijas valdība izlēmusi, ka ordeņu piešķiršana neesot demokrātiska.

Izdarot plašu vēsturisku ekskursu ordeņu vēsturē, ģenerālis Levenjelms atgādināja, ka jau Mozus grāmatā minēts ordeņa pasniegšanas fakts: Jāzeps ticis apbalvots ar zelta ķēdi. Samērā plašu izplatību ordeņi guvuši viduslaikos. Bet vecākie ordeņi pastāvējuši jau gadsimtiem ilgi. Vēl šodien dziļā cieņā tiek turētas Maltas ordeņa tradīcijas, bet Teitoņu ordenis pirms trim gadiem Nirnbergā varēja svinēt savu 800 gadu jubileju. Interesanta bijusi daudzu ordeņu izcelsme. Kā pikantu vēstures faktu vicekanclers Levenjelms minēja britu "Bikšu Lences" ordeņa izcelsmi XIV gadsimtā. Šī ordeņa ideja radusies brīdī, kad monarhs, pašrocīgi visiem redzot, sakārtojis kādai augstdzimušai dāmai balles karstumā noslīdējušo zeķes prievīti (zeķturi tolaik vēl netika lietoti). Kad dažs labs no klātesošajiem aristokrātiem grasījās par pikanto situāciju pasmaidīt, karalis pacēla roku un bargi noteica: "Kauns tam, kas par šo lietu domā slikti!" Pasaules ordeņu vēsture zina arī vairākus viltošanas gadījumus. Piemēram, kāds veikls itālis izgatavojis Zviedrijas "Brigitas ordeņa" kopijas un līdz ar attiecīgajiem "dokumentiem" sācis šo "ordeni" pasniegt Latīņamerikas valstu prezidentiem. Par labu biznesu izvērtusies arī viltotu ordeņu "piešķiršana" (protams, par attiecīgu samaksu) Honkongas bagātniekiem.

Pašlaik, pēc vicekanclera Levenjelma informācijas, savus nacionālos ordeņus piešķir apmēram 140 pasaules valstis. Vairākas valstis, kas nesen nokratījušas komunistisko režīmu, atjaunojušas savus vēsturiskos ordeņus. Polijā tāds ir "Baltais Ērglis", Čehijā "Baltās Lauvas" ordenis. Ģenerālis Levenjelms ļoti atzinīgi novērtēja Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu Latvijā.

Atbildot uz jautājumu, kurai personai piešķirts vislielākais ordeņu skaits, vicekanclers kā pirmo nosauca Somijas nacionālo varoni Mannerheimu. Taču vēl vairāk apbalvojumu, pēc Frederika Levenjelma domām, ir Anglijas karalienei Elizabetei — veseli 145 ordeņi. Uz klātesošo žurnālistu repliku, ka Leonīdam Brežņevam droši vien bija vairāk ordeņu, ģenerālis Levenjelms atbildēja, ka vēl vairāk ordeņu bijis padomju maršalam Žukovam.

Vēstnieks Adāls ar salona vakara mājastēva tiesībām lūdza zviedru ģenerāli pastāstīt par pasaules pieredzi situācijās, kad daļa sabiedrības apšauba apbalvotās vai apbalvošanai izraudzītās personas biogrāfijas faktus. Vicekanclers Levenjelms paskaidroja, ka Zviedrijā cilvēkam, kurš notiesāts, pirms došanās uz cietumu ir jāatdod agrāk piešķirtie ordeņi. Savukārt nepieciešamos faktus par apbalvošanai paredzēto ārzemnieku reputāciju palīdz noskaidrot Zviedrijas vēstnieki attiecīgajās valstīs. Atsaucoties uz savu piecdesmit gadu pieredzi, vicekanclers minēja divus problemātiskus gadījumus ar Zviedrijas ordeņa piešķiršanu. Vienā gadījumā Zviedrijas vēstniecība Tokijā noskaidrojusi, ka apbalvošanai paredzētais japānis sakompromitējies finansiālos darījumos, un lēmums par ordeņa piešķiršanu atcelts. Citā gadījumā Venecuēlā daži vietējās sabiedrības pārstāvji apgalvojuši, ka Zviedrijas karaļnams gatavojas pasniegt ordeni cilvēkam, kurš Otrā pasaules kara laikā it kā sadarbojies ar vāciešiem. Zviedru rīcība bijusi konsekventa: uzdots tiešs un viennozīmīgs jautājums: "Vai šis cilvēks par attiecīgu noziegumu bijis notiesāts?" Pēc atbildes "nē" nav vairs pieļautas nekādas diskusijas vai šaubīšanās.

Diplomātiskajā salonā bija ielūgti arī divi no jaunajiem Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem — dzejniece un publiciste Anda Līce un Ziemeļvalstu informācijas biroja vadītājs Jānis Rihards Berugs. "Saņemt Latvijas valsts ordeni man bija liels gods. Bet vienlaikus jutos arī neērti. Bija sajūta, ka tie, kas šādu apbalvojumu būtu vairāk pelnījuši, to nesaņem," teica Rihards Bergs. Viņš ne vien pastāstīja par Ziemeļvalstu informācijas biroja plašākiem projektiem, bet arī korekti atklātā formā pakavējās pie sāpīgākajām Latvijas problēmām: pēc viņa domām, daudziem inteliģentiem, augsti izglītotiem cilvēkiem Latvijā šobrīd ir grūti atrast savām spējām atbilstošu pielietojumu. Arī sievietes, pēc Riharda Beruga domām, nevar pilnīgi izmantot savas potences. Viņaprāt, sievietes, kurām ir pieredze ģimenes budžeta jautājumos, daudzos gadījumos arī valsts dienestā labāk prastu saskatīt korupciju un cīnīties ar to. Norvēģijas pārstāvis atzīmēja arī plaši sazēlušo vardarbību, alkohola un nikotīna propagandu masu saziņas līdzekļos, neefektīvo nodokļu politiku. Rihards Berugs toties kā pozitīvu piemēru minēja Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkus, kas šovasar notiks Latvijā. Viņš arī izteica pārliecību, ka Latvijā daudz lielāka prioritāte būtu piešķirama izglītībai.

Savukārt dzejniece un publiciste Anda Līce, kas pati ir Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle, dalījās, kā pati uzsvēra, savās subjektīvajās pārdomās par situāciju ap šo augsto valsts apbalvojumu. Daļa cilvēku uzskata, ka ordeņu piešķiršana ir pāragra, mūsu sabiedrība vēl tam nav gatava. Taču pēc Andas Līces domām, sabiedrība nekad nebūs pabeigta un valstī nekad viss nebūs pilnīgā kārtībā. Bez tam, gaidot, teiksim, desmit gadus uz sabiedrības iespējamu uzlabošanos, no dzīves aizietu daudzi cilvēki, kuri augsto apbalvojumu pelnījuši. (Bet Triju Zvaigžņu ordenis, kā zināms, tiek piešķirts tikai dzīvajiem — par nopelniem Tēvijas labā.)

A.Līce arī izteica domu, ka atjaunot ordeni nozīmēja arī atjaunot visā spožumā valsts svētkus. Anda Līce teica, ka mūsu sabiedrībā šobrīd valda apātija. "Taču agri vai vēlu šīs lietas bija jāizrunā, jo vēsturi nevar nolikt atvilktnē," teica Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Anda Līce. "Diemžēl mūsu sabiedrībā ir maz kristietības. Daudzi grib atjaunot taisnību ar tām pašām metodēm, ar kādām tika ieviesta netaisnība."

Atbalstot "LV" pārstāvja viedokli par sabiedrības vēlamu iesaistīšanu kandidatūru apspriešanā pirms apbalvošanas, Anda Līce aicināja cilvēkus palūkoties sev apkārt, kur ir tik daudz augstā apbalvojuma cienīgu cilvēku. "Viņu vārdi ir jānosauc," teica Anda Līce. "Tas ir svarīgi mūsu pašcieņai un mūsu pašapziņai."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!